Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Jūlijā iedzīvotājiem lūgts norādīt, cik daudz viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi un ģimene varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvei 2017.gadā iedzīvotājiem vidēji pietiktu ar 1165 eiro, kas ir par 51 eiro mazāk nekā pirms gada.

Šogad normālai dzīvei nepieciešamo ienākumu apmērs samazinājies pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā.

Līdz šim augstākā vidējā summa mēnesī normālai dzīvei fiksēta pagājušajā gadā, kad iedzīvotājiem vidēji bija nepieciešami 1216 eiro. Otrs augstākais rādītājs sasniegts 2008.gadā - 1146 eiro, pēc kā četrus gadus notikusi vidējās nepieciešamās summas normālai dzīvei pakāpeniska samazināšanās, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Normālai dzīvošanai nepieciešamo ikmēneša ienākumu apmērs gada laikā sarucis vidēji par teju 130 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlētos pelnīt 1338 eiro.

Gada laikā šis rādītājs samazinājies par teju 130 eiro. Augstākais rādītājs līdz šim fiksēts pagājušajā gadā, kad normālai dzīvei cilvēki vēlētos ik mēnesi pelnīt vidēji 1466 eiro.

Pieticīgākās vēlmes fiksētas 2000.gadā, kad vidēji mēnesī iedzīvotāji vēlējušies pelnīt 494 eiro. Pēc tam vēlamais ikmēneša ienākumu līmenis audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.

Tomēr ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās normālai dzīvei nepieciešamās naudas apmērs rucis četrus gadus pēc kārtas. Kopš 2014.gada, kad normālai dzīvošanai nepieciešamā ikmēneša ienākuma apmērs sasniedza 1055 eiro, šis rādītājs vairs nav noslīdējis zem 1000 eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Mainot amatu un karjeras virzību, tagadējais SEB bankas personāla vadītājs Baltijas valstīs Ainārs Ozols piepilda savu vēlmi nodarboties ar to, kas patīk vislabāk .

Ainārs Ozols kopš 2007. gada vadījis SEB banku Latvijā, bet nesen pievienojies SEB grupas Baltijas divīzijas vadības komandai un, ieņemot Baltijas personāla vadītāja amatu, uzņēmies atbildību par cilvēkresursu attīstības jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iepriekš A. Ozols bija Latvijas līmeņa vadītājs, tagad – Baltijas. «Būs vairāk laika jāpavada ārpus Latvijas. Ar to rēķinos. Latvijas kolēģus jau zinu, būs vairāk jāiepazīst kolēģi ārpus Latvijas,» viņš saka.

A. Ozols ievērojis – lai gan mēdzam lietot vienotu apzīmējumu Baltija, latvieši, lietuvieši un igauņi ir atšķirīgi. «Kādreiz man likās, ka valodas dēļ Latvijas un Lietuvas cilvēki ir līdzīgi, bet pēdējā laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka latvieši un igauņi savā domāšanā un pieejā dzīvei ir daudz līdzīgāki, neskatoties uz to, ka valodas ir pilnīgi atšķirīgas. Lietuviešu pieeja dzīvei, tas, kas viņiem svarīgs, un veids, kā viņi darbojas un gūst panākumus, būtiski atšķiras. Viņi ir ātri, izlēmīgi, enerģiski, bet igauņiem un Latvijas cilvēkiem svarīgāk būt apdomīgiem, pamatīgiem. Nekas nav pareizi vai nepareizi, svarīgi saprast, kā cilvēki domā un nonāk pie rezultāta,» viņš teic.

Bauskas vecpilsētā no pirmdienas, 8. decembra, atkal pieejama publiskā pirts. Tā iekārtotā kādā savulaik noplukušā, pamestā ēkā Plūdoņa ielā. Jaunais uzņēmējs Kaspars Jansons kopā ar Diānu Sazonovu ideju par nelielu biznesu lolojuši labu laiku. Izzinot baušķenieku vēlmes, nolemts piedāvāt pilsētniekiem pirts pakalpojumus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Esmu ļoti priecīgs par uzņēmīgajiem jauniešiem, šepat Bauskā augušiem un skolā gājušiem, ka viņi nedodas projām, bet paliek pilsētā un izmēģina spēkus uzņēmējdarbībā. Apsveicama arī joma, kurā Kaspars sāk darbu. Pašvaldībai daudzi baušķenieki taujājuši, kad būs iespēja nomazgāties pirtī. Tagad tāda ir, ceru, ka to izmantos ne tikai tuvējās vecpilsētas iemītnieki, bet tālāku vietu ļaudis,» tā, apsveicot jauniešus ar uzņēmējdarbības sākšanu, vēlēja novada domes deputāts Voldemārs Čačs.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis paskaidroja, ka pašvaldība novada iedzīvotājiem, kam ir trūcīgās personas statuss, segs 50 procentu pirts pakalpojuma izmaksas. Pašlaik tā noteikta pieci eiro.

Bauskā, Rīgas ielā durvis vērusi jauna viesnīca, kafejnīca un pirts, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Viesnīca «Viona» nav jaunbūvēts objekts - 2004. gadā pēc vērienīga remonta šajā ēkā tika atklāta viesnīca «Kungu ligzda», kuras pastāvēšana nebija ilga. Pēc pāris gadiem ēku komplekss nonāca izsolē, tad kādu laiku stāvēja tukšs un neapsaimniekots. Jauno ēkas īpašnieku – SIA «Viona» – pārstāvis Ēriks Revazjans «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka, pirms vairāk nekā gada ienākot telpās, skats pavēries ļoti bēdīgs. Esot bez saimnieka, telpās bija bojātas apkures sistēmas caurules, izpostīta elektroinstalācija. Sākot remontu, atklājušies vēl daudzi citi defekti.

Lai Latvijas sabiedrībā popularizētu matemātiku, parādot tās pielietošanas iespējas daudzās profesijās, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Accenture" sadarbībā ar partneriem ir izveidojis Latvijā pirmo digitālo izlaušanās spēli "MathScape". Tāpat, piesaistot sabiedrībā zināmus dažādu nozaru ekspertus, ir radīti īpaši profesiju matemātikas uzdevumi.

"Latvijas lielākais resurss ir zinoši cilvēki – talanti un speciālisti dažādās jomās. Konkurētspējīgai sabiedrībai īpaši svarīgas ir loģiskās domāšanas prasmes, ko īpaši attīsta matemātika. Tomēr jaunākajā OECD PISA pētījumā par piecpadsmitgadnieku matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, tāpat pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā.

Tādēļ, lai pierādītu, ka jau skolā iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei, mēs atklājām matemātikas popularizēšanas projektu un izlaušanās spēli "MathScape". Ticam, ka matemātikas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, turklāt tās ir iespējams apgūt un trenēt ļoti aizraujošos veidos," skaidro "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Kur dzimst dizaina bestselleri? Kurp doties, lai smeltos iedvesmu un radīšanas prieku jaunajai sezonai? Kur rast atbildes uz jautājumiem par dizaina modes tendencēm un špikot idejas?

Protams, Milānā – ikgadējā starptautiskajā dizaina izstādē Salone del Mobile, kas ik pavasari pulcē dizaina industriju no visas pasaules. Skaties, no kuras puses gribi, visi ceļi šogad ved uz Milānu. Lai arī Salone del Mobile ietvaros tika izstāstīti brīnišķīgi stāsti un izspēlētas unikālas dizaina izrādes, nevar nepieminēt EXPO, kas nupat kā vērusi durvis ar grandioziem atklāšanas pasākumiem un kam pamatoti pievērsta visas pasaules uzmanība. Šosezon Milāna ne tikai nodrošina modes un dizaina galvaspilsētas funkciju, bet arī baro planētu un sniedz enerģiju dzīvei (EXPO devīze: Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei). Sākotnēji šķita, ka Milāna visu enerģiju tērēs EXPO un dizaina mese paliks tādā kā paēnā. Taču šādi domāt nebija pamata. Tieši otrādi – fokusējot uzmanību ne tikai uz dizaina skatēm, bet arī uz EXPO, visi ražotāji bija pacentušies ieguldīt līdzekļus gan jaunu produktu izstrādē, gan meses stendos, gan savos t.s. šovrūmos Milānā un izstādes satelītpasākumos FuoriSalone, daudzi no kuriem priecēs Milānas viesus pilsētā līdz pat rudenim.

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Cilvēkam ir jāapzinās sava sūtība vienā vai otrā jomā un jāsaprot, ka tas nav vienkārši peļņas dēļ, bet pamatā ir misija par vajadzību pēc cīnītāja gara kā armijā, tā biznesā, saka mācītājs un kapelāns Uģis Brūklene.

Fragments no piektdienas, 19. decembra, laikrakstā Dienas Bizness publicētās intervijas Ne mainiet sevi sīknaudā (15.-17. lpp.)!

Kādi ir tavi vērojumi par uzņēmējiem, kas ir tavā draudzē?

Viņi aizvien vairāk saprot to, ka bizness nav tikai skriešana pēc miljona, un savu daļu atvēl arī labdarībai. Un ne tāpēc, ka tas viņiem sagādās reklāmu, bet saprotot, ka viņiem ir dots, un tagad viņi dod tālāk. Tā ir pateicība par to, kas ir un ko ir varēts sasniegt.

Gadu gaitā esmu arī ievērojis, ka tiešām stabili savā biznesā attīstās tie uzņēmēji, kas maksā desmito tiesu – kas 10% no savas peļņas dod tādam mērķim, kas ir saistīts ar viņu vērtībām un tās ceļ.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par minimālo algu 630 eiro apmērā.

Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.

Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.

"Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.

Lai normāli dzīvotu, iedzīvotāji Latvijā vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad reģistrētā naudas summa, kas būtu jānopelna mēnesī, lai persona (tās ģimene) varētu normāli dzīvot, ir lielākā novērojumu vēsturē, pārsniedzot līdz šim augstāko novēroto rādītāju 1146 eiro 2008.gadā.

Novērojumu sākumā - 2000.gadā - iedzīvotājiem normālai dzīvošanai bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz pat ekonomiskajai krīzei normālai dzīvei vajadzīgā summa ik gadu pieaugusi. Straujākais nepieciešamās summas kāpums novērots 2007.gadā, kad gada laikā nepieciešamās naudas apjoms pieaudzis par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada, 2008.gadā, normālai dzīvošanai bija nepieciešami jau 1146 eiro.

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Esmu atklausījies komentārus par to, cik Latvijai un Rīgai ir liels radošuma potenciāls. Vārds «potenciāls» pats ir aizdomīgs. Sevišķi, ja tas tiek lietots bieži vai ilgi, tad tikpat labi var kļūt par sinonīmu situācijas apzīmēšanai, ka vispār jau tā potenciālā padarīšana ir «dziļi dē».

Ar radošumu es šeit domāju lietišķas idejas, kas dažās pilsētās un reģionos rodas, virmo, attīstās un galu galā kļūst par inovatīviem produktiem un pakalpojumiem sekmīgāk, bet citos ne tik ļoti. Vai tāpēc, ka inovatīva vide kādā vietā nav sevišķi labi attīstīta, tai ir liels potenciāls šai jomā? Ne obligāti.

Tam, ka dažas pilsētas un ģeogrāfiskās vietas ir radošākas par citām, ir dažādi aspekti, un arī Rīgā ir pozitīvi iemesli, kāpēc šeit jau daudz kas notiek un notiks aizvien vairāk. Bet vai tik daudz, lai Rīgu sauktu par reģionālu radošuma un inovāciju centru? Kaut nu es kļūdītos, bet es tam neredzu iemeslu.

Radošums mūsdienīgā izpratnē ir ilgtspējīgs tikai atvērtā vidē un apstākļos, kas dažādību ne vien pieļauj, bet veicina un pat provocē. Inovācija ir nestandarta pieeja problēmai, iespējai, jautājumam, vecajam labajam kaut kam un jebkam, un ir gan loģiski saprotams, gan arī empīriski pamatojams, ka šādu nestandarta pieeju ļoti bieži rod un attiecīgi arī inovācijas rada nestandarta personības. Attiecīgi inovatīva ir tā vide un tā pilsēta, kas ļauj tajā dzīvot jebkuram un, kaut arī zināmos sociālajos rāmjos, tomēr lielā mērā arī dzīvot jebkā. Vai Rīga ir šāda vide? Nē.

Ierobežojums iepirkties līdz plkst.21 paredzēts, lai cilvēki plānotu savus pirkumus un tos neizdarītu impulsīvi, starpnozaru preses konferencē, kurā informēja par drošības pasākumiem Latvijā no 15.novembra, piektdien sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.

Viņa norādīja, ka, VM izpratnē, šis nosacījums neveicinās blīvāku cilvēku pulcēšanos veikalos to darbībai atļautajās stundās.

"Cilvēkiem ir pietiekami laika līdz plkst.21, lai veiktu savus plānotos pirkumus," atzīmēja Feldmane.

Jau ziņots, ka iepriekš par darbalaika ierobežojuma nosacījumu uz ārkārtējās situācijas laiku pauduši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji, kuri uzsvēruši, ka šāds nosacījums drīzāk radīs pretēju efektu - palielinās cilvēku drūzmēšanos lielveikalos darbdienu vakaros.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien apstiprināja detalizētu regulējumu "dzīvei pēc lokdauna", kas paredz lielāku brīvību pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātiem, komandantstundas atcelšanu, kā arī izglītības nodrošināšanu klātienē.

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Bauskas SIA «Aips» transporta bāze papildināta ar trim jauniem autobusiem. Zaļas krāsas «SOR» markas braucamie sestdien, 17. janvārī, Bauskā ieripoja no Čehijas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Viens no šoferiem, kas veica vairāk nekā tūkstoš kilometru garo pārbraucienu no rūpnīcas Austrumčehijā, bija darbnīcu vadītājs Ints Nolbergs: «Kāda var būt braukšana ar jaunu autobusu?! Protams, ka laba. Šofera sēdeklis ērts, autobuss viegli ripo, ir ērti manevrējams. Uzskatu, ka šoferiem būs laba strādāšana.»

Čehijā ražotie «SOR» markas autobusi ir plaši izplatīti Igaunijā, kur to skaits sasniedz divus simtus. Pirms gada pāris šādi braucamie iegādāti Jēkabpils autobusu parkā.

Bauskā nopirktajos «SOR» autobusos ir 32 sēdvietas, tikpat stāvvietu.

SIA «Aips» valdes loceklis Uldis Kolužs Bauskas Dzīvei atklāj, ka uzņēmums izvēlējies šos 132 000 eiro vērtos autobusus, jo to cena atbilst piedāvātajam komforta līmenim. Šie uz «Iveco» bāzes ražotie braucamie ir krietni lētāki nekā kaimiņos, Jelgavā, tapušie «Amoplant» busi. Turklāt «SOR» autobusi piemēroti ne tikai starppilsētu, bet arī vietējiem pārvadājumiem. U. Kolužs neslēpj, braucamie sagādāti, lai strādātu Rīgas līnijā, taču tos izmantos arī lauku maršrutos.