Pērn transporta nozarē būtiski attīstījušās attiecības ar Afganistānu – uzsākti aviokravu pārvadājumi uz un no Afganistānas caur Rīgas lidostu, kā arī dzelzceļa kravu pārvadājumi no Afganistānas un sadarbība transporta speciālistu apmācībā, norāda Satiksmes ministrija.

2012.gada decembra nogalē caur Latviju no Afganistānas tika nosūtīti pirmie konteineri ar ārvalstu bruņoto spēku aprīkojumu – konteineri ar gaisa transportu tika nogādāti Uļjanovskas lidostā Krievijā, bet tālāk pa dzelzceļu līdz Rīgas ostai to tālākai nosūtīšanai uz Rietumeiropu.

Kopš 2009.gada, kad tika uzsākti regulāri kravu pārvadājumi uz Afganistānu, līdz ar pirmā konteineru vilciena nosūtīšanu caur Latviju uz Afganistānu nogādāti vismaz 60 000 TEU. Turklāt pārvadājumi tiek veikti ne tikai pa sauszemi, bet arī pa gaisu – 2012.gada aprīlī tika uzsākti kravu pārvadājumi no Rīgas lidostas uz Afganistānu, bet maijā Rīgas lidostā tika sagaidīts arī pirmais avioreiss no Afganistānas ar ārvalstu bruņoto spēku kravām. Tāpat turpinās arī preču iepirkumi Latvijā to sūtīšanai uz Afganistānu.

Lursoft pētījis, cik lieli ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Afganistānas, un skatījis, cik personas no Afganistānas šobrīd iekļautas dažādos sankciju sarakstos.

ASV un citu valstu spēkiem atstājot Afganistānu, šomēnes islāmistu grupējums “Taliban” uzsācis uzbrukumu, savā kontrolē pārņemot Afganistānu, tostarp, arī tās galvaspilsētu Kabulu.

Lursoft statistikas dati liecina, ka šobrīd Afganistānas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veido vien nepilnus 8 tūkst. eiro. Pēdējos gados iepriekš ieguldītās summas biežāk no pamatkapitāliem izņemtas nekā veikti jauni ieguldījumi.

Tā, piemēram, šogad vien jau likvidēti trīs uzņēmumi, kuros iepriekš bija reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas – SIA “Zia Import and export”, SIA “New Generation Market” un SIA “Mumtaz Construction Latvia”.Ja 2016.gadā dibinātais SIA “Mumtaz Construction Latvia” līdz šim nebija iesniedzis nevienu gada pārskatu, kā arī kopš dibināšanas brīža nebija pilnībā apmaksājis savu pamatkapitālu, SIA “New Generation Market” nodarbojies ar datorprogrammēšanu, pērn apgrozot 168,37 tūkst. eiro, savukārt SIA “Zia Import and export” darbība bijusi saistīta ar vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais iesniegtais pārskats bijis par 2016.gadu, kad tas apgrozījis 14,6 tūkst. eiro.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka Dina Meriranda vadītā delegācija no 15. līdz 19. novembrim bija vizītē Afganistānā, kuras laikā puses vienojās turpināt sadarbību transporta jomā, informē SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Tikšanās laikā Afganistānas Transporta un civilās aviācijas ministrs Dr. Daoud Ali Najafi apliecināja Afganistānas puses lielo ieinteresētību turpināt sarunas aviosatiksmes līguma starp Latviju un Afganistānu noslēgšanai. Valsts sekretāra vietnieks D.Merirands apstiprināja jau iepriekš Latvijas puses izteikto piedāvājumu sniegt atbalstu Afganistānas aviācijas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai, kurš tika uzņemts ar lielu ieinteresētību un pateicību.

Afganistānas Augstākās izglītības ministru Obaidullah Obaid un Kabulas Politehniskās universitātes (KPU) rektoru prof. Ezatullah Amed pauda gandarījumu par Satiksmes ministrijas atbalstu sadarbības uzsākšanai ar Latvijas mācību iestādēm. KPU līgumi ar Rīgas Tehnisko universitāti un Daugavpils Profesionālo vidusskolu paredz plašu abu pušu sadarbību pieredzes apmaiņā un KPU dzelzceļa jomas speciālistu apmācības programmu izstrādē. Šā gada pavasarī KPU mācības uzsākuši pirmie dzelzceļa nozares studenti.

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

Pēc dažiem gadiem, kad ASV bruņotie spēki pametīs Afganistānu, Latvija var kļūt par vietu, caur kuru amerikāņi transportēs kravas no Afganistānas.

Tā uzskata Deivids Holahans, kurš pēdējos gadus bijis militārais atašejs ASV vēstniecībā Latvijā un palīdzējis koordinēt ASV armijai paredzēto kravu transportu uz Afganistānu.

«Es domāju, ka Latvija – uzticams NATO sabiedrotais – turpinās spēlēt nozīmīgu lomu, jo, visticamāk, būs vieta, uz kuru tiks vestas Aftganistānā izmantotais ekipējums pirms tā sagatavošanas transportēšanai uz ASV,» sarunā ar telekanālu CBS sacīja D. Holahans. Viņš norādīja, ka bruņojuma un citu preču izvešanas procesi no Irākas bijuši milzīgi.

D. Holahans ir arī Irākas un Somālijas konfliktu veterāns, bet tagad viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību un ir Rīgas Kubas cigāru veikala La Casa Del Habano vadošais partneris. D. Holahans arī lepojas ar lomu, kādu viņš spēlējis amerikāņu karaspēka apgādāšanā. Tāpat viņš atzīst, ka labi iederas Latvijā - «es esmu no Ziemeļfiladelfijas un cilvēki šeit ir ļoti līdzīgi filadelfiešiem,» sacīja D. Holahans.

ASV un Baltijas valstu pārstāvji Rīgas brīvostā Rīgas Universālā Termināla teritorijā noturēja svinīgo pieņemšanu par godu 100 000. konteineram, kas nosūtīts caur Baltijas valstīm Ziemeļu apgādes tīklā (ZAP).

Runātāji norādīja, ka notiks šī tranzīta koridora komercializācija, un nāktonē tiks pārvadātas ne tikai nemilitārās un militārās kravas NATO karaspēka vajadzībām Afganistānā, bet arī šī jaunā Zīda ceļa loģistikas ķēdē iesaistīto valstu komerckravas. Tādējādi ekonomiskais ieguvums būtu gan Eiropas, gan Āzijas, gan Tuvo austrumu valstīm. Tā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs izteica cerību, ka salīdzinoši tuvā nākotnē tiks sagaidīts ne tikai 200 000., bet arī miljonais konteiners.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala sacīja, ka kopš 2009.gada uz Afganistānu nogādāti divi miljoni tonnu kravu. Savukārt, sareizinot ar nobraukto attālumu, iznāktu ap diviem miljardiem konteinerkilometru. Kaut arī avīze Wahington Post ZAP 2011.gadā nodēvējis par loģistikas brīnumu, tas drīzāk ir iesaistīto pušu radošuma un grūta darba nopelns. Viņaprāt, ZAP kādu dienu būs ļoti dzīvs komerckoridors līdz pat Ķīnai. Ieguvēja būs ne tikai ASV un Rietumeropas valstis, bet arī loģistikas ķēdē iesastītās valstis pieaugošas ekonomiskās stabilitātes un jauno darba vietu dēļ.

Pasažieru trūkuma dēļ tiks slēgts pasaulē īsākais starptautiskais avioreiss - astoņu minūšu lidojums no Šveices uz Vāciju pāri Bodenezeram.

Lidojumus no 2016.gada novembra 20 kilometrus garajā maršrutā veic Austrijas aviokompānija People's Viennaline. Aviokompānija bija cerējusi piesaistīt 40 000 pasažieru gadā, bet martā tās pakalpojumus izmantoja vien 2300 cilvēku, un 14.aprīlī lidojumi tiks pārtraukti.

«Neskatoties uz pastāvīgo pieaugumu, mēs nedomājam, ka mums izdosies sasniegt nosprausto mērķi,» sacīja aviokompānijas īpašnieks Markuss Kopfs.

Tika plānots, ka šveiciešu pasažieri pēc piezemēšanās Vācijas pilsētā Frīdrihshāfenē ezera otrā krastā turpinās lidojumu uz Ķelni. Taču arī reiss Frīdrihshāfene-Ķelne izrādījās nepietiekoši noslogots un arī tiks atcelts.

Pasaulē eksistē pasažieru regulārie avioreisi, kas garuma un ilguma ziņā ir patiešām iespaidīgi. Tiem, kas dodas šādos ceļojumos, ir jābūt īpaši izturīgiem, raksta n24.de.

Astoņas stundas ilgs lidojums - jau tas daudziem šķiet īstas mocības. Taču ir pat divreiz ilgāki avioreisi.

Regulārā avioreisa bez apstāšanās rekords ar garumu 14 178 km pieder lidsabiedrībai Emirates, kas nodrošina lidojumu no Oklendas Jaunzēlandē uz Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc starptautiskās lidojumu aģentūras (IATA) datiem, šis lidojums pēc plāna ilgst 17 stundas un 20 minūtes – ilgāks un tālāks nav neviens cits regulārais avioreiss pasaulē (dati uz 2016.gada septembri).

Tam ar lidojuma ilgumu 17 stundas un 5 minūtes, kā arī 13 293 km seko lidsabiedrības Saudia reiss no Losandželosas uz Rijādu, t.i. no Arābu pussalas uz ASV rietumkrastu.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

Trešdien, 4.jūnijā, Satiksmes ministram Anrijam Matīsam notika tikšanās ar Afganistānas Transporta un civilās aviācijas ministru Dr. Daoudu Ali Najafi (Dr. Daoud Ali Najafi), kuras laikā starp abu valstu transporta ministrijām tika parakstīts sadarbības memorands, liecina medijiem sniegtā informācija.

Sadarbības memorands paredz abu valstu ciešāku sadarbību dažādās transporta jomās, t.sk. civilajā aviācijā. Latvija varētu dalīties pieredzē un apmācīt Afganistānas aviācijas speciālistus, kā arī abas puses veicinās gaisa satiksmes līguma parakstīšanu.

Sadarbības memorands paredz arī Afganistānas speciālistu apmācīšanu dzelzceļa nozares jomā, kā arī plašāku sadarbību autopārvadājumu jomā.

A.Matīss apliecinājis, ka atzinīgi novērtē Dr. D.A.Najafi vizīti Latvijā un pateicies par atsaukšanos uz Latvijas izteikto uzaicinājumu piedalīties augsta līmeņa transporta un loģistikas konferencē Savienojot Āziju un Eiropu, kas no 3. līdz 4. jūnijam norisinājās Rīgā.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Latvijas dzelzceļa kompānija Latvijas Dzelzceļš (LDz) nākamā gada budžetā plāno 20% apgrozījuma samazinājumu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

LDz 2015.gadā plāno pārvadāt 45 miljonus tonnu kravu pretēji 57 miljoniem tonnu šogad.

Viņš norādīja, ka plānotais apgrozījuma samazinājums saistīts ar riskiem Krievijas kravu pārvadājumos. Pagaidām gan Krievijas kravas uz Latviju nesamazinās, taču situācijas attīstību nav iespējams prognozēt. «Pagaidām tādas indikācijas nav. Kravas turpina nākt uz Latviju un arī nākamā gada tuvākie trīs mēneši ir cerīgi. Protams, situācija ir nestabila un mēs nevaram pateikt, kas būs tālāk,. Šobrīd tādu tiešu draudu nav,» teica Matīss.

Pēc satiksmes ministra teiktā, apmēru ziņā Krievijas kravas nav aizstājamas, taču ir iespējams piesaistīt vairāk vērtīgas kravas. «Ja skatāmies uz augstākas pievienotās vērtības kravām, piemēram, konteinerkravām, automašīnām vai traktortehnika. Ar mazākām vienībām var iegūt līdzvērtīgu efektu tautsaimniecībā,» teica ministrs, atgādinot, ka šonedēļ vizītes laikā Baltkrievijā parakstīts saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā.

2016. gada februārī Liepājas ostā pārkrauts 519 282,41 tonnas kravu, kas ir par 8,7 % vairāk nekā šā gada janvārī un par 4,08 % vairāk nekā 2015. gada februārī. Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 116 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2132 pasažieri, liecina tās sniegtā informācija.

Februārī lielākais kravu apgrozījums Liepājas ostā bija beramkravu segmentā - 377,4 tūkst. tonnu, kas veidoja 72,6 % no visām kravām. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 296,2 tūkst. tonnu. Vēl beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (32,0 tūkst. t), kam seko koksnes šķelda (20,2 tūkst. t), ogles (19,8 tūkst. t), kūdra un minerālmēsli.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 122,7 tūkst. tonnas, kas veidoja 23,6 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (47,4,3 tūkst. t) un kokmateriāli (33,2 tūkt. t). Februārī, ģenerālkravu segmentā, tika pārkrautas metāllūžņu un melnā metāla izstrādājumu kravas, kas bija tieši saistītas ar AS KVV Liepājas metalurgs darbību, izvedot gan izejmateriālu, gan gatavo produkciju.

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums SIA LDz Cargo šodien pārvedis pirmās NATO militārās tranzītkravas no Afganistānas uz Latvijas ostām.

Pirmās militārā tranzīta konteinerkravas pa dzelzceļu Aizsardzības ministrijas kontrakta ietvaros šodien sasniegušas Latviju un tiks nogādātas to saņēmējiem Norvēģijā un Lielbritānijā, informē LDz. Šo kravu pārvadājumu galvenais darbuzņēmējs ir starptautiskā loģistikas kompānija DSV, bet apakšuzņēmēji Krievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas teritorijā ir Transcontainer un Latvijas teritorijā LDz Cargo loģistika.

«Lai gan NATO kravu īpatsvars mūsu kopējo kravu pārvadājumos līdz šim nav bijis ļoti ievērojams, ļoti rūpīgi strādājam, lai šis apjoms pieaugtu. Būt NATO sadarbības partneriem militāro kravu pārvadājumos ir lielisks apliecinājums mūsu esošajiem un topošajiem sadarbības partneriem, ka mūsu darbs atbilst augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem,» norāda LDz prezidents Uģis Magonis.

Latvijas drošības līmenis ir atkarīgs no ekonomiskās stabilitātes Eiropā. Ja Eiropā krītas pirktspēja un eksports – arī Latvija jūt atbalsis no krīzes. Patlaban Eiropa nav tik stabila kā pirms desmit gadiem, un Latvijai ir jāmāk sevi aizstāvēt, uzskata Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks

«Ja šie ekonomiskie un politiskie izaicinājumi ies tālāk, mums jāmāk aizstāvēties,» raidījumā Dienas rīts sacīja ministrs. Sarunā viņš norādīja uz pieaugušo Krievijas bruņoto spēku koncentrāciju gar Baltijas robežām. Ministrs arī uzsvēra, ka Eiropas vēsturē vienmēr bijuši konflikti un nevarot teikt, ka nav šobrīd šādu apdraudējumu.

Runājot par finansējuma palielināšanu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), A. Pabriks norādīja, ka naudu paredzēts izlietot dalībai starptautiskajās operācijās, ieguldīt Latvijas pašaizsardzības sfērās, kā arī veicināt armijas civilo sadarbību un palīdzību sabiedrībai. Ministrs skaidroja, ka lielākās investīcijas paredzēts veikt 2014. – 2016. gadā.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.