Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Tā kā Ķīnas tirgus Latvijas zivju konservu ražotājiem ir jauns un neapgūts, tikai pēc aptuveni diviem gadiem kļūs skaidrs, vai šis tirgus var būt alternatīva Krievijas tirgum, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Ziņa par atļauju sākt eksportu ir laba, bet jāņem vērā, ka tas mums ir pilnīgi jauns tirgus, šprotes šajā tirgū nav bijušas. Tas, kā Ķīnas tirgū veiksies konservu ražotājiem, kļūs skaidrs pēc aptuveni diviem gadiem, sacīja Šmits.

Viņš norādīja, ka sākotnējās indikācijas par Ķīnas tirgu ir labas, jautājums ir par to, vai Latvijas zivju konservu ražotāji varēs pārdot savu produkciju un vai varēs to pārdot ar peļņu.

Droši vien, ka daļa ķīniešu būs gatavi ēst šprotes, taču tirgus nišas iekarošana atšķiras gadījumā, ja sūtām tur jau ierastu produktu, vai arī piedāvājam kaut ko pilnīgi jaunu, skaidroja Šmits.

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Līdzšinējam Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidentam Didzim Šmitam noliekot savas pilnvaras un stājoties Zemkopības ministra amatā, 2022. gada beigās biedrība ievēlējusi jaunu prezidentu – zivju konservu ražotāja SIA “Karavela” Attīstības direktoru Jāni Endeli.

Kā stāsta jaunievēlētais LZS prezidents, krasas pārmaiņas nozarē veikt nav plānots, taču galvenokārt uzsvars tikts likts uz zivrūpniecības nozares stiprināšanu Baltijas mērogā.

“Šis amats man ļaus turpināt iesāktos darbus uz kopējo pārtikas eksporta veicināšanu valstī, koncentrējoties tieši uz nozares labo pieredzi un runājot par to, kā uzlabot uzņēmēju un valsts sadarbību, lai vispirms apturētu Latvijas ekonomiskās atpalicības palielināšanos no Igaunijas un Lietuvas,” stāsta J.Endele.

Pēc viņa teiktā, virzība uz lielāku izaugsmi plānota tikai pēc tam, kad Latvijas pozīcijas Baltijā būs nostabilizējušās.

Biedrība Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies vadošie Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir konservētu zivju produktu ražošana. LZS sastāv no 13 biedriem, starp kuriem ir visi lielākie Latvijas zivju konservu ražotāji, dažādu citu zivju produkcijas veidu ražotāji un eksportētāji, ka arī Latvijas zvejniek. Biedrības galvenais uzdevums ir veicināt nozares dalībnieku intereses Latvijā un starptautiskā mērogā.

Baltkrievija aizliegusi Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, piektdien paziņoja Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija.

Ministrijas rīkojums nozīmē, ka Latvijā un Igaunijā ražotos zivju konservus «nevar vest no Baltkrievijas uz Krieviju», vēsta aģentūra BELTA.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr Rosseļhoznadzor speciālisti «turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem».

Pēc pagājušajā nedēļā veiktajām pārbaudēm Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori galīgo ziņojumu iesūtīs divu līdz trīs nedēļu laikā, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu uzraudzības daļas eksperts Andris Vaiders.

Saskaņā ar oficiālo informāciju Krievijas dienests divu līdz trīs nedēļu laikā apkopos un izvērtēs inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesniegs Latvijas PVD ziņojuma projektu, sacīja Vaiders.

Viņš arī norādīja, ka PVD sagatavos savus komentārus ziņojumam un pārsūtīs tos Krievijas kolēģiem.

Pēc tam divu mēnešu laikā Krievijas dienests sagatavos galīgo ziņojumu, tikai tad PVD lems un piemēros nepieciešamās papildu darbības, lai arī turpmāk nodrošinātu sekmīgu Latvijas uzņēmumu eksportu uz Muitas ūnijas dalībvalstīm," atzina PVD ierēdnis.

Jautāts, vai, reaģējot uz iepriekšējām Krievijas dienestu pretenzijām, PVD jau piemēro stingrāku kontroli konservu ražotājiem, viņš atbildēja izvairīgi.

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud uzsācis pirmo krabju nūjiņu partiju ražošanu jaunizveidotajā Liepājas rūpnīcā, informē uzņēmumā.

SIA Syfud zivju pārstrādes rūpnīca šobrīd ir otrā ražotne Latvijā, kurā tiek ražotas krabju nūjiņas gan vietējam, gan eksporta tirgiem.

“Latvija ir bagāta ar zivju pārstrādes tradīcijām, tomēr vietējie ražotāji tikai pamazām pārorientējas uz jauniem eksporta tirgiem. Mūsu mērķis jau no sākta gala primāri ir ražot jaunus un modernus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu Rietumvalstu tirgos. Šobrīd esam tikai otrā zivju pārstrādes rūpnīca, kas Latvijā ražos krabju nūjiņas. Līdz ar to mēs nekonkurējam ar citiem tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, pēc kuriem ir augošs pieprasījums eksporta tirgos. Plānojam ražot krabju nūjiņas gan ar savu zīmolu, gan arī privātā zīmola (private label) produktus dažādiem tirdzniecības tīkliem,” komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Pagājušajā nedēļā Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā nākamajam gadam. Kaut gan Eiropas Komisija (EK) sākotnēji piedāvāja zvejas samazinājumu Rīgas jūras līcī par apmēram 21%, Latvijas Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem izdevās panākt vidēji 10% samazinājumu, salīdzinot ar šo gadu. Patērētāji veikalu plauktos izmaiņas gan, visticamāk, neizjutīs. Visskarbāk kvotu samazinājums ietekmēs pašu nozari, kas joprojām nespēj atgūties no Krievijas embargo, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kā norāda ZM, Latvijai nozīmīgas ir reņģu, brētliņu un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas. Šo sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas. Ministrija jo īpaši izceļ zivju konservu ražošanu, zivju kūpināšanu, kā arī to saldēšanu un fileju ražošanu.

Tajā pašā laikā ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš Dienai noliedz, ka izmaiņas kvotu apjomos kaut kā būtiski ietekmēs Latvijas tirgu. «Reņģes un brētliņas tiek apstrādātas, lai tās realizētu eksporta tirgos. Tikai līdz 10% paliek vietējā tirgus patēriņam. Šo zivju sortiments Latvijas tirgū ir atbilstošs pircēju interesei un pieprasījumam. Ņemot vērā pašreizējās grūtības eksportā, zivju produktu ražotāji ir ieinteresēti vairāk realizēt savus ražojumus vietējā tirgū,» norāda N. Riekstiņš, noliedzot, ka izmaiņas varētu atstāt ietekmi uz zivju produkcijas cenām.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Zivju konservu eksports turpina samazināties, ražotāji tiecas uz jauniem tirgiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports turpināja samazināties. Kā liecina Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldes apkopotā informācija, pērn sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās bija tikai 25,6 tūkstoši tonnu, kas ir ievērojami mazāk, nekā 2014. gadā, kad eksports bija 62,3 tūkstoši tonnu un kad nozari vēl nebija skāris Krievijas Federācijas Federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Šī apstākļa dēļ eksporta apjomi samazinājušies ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē – pērn sagatavotās un konservētās zivis eksportētas par 65,6 miljoniem eiro, gadu iepriekš – par 73,9 miljoniem eiro, bet 2014. gadā – par 86 miljoniem eiro. Jāatgādina, ka zivju konservu liegumu ievešanai.

Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Zivju produkcijas ražotāju ieiešana jaunos tirgos ir gausa, lēna un jāizcīna liela konkurence, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» uzsvēra Brīvais vilnis valdes loceklis Māris Trankalis.

«Mūsu grozā zivju eksports veidoja 95% no saražotās produkcijas apjomiem, un tikai 5% zivju produkcijas pārdevām Baltijā, turklāt 40-50% no eksporta bija uz Krieviju. Pēc tam, kad tika piemērots aizliegums, aizliedza ne tikai Krievija, bet arī Muitas savienības valstis, piemēram, Kazahstāna, kas bija viens no lielākajiem tirgiem. Ekonomiskā kara rezultātā eksporta tirdzniecība izskatās riskanta, jo kurš uzņemsies sūtīt preci uz šīm valstīm, ja nav garantijas, ka saņems naudu par to un varēs pārdot,» viņš piebilda.

«Savukārt jaunajos tirgos, kur cenšamies ieiet, tradicionāli cilvēki patērē savādākus produktus nekā ražojam Latvijā, jo no Baltijas jūras produkcijas, kas veido ap 50%, bet ja ņem Eiropas valstis, ASV, jo tur 80% no patērējamā konservu apjoma veido tuncis, bet Eiropā un Skandināvijā pērk arī skumbrijas un sardīnes. Neviena no šīm zivīm nav mums tuvumā, kas sadārdzina to iepirkumu un rezultātā ir grūti ieiet šajos tirgos - tās ir papildus izmaksas, un ir grūti konkurēt,» viņš piebilst.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Laikā kopš Krievijas importa embargo noteikšanas kopējais produktu eksporta no Latvijas samazinājums līdz pagājuša gada beigām veido 205,6 milj. eiro, tādas aplēses veikusi Zemkopības ministrija (ZM), kura valdība sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par situāciju piena, cūkgaļas un zivsaimniecības nozarē Latvijā saistībā ar nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

No minētās summas piena un piena produktu eksporta samazinājums ir 129,3 milj. eiro, cūkgaļas (svaigas, atdzesētas, saldētas u.tml.) eksporta samazinājums - 11,4 milj. eiro, bet zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta samazinājums veido 24,9 milj. eiro. Savukārt zivju konservu aizlieguma rezultātā kopējais samazinājums eksportam no Latvijas ir 53,7 milj. eiro, norādīja ZM Valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Tomēr kaut arī vairākās nozarēs Latvijā ražotāji sastopas ar tirgus un finanšu problēmām, ko radījis importa embargo izraisīts Eiropas Savienības iekšējā tirgus pārsātinājums, vissmagāk importa embargo Latvijā ietekmē tieši piena un piena produktu ražošanu. Piena iepirkuma cena līdz šā gada maijam ir samazinājusies par 38%, bet piena ražotāju ieņēmumu samazinājums, ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu, līdz 2017. gada beigām jeb 3,5 gadu laikā cenas lejupslīdes dēļ varētu sasniegt 233,5 milj. eiro, aprēķinājusi ZM. R. Krieviņa piebilst, ja situācija nemainīsies, tad piena iepirkuma cena varētu samazināties pat par 50%.

Iecerētā energoefektivitātes nodeva patukšos daudzu uzņēmēju makus, ražotāji to uzskata par kārtējo pilienu konkurētspējas samazināšanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais noteikumu projekts (tas gan vēl jāskata Ministru kabinetā), kurš paredz no 2017. gada 1. aprīļa ieviest energoefektivitātes nodevu.

Ministrija lēš, ka varētu būt kādi 10 uzņēmumi, kuri maksās šo energoefektivitātes nodevu, tomēr anotācijā norādījusi, ka nākamgad tajā tiks iekasēti 0,55 milj. eiro, 2018. gadā varot būt 2,52 milj. eiro, bet 2019. gadā tie sarukšot līdz 1,45 milj. eiro.

«Pašreizējos apstākļos, kad daudzi ražotāji ir nospiesti uz ceļiem, tas būs kārtējais akmens kaklā,» komentē zivju konservu ražošanas a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.

«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.

Eiropas Savienības (ES) priekšlikums ierobežot zvejas iespējas Baltijas jūrā atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījis Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) komisija gatavojas pieņemt regulu, ar kuru 2024.gadā būtiski tiks ierobežotas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Noteiktie ierobežojumi atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību un zivrūpniecību, bažas pauž asociācija.

Priekšlikums ar ko 2024.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza regulu, skaidri parāda ES komisijas nostāju zivju resursu apguvē, kas ir pretrunā ar Starptautiskās jūras izpētes padomes ieteikumu (ICES) un Baltijas jūras konsultatīvās padomes ieteikumu. Neskatoties uz to, bez argumentācijas un pamatojuma, nesaprotamu motivāciju ES komisija izskata iespēju ierobežot zvejas iespējas 2024.gadam, vēstulē skaidro V. Ūlis.

Pretdarbība Latvijā ražotajiem zivju konserviem nav pēdējo gadu aktualitāte, bet sava veida tradīcija

Krievijas ekonomiskā pretdarbība zivrūpniekiem turpinās un draud ar vairāku ražotņu slēgšanu, tā DB 3000. numurā 2006. gada 11. decembrī bažīgi sauca nozares uzņēmēji. Pēc deviņiem gadiem zivrūpnieku galvassāpju iemesli ir pārsteidzoši līdzīgi - arī pašlaik mūsu šprotes krievi var meklēt kaut ar uguni, jo ceļu uz veikalu plauktiem tām liegušas ekonomiskās problēmas un sankcijas, kas pārlieku cieši savijušās ar politiskajām. Tolaik secināts, ka noteikto pieļaujamo benzpirēna normu nespēja pildīt pat paši Krievijas ražotāji. «Kā pa kalniem un lejām – Krievijas tirgus vienmēr bijis nestabils, sākot jau ar 1998. gada krīzi. Ar noteiktu periodiskumu ražotājiem, kas vēlas eksportēt uz Krieviju, problēmas rodas neizbēgami. Sadarbība ar Krieviju biznesam vienkārši nozīmē paaugstinātu risku, tas ir jāapzinās,» ar šodienas acīm vērtē AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Runājot par benzpirēna saturu, A. Babrim patīk piesaukt piemēru ar kotleti, kurā benzpirēna saturs ir daudzkārt augstāks nekā bundžiņā šprotu.

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Zivrūpniecības nozari Latvijā līdz šim nav būtiski negatīvi ietekmējusi Covid-19 krīze - lai arī ārkārtējās situācijas sākumā pārdošana īslaicīgi kritās, patlaban pieprasījums atkal mazliet pārsniedz saražotos apmērus, teica zivju konservu ražotāja "Karavela" mārketinga direktors Jānis Endele.

"Nozari kopumā, neraugoties uz pasaulē notiekošo, globālas ķibeles līdz šim nav piemeklējušas. Bija brīdis, kad piedāvājums īslaicīgi pārsniedza piepieprasījumu, bet tagad visi uzņēmumi strādā plānotajā darba grafikā un pieprasījums mazliet pārsniedz saražotos apmērus," sacīja Endele. Viņš piebilda, ka nozarei otrais pusgads realizācijas apmēru ziņā allaž ir labāks nekā pirmais. Lai arī bija īslaicīgs pārdošanas apmēru kritums vienubrīd ārkārtējās situācijas laikā, pašlaik pārdošana atgriezusies plānotajā līmenī un nozare par pārdošanu žēloties nevar nevar.

"Karavelas" mārketinga direktors piebilda, ka pēc lokālajām krīzēm nozarē un Krievijas noteiktā embargo 2015.gadā, kā arī valūtu devalvācijas bijušajos Padomju Savienības tirgos nozare kļuvusi stiprāka. Vājākie uzņēmumi savu darbību izbeiguši jau iepriekšējos gados, vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Latvijas tirgū palikuši spēcīgākie.