Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.
Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.
Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.
Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".
Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.
Noteikts, ka priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 7. novembrim.
Paredzēts, ka Saeimas deputāti otrajā, galīgajā lasījumā nākamā gada budžetu sāks skatīt 3. decembrī.
Parlamentārieši darbu pie budžeta skatīšanas 1.lasījumā sāka 5. novembrī plkst. 10. Pirmajā dienā deputāti debatēja līdz plkst. 19. Otrajā dienā Saeimas deputāti darbu sāka plkst. 9, to noslēdzot pirms plkst. 14. Kopumā deputāti, ieskaitot pārtraukumus, par nākamā gada budžetu sprieda teju 14 stundas.
Ārkārtas sēdē iespēju debatēt izmantoja gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti. Koalīcijas deputāti nākamajā gada budžetā uzsvēra ieguldījumus drošībā, palielinot finansējumu aizsardzības nozarei. Tāpat tika uzsvērts atbalsts izglītībai, ģimenēm. Savukārt opozīcija visbiežāk kritizēja budžeta plānus par lielo deficītu un dzīvošanu "uz parāda".
Iespēju izteikties Saeimas ārkārtas sēdē izmantoja arī valdības ministri, uzskaitot nākamajā gadā risināmās lietas un jau paveikto.
Opozīcijas deputāti debatēs solīja iesniegt priekšlikumus nākamā gada budžeta izdevumu mazināšanai.
Likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavada 50 saistītie likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja valdības sagatavotos grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, un vienas 0,5 litru pudeles cena pieaugs vidēji par 0,27 eiro. Savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.
Nākamgad un no 2027. gada paredzēta straujāka likmju celšana visiem tabakas izstrādājumiem - par 5% vairāk, nekā bija plānots iepriekš. Salīdzinājumā ar šī gada cenām vienas cigarešu paciņas cena no 2028. gada pieaugs par 2,20 eiro, sasniedzot 7,50 eiro, savukārt karsējamai tabakai pieaugums plānots 0,35 eiro apmērā par paciņu, bet divu mililitru e-šķidruma iepakojuma cena pieaugs par 0,15 eiro.
No 2028. gada nodokļa pieaugums paredzēts arī saldinātajiem dzērieniem, kā arī enerģijas dzērieniem tiks noteikta atsevišķa akcīzes nodokļa likme.
Tāpat paredzēts, ko no 2028. gada ar akcīzes nodokli apliks bezalkoholiskos gāzētos dzērienus, ko pagatavo uz vietas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Līdz šim gan negāzētajiem, gan gāzētajiem dzērieniem, kas tirdzniecības vietā gatavoti tūlītējai patērēšanai, akcīzes nodokli nepiemēroja.
Akcīzes nodokļa izmaiņas skars arī naftas produktus, un no 2028. gada plānots atcelt samazināto nodokļa likmi naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Lai veicinātu atjaunīgas un videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu iekārtās un tehnikā, tostarp elektroenerģiju, turpmāk līdzšinējā atvieglojuma vietā plānots piemērot vispārējo akcīzes nodokļa likmi. Līdzšinējo akcīzes nodokļa atvieglojumu degvielai uzņēmēji varēs izmantot līdz 2027. gada beigām.
Savukārt pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus šo pabalstu plānots paaugstināt no 171 eiro mēnesī patlaban līdz 298 eiro mēnesī par bērnu vecumā līdz pusotram gadam. Paredzēts, ka par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.
Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Plānots, ka pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī tad, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.
No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas būs 600 eiro apmērā. Patlaban šis pabalsts ir 421,17 eiro. Tāpat lielāks plānots pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu: par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 390 eiro mēnesī līdzšinējo 215 eiro vietā, savukārt par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem - 468 eiro mēnesī līdzšinējo 258 eiro vietā.
Paaugstināt plānots arī atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, un no 2026. gada atlīdzība plānota 1041 eiro mēnesī - 70% apmērā no valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja atlīdzība jau ir piešķirta 2025. gadā un tās izmaksa turpināsies arī nākamgad, apmērs būs līdz 956 eiro mēnesī. Patlaban šīs atlīdzības minimālais apmērs ir 171 eiro mēnesī.
Tāpat plānots paaugstināt atlīdzību par aizbildņa pienākumu veikšanu. No nākamā gada atlīdzība plānota 298 eiro mēnesī līdzšinējo 54,07 eiro vietā. Ar grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas likumā paredz tiesības nestrādājošiem aizbildņiem uz sociālajām garantijām, jo par šīm personām turpmāk no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai.
Tāpat paredzēts paaugstināt adopcijas pabalstu, un no nākamā gada par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 195 eiro mēnesī līdzšinējo 107,5 eiro vietā, bet par bērnu no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadiem pabalsts plānots 234 eiro mēnesī līdzšinējo 129 eiro vietā. Savukārt vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju no līdzšinējiem 1422,87 eiro no nākamā gada pieaugs līdz 2433 eiro.
Savukārt ar grozījumiem likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredzēts, ka arī nākamgad vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem saglabāsies līdzšinējā apmērā - 75%.
Lai varētu pilnveidot materiālos atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kopējais papildu finansējums nākamgad paredzēts 42 miljonu eiro apmērā, savukārt atbalsta pasākumiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem - 24,1 miljons eiro.
Patlamentārieši atbalstu pirmajā lasījumā guvuši arī valdības iesniegtie grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Militārpersonu izdienas pensiju likumā, IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Diplomātu izdienas pensiju likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu izdienas pensiju likumā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta(NMPD) neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā, Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā un Militārā dienesta likumā, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā.
"Patlaban izdienas pensijas piešķir atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks strādājis konkrētā amatā vai profesijā un kāds ir viņa vecums. Taču noteikumi dažādās nozarēs ir atšķirīgi - katrai ar saviem īpašiem nosacījumiem. Tas radījis nevienlīdzību starp profesijām, jo vieniem nosacījumi pensijas piešķiršanai ir vieglāki, bet citiem - grūtāki. Arī aprēķini atšķiras. Turklāt šie nosacījumi nav regulāri pārskatīti, ņemot vērā pārmaiņas darba tirgū un nozarēs, kā arī valsts budžetam tas izmaksā arvien vairāk un vairāk," paudusi Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.
Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt attiecībā uz personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par desmit gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo desmit kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10 līdz 20%, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par 5%, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat paredzēts atteikties no izdienas pensijas baleta, cirka un kora māksliniekiem, leļļu teātra aktieriem, orķestra māksliniekiem, solistiem vokālistiem, teātra aktieriem. Šo profesiju pārstāvjiem tiks paredzēti atbalsta pasākumi pārkvalifikācijai citā profesijā.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.
Plānots, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Paredzēts, ka plānotās izmaiņas neattieksies uz izdienas profesijās nodarbinātajiem, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības).
Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Paredzams, ka pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.
Pirms nākamā gada budžeta un to pavadošo likumprojektu skatīšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja ministriju pārstāvjus par nākamā gada tēriņiem ar mērķi rast kādus ietaupījumus.
Jau vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
