Jaunākais izdevums

Turpinot mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas otro posmu, no šī gada 17. aprīļa uz laiku automašīnu kustībai tiks slēgts Torņa ielas posms no Citadeles ielas līdz Noliktavas ielai. Ierobežojumi nepieciešami, lai veiktu lietusūdens kanalizācijas izbūves darbus un ielas atjaunošanas darbus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) korporatīvā komunikācijas un ilgtspējas daļa.

“Arsenāla atjaunošanā mūsu mērķis ir ne tikai saglabāt un modernizēt vēsturisku kultūras mantojuma objektu, bet arī veidot pieejamu un mūsdienīgu vidi, kurā ikviens apmeklētājs muzeju var sasniegt un izmantot ērti un droši. Torņa ielas pārbūve ir būtiska šī projekta sastāvdaļa – tā uzlabos piekļuvi muzejam, padarīs apkārtējo pilsētvidi ērtāku un drošāku, vienlaikus risinot arī nozīmīgus inženiertehniskos jautājumus ēkas ilgtermiņa saglabāšanai,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Torņa ielas rekonstrukcijas ietvaros plānots izbūvēt modernu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Tas ir kritiski svarīgs risinājums, lai novērstu augsto gruntsūdeņu ieplūšanu muzeja ēkas pagrabstāvā, tādējādi pasargājot vēsturisko būvi un topošās mākslas darbu glabātuves no mitruma ietekmes. Paralēli tiks veikta ceļa (bruģa) seguma atjaunošana, padarot piekļuvi muzejam un pārvietošanos pa Torņa ielu ērtāku un drošāku ikvienam pilsētas viesim. Darbi tiks veikti, sākot no Arsenāla ielas puses. Lai netraucētu Saeimas darbībai, darbi Torņa ielā tuvāk Jēkaba ielai tiks uzsākti vasarā, Saeimas atvaļinājuma laikā un tos plānots pabeigt līdz rudenim.

Šobrīd “Arsenālā” pilnībā pabeigti iekštelpu un jumta demontāžas darbi. Turpinās jumta izbūve un siltināšana, kā arī sarežģītu inženiersistēmu – ventilācijas ar siltuma atgūšanu, apkures, gaisa klimata kontroles un automatizētas miglas izsmidzināšanas sistēmu – uzstādīšana. Šie risinājumi nodrošinās muzeja specifiskajām vajadzībām atbilstošu mikroklimatu. Tāpat pirmā stāva vestibilā jau tiek izbūvēts jauns podiums muzeja apmeklētāju ērtībām.

Būvdarbu gaitā speciālisti saskārušies arī ar neparedzētiem izaicinājumiem. Pēc apmetuma demontāžas sienās un velvēs tika atklātas plaisas, kā arī satrunējušas jumta spāres, kas prasīja operatīvas izmaiņas būvprojektā un papildu nostiprināšanas darbus, kas šobrīd ir paveikti.

Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanu plānots pilnībā pabeigt līdz 2027. gada nogalei. Pērn rudenī tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Digitālie risinājumi ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Autori - SIA “ARH stadija” sadarbībā ar VNĪ Būvniecības Informācijas modelēšanas speciālistiem.

Rekonstrukcijas process izceļas ar īpašu pietāti pret vēsturi. Demontāžas laikā atsegtas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru platībā. Labāk saglabājušies materiāli (ap 210 m²) izmantoti atkārtoti, tos ieklājot ēkas pagrabstāvā.

Pērnā gada rudenī, veicot izpēti plānotās lifta šahtas vietā, arheologi uzgāja nozīmīgas 16.–19. gadsimta liecības – keramikas lauskas, monētas, darba rīkus un rotaslietas, kas sniedz jaunu informāciju par dzīvi ap Vecrīgas aizsargmūriem.

Darbus veic PS "P un S Būvniecība" pēc "projektē un būvē" principa, izmantojot digitālo būvniecības modeli (BIM), kas ļauj precīzāk pielāgot risinājumus vēsturiskajai substancei.

Projekta kopējais finansējums ir 19,56 miljoni eiro (ar PVN), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi (15,082 milj. eiro), valsts budžeta līdzfinansējums (2,5 milj. eiro) un pašvaldības finansējums 139 982 eiro. Papildu 1,82 miljoni eiro piešķirti no valsts budžeta neatliekamu un prioritāru būvniecības darbu segšanai.

Mākslas muzeja “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” finansējuma.

2021. gadā VNĪ vadībā tika pabeigta “Arsenāla” pārbūves 1. kārta, kas ietvēra ēkas fasādes atjaunošanu, logu restaurāciju un pamatu hidroizolācijas izbūvi.

Būve

FOTO: Arsenālā atklāts 17.gs kultūrslānis un retas vēstures liecības

Db.lv,23.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot mākslas muzeja "Arsenāls" vērienīgos pārbūves un restaurācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā, iekšpagalmā un pagrabā tika veikta arheoloģiskā izpēte, kas atklājusi nozīmīgas liecības par teritorijas attīstību pirms paša “Arsenāla” uzcelšanas 19. gadsimta sākumā.

Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19.gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.

Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. gs. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2025. gadā pabeiguši 6 nozīmīgus attīstības projektus, kas vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un publiskās pārvaldes iestāžu darba vides uzlabošanu, projektu kopējām investīcijām sasniedzot 157,5 miljonus eiro.

Īstenotie projekti aptver gan robežas infrastruktūras attīstību, gan valsts iestāžu telpu modernizāciju, nodrošinot ilgtspējīgus un funkcionālus risinājumus valsts vajadzībām.

Gada nogalē noslēdzās vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms – tika pabeigta robežas žoga izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu, kā arī tika nodota ekspluatācijā iepriekš izbūvēto robežapsardzības infrastruktūra, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību jebkuros apstākļos. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

Eksperti

Uzvarot mītus: cik patiesībā valstij ir tukšu un neizmantotu īpašumu?

Andris Vārna, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis,23.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka valstij pieder daudz tukšu ēku un neizmantotu telpu. Šis priekšstats rada maldīgu iespaidu par neefektīvu valsts īpašumu pārvaldību, tomēr dati rāda pretējo — stāsts par “daudzajām tukšajām telpām” ir mīts. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvalda profesionālu nekustamo īpašumu portfeli, kurā no pamata portfelī esošajiem 694,5 tūkstošiem kvadrātmetru vakance ir tikai 9,9 tūkstoši kvadrātmetru, jeb 1,6 %.

Runājot par valsts nekustamajiem īpašumiem būtiski saprast, ka šobrīd visas ministrijas aktīvi strādā, lai sakārtotu tos VNĪ izveidotā Valsts nekustamo īpašumu informācijas sistēmā (VNĪIS). Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni par valsts nekustamo īpašumu sadalījumu atbilstoši to izmantošanas iespējām un sekmētu efektīvu valsts nekustamo īpašumu uzskaiti un pārvaldību.

Kopumā VNĪ pārvaldībā ir dažādi nekustamie īpašumi, tai skaitā publiskā sektora iestāžu lietotās ēkas, kultūras un izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešamie īpašumi, valstiski nozīmīga drošības infrastruktūra, piemēram, robežkontroles punkti, kā arī bezmantinieka manta. Pamata portfelī atrodas valsts pārvaldes iestāžu izmantotie objekti un ēkas, kuras iespējams efektīvi iznomāt, attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Šis portfelis VNĪ šobrīd veido 11 %, jeb 45 ēku un būvju īpašumi, kuru ēku kopējā platība sastāda 111,4 tūkstošus m2, no kuriem vakance ir 6,5 %. Savukārt atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šajā portfelī nonāk arī valstij piekritīgā bezmantinieku manta, kas vairumā gadījumu tiek virzīta atsavināšanai. Šobrīd atsavināmajā portfelī atrodas 20 % no kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo ēku kopējās platības, jeb 205,2 tūkstoši m2.