Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pagājušajā nedēļā kontrolpirkuma laikā pieķēruši autovadītāju, kurš, izmantojot mobilo lietotni Taxify, nodarbojies ar komercdarbību bez atbilstošas licences, informē Valsts policijā.

Tāpat izrādījies, ka autovadītājam spēkā bijis auto vadīšanas tiesību aizliegums. Par notikušo uzsākta administratīvā lietvedība un atsavināts pārkāpumā izmantotais Subaru markas transportlīdzeklis.

Šā gada 12.maijā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Centra pārvaldes darbinieki īstenoja kontrolpirkumu ar mērķi konstatēt pretlikumīgus pasažieru pārvadājumus, kas tiek maskēti kā izmaksu dalīšanas (ridesharing) braucieni. Kontrolpirkuma laikā ar mobilo lietotni Taxify kārtības sargi izsauca kādu Subaru Impreza markas taksometru, un saņēma pakalpojumu. Uzreiz pēc pakalpojuma saņemšanas automašīnas vadītājs par darījumu neizsniedza čeku, kā arī izrādījās, ka viņam nav atbilstošas licences, kas ļautu sniegt taksometra pakalpojumus.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Lai atjaunotu savas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, šoferiem turpmāk būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu eksāmens. Šādas izmaiņas paredzētas Ceļu satiksmes likumā, un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 1.decembrī, noslēdza darbu pie šī likumprojekta.

Patlaban nav noteikta speciāla kārtība, kā personas var atjaunot savas autovadītāja tiesības, kas atņemtas uz laika periodu līdz vienam gadam, deputātiem iepriekš stāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji. Likums nosaka tikai tiesību atjaunošanas procedūru personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu.

Likumprojekta autori norāda, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Jaunā kārtība nodrošinās, ka persona, kura noteiktu laiku nav piedalījusies ceļu satiksmē, atjauno teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos.

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka sākotnēji taksometru vaučeru tirdzniecību bija paredzēts sākt martā, bet viens no pakalpojumu sniedzējiem, kuram ir speciālā licence, juridisku apsvērumu dēļ nevarēja parakstīt līgumu.

"Es ļoti ceru, ka šie jautājumi tiks sakārtoti tuvāko nedēļu laikā un aprīlī varēsim sākt tirdzniecību," sacīja Odiņa.

Viņa papildināja, ka, līdz ko būs parakstīti līgumi ar abiem licencētajiem pārvadātājiem, Rīgas lidosta sniegs detalizētāku informāciju par vaučeru sistēmu.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) preses konferencē norādīja, ka Saeima trešdien, 27.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka brauciena apmaksu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem/vieglajām automašīnām no Rīgas lidostas varēs veikt trijos veidos.

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, informē saeimas Preses dienests.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.

Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā.

Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.

Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Nacionālās apvienības virzītie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba devēji nedrīkst izvirzīt nepamatotas prasības par svešvalodu zināšanām. Grozījumus vakar Saeima nodevusi izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Tiesa, nav saprotams, kādēļ grozījumi aprobežojas tikai ar ierobežojumiem svešvalodu prasmēm, varētu taču arī noteikt, lai nepamatoti neprasa autovadītāja apliecību, lai neizvirza nepamatotas prasības par augstāko izglītību utt. Ja ironiju met pie malas, tad šie grozījumi to apstiprināšanas gadījumā varētu nozīmēt nemitīgus tiesvedības procesus. Jo teju ikvienā gadījumā varēs sūdzēties par nepamatotām svešvalodu prasībām. Un darba devējs varēs taisnoties, ka nav kamielis un viņam tiešām darbam nepieciešamas šādas prasmes. Un tad gudri vīri un sievas vērtēs, vai tiešām valodu vajag zināt vai nē. Izklausās diezgan absurdi un «atsit» padomju laikus.

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas - liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

«Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,» LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk kā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. «Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,» LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumus Rīgas lidostā, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, plānots noteikt maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviest brauciena priekšapmaksu.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien nolēma virzīt galīgajam lasījumam Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā.

Plānots, ka brauciena priekšapmaksu varēs veikt tiešsaistē vai klātienē lidostā. Lai strādātu speciālajā zonā lidostā, taksometram būs jānodrošina iespēja klientam norēķināties ar šādu iepriekš iegādātu brauciena "vaučeru". Arī maksimālais tarifs attieksies uz ikvienu taksometru, kurš nodrošina pakalpojumu no lidostas. Tarifa griestus un darbības zonas, kā arī maksimālo papildmaksu par braucienu noteiks Ministru kabinets. Savukārt tie pārvadātāji, kas darbojas caur aplikāciju, jau šobrīd brauciena summu norāda tai brīdī, kad klients piesaka pakalpojumu, sprieda deputāti.