Jaunākais izdevums

Vienam no pazīstamākajiem cūkgaļas ražotājiem SIA Kunturi izdevies noturēties, pateicoties palīgnozarēm.

Kunturi ir lokāls spēlētājs – darbojas galvenokārt Vidzemes novadā. Pēdējo piecu gadu laikā saimniecībā investēti ap 700 tūkstoši latu. Kunturu ražošanas vadītāja Santa Preimane stāsta, ka rekonstrukcijas laikā modernizētas trīs cūku fermas, kur šobrīd mīt vairāk nekā 300 sivēnmātes un kopskaitā gandrīz 5000 cūku.

Saimniecības pamatdarbība ir cūkgaļas ražošana ar pilnu ražošanas ciklu no sivēnu izaudzēšanas līdz svaigas, atdzesētas un sadalītas, kā arī maltas un kūpinātas cūkgaļas realizācijai. Firmai ir sava kautuve, tāpēc līdz šim saimniecību nav būtiski ietekmējusi gaļas pārstrādes uzņēmu darbība, jo saražoto pārstrādā paši savā mājražošanas uzņēmumā vai realizē patērētājiem.

Saimniecība izveidojusi savu veikalu tīklu un tajā šobrīd darbojas sešas tirdzniecības vietas, tostarp autoveikals. Caur saviem veikaliem šobrīd tiek gūti aptuveni 2/3 no visiem ieņēmumiem. Izveidojot savu veikalu tīklu, Kunturu vadība vēlējusies maksimāli izslēgt starpniekus. «Galvenais ieguvums ir tas, ka varam prognozēt savu naudas apriti un mums nav jāsatraucas par debitoru parādiem. Esam panākuši neatkarību. Tas, protams, maksā dārgi un, iespējams, no ekonomiskā viedokļa nav pareizi, bet īpaši svarīgi tas bija krīzes laikā,» stāsta Kunturu valdes priekšsēdētājs Jurģis Krastiņš. Lai arī saimniecība plānojusi izvērst dažādu gaļas pārstrādes produktu ražošanu, taču šobrīd tos iespējams gatavot tikai kā mājražotājam, jo nav iespējams nodrošināt darbinieku un preces plūsmu atbilstoši ES prasībām, līdz ar to nav iespējams saņemt nepieciešamo atļauju. Lai arī apsvērta ideja palielināt veikalu skaitu, taču tas, visticamāk, šogad nenotiks zemās pirktspējas dēļ.

Patlaban situācija nozarē gan nav vienkārša. Kunturu vadītājs atzīst, ka astoņus gadu laikā, kopš viņš darbojas šajā nozarē, vēl neviens nav bijis tāds, par kuru varētu teikt – labs. Kā jau daudzkārt vēstīts, pēdējo gadu laikā cūkkopības nozari būtiski ietekmējušas augstās graudu cenas. Graudi ražošanas izmaksās veido ap 70 % un vairāk. Kunturus glābis tas, ka tās valdes priekšsēdētājam piederošā SIA Saktas ZS nodarbojas ar augkopību, kas ļauj cūkas pabarot salīdzinoši lētāk. Arī citi nozares spēlētāji jau izteikušies, ka augkopība šobrīd balsta cūkkopību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā pieprasījums pēc cūkkopības uzņēmuma "Kunturi" ražotās gaļas būtiski pieauga, taču aprīlī tirdzniecība ir atgriezusies ierastajā "pirmskrīzes" līmenī, biznesa portālam db.lv stāsta SIA "Kunturi" projektu vadītāja Gunta Bole.

Atšķirība ir viena pirkuma apjomā - ja iepriekš pircēji iegādājās vairāk mazus pirkumus, tad skaitliski šobrīd klienti nāk uz veikaliem mazāk, bet iepērkas ilgākam laikam.

"Šobrīd daudzkārtīgi palielinās pasūtījumi internetā, arī mums. Tie klienti, kuri līdz šim bija piesardzīgi ar pārtikas pasūtīšanu internetā, tagad, apstākļu spiesti, to dara un secina – nav nemaz tik slikti. Iespējams, arī pēc krīzes turpināsies internetveikalu un piegāžu mājās uzvaras gājiens, jo klientam ir ērti, ja vien ir, kas saņem atvesto. Mūsu priekšrocība bija mūsu jau gatavā e-veikala platforma, ko palaidām apmēram pirms pusgada," piebilst G. Bole.

Plāns attīstīt liellopu gaļas piegādi attaisnojas 

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas...

Kopumā "Kunturiem" pašreiz ir 8 firmas veikali un 2 autoveikali, bet cūkgaļu tirgo 11 "top!" veikalos Vidzemē, kā arī uzņēmums vairāk nekā 10 gadus noteiktās dienās veic piegādes mājās Vidzemē un Rīgā.

"Esam pateicīgi, ka mūsu nozare ir lauksaimniecība un pārtikas ražošana – lai vai kādas krīzes nāktu, šie produkti ir un būs vajadzīgi. Velkam zināmas paralēles ar 2008.gada krīzi – arī tās sākuma stadijā bija milzīgs pieprasījums pēc Latvijas precēm, visi importa preču cienītāji pēkšņi atcerējās, ka arī Latvijā ražo un piegādā labas lietas. Tagad notiek tas pats. Kā būs tālāk, to rādīs laiks, jo tieši šāda krīze pasaulē vēl nekad nav bijusi," viņa piebilst.

"Mēs visi straujiem soļiem esam spiesti kļūt gudrāki tieši tehnoloģijās, kā arī pārvērtēt katrs savas prioritātes. Tas nemaz nav slikti. Ticam un ceram, ka no krīzes iznāksim gudrāki un spēcīgāki – katrs pats un uzņēmums kopumā," saka "Kunturi" pārstāve. Viņa gan atzīst, ka visas tikšanās ar piegādātājiem un sadarbības partneriem ir pārceltas uz nenoteiktu laiku "pēc krīzes", cik iespējams, kompānijas pārstāvji sazinās e-pastos, sazvanās un tiekas "Zoom" platformā.

G. Bole uzsver, ka kopumā saimniecība "Kunturi" šajā laikā strādā, kā ierasts, ievērojot papildus noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās tiek dalītas laikā dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas pauzes, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veic papildus durvju kliņķu un citu dažādu virsmu dezinfekciju.

"Lursoft" dati liecina, ka uzņēmumam SIA "Kunturi" pagājušais gads bijis stabils, jo apgrozījums audzis par 3,9%, taču tajā pašā laikā, kā norāda uzņēmuma vadība, 2019.gads nav bijis labākais, jo lopbarības cenas pirmajos deviņos mēnešos turējās ļoti augstas, kas attiecīgi samazināja iespējamo peļņu no cūkkopības. Šī iemesla dēļ SIA "Kunturi" vadība ir gandarīta par to, ka 2019.gadu tomēr izdevies noslēgt lai arī ar nelielu, taču peļņu.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka cūkkopības uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot no 66,52 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 12,97 tūkstošiem eiro pērn. SIA "Kunturi" apgrozījums pērn sasniedzis 2,06 miljonus eiro. Kā savā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieaugumu nodrošinājis gaļas produktu cenas pieaugums.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Kunturi" nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2019.gadā palielinājušies līdz 420,79 tūkstošiem eiro.

SIA "Kunturi" dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas personas, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir SIA "SAKTAS ZS" ar 87% kapitāldaļu. SIA "Kunturi" patiesais labuma guvējs ir Jurģis Krastiņš, kuram pieder 98,5% SIA "SAKTAS ZS" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgti cūkkopības saimniecības SIA "Kunturi" veikali,liecina uzņēmuma paziņojumsā sociālajā tīklā "Facebook".

"Ir, protams, mazliet žēl to paziņot, taču "Kunturi" veikali ir beiguši darboties," teikts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada nogalē Latvijas Cūku audzētāju asociācija publiskoja informāciju, ka pārdošanā izlikta cūkkopības saimniecība "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā.

Sludinājumā bija norādīts, ka saimniecība, kurā tiek turētas kopumā apmēram 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem, - tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ. Kopš 2009.gada saimniecība atvērusi kopumā astoņus veikalus Vidzemē un Rīgā, kā arī pa konkrētu maršrutu pie pircējiem dodas divi autoveikali.

Kunturu īpašnieks: Mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna?  

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi...

Skidrojot pārdošanas iemeslus, Kunturu īpašnieks Jurģis Krastiņš intervijā Dienas Biznesam šī gada sākumā teica: "Atklāti runājot, šis pārdošanas lēmums nav acumirklīgs, tas ir briedis jau vairākus gadus. Teikšu atklāti – neredzu sevi kā labu saimnieku Kunturiem nākotnē. Man ir virkne kritēriju tam, kas ir labs saimnieks, bet tieši šim pārdošanas lēmumam nozīmīgākais ir tas, ka neredzu tālākas attīstības iespējas saimniecībai manā vadībā. Neredzu, kā es varētu būt klātesošs pie tālākās Kunturu izaugsmes. Saimniecība pastāv kopš 1993. gada, un kopš 2006. gada es un mana komanda esam klātesoši šajā saimniecībā. Ir pagājuši 16 gadi, šo saimniecību un zīmolu veidojot. Veidojot tirdzniecības tīklu, izplatīšanu un daudz ko citu, ir ieguldīts daudz darba, laika un naudas. Tomēr dzīvē ir tā, ka prioritātes mainās. Mainās arī domāšana. Rezultējot – es sevi nozarē neredzu perspektīvā".

"Kunturi" pērn strādāja ar 2,218 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 51,3% un bija 41 300 eiro.

Kompānija "Kunturi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 400 eiro. Uzņēmuma pamatkapitālā 87% pieder "Saktas ZS", kurā 98,5% īpašnieks ir Jurģis Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Kunturi par gandrīz pusmiljonu eiro vēlas iegādāties gaļas pārstrādes ceha iekārtas

Žanete Hāka, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūjienas novada SIA Kunturi izsludinājis konkursu gaļas pārstrādes ceha iekārtu komplekta iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 470 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – 2019.gada 31.marts.

Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 9.decembrim.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka, neskatoties uz Āfrikas cūku mēra mesto ēnu pār nozari, cūkkopības saimniecība Kunturi gatavojas investēt 2,5 milj. eiro un paplašināties, kā pirmais lielražotājs Baltijā sperot soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rūjienas novada Kunturos ir gandrīz 5000 konvencionāli turētu cūku un to dzīve rit līdzīgi kā citās intensīvajās fermās. «Pēc apjoma esam ne īsti ģimenes saimniecība, ne īsti ražojošs konvencionāls uzņēmums,» vērtē SIA Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš. Taču pirms diviem gadiem sākts bioloģiskās cūkkopības eksperiments, kas izdošanās gadījumā varētu pagriezt populārā cūkkopības uzņēmuma attīstības ceļu citā virzienā, nekā dodas konkurenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas mājražotājiem būs jārēķinās ar limitu

Sandra Dieziņa, 25.03.2013

«Tam nav būtiskas nozīmes, jo PVD apseko gan lielos uzņēmumus, gan arī mājražotājus. Arī prasības ir tādas pašas kā lieliem, tā maziem. Gribētos dzirdēt argumentus, kāpēc šādas prasības tiek izstrādātas. Un kas notiks, ja nedēļā maiznieks varēs saražot nevis 50, bet 60 kg maizes?» jautā EkoMako dibinātāja Linda Sīlīte.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

910 Latvijas mājražotājiem būs jārēķinās ar limitu tam, cik izejvielas tie nedēļā varēs pārstrādāt.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajā noteikumu projektā paredzēts noteikt konkrētus izejvielu apjomus, cik daudz mājražotājs varēs pārstrādāt nedēļas laikā. Šobrīd tas nav definēts un daļa ražotāju uzskata, ka tas nav vajadzīgs.

Noteikumu projekts, kas nodots apspriešanai lauksaimniekiem liecina – mājražotājs nedēļas laikā nedrīkstēs pārstrādāt ne vairāk kā 500 kg piena, 50 kg zivju, 30 kg ogu, 250 kg gaļas, 500 olas, 50 kg miltu un putraimu. Noteikumos arī noteiktas citas prasības, kas jāievēro mājražotājiem, kā arī izplatīšanas veidi. Dokuments tapis, jo līdz šim nav vienotas pieejas un izpratnes par mājas apstākļos ražotās produkcijas ražošanu un izplatīšanu kā starp ražotājiem, tā uzraugošajām institūcijām. Lūgumu izstrādāt skaidrojošus noteikumus par iespējām realizēt mājas apstākļos ražotos produktus izteikušas vairākas organizācijas - Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas lauku sieviešu apvienība, biedrība Pārtikas amatnieki, kā arī individuāli ražotāji. Šobrīd noteikumu projekts nodots apspriešanai lauksaimnieku organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visi esam šokā un neziņā, jo nav nekādas informācijas par to, kuras būs tās saimniecības, kurās cūkas būs jāizkauj,» tā par zemkopības ministra Jāņa Dūklava vakardienas paziņojumu, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās būs jāizkauj cūkas, laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Vidzemes saimniecības Kunturi ražošanas vadītāja Santa Preimane.

Neesot arī skaidri kritēriji, kuras saimniecības tas skars – «tos, kas vakar neievēroja biodrošības noteikumus, kas šodien neievēro vai tikai vēl tos neievēros», teikusi S. Preimane. Kunturi ievērojot visus biodrošības noteikumus, bet pašlaik nezinot neko par to, kas sagaidāms. Līdzīgā neziņā esot daudzi saimnieki Latgalē un Vidzemē, un satraukums tikai vēl pieaug, dzirdot arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem cūku izkaušanas lielajiem apmēriem, norāda laikraksts.

Lai ierobežotu bīstamo cūku slimību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ārkārtas zonā gatavojas izkaut apmēram 20 tūkstošus cūku. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē minēja divreiz lielāku skaitli. «Mājas cūkas būtu jāizkauj teritorijās, kurās noteikts ārkārtas stāvoklis, tostarp buferzonā. Šajā zonā kopumā, pēc pašreizējā uzskaites, varētu būt apmēram 40 tūkstoši mājas cūku,» ministra teikto citēja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies zemnieku saimniecības SIA Kunturi iepirkums par lopbarības ceha iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums saņēmis trīs pretendentu piedāvājumus, un konkursā uzvarējusi SIA Millmix Agro. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību atbalsta aktivitātē Ieguldījumi materiālajos aktīvos.

Zemnieku saimniecība Kunturi dibināta 1993.gada 3.jūnijā. No kolhoza tika nopirktas 6 sivēnmātes un sākta uzņēmējdarbība cūkkopībā. Sākotnēji uzņēmums bija pilnīgs ģimenes uzņēmums ar diviem iesaistītiem darbiniekiem - īpašnieku un viņa sievu. Šobrīd uzņēmumā strādā 20 darbinieki.

Kad cūku skaits pārsniedza 50 cūkas, tika sākts nopietns ciltsdarbs, iepirktas jauncūkas, lai uzlabotu produktivitāti un gaļas kvalitāti, tāpat tika paplašināts klientu loks - līdz pat Rīgas tirgum - iegādāta speciāla automašīna ar aukstumiekārtu un pieņemts darbā šoferis-ekspeditors produkcijas izvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Āfrikas cūku mēra mesto ēnu pār nozari, cūkkopības saimniecība Kunturi gatavojas investēt 2,5 milj. eiro un paplašināties, kā pirmais lielražotājs Baltijā sperot soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rūjienas novada Kunturos ir gandrīz 5000 konvencionāli turētu cūku un to dzīve rit līdzīgi kā citās intensīvajās fermās. «Pēc apjoma esam ne īsti ģimenes saimniecība, ne īsti ražojošs konvencionāls uzņēmums,» vērtē SIA Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš. Taču pirms diviem gadiem sākts bioloģiskās cūkkopības eksperiments, kas izdošanās gadījumā varētu pagriezt populārā cūkkopības uzņēmuma attīstības ceļu citā virzienā, nekā dodas konkurenti.

Ņemot vērā globālos procesus nozarē, kad Eiropa ir pārpludināta ar cūkgaļu un ražotājiem Latvijā turklāt jārēķinās ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības rezultātā noteiktajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, Kunturos pieņemts lēmums mēģināt iet tirgū ar nišas produktu. Lai izveidotu bioloģiskās cūkkopības eksperimentālo saimniecību, 2014. gadā nodibināts atsevišķs uzņēmums Ecoland Latvia un sākta sivēnmāšu audzēšana un nobaroti pirmie bioloģiski audzētie bekoni. Pašlaik eksperimentālajās kūtīs ērtākos apstākļos nekā konvencionālajā fermā kopā ar pulku jaundzimušo sivēnu mitinās 22 brangas sivēnmātes. Baudīt pastaigas izbūvētajos aplokos svaigā gaisā cūkas gan nedrīkst, jo to neļauj Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktie stingrie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Covid-19 martā veicināja Kunturu cūkgaļas patēriņu

Monta Glumane, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā viens no vidējiem Latvijas cūkaudzētājiem, SIA "Kunturi", piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas, taču nestabilitātes sajūtu par nākotni rada bažas par Covid-19 turpmāko ietekmi uz ekonomiku, un arī Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis.

Saimniecība Rūjienas novada Jeru pagastā darbojas jau kopš 1993. gada, pašreizējie īpašnieki saimnieko kopš 2006. gada, kad sākotnēji audzēja aptuveni 1300 cūkas. Šobrīd dzīvnieku skaits "Kunturos" ir no 4500 līdz 5000.

"Strādājam esošajās fermās uz pilnu jaudu, jaunas fermas celt neplānojam," žurnālam "Dienas Bizness" teic uzņēmuma projektu vadītāja Gunta Bole.

Tirdzniecību "Kunturi" pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsāka tikai ar svaigo gaļu. Šobrīd uzņēmums attīstījies jau līdz cūkgaļas pārstrādei un realizācijai. Gadu gaitā soli pa solim atvērti veikali un izstrādāti dažādi cūkgaļas produkti.

"Kunturu" nākamais izaicinājums būs, kā uzrunāt pircēju lielveikalā, kad acis ir raibas no piedāvājuma. Lai startētu lielveikalu ķēžu virzienā, izveidots jauns produktu iepakojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar cūkgaļas cenu kāpumu saimniecībām ir tendence palielināt ganāmpulku lielumu, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm pastāstīja cūkkopības uzņēmuma «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts.

Viņš atzina, ka cūkgaļas cenas patlaban diktē globālie notikumi, tostarp Āfrikas cūku mēra izplatība. Tamdēļ Eiropā cūkgaļas cenas ir kāpušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, taču šādas cenas svārstības nav ilgstošas. «Pašreizējo cenu paaugstināšanos saimniecības redz kā iespēju nopelnīt. Tās palielinās ganāmpulku lielumu un drīz vien, kad cena kritīsies, [cūkgaļas] piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,» prognozēja Kokts.

Viņš pastāstīja, ka «Ulbroka» patlaban galveno uzmanību velta biodrošībai un efektivitātei. Tostarp kompānija veiksmīgi īstenojusi vairākus investīciju projektus ar Eiropas Savienības atbalstu un plāno izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieviest efektīvākos risinājumus ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājs: cūku mēra dēļ vietējā gaļa varētu «izspiest» importu

Nozare.lv, 29.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūku mēra krīzes dēļ vietējā gaļa varētu «izspiest» importu, mainot proporcijas par labu vietējiem cūkgaļas ražotājiem, atzīst SIA Cirmas bekons valdes priekšsēdētājs Uldis Eiduks.

«Patlaban Latvija nespēj saražot tik daudz cūkgaļas, lai apmierinātu pieprasījumu. Situācijā, kad patlaban tirgū ievestās un vietējās gaļas proporcijas ir 50 pret 50, pārprodukcijas gadījumā šis rādītājs būs 50 pret 70, tā ka lielu izmaiņu nebūs. Savukārt pārstrādātāji krīzi īpaši neizjutīs, jo uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju produkciju ved tikai gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas turklāt strādā pārsvarā ar ievesto gaļu,» atzina Eiduks.

Savukārt, izvaicāts, vai pārprodukcijas gadījumā gaļa nekļūs lētāka, viņš atbildē bija izvairīgs.

«Cūkgaļas ražotāji produkciju pa tiešo nepārdod, līdz ar to šis jautājums jāuzdod veikalniekiem. Nedomāju, ka pircēji izjutīs cenu kritumu. To gan jutīs audzētāji, vismaz 15% iepirkuma cenu kritums noteikti būs. Protams, audzētājiem daudz izdevīgāk cūkas pārdot Eiropai - tur cena ir 0,95-0,98 santīmi par dzīvsvara kilogramu, kamēr Polijā tā tuvojas 1,40 latiem,» atzina Cirmas bekona īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 28.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji "Dienas Biznesam" pauduši bažas, ka, īstenojot Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādāto nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projektu, sekas var būt graujošas.

Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu un nodevu aprēķinos, tādēļ tas ietekmēs vairumu nozaru.

Nekustamo īpašumu nozari ietekmēs arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura būtisks līdzekļu apjoms ieplūdīs arī būvniecības sektorā. Tas var radīt pārkaršanas riskus nozarē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. jūlija numurā:

  • viedokļi - tiks noslogotas būvniecības jaudas
  • aktuāli - vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos?
  • tēma - kultūras ministrijas naudas projekti
  • intervija - ar uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītāju Juri Grišinu
  • statistika - prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos
  • finanses - audzis pieprasījums pēc ASV dolāra
  • pārtikas ražošana - vismaz nav pārtikas krīze
  • lauksaimniecība - Latvijas cūkaudzētājs "Kunturi" piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas
  • brīvdienu ceļvedis - Zane Čulkstēna, Stratēģiskās komunikācijas uzņēmuma "ERDA" īpašniece, Laikmetīgā mākslas centra kim? dibinātāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cūku mēris Latvijas ražotājiem slēdz arī durvis uz Baltkrieviju

Dienas Bizness, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasiskā cūku mēra uzliesmojuma dēļ savu tirgu Latvijas ražotājiem slēgusi Baltkrievija, citējot valsts Pārtikas un veterināro dienestu, ziņo Baltkrievijas mediji.

Baltkrievija cūku un cūkgaļas izstrādājuma importa aizliegumu piemērojusi arī Krievijai.

Db.lv jau ziņoja, ka Cūku mēra uzliesmojums, kas fiksēts Latvijā, Igauniju patlaban neapdraud, tomēr kaimiņvalsts uz robežas ieviesusi vairākus pretpasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos.

Tāpat arī vēstīts, ka klasiskā cūku mēra uzliesmojuma dēļ Krievija uz laiku slēgusi tirgu Latvijas ražotājiem. Kā informēja Latvijas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD), Krievijas Federācijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests no 27. novembra noteicis pagaidu aizliegumu dzīvu cūku, svaigas cūkgaļas un svaigas cūkgaļas produktu, kā arī tādu cūkgaļas izstrādājumu ievešanai no Latvijas, kas apstrādāti temperatūrā, kas zemāka par 70°C.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Igaunija ievieš pretpasākumus cūku mēra izplatībai no Latvijas

Jānis Rancāns, 29.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūku mēra uzliesmojums, kas fiksēts Latvijā, Igauniju patlaban neapdraud, tomēr kaimiņvalsts uz robežas ieviesusi vairākus pretpasākumus, lai nepieļautu slimības izplatīšanos, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Igaunijas Veterinārā un pārtikas dienesta ģenerāldirektors Ago Pertels raidījumā Aktuālā Kamera norādījis, ka visām Igaunijā no Latvijas iebraukušajām kravas automašīnām, kas pārvadā cūkas, jāveic dezinfekcija un tām 48 stundas aizliegts iebraukt kādā kaimiņvalsts dzīvnieku audzēšanas saimniecībā.

Tāpat dezinfekcijai tiks veikta Igaunijas cūkgaļas pārvadātājiem, kas, izmantojot Latvijas teritoriju, atgriežas mājās pēc izbraukuma uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Atkarībā no situācijas attīstības Latvijā, Igaunija var ieviest vēl stingrākus karantīnas pasākumus. Tā, piemēram, Igaunija varētu uzlikt papildus ierobežojumus atsevišķu produktu un dzīvnieku barības ieviešanai, sacīja A. Pertels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 18.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Globālos procesos mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna? Intervija ar līdzīpašnieku vienai no Latvijā lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Jurģ Krastiņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18. janvāra numurā lasi:

* Statistika

Vai 2021. gada nogales inflācija ir prelūdija?

* Tēma

Emigrācija caur attālināto darbu.

Krīzes laikā maksātnespēju skaits sarūk.

Uzņēmēju noskaņojums – zem nulles.

* Covid-19 sekas

Nozare atmesta desmit gadus atpakaļ - pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem

zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.

* Spēles noteikumi

Akciju sabiedrību akcionāri būs atrodami Komercreģistrā

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kunturu īpašnieks: Mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna?

Jānis Goldbergs, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Valmieras novada Jeru pagastā. Lielākais Kunturu īpašnieks ar 87% daļu ir Jurģim Krastiņam piederošā SIA Saktas ZS, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi saimniekam. Viņa redzējumā prioritāšu maiņa biznesā ir parasta lieta, bet valstī pieņemto lēmumu kopums pēdējo divu gadu laikā gan ir dīvains process.

Fragments no intervijas

Sludinājumā, kas publicēts Latvijas Cūku audzētāju asociācijas tīmekļa vietnē, viss ir spīdoši – 5000 cūku, 300 sivēnmāšu, vidēji 58 tonnas cūkgaļas mēnesī, labiekārtotas kūtis, lopbarību izgatavo uz vietas, viss atbilst prasībām. Uzstādīts jauns katls fermu apkurei, ir sava kautuve, realizācijas tīkls. Uzņēmumā 66 darbinieki, 8 veikali, 2 autoveikali, mājaslapa, sadarbība ar veikalu tīkliem un lielveikaliem. Īsāk – viss, lai strādātu un pelnītu. Atbilstoši Lursoft datiem, 2020. gada apgrozījums 2,249 miljoni eiro, peļņa vairāk nekā 84 tūkstoši, bilances vērtība ap miljonu. Kāpēc pārdot Kunturus?

Kas jūs izbrīna? Ka kreditoru nav? Vai neparasti šķiet tas, ka pārdodam pelnošu uzņēmumu, jo bieži jau pārdod grimstošu?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cūku bēres bez mielasta

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD gaļas kontroles ekspertus faktiski algo kautuves

Vēsma Lēvalde, Sandra Dieziņa, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kunturi: Parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu

Gunta Bole, SIA Kunturi projektu vadītāja, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pusē parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu.

Kopš 2008. gada pamazām esam attīstījuši savu zīmolu Kunturi, pirmos 10 gadus ar smaidīgo cūciņu, tagad ar lakoniskāku un modernāku vizuālo izskatu. Visus šos gadus esam prezentējuši sevi kā izcila un dabīga produkta ražotājus, un tie, kas mūs zina, ir pārliecināti, ka Kunturu produkts ir labs.

Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Vienmēr ir bijuši kādi ne tik godīgi darboņi, kas uz mūsu labās slavas rēķina grib pārdot savu saražoto. Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Cūkas barojam ar barību, kurā netiek izmantoti ĢMO. Gaļas izstrādājumiem nepievienojam liekas e-vielas, tāpēc mūsu produktiem ir samērā īsi realizācijas termiņi, toties laba garša un veselīgs sastāvs. To novērtē klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Straujš cūkgaļas cenu lēciens ražotājiem sola liesos gadus

Heino Lapiņš - "HKScan Latvia" pārdošanas direktors, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pāris nedēļas pienāk ziņas par neredzēti strauju cūkgaļas cenas lēcienu pasaules tirgos. Vācijā tā sasniedza vēsturisko rekordu - 2 eiro par kautsvara kilogramu. Kopš gada sākuma gaļas cena ir pieaugusi par veseliem 50 procentiem.

Cēlonis visam notiekošajam ir tikai viens - Ķīnas nespēja apmierināt sava iekšējā tirgus pieprasījumu, kas izraisīja strauju importa pieaugumu no visas pasaules. Ķīna, kas ir pārliecinoši lielākais cūkgaļas patērētājs pasaulē, Āfrikas cūku mēra dēļ izkauj savus ganāmpulkus, kā rezultātā cūku skaits šajā valstī ir samazinājies par 41 procentu.

Taču pieprasījums nekrītas, cūkgaļa ir ļoti pieprasīta, jau notiek gatavošanās ķīniešu jaunajam gadam, kas tiek svinēts februārī. Tas rada deficītu, un cūkgaļas imports Ķīnā šī gada pirmajos desmit mēnešos ir sasniedzis 1,5 miljonus tonnu (bez subproduktiem), kas ir par 49,4 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā. Savukārt šī produkta cena Ķīnā gada laikā ir pieaugusi par 148 procentiem, nenovēršami izraisot cenu celšanos arī citur pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru