Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien, 22.aprīlī, konceptuāli atbalstīja jauna Latvijas Bankas likuma projektu, kas paredz regulējumu valsts centrālās bankas darbībai pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iepriekš par grozījumu virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzīmēja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās. Tāpat būtiski, ka samazināsies administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas.

Jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.

Tāpat jaunais likuma projekts noteic Latvijas Bankas kompetenci un nepieciešamos tiesiskos instrumentus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā.

Līdzšinējais likums "Par Latvijas Banku" ir spēkā kopš 1992.gada, un paredzēts, ka jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Latvijas Bankas likuma projekts par likumprojektu atbildīgajā Budžeta un (finanšu) nodokļu komisijā un Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem

LETA, 22.04.2021

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Lauksaimniekiem atbalsts kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments

LETA, 13.04.2021

Starpziņojumā minēts, ka divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā pārvirzīti uz trešo programmu - atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmēji Dienas Biznesam vēstīja par satraucošu situāciju - jūnija sākumā viņi gaidīja pieteikto valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par aprīli, taču tā vietā saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstuli, ka naudas nav, tāpēc atbalsta izmaksa tiek pagarināta.

“Kā lai mēs strādājam? Gandrīz septiņus mēnešus mums visi veikali ierobežojumu dēļ bija slēgti. Informācija par to, kad varēsim atsākt darbu, nebija, par atļauju atsākt darbu tika paziņots pēkšņi, divas dienas iepriekš. Veikalus aizvēra decembrī, mums ir pilna noliktava ar ziemas zābakiem. Apģērbu veikaliem ir vēl trakāk. Nesaņemot šo atbalsta naudu, mēs nevaram pat nopirkt preci, lai veicinātu kaut kādu apgrozījumu. Situācija ir diezgan dramatiska, gaidām maksātnespējas vilni,” reālo situāciju raksturo kāda apavu veikalu tīkla īpašniece, kas vēlējās palikt anonīma.

Fragments no VID vēstules par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 18.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.

Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.

Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina atsevišķi apsvērt atbalstu mikrouzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu apgrozāmo līdzekļu granta aprēķina formulā.

"Mūsu industrijā tirdzniecībā ir daudz uzņēmumu, kam pieder tikai viens veikals, kurā strādā viens līdz divi cilvēki. Bet apgrozījums uz vienu darbinieku vai uz vienu darba algas eiro ir salīdzinoši liels. Esoša aprēķina formula diskriminē šo uzņēmumu grupu attiecībā uz atbalsta apjomu pret apgrozījuma kritumu," komentē asociācijā.

LTA piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, A grupā iekļaujot mazākos industrijas strādājošos uzņēmumus, kuros ir līdz diviem darbiniekiem un līdz 20 000 eiro vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem. Šādiem uzņēmumiem LTA ieskatā atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75% no uzņēmuma kritumā un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā atrast, piesaistīt un noturēt klientus

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu par š.g. sākumā (28. janvārī, 4. februārī un 18. februārī) valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem.

Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests 5. martā uzsāks pieteikumu pieņemšanu atbalsta saņemšanai pēc precizētajiem kritērijiem, t.i. atbalsts būs pieejams būtiski plašākam komersantu lokam, informē EM.

“Turpinoties ieilgušajam Covid-19 ekonomikās krīzes periodam un sekojot situācijai vīrusa ierobežojošo pasākumu skartajās un tieši ietekmētajās nozarēs, apgrozāmo līdzekļu programmu esam vairākkārt uzlabojuši un pielāgojuši, lai atbalsts sasniedz mērķi – palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, “pārziemot” šo krīzes periodu un arī pēc krīzes turpināt savu saimniecisko darbību. Izprotot uzņēmēju vajadzības un nepieciešamības, atbalstu uzņēmēji var saņemt par katru mēnesi, kā arī ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un palielināts programmas kopējais finansējums. Pēdējie saskaņotie grozījumi ļaus būtiski paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku, lai atbalstu saņemti visi Covid-19 krīzē skartie uzņēmēji apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai draud iespēja krist otrā galējībā, atbalstot tos, kas krīzē necieš

Db.lv, 05.03.2021

Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2020.gada peļņa ir 26,6 miljoni eiro. Aptuveni 2019.gada līmenī, kad tā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2020.gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18,7 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2020.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 miljonus eiro, no kuriem 71 miljoni eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz valsts atbalstu pieteikušies 109 tirdzniecības un sporta centri, par 16,7 miljoniem eiro

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konceptuāli vienojas par 200 eiro pabalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti

LETA, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīciju pārstāvošās partijas šodien konceptuāli vienojušās par vienreizēja 200 eiro pabalsta izmaksu pensionāriem un personām ar invaliditāti, pēc Sadarbības sanāksmes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka šodien partiju pārstāvji vienojās turpināt vienreizējo pabalstu piešķiršanu. Valdība nesen jau lēma piešķirt 500 eiro vienreizēju pabalstu par katru apgādībā esošo bērnu, taču šodien koalīcija konceptuāli vienojās paplašināt pabalsta saņēmēju loku.

Premjers norādīja, ka Labklājības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāja šo piedāvājumu. Koalīcija to ir konceptuāli atbalstījusi.

Trešdien, 3.martā, par to diskutēs stratēģiskās vadības padomē, bet ceturtdien, 4.martā, to iecerēts izskatīt Ministru kabinetā. Pēc tam likumprojekts tiktu sūtīts izskatīšanai Saeimā.

Arī Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) pēc Sadarbības sanāksmes sēdes pauda gandarījumu, ka koalīcija vienojās par atbalstu šīm grupām, un, viņaprāt, tas "kārtējo reizi apliecina, ka koalīcija spēj vienoties par jautājumiem, kuros agrāk bijuši atšķirīgi viedokļi. "Ir skaidrs, ka krīzes situācijās nevajag skopoties, ja tā var teikt. Jādomā, kā palīdzēt visām sabiedrības grupām," teica Eglītis, piebilstot, ka ar šo atbalstu, viņaprāt, būs izdevies nosegt galvenās sabiedrības grupas, kam atbalsts ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slepus gatavotu atbalstu var saņemt arī Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca

Guntars Gūte, Diena, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāts iesūdz FID vadītāju tiesā

Jānis Goldbergs, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Komentāri

Pievienot komentāru