Kvēlspuldzes, kuras arvien vairāk piekāpjas cīņā ar energoefektīvākām spuldzēm, tuvāko gadu laikā no veikalu plauktiem pazudīs pavisam. Pirms diviem gadiem stājās spēkā Eiropas Savienības regula, kas paredz pakāpenisku tradicionālo kvēlspuldžu izņemšanu no tirgus.

Turpinot uzsākto kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu, no šā gada septembra Eiropas Savienības (ES) teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 40W un 25W kvēldiega spuldzes.

Savukārt, iedzīvotāji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm, informē Ekonomikas ministrija.

No 2016.gada septembra minimālās ekodizaina prasības caurspīdīgajām halogēnām spuldzēm tiks paaugstinātas līdz B klases normām, tādējādi nevarēs laist apgrozībā arī C klases vecās tehnoloģijas (retrofit) halogēnās spuldzes.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Makulatūru savākšanas punktos var nodot ikviens, kuram mājās veidojas lielāka vai mazāka papīru kaudzīte, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka daži makulatūras pieņemšanas punkti par to arī maksā un ir gatavi braukt tai pakaļ. Tomēr ne katrā makulatūras pieņemšanas punktā pieņem visus papīra atkritumu veidus.

Lai gan cilvēku aktivitāte ir liela, tomēr vienīgās Latvijas papīra fabrikas Līgatnē ražošanu pilnībā ar šo apjomu nodrošināt nevar, makulatūras nepietiek. Tāpēc to iepērk no ārzemēm, taču tajā pašā laikā citi makulatūras savācēji to eksportē, jo ārzemēs nereti par makulatūru maksā vairāk, nekā var iegūt Latvijā.

Pat ja avīzē palikusi siļķes aste, papīru var izmantot otrreizējai pārstrādei, laikrakstam stāstījusi papīrfabrikas Līgatne mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane. Derīgas arī tetrapakas, kurās bijis piens un kuras nelabi ož. Izrādās, nodot otrreizējai pārstrādei var visu, kas ir papīra izstrādājums. Tie ir aprakstītie biroja papīri, glancētie izdevumi - žurnāli, reklāmas bukleti, grāmatas un pat tetrapakas, jo to sastāvā ir 15% papīra. Pārstrādājot tonnu makulatūras, mēs izglābjam 14 kokus, kas auguši 40 gadu.

Uzņēmuma KD Studija pamatbizness ir mēbeles, bet paralēli izveidots uzņēmums KD Paper, kurā ražo papīru – aploksnēm un birojam. Šobrīd uzstādīta prese ar 60 tonnu spiedienu, lai radītu vēl kvalitatīvāku papīru, raksta reģionālais medijs ogrenet.lv.

Viens no uzņēmuma vadītājiem Ivars Lācis teicis, ka mēbeļu tirgošanā, rakstot pavadzīmes, tiek izmantots pašu veidotais papīrs. Viena A4 lieluma loksne gan maksājot ap ceturtdaļlatu, bet tai esot cita vērtība.

Janvāra beigās sadarbībā ar Līgatnes papīru KD Paper piedalījušies izstādē Frankfurtē. Kaut arī nav cerējuši uz rezonansi, tomēr par Suntažos ražoto papīru jau interesējoties klienti no Amerikas, Beļģijas un Vācijas.

Papīra ražotāji cerot, ka viņu veidoto produktu ar lepnumu par pašmājās ražotā papīra kvalitāti reiz varēs izmantot Valsts Prezidents, sūtot vēstules uz citām valstīm. Šo visaugstākās izturības papīru Suntažos ražojot no kaņepēm. Sadarbībā ar kaņepju audzētāju asociāciju esot izmēģinātas arī Latvijā audzētās, bet pagaidām priekšroka tiek dota Vācijas jau speciāli apstrādātajām kaņepēm.

Ar papīru no pārstrādātas makulatūras SIA Papīrfabrika Līgatne ienāk arī vietējos veikalos un atgādina par sevi

«Mēs tuvojamies to zemju apziņas līmenim, kam ir ārkārtīgi svarīga zaļā domāšana. Cilvēki, kam tā ir svarīga, labi saprot, ka nevar prasīt no reciklētā papīra tieši tādu pašu kvalitāti, kāda ir celulozes papīram. Mēs ražojam papīru no pārstrādātas makulatūras, un es domāju, ka Latvijā atradīsim arvien vairāk klientu, kas gribēs šo papīru tikai tāpēc, ka tā darīt ir pareizi attiecībā pret ilgtspējīgu saimniecību un dzīvošanu. Mēs mēģinām audzināt sabiedrību, ka tas ir normāli, tā būtu jādara,» teic Normunds Dzērve, SIA Papīrfabrika Līgatne valdes loceklis. Viņš neslēpj, ka pārstrādāts papīrs atšķiras no «jauna» papīra.

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu «Visu cieņu vecajam telefonam!».

Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde apskatāma arī LMT klientu centrā Liepāja, kur tā papildināta ar slavenu liepājnieku telefoniem.

Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši jau 9972 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji – no tiem 506 tālruņus nodevuši liepājnieki.

Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. LMT noskaidrojis, ka mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 43% LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.

Latvijas lielākais alkohola ražotājs Latvijas balzams 2013. gadā veicis vairākas aktivitātes vides aizsardzības jomā. Kopumā 2013. gadā savākti un otrreizējai pārstrādei nodoti vairāki simti tūkstošu tonnu izlietotā materiāla.

Latvijas balzams pērn savācis 287 tonnas kartona un makulatūras. Savāktas arī 446,99 tonnas stikla lausku. Otrreizējai pārstrādei nodots arī ievērojams daudzums lauzto palešu (2436 tonnas), metāllūžņu (15,76 tonnas) un plastmasas iepakojuma (89,37 tonnas).

Elektroenerģijas taupīšanas nolūkos pērn uzņēmumā pret energoefektīvajām spuldzēm ir nomainītas 838 parastās dienasgaismas spuldzes.

No šī gada 1.septembra Eiropas Savienības teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 100 W kvēldiega spuldzes.

Par to Db.lv informēja Ekonomikas ministrija. Jau iepriekš informējām, ka šī gada 13.aprīlī spēkā stājās Komisijas regula par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamām kliedētas gaismas lampām, kas paredz pakāpenisku kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu.

Regulas prasības attiecas, galvenokārt, uz spuldžu ražotājiem, kuri sākot no regulā noteiktajiem termiņiem vairs nedrīkstēs ražot energoneefektīvas spuldzes. Savukārt, iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm.

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Pagājušajā gadā SIA Papīrfabrika Līgatne apgrozījums sasniedzis 3,15 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gada rādītāju, ir par 12,55% mazāk, liecina Lursoft dati.

SIA Papīrfabrika Līgatne vadība norāda, ka apgrozījuma samazinājums izskaidrojams ar nerentablo papīru izstrādājumu ražošanas samazināšanu, liekot par prioritāti nevis apgrozījumu, bet gan tīro iznākumu, ko var panākt, ražojot papīru ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, akvareļu papīru, biroja papīru. Pārskata gadu papīrfabrika noslēgusi ar 7,55 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Pērn SIA Papīrfabrika Līgatne saražojusi un realizējusi 9,15 tūkstošus tonnu papīra, kas ir par 16,18% mazāk nekā 2011.gadā, kad saražots 10,92 tūkstotis tonnu papīra.

Pērn uzņēmums SIA Papīrfabrika Līgatne vairāk nekā 80% no savas saražotās produkcijas eksportējis.

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Pārtikas pārstrādes un iepakojumu risinājumu uzņēmums Tetra Pak ir uzsācis ieviest kartona iepakojumu atgriešanas sistēmu, pirmo iepakojumu nodošanas iekārtu uzstādot Tallinas Ülemiste tirdzniecības centrā.

Iekārta ļauj patērētājiem nodot kartona iepakojumus efektīvai pārstrādei līdzās jau ierastajai citu iepakojumu pārstrādes apritei.

Iepakojuma materiālu savākšana un pārstrāde ir izšķiroša, lai ieviestu aprites ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpēc Tetra Pak uzsāk kartona atgriešanas un pārstrādes pilotprojektu Igaunijā, kur sadarbībā ar tehnoloģiju piegādātāju RVM Systems kartona iepakojums tiek integrēts esošajā savākšanas sistēmā.

Kartona iepakojumu savākšanas automāts darbojas kā standarta iepakojuma pieņemšanas automāts. Patērētāji tiek aicināti nodot tukšas un nesaplacinātas pārtikas un dzērienu kastītes, ko iekārta sašķiro kā materiālu turpmākai pārstrādei. Tiek pieņemti visa veida kartona iepakojumi neatkarīgi no ražotāja, formas, izmēra vai produkta.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Kopš 11.Saeimas sanākšanas Saeimas Prezidijā saņemti iesniegumi no 63 deputātiem, kuri atsakās no Saeimas sēžu dokumentiem papīra formātā. Uz šo deputātu dokumentu kastītēm uzlīmēta simboliska zaļa eglīte.

Saeimas sēdēs izskatāmie dokumenti ikvienam ir pieejami elektroniski, un deputāti ar tiem sēdes laikā var strādāt, izmantojot portatīvo datoru.

No Saeimas sēžu dokumentu papīra kopijām atteikusies arī VL–TB/LNNK frakcija un sešas 11.Saeimas komisijas – Eiropas lietu komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, Sabiedrības saliedētības komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Pieprasījumu komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Iepriekšējā sasaukumā 53, bet 9.Saeimā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti, taupot resursus, bija atteikušies no dokumentiem papīra formātā.

Lai samazinātu papīra patēriņu, Saeimas sēžu materiāli, ja iespējams, tiek samazināti un kopēti uz lapas abām pusēm. Pēc Saeimas sēdēm pāri palikušos dokumentus un pavairoto materiālu pārpalikumus, kā arī ikdienas lietošanas papīru savāc un nodod pārstrādei papīrfabrikā Līgatne. Papīrfabrika nodrošina makulatūras savākšanu ar savu transportu, neprasot par to samaksu.

Eksprespasta pakalpojumu sniedzēja SIA DPD Latvija atbalstītajā projektā Ekopaka savāktas 20 tonnas izlietoto bateriju.

Tā mērķis ir veicināt sabiedrību un uzņēmumus šķirot izlietotās baterijas otrreizējai pārstrādei tām paredzētās kartona kastēs, tādējādi pasargājot apkārtējo vidi no bīstamā piesārņojuma.

Projekta Ekopaka ietvaros visā Latvijā mazumtirdzniecības veikalu tīklos RIMI, Supernetto, Elvi un DEPO, degvielas uzpildes stacijās Lukoil un uzņēmumos izvietotas vairāk nekā 400 bateriju savākšanas kastes, kuras pēc projekta dalībnieku pieteikuma DPD nogādā uz bateriju savākšanas un pārstrādes punktiem.

Lai arī projekts Ekopaka norisinās visā Latvijā, visaktīvākie dalībnieki ir Rīgā un Rīgas rajonā. Otrs aktīvākais reģions ir Jelgava, savukārt no uzņēmumiem visaktīvāk baterijas vākuši RIMI un Maxima lielveikali.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Degvielas uzpildes staciju tīkls Circle K Latvia sākuši sadarbību ar Latvijas jaunuzņēmumu Koffeco, kas izstrādājis risinājumu, kā pārstrādāt kafijas biezumus.

Risinājums tapis sadarbībā ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūtu atkritumu pārstrādes jomā. Koffeco Latvijas tirgū sevi pieteiks ar kurināmo - kafijas briketēm, kas patērētājiem būs pieejamas Circle K veikalu plauktos nākamā gada martā.

“Gada laikā Circle K degvielas uzpildes stacijas pārdod vairāk nekā 7 miljonus kafijas krūzīšu, kas veido 90 tonnas kafijas atkritumu. Sadarbībā ar Koffeco, varam īstenot noslēdzošo posmu ilgtspējīgas kafijas dzīves ciklā un nodot kafijas biezumus otrreizējai pārstrādei,” stāsta Gatis Pavārs, Circle K Latvia Tirgus attīstības departamenta direktors.

Kafijas biezumi, kas parasti nonāk atkritumu tvertnēs kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, izdala metānu. “Metāns ir 86 reizes videi kaitīgāka siltumnīcas efekta gāze nekā oglekļa dioksīds jeb CO2. Par katru kafijas atkritumu tonnu, kas sadalās izgāztuvēs, 340 m3 metāna nonāk apkārtējā vidē ,” stāsta Koffeco tehnoloģiju vadītājs, RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta doktors Andrejs Šiškins.

Visticamāk, Saeimas atbalstītās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā tiks nodotas otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, Latvijas Televīzijas raidījumā «1 pret 1» teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents skaidroja, ka no uzņēmēju puses izskanējusi liela neapmierinātība ar izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Tostarp šī nodokļa maksātājiem īsti nav skaidrs, kas viņu darbībā nākamgad mainīsies.

«Esmu pārliecināts, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums tiks atdots atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai,» sacīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka vēlas, lai uzņēmējiem, kas izmanto šo regulējumu, būtu skaidrs, kas ar viņiem nākamgad notiks.

Papildus prezidents uzsvēra, ka trešdien ir plānota visu iesaistīto pušu argumentēta diskusija par Saeimā pieņemtajiem lojalitātes grozījumiem Izglītības likumā. Viņš sacīja, ka tiks runāts par to, kāpēc vispār šādi grozījumi plānoti un kādi ir argumenti pret tiem.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

KD paper izvirzījuši sev augstu latiņu – ne tikai gatavot neparastu papīru no salmiem, zāles, kaņepēm, lina, bet padarīt to arī pilnīgi praktiski lietojamu.

Kad DB viesojas pie neparastā papīra gatavotājiem, mucā tiek malta makulatūra, lai pārtaptu par jaunu un oriģinālu papīra loksni. Ar skaļu - žlurkts - Māris Tilibs un Ivars Lācis (KD Paper līdzīpašnieki) sietu ar papīra masu izceļ no ūdens vannas. Tad to liek uz pamatnes notecēties, žāvēties, presē. Līdz no putrai līdzīgās vielas rodas prece, ko savos plauktos kā ekskluzīvu produktu piedāvā veikals Baltijas Papīrs, Bungalo, lieto poligrāfijas uzņēmumi, mākslinieki, ir gatavi iegādāties arī ārzemnieki.

Pagatavot rokas lējuma papīru nav nekas grūts, spriež uzņēmēji. Tas darīts jau sendienās, mūsdienās to pat bērni pulciņos apgūst. Svarīgākais – nodrošināt augstu kvalitāti, pārliecināts Ivars: «Papīrs nedrīkst būt trausls, pārāk ciets, pārāk grubuļains, taču tam jāsaglabā oriģinālā, materiālam raksturīgā faktūra. Zāles papīrs pēc galīgās apstrādes saglabā pat smaržu.»

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

MK apstiprinājis divu flotes kuģu nodošanu pārstrādei.

Pērnā gada 1. septembrī aizsardzības ministrs uzdevis atsavināt kuģus A-18 un P-04, pamatojoties uz to, ka kuģu turpmākai ekspluatācijai nebūs pieejami līdzekļi, ekspluatācija nav rentabla, jo tie būvēti 1963. un 1967.gadā, un to funkcijas var pildīt citi kuģi. Ierosināts kuģus nodot pārstrādei.

Tā kā atsavināmie kuģi tika saņemti kā dāvinājums no Polijas un Norvēģijas un par to saņemšanu nav saglabājušies nekādi dokumenti, Aizsardzības ministrija (AM) ir lūgusi Polijas un Norvēģijas Aizsardzības ministriju atļauju nodot kuģus otrreizējai pārstrādei. No Norvēģijas šāda atļauja ir saņemta.

AM vairākkārt mēģinājusi iegūt arī Polijas Aizsardzības ministrijas atļauju kuģa A-18 atsavināšanai, bet Polijas puse, aizbildinoties ar dokumentu trūkumu un nespēju identificēt kuģi, nav sniegusi un nesniegs nedz atbildi par atļauju vai liegumu kuģi atsavināt un pārstrādāt, nedz skaidrojumus par nespēju sniegt atļauju. Ievērojot Polijas puses vilcināšanos un atbildes nesniegšanu, aizsardzības ministrs ir uzdevis turpināt kuģa A-18 atsavināšanu bez Polijas atļaujas, jo kuģis vairs nav nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku (NBS) funkciju veikšanai, ir nolietots un nav racionāli izmantojams, līdz ar to nododams pārstrādei.