#Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera rīcībā nav informācijas, ka krimināllieta pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču būtu pasūtījums.

Kalnmeiers šodien žurnālistiem teica, ka amata atstāšana ir paša Latvijas bankas prezidenta lēmums un to ģenerālprokurors nevarot komentēt. Attiecībā uz Rimšēviča apgalvojumu par lietas pasūtījuma raksturu Kalnmeiers atbildēja, ka šādā gadījumā nepieciešami vairāk argumentu nekā izskanējis Rimšēviča vakar sarīkotajā preses konferencē.

«Aizdomās turētā statusu nosaka tad, kad ar pierādījumiem ir pamats pieņēmumam, ka persona varēja izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Aizdomās turētā statuss vēl nav apsūdzība, kura jau apgalvo, ka noziegums ir noticis. Nesasteigsim notikumus un ļausim, lai process iet savu gaitu. Katrā ziņā manā rīcībā nav nekādas objektīvas informācijas par to, ka būtu noticis kaut kāds pasūtījums,» uzsvēra Kalnmeiers.

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā pēc pāris mēnešiem varētu būt kāda tālāka virzība, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers stāstīja, ka pārrunājis minētās lietas virzību ar uzraugošo prokuroru, kurš viņam esot apliecinājis, ka viss norit kā plānots un bijis ļoti optimistisks, lai apgalvotu, ka pēc pāris mēnešiem lietai ir gaidāma tālāka procesuāla virzība.

Uz jautājumu tieši kāda, Kalnmeiers atbildēja, ka bez uzraugošā prokurora piekrišanas nevar neko sīkāk komentēt, lai gan piebilda, ka Rimšēvičs ļoti akurāti pilda procesuālos pienākumus, piemēram, laicīgi ierodas uz pratināšanām.

Kā ziņots, Eiropas Savienības Tiesa (EST) februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam, uzsvēra Bordāns.

Kalnmeiers Bordāna ieskatā nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.

Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.

Jaunākie dati par noziedzīgajiem nodarījumiem Latvijā liecina, ka noziedzības līmenis Latvijā samazinājies par 2,75%, kas pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera domām, ir diezgan liels kritums.

Kalnmeiers šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka samazinājums jūtams visās noziegumu grupās, lai gan arvien ir izteikts kadru trūkums tiesībsargājošajās institūcijās ar izmeklētājiem un citiem speciālistiem.

Viņš stāstīja, ka šogad reģistrēts par 530 noziegumiem mazāk nekā pērn šajā laika posmā, līdz ar to tas samazina slodzi policijas izmeklētajiem.

Tomēr uz jautājumu vai darba situācija ir uzlabojusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Kalnmeiers atbildēja, ka pēdējā laikā tā ir manāmi uzlabojusies, jo izmeklēšanas darbs norit, par ko liecina pēdējās procesuālās darbības Rīgas domes institūcijās un citās iestādēs.

Ņemot vērā Rīgā, Dzirnavu ielā 113, esošās ēkas kritisko stāvokli un Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, pastāv iespēja, ka no nākamā gada 1.marta var tikt aizliegta prokuratūras ēkas ekspluatācija.

Līdz ar to funkcijas varētu pārtraukt pildīt septiņas prokuratūras, jo lieku telpu prokuratūrai nav, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka savulaik iecerētā prokuratūru pārcelšana uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī ir aizkavējusies, tāpēc nav brīvu vietu, kur prokurorus izvietot. Aspazijas bulvāra ēkas renovēšana ir iekavējies par desmit mēnešiem. «Plānotajā termiņā - 2019.gada nogalē - viņa netiks realizēta, līdz ar to ēka ātrāk par 2020.gada nogali nevar tikt nodota ekspluatācijā, līdz ar to man Dzirnavu ielā esošos darbiniekus nav kur pārvietot. Ja man 1.martā pateiks «atstājiet telpas», tad, lūk, būs problēmas. Es nezinu, kur liksim cilvēkus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei.

ST aģentūrai LETA apstiprināja, ka ST ir atteikusies ierosināt lietu pēc Kalnmeiera pieteikuma un norādīja, ka nevarot telefoniski atklāt tiesas motivāciju, ja, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, nav saņemta «attiecīga informācijas pieprasījuma forma».

Pats Kalnmeiers šodien Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmdien saņēmis ST lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. «Tiesa uzskata, ka nav pietiekams juridisks pamatojums, kāpēc normas neatbilst,» norādīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers savas domas nav mainījis un joprojām uzskata, ka OIK netaisnīga sistēma. ST lēmums gan nenozīmējot, ka prokuratūra «iemetīs plinti krūmos». «Vērtēsim iespēju, vai varam ko papildus izlobīt un darīt,» piebilda ģenerālprokurors.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Restorānu tīkla Gan bei krāpšanas lietā aizdomās turamie atzīst iejaukšanos kases aparātu darbībā, bet nepiekrīt izmeklētājiem jautājumā par no kases izņemtajām summām un laika periodu, kurā ir notikusi manipulācija ar kases aparātu datiem, pirmdienas rītā telekanālā LNT pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers pastāstīja, ka kopumā lietā ir deviņas aizdomās turamās personas, no kurām apcietinājumā pašlaik palikusi tikai viena. Pēc Ģenerālprokurora vārdiem, neviena no šīm personām nenoliedz, ka ir notikusi iejaukšanās kases aparātu darbībā, sekojoši var uzskatīt, ka aizdomās turamie sadarbojas ar izmeklētājiem. Tomēr ir strīds par laika periodu un summām, jo izmeklētāji uzskata, ka ilgstošā laika periodā no vairāku ēstuvju kasēm ik mēnesi izņemti 700 000 līdz 800 000 eiro.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka līdz tiesai šī lieta tomēr varētu nonākt ļoti ilgā laikā - tas varētu prasīt pat divus gadus. Kā skaidroja Kalnmeiers, potenciālais termiņš ir tik garš, jo, lai arī ēnu ekonomikas apkarošana valstī ir noteikta par prioritāti, tomēr praksē finanšu un ekonomikas noziegumu atklāšanai valsts atbalsts esot vāji jūtams. Attiecīgo noziegumu izmeklēšanas iestādēm ļoti trūkstot darbinieku, īpaši tādu, kas orientētos informācijas tehnoloģijās.

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izvēlētais kandidāts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatam ir lūdzis papildu laiku, lai izlemtu, vai ir gatavs ieņemt šo amatu, pirmdien preses konferencē paziņoja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka izvēlētā personu nav saistīta ar Kontroles dienestu, bet ar jurisprudenci. Tāpat viņš uzsvēra, ka papildu laika lūgšana nenozīmē atteikšanos no kandidatūras, bet gan atbildības izrādīšanu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. «Ja ir šaubas, labāk tās izvērtēt sākumā, nevis uzņemties amatu un tad atkāpties,» pauda ģenerālprokurors.

Kalnmeiers norādīja, ka lūgumu pēc papildu laika viņš saņēma 2.maijā, taču šis laiks, visticamākais, nepārsniegs divas nedēļas.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokurors pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja, ka viņam vēl jātiekas ar atsevišķiem amata pretendentiem, bet ne visiem četriem, kurus viņam ieteikusi Valsts kanceleja.

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Vairākos restorānos Gan Bei, kas izvietoti tirdzniecības centros Rīgā, veiktas kratīšanas un vairāki no tiem esot slēgti, liecina pieejamā informācija sociālajā tīklā Twitter.

Restorānu Gan Bei īpašniece ir kompānija Lage Ko, kurai tostarp pieder arī restorāni Thali, Grill bārs, Neo u.c.. Lage Ko vienādās daļās pieder Oļegam Arupam, Irēnai Līcei un Natālijai Pavlovai. Līdzīgs īpašnieku sastāvs kā Lage Ko ir arī kompānijai Lage Ltd, kurai pieder restorāns Galleria D’arte - šajā kompānijā īpašnieki bez Arupa, Līces un Pavlovas, kuriem katram pieder pa 30% kapitāldaļu, ir arī Gaļina Karmača (5%) un Indijas pilsonis Dīps Rams Verma (Deep Ram Verma), liecina Lursoft informācija. Abām kompānijām ir viena juridiskā adrese.

Ir skaidrs, ka brīžiem varbūt izdevīgāk zaudēt kauju, lai beigās uzvarētu karā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume.

Tā viņš komentēja Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmumu atcelt rīkojumu, ar kuru no amata atstādināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Straumem esot bijusi pilna pārliecība, ka tieši šāds būs EST spriedums. Tas tādēļ, ka procesa virzītājs izmantojis tiesības nesniegt pierādījums, izriet no viņa teiktā.

«Es uzskatu, ka tas bija nevis apzināts gājiens zaudēt, bet apzināts tādā ziņā, ka izmeklēšanas noslēpums procesa virzītājam ir jāsargā,» norādīja KNAB priekšnieks.

Kā ziņots, EST otrdien paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

#No Rimšēviča privātmājas Langstiņos nozagtas «daudzas svarīgas lietas».

Pagājušā naktī ir apzagta korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča māja, aģentūru LETA informēja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Ar jaunāko informāciju papildināta visa ziņa

Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdien plkst.23.49 policija ir saņēmusi informācija par zādzību no privātmājas. Izbraucot uz notikumu vietu, konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas. Nozagto mantu saraksts vēl tiek precizēts.

Rimšēviča advokāts Vārpiņš aģentūru LETA informēja, ka ir notikusi ielaušanās Rimšēviča privātmājā Langstiņos, tā izdemolēta un nozagtas «daudzas svarīgas lietas». Rimšēvičs minēto saista ar pēdējo nedēļu notikumiem un uzskata, ka tas nav noticis nejauši. «Situācija liecina, ka tā bijusi iepriekš plānota un profesionāli labi organizēta operācija,» norādīja Vārpiņš.

«Pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču kriminālprocess tika uzsākts likumīgi un pamatoti,» DB Uzņēmēju kluba biedriem atklāj Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Tā kā šajā gadījumā ir runa par ļoti augstu valsts amatpersonu, kura ieņem amatu Eiropas Centrālajā bankā, netikšot žēlotas papildu darbības un resursi, lai šo procesu maksimāli ātri novestu galā.

Lai arī Latvijā ir radīts priekšstats, ka valstī milzīgos apmēros tiek atmazgāta noziedzīgā nauda un ir gari tiesu procesi, tomēr ģenerālprokurors ne visam tik kategoriskā formā piekrīt. Attiecībā par gariem tiesu procesiem viņš rāda Eiropas statistisku, kur pēc vidējiem rādītājiem krimināllietās Latvija termiņu ziņā ir pa vidu, bet administratīvo lietu izskatīšanā pat viena no līderēm visā ES. Protams, ka ir virkne skaļu procesu, kur tiesvedība ilgst daudzus gadus, kas radījuši šādu priekšstatu par izskatīšanas termiņiem visās lietās.

Kluba biedrus īpaši interesēja pašreizējā situācija saistībā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Publiskajā telpā, pēc Ē. Kalnmeiera sacītā, ir daudz informācijas, taču daļa no tās neesot īsti precīza, tādēļ komunicēt vajadzētu vairāk tieši procesa virzītājiem (KNAB un ENAP), kā to nosaka normatīvie akti.

Kļūda, kas izraisīja Zolitūdes traģēdiju, jau pašā sākumā bija ieprogrammēta ēkas projektā, tā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Nebija jautājumi - sabruks vai nesabruks, bet tikai viens jautājums - kad tas notiks. Kļūda jau pašā sākumā bija ieprogrammēta projektā,» teica Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka savākti pierādījumi, kas apliecina, ka pieļautas būtiskas atkāpes no būvnormatīviem, projektēšanas jomā. Atsevišķi ēkas mezgli bijuši pārslogoti pat par 630%, viņš uzsvēra.

Kalnmeirers rezumēja, ka nelaimi izraisīja dažādu cēloņu virkne, ar kuru nākotnē tiks iepazīstināta arī sabiedrība. Mēģinājums novērst vienu kļūdu palielināja slodzi uz jumta, tad tā pakāpeniski pieauga līdz sasniedza kritisko masu, teica ģenerālprokurors.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP), žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.

Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Komisija šo jautājumu sāka skatīt pagājušajā nedēļā, un turpināja diskutēt par to šodien slēgtajā sēdē, kas ilga teju trīs stundas.

Kursīte-Pakule norādīja, ka komisijai būtu jāizšķir, vai šī lieta varētu būt politiskā izrēķināšanās, tomēr daudzi jautājumi bija ne par to, līdz ar to diskusija bija ļoti gara. Politiķe uzsvēra, ka viņa šajā lietā nesaskata politisko izrēķināšanos, tāpēc atbalstīja lēmumprojektu par izdošanu.

Saeimas vairākums šodien atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP) saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Šādu lēmumu atbalstīja 73 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.

Juraša izdošanu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kur par šādu lēmumu balsoja deviņi deputāti, bet četri bija pret.

Jurašs ir kritisks par šo lietu. Viņš pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā «oligarhu advokāts».

Deputāts šodien Saeimas debatēs norādīja, ka tiesā pierādīs savu taisnību, kā arī mudināja parlamentu balsot tā, lai viņš nezaudētu šo iespēju. Pēc Juraša runas debatēs JKP deputāti piecēlās kājās un aplaudēja. Saeimas sēdē piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata atlases komisija konkursa otrajai kārtai nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.

Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka šie iemesli bijuši dažādi. Krieviņš arī atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju.

Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu. Patlaban gan nav zināms, kad tas notiks. Ņemot vērā, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un "šī iestāde nav sagruvusi".

Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas (EST) labvēlīgo spriedumu, kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kaut šodien var doties uz savu darbavietu Latvijas Bankā, otrdien žurnālistiem paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš gan atgādināja, ka Rimšēvičam pagājušā gada vasarā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulēja pielaidi valsts noslēpumam. Tāpat Rimšēvičam joprojām ir spēkā drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts, kas gan neliedz viņam lūgt procesa virzītāja atļauju tomēr šķērsot valsts robežu, lai, piemēram, dotos uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdēm.

Jau ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

KNAB pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 10. janvārī tika apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija, kas paredz valsts pārvaldes iestādēm vienoti cīnīties ar krāpšanos Eiropas Savienības (ES) fondu jomā, informē Finanšu minstrijā.

«Būtiski apzināties, ka it visas iestādes, kuras nodrošina ES finanšu interešu aizsardzību, ir kā zobrati, kas kopā veido vienotu mehānismu. Sekmīgas savstarpējas sadarbības rezultātā, varam sekmēt «nulles tolerances» principa ieviešanu pret jebkādiem mēģinājumiem krāpties ar Latvijas tautsaimniecībā investētajiem līdzekļiem,» norāda AFCOS vadītāja Nata Lasmane.

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī izveidot sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai, lai stiprinātu un noteiktu skaidru procedūru sadarbībai starp Latvijas kompetentajām iestādēm un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanā (OLAF). Stratēģijā identificētie rīcības virzieni aptver visus krāpšanas apkarošanas ciklus: krāpšanas novēršana jeb prevencija, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana jeb sankcijas.

Saeima šodien nolēma atļaut veikt kratīšanu parlamentārieša Sergeja Potapkina (S) dzīvesvietā.

Šo lēmuma projektu atbalstīja 86 deputāti, tostarp arī pats Potapkins. Neviens no deputātiem nebija pret un neviens balsojumā neatturējies. Savukārt divi parlamentārieši - Mārtiņš Bondars (LRA) un Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - balsojumā nepiedalījās.

Potapkins jau iepriekš norādīja, ka neiebilst pret kratīšanu savā dzīvesvietā gadījumā, ja Ģenerālprokuratūra un Finanšu policijas izmeklētāji uzskata to par nepieciešamu. Potapkins skaidro, ka viņa sieva Gaļina Karmača ir algots darbinieks uzņēmumā, nav tā valdes locekle, savukārt mazās kapitāldaļas viņai piešķirtas uzņēmuma motivācijas programmā. «Ja Finanšu policijai un prokuratūrai ir aizdomas, ka uzņēmums nav rīkojies godprātīgi, tad man nav nekāda pamata traucēt izmeklēšanai,» norāda deputāts.