Citas ziņas

Saistībā ar Pagani Zonda reģistrāciju aizdomas par apjomīgu blēdību

, 05.12.2007

Jaunākais izdevums

Uz ofšoram piederošās SIA Jacob LV vārda reģistrējot luksusauto Pagani Zonda, valstij gar degunu varētu būt aizgājuši desmiti tūkstoši Ls, šodien, 5.decembrī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

SIA Jacob LV, kas pieder Britu Virdžīnu salās reģistrētai firmai Advipro GmbH Corp., nepilnu gadu pēc savas dibināšanas piereģistrējusi sporta luksusauto Pagani Zonda Roadster F C12S 7.3 Clubsport. Tā maksā gandrīz 400 000 Ls, atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA, vēsta Dienas bizness. Iespējams, priekšnodoklī uzņēmums veiksmīgi norakstījis ap 72 tūkst. Ls, liecina laikraksta aprēķini. Jacob LV ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Jacob LV vienīgā valdes locekle ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzēja Anita Brakša. Jacob LV pamatkapitāls ir 1.38 milj. Ls, liecina Lursoft dati. Firmas juridiskā adrese norādīta SIA Gallery Old City aprīlī nopirktajā nekustamajā īpašumā Vecrīgā, Audēju ielā 14 - 3. Pēc Zemesgrāmatas datiem, jau mēnesi pēc iegādes šis dzīvoklis ieķīlāts Parex bankā par 1.48 milj. Ls. Pati Gallery Old City reģistrēta adresē, kas uzziņu katalogos norādīta juridisko pakalpojumu sniedzējai SIA Neimane un Zosule. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre Ilze Neimane-Nešpora, kurai pieder apm. 2% no Gallery Old City. Atlikušie 98% pieder SIA Jugendstyle, kas savukārt pilnībā pieder I. Neimanes-Nešporas biznesa partnerei Ilzei Zosulei, kura ir mācībspēks tajā pašā katedrā, kur pasniedz tiesību zinātņu maģistre A. Brakša. Ar Jacob LV vienīgo amatpersonu Dienas biznesam pagaidām neizdevās sazināties. I. Neimane-Nešpora pieļāva, ka A. Brakša nevēlas kontaktēties ar presi. Laikraksts jau rakstīja (03.01.2007.), ka Latvijā tāpat kā visā pasaulē plaši izplatīta prakse - luksusauto tiek izdevīgi iegādāti uz juridisko personu vārda. Pērn desmitus šo auto iegādājās dzīvokļos reģistrētas SIA ar minimālo iespējamo pamatkapitālu.

Visu rakstu lasiet šodien, 5.decembrī, laikrakstā Dienas bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. novembrī Latvijā reģistrēts viens no pasaulē dārgākajiem un ātrākajiem automobiļiem - Pagani Zonda, raksta žurnāls Privātā Dzīve.

Automobīlis 22. novembrī reģistrēts uz SIA Jacob LV vārda. Pagaidām vēl nav zināms, kas pārvietosies ar šo braucamrīku, bet kā raksta Privātā Dzīve, tad, iespējams, ka pie šīs mašīnas stūres sēdēs sieviete.

Šo pārvietošanās līdzekli tomēr ir jāsauc par unikālu, jo tā ir viena no retākajām sērijveida automašīnām pasaulē. 2006. gadā šādas mašīnas tika saražotas tikai 72 eksemplāros, kas ir piecas reizes mazāk nekā Ferrari Enzo.

Pilnais nosaukums šai mašīnai ir Pagani Zonda Roadster F C12S 7,3 Clubsport. Tā cena ir 556 000 EUR (390 759 LVL). Pagani Zonda ir aprīkots ar 7,3 litrīgu V12 motoru, kuram iekšā slēpjas 650 zirgspēki. Mašīna no 0 līdz 100 km/h ieskrienas 3,6 sekundēs, bet līdz 200 km/h nepieciešamas nieka 9,8 sekundes. Mašīnas maksimālais ātrums ir 345 km/h.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Eiropas lielākajos tirgos jaunu automašīnu reģistrāciju skaits krasi sarūk; Latvijā 6% pieaugums

Gunta Kursiša, 18.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstīs šā gada piecos mēnešos ievērojami sarucis jaunu pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits, tajā pašā laikā Latvijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas apjomi palielinājušies par 5,8% gada pirmo piecu mēnešu periodā un par 8,9% šā gada maijā.

Par to liecina jaunākie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (European Automobile manufacturers' association, ACEA) apkopotie dati.

Šā gada maijā pieprasījums ES kopumā pēc pasažieru automašīnām gada griezumā samazinājies par 8,7%, kad kopumā visās dalībvalstīs tika reģistrēts vairāk nekā 1,1 milj. jaunu automašīnu. Piecu mēnešu laikā reģionā tika reģistrēti vairāk nekā 5,4 milj. jaunu automašīnu, kas ir par 7,7% mazāk nekā šajā pašā periodā pirms gada.

Maijā lielākais jaunu automašīnu reģistrāciju apjomu samazinājums bija vērojams vairumā vadošo Eiropas ekonomiku – Vācijā (-4,8%), Spānijā (-8,2%), Itālijā (-14,3%) un Francijā (-16,2%). Vienīgā lielā ES ekonomika, kur maijā bija vērojams jaunu automašīnu reģistrāciju apjoma pieaugums, bija Lielbritānija (+7,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvija, tās iedzīvotāji ir gatavi daudzkārt piesauktajam taupības režīmam, ko mums attiecībā uz 2008. gadu ir piesolījuši gan ekonomisti, gan arī valstsvīri?

Šāds visai pamatots jautājums radās, redzot, ar kādu pārliecību iedzīvotāji tērēja naudu, veicot pirkumus pērnā gada nogalē.

Tirdzniecības centru pārstāvji neslēpj, ka, sākoties svētku nedēļām, apgrozījums veikalos pieaudzis vienkārši fantastiski, un cilvēki, daudz nedomājot, pirkuši saldumus, alkoholu, rotaļlietas utt. Rimi šis pieaugums bijis par vienu trešdaļu, Iki - ap 70 %. Taču paradoksālākais ir fakts, ka par pirotehnikas izstrādājumiem vien Latvijas iedzīvotāji vien tirdzniecības vietās ir atstājuši vairāk nekā 900 tūkstošus latu. Vēl salīdzinoši nesen - pērnā gada nogalē daudzkārt apspriests tika gadījums, kad kāds uzņēmums «saimnieciskām vajadzībām» iegādājās ekskluzīvu sporta automobili Pagani Zonda, par to samaksājot ap 400 tūkstošiem latu. To var nosaukt par visai izšķērdīgu pirkumu, taču tādā veidā nauda netika burtiski sadedzināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna paziņojums, ka savā pašreizējā redakcijā sākumdeklarēšanas likumprojekts ir bezjēdzīgs, varbūt pat nebūtu nekas pārsteidzošs, ja vien...

Visai droši var teikt, ka šis likumprojekts ir ieguvis tādu kā nemirstīgā Kaščeja statusu - grūti atcerēties, kad to sāka tapināt (pirms 10 gadiem vai vēl senāk), un nu absolūti nav skaidrības, vai, piemēram, 17. Saeimas laikā to beidzot izdosies realizēt dzīvē.

Taču vismaz vienā punktā Leiškalnam gan ir taisnība - šis likumprojekts tiešām ir bezjēdzīgs. Ne reizi vien ir uzsvērts, ka šā projekta iedzīvināšanas gadījumā faktiski lielā mērā tiktu likvidēta nevainības prezumpcija. Nevis dažādām atbildīgām valsts iestādēm vajadzētu pierādīt, ka viena vai otra iedzīvotāja ienākumi nav bijuši gluži likumīgi, bet gan cilvēkiem vajadzētu pierādīt, ka viņi nav kamieļi. Nav arī skaidrs, kāpēc likt iedzīvotājiem ķēpāties ar šīm deklarācijām, ja ir a˙priori skaidrs - tās visas pārbaudīt fiziski nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, ir pēdējais laiks pierast, ka valdība, turpinot savdabīgi pasākumu plānu «griežam izdevumus, ceļam nodokļus», mēģina atrast katru mazāko iespēju, kā palielināt budžeta ieņēmumus.

Tas pat ir saprotami. Taču nupat Finanšu ministrija ir izdomājusi kaut ko pietiekami absurdu un pat grūti realizējamu. Runa ir par ieceri, sākot ar nākamo gadu iekasēt 81 latu lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli no tiem iedzīvotājiem, kas izmanto darbā dienesta automašīnu, attiecinot to ne tikai uz valsts un pašvaldību struktūru, bet arī privātkompāniju darbiniekiem.

Savukārt vēl pirms dažiem gadiem Parex banka pat neslēpa, ka mašīnas tiek pirktas uz kompānijas vārda nevis tāpēc, ka tās tiešām būtu vajadzīgas darbam, bet gan tādēļ, ka tā ir izdevīgāk. Šaubu nav, ka šāda sistēma būtu jālikvidē. Tomēr diez vai to izdosies paveikt šādā veidā. Izskatās, ka šīs normas autori nav ņēmuši vērā vienu otru būtisku aspektu. Šī iecere paredz, ka 81 lats mēnesī būs jāmaksā personām, kas izmanto dienesta automašīnas kā bonusus, bet tas netiks attiecināts uz tiem darbiniekiem, kam auto ir kā ražošanas līdzeklis. Šeit rodas jautājums: kā reāli var šķirt, kura automašīna ir ekstra, bez kuras var arī iztikt, bet kura — ražošanas līdzeklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstī parādījies jauns naudas zagšanas veids - blēži uz bankomātiem uzstāda ierīces, kas spēj nolasīt norēķinu kartes datus un nofilmēt, kā kredītkartes īpašnieks ievada kartes PIN kodu, raksta Apollo.lv.

Interneta vidē parādījušās fotogrāfijas, kurās redzams, ka šādas ierīce ir uzstādīta uz Swedbank bankomāta Rēzeknē.

picturegallery.db9923e2-527f-419d-b406-a03e4e2048a3

Fotoattēlos redzams, ka bankomāta karšu lasītājs ir izvirzīts uz āru. Šī ierīce jeb tā sauktais skimmers nolasa kartes elektroniskos datus. Patiesībā kartes ievietošanas vietai jābūt vienā līmenī ar bankomāta korpusu vai pat nedaudz ievirzītai uz iekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stāsies spēkā maksa airBaltic pasažieriem, kuri izmantos personalizētu reģistrāciju lidostā

Lelde Petrāne, 31.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 1.februāri, aviokompānijas airBaltic pasažieriem jārēķinās ar izmaiņām.

Kā iepriekš skaidroja, Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic komercdirektors: «Ja visi pasažieri izmantotu reģistrāciju internetā un mobilo reģistrāciju, viņi kopā ietaupītu līdz pat 90 miljoniem minūšu gadā un tādējādi samazinātu arī rindas lidostās. Tas ir ievērojams laika ietaupījums – vairāk nekā 15 gadi – tāpēc mēs vēlamies iedrošināt mūsu pasažierus lietot modernās tehnoloģijas. Līdz ar to mēs uzlabosim interneta un mobilo reģistrāciju, kā arī ieviesīsim maksu pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā.»

Plašs uzlabojumu klāsts tikšot ieviests pašapkalpošanās reģistrācijai, šāds pakalpojums ir pieejams interneta vietnē airBaltic.com un viedtālruņos, ievadot adresi airBalticMobi.com. Papildus labākai funkcionalitātei, reģistrācija internetā būs pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas, iepriekšējo divu stundu vietā. Tādējādi airBaltic pasažieriem tikšot sniegta lielāka brīvība, reģistrējoties lidojumiem, jo turpmāk to varēs veikt internetā, no savām mobilajām ierīcēm, esot ceļā uz lidostu vai lidostā. Reģistrācija internetā pieejama laikā no plkst. 12.00 iepriekšējā dienā pirms paredzētā lidojuma. Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamās bagāžas, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic ieviesīs maksu pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā

Lelde Petrāne, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 1.februāri, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic «ievieš plašus uzlabojumus interneta un mobilās reģistrācijas sistēmā», liecina kompānijas izplatītais paziņojums medijiem.

Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic komercdirektors, skaidro: «Ja visi pasažieri izmantotu reģistrāciju internetā un mobilo reģistrāciju, viņi kopā ietaupītu līdz pat 90 miljoniem minūšu gadā un tādējādi samazinātu arī rindas lidostās. Tas ir ievērojams laika ietaupījums – vairāk nekā 15 gadi – tāpēc mēs vēlamies iedrošināt mūsu pasažierus lietot modernās tehnoloģijas. Līdz ar to mēs uzlabosim interneta un mobilo reģistrāciju, kā arī ieviesīsim maksu pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā.»

Plašs uzlabojumu klāsts tikšot ieviests pašapkalpošanās reģistrācijai, šāds pakalpojums ir pieejams interneta vietnē airBaltic.com un viedtālruņos, ievadot adresi airBalticMobi.com. Papildus labākai funkcionalitātei, reģistrācija internetā būs pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas, iepriekšējo divu stundu vietā. Tādējādi airBaltic pasažieriem tikšot sniegta lielāka brīvība, reģistrējoties lidojumiem, jo turpmāk to varēs veikt internetā, no savām mobilajām ierīcēm, esot ceļā uz lidostu vai lidostā. Reģistrācija internetā pieejama laikā no plkst. 12.00 iepriekšējā dienā pirms paredzētā lidojuma. Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamās bagāžas, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā vienpadsmitais straujākais automašīnu registrācijas kritums Eiropā

Gunta Kursiša, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada maijā reģistrēts par 7,7% mazāk automobiļu nekā attiecīgājā laika posmā pērn – tas ir vienpadsmitais straujākais kritums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākajais ziņojums.

Ziņojumā tika iekļautas visas Eiropas Savienības (ES) valstis, izņemot Maltu, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis - Šveice, Norvēģija un Islande. Jaunu pasažieru automašīnu reģistrācija gada laikā palielinājās septiņās no ziņojumā ietvertajām valstīm, bet lielākajā daļā valstu – 22 - jaunreģistrēto automašīnu apjoms samazinājās.

Latvijā maijā reģistrētas 960 jaunas pasažieru automašīnas, savukārt šā gada aprīlī – 1040 jaunas pasažieru automašīnas. Savukārt 2013. gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 4110 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2012. gada attiecīgajā laika posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas automašīnu ražotāju asociācijas dati liecina, ka šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, Rietumeiropas valstīs jaunu automašīnu reģistrāciju skaits samazinājies par 10,2%, ziņo Financial Times.

Visvairāk Rietumeiropā samazinājies Toyota tīkotāju skaits. Šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, jaunu Toyota vieglo automašīnu reģistrāciju skaits samazinājies par 16,5%. Otrs visvairāk cietušais ražotājs ir Peugeot - par 13,9% mazāk reģistrētu automašīnu.

Visvairāk pieaudzis jaunu Nissan automašīnu reģistrāciju skaits. Šī gada martā, salīdzinot ar 2007. gada martu, reģistrētas par 37% vairāk Nissan automašīnas. Martā ir palielinājies arī jaunu General Motors un Ford automašīnu reģistrāciju skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Preču zīmes kļūst lētākas

Didzis Meļķis, 23.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No trešdienas, 23. marta, sāk darboties reformētais ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrētājs.

Līdz ir ar ES jaunās regulas 2015/2424 stāšanos spēkā uzņēmēju maksājamās nodevas par savu ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju un atjaunošanu ir nedaudz zemākas. Nosaukumu ir mainījusi arī šīs jomas centralizētā ES iestāde – līdzšinējais Alikantē bāzētais ES preču zīmju reģistrētājs, ko līdz šim pasaulē pazina kā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju, ir pārtapis par ES Intelektuālā īpašuma biroju (angl. EUIPO).

«Preču zīmju īpašniekiem un reģistrētājiem svarīgi ir tas, ka vairs netiek prasīts iesniegt preču zīmes reģistrācijai grafisko attēlojumu, samazinās preču zīmes reģistrācijas atjaunošanas maksa, ir ieviesti jauni absolūtie un relatīvie reģistrācijas atteikuma pamati, kā arī jauna preču un pakalpojumu klasifikācija noteiktām preču zīmju reģistrācijām. Šīs izmaiņas reģistrētāji izjutīs uzreiz,» db.lv komentē zvērināts advokāts un biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja advokāta Saulveža Vārpiņa sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Irēnas Milleres 22.novembra lēmumu, ar kuru AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidentam Ivaram Priedītim kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.

Apgabaltiesa atstāja negrozītu minēto lēmumu, līdz ar to Priedītis pagaidām paliks apcietinājumā.

Kā ziņots, Vārpiņš savā sūdzībā bija norādījis, ka Kriminālprocesa likums (KPL) personai apcietinājumu kā drošības līdzekli ļauj piemērot tikai tādā gadījumā, ja lietā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču kriminālprocesā nekādu konkrētu ziņu neesot.

Pēc advokāta domām, izmeklēšanas tiesnesei 22.novembrī nebija pamata savā lēmumā apgalvot, ka, neapcietinot Priedīti, viņš var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai - sazināties ar citām, iespējams, noziedzīgā nodarījumā iesaistītām personām, savstarpēji saskaņot liecības, slēpt pierādījumus vai kontrolēt turpmāku naudas summu pārskaitīšanu, izmantojot arī ārzonu kompāniju norēķinu kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas miljonāru publicitātes Top 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, 18.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA, 26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PVD maksas pakalpojumi pārvērtīsies par valsts nodevu

Māris Ķirsons, Db, 28.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegtos maksas pakalpojumus pārveidos par valsts nodevas objektiem. To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā un likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Izmaiņas normatīvajos aktos paredz, ka turpmāk valsts nodeva būs jāmaksā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un grozījuma par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reģistrāciju, kā arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanu.

Tāpat paredzēts, ka valsts nodeva būs jāmaksā par pārtikas uzņēmuma darbības atzīšanas apliecības un pārtikas uzņēmuma darbības reģistrācijas apliecības izsniegšanu, uztura bagātinātāju reģistrāciju, diētiskās pārtikas un mākslīgo maisījumu zīdaiņiem reģistrāciju, atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū, kā arī atļaujas izsniegšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā februārī pieaudzis jaunu automašīnu reģistrāciju skaits. Strauju samazinājumu Vācijā kompensējis pieaugums citos nozīmīgos tirgos, piemēram, Francijā, Itālijā un Spānijā, ziņo MarketWatch.

Reģistrāciju skaits februārī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pirms gada, pieaudzis par 3% līdz 974,346 automašīnām, liecina Eiropas Automobiļu Ražotāju Asociācijas dati.

Vācijā reģistrāciju skaits sarucis par 30%, savukārt Francijā bijis pieaugums par 18%, Itālijā – par 21%, Lielbritānijā – par 26% un Spānijā – pat par 47%.

Japānas Toyota Motor Corp. ražoto automašīnu reģistrāciju skaits februārī samazinājies par 21%, kas, visticamāk, saistīts ar apjomīgajiem automašīnu atsaukumiem.

Eiropas lielākā autoražotāja Volkswagen AG ražoto automašīnu reģistrāciju skaits samazinājies par 2,2%. Tā zīmoli ietver Volkswagen, Audi, Seat un Škoda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā jūnijā astotais straujākais automašīnu reģistrāciju kāpums Eiropā

Gunta Kursiša, 17.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Latvijā reģistrēts par 15,1% vairāk automašīnu nekā pērn, kas ir astotais straujākais automašīnu reģistrāciju skaita pieaugums 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (EARA) apkopotie dati.

Latvijā jūnijā reģistrētas 1050 jaunas automašīnas iepretim 912 automašīnām pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti vairāk nekā 5200 jauni vieglie automobiļi, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. (LINKS) Iecienītākie automobiļa modeļi Latvijā šā gada pirmajos piecos mēnešos bija Ford Fiesta, Škoda Yeti, Volkswagen Golf/Plus, Nissan Juke un Toyota Avensis.

EARA, izvērtējot jaunu automobiļu reģistrāciju skaita izmaiņas gada griezumā, secinājusi, ka straujākais automašīnu reģistrāciju kāpums jūnijā bija vērojams Nīderlandē (52,1%), Šveicē (42,1%), Islandē (30%), Igaunijā (23,2%), Ungārijā (17,8%), Bulgārijā (17,1%) un Luksemburgā (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - Rosina sākt kriminālvajāšanu par dokumentu viltošanu Barona ielas būvdarbu procesā

LETA, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, informēja KNAB.

Krimināllietas ietvaros izmeklētājs lūdzis prokuroru piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības. KNAB uzsver, ka šīs krimināllietas sekmīgā izmeklēšanā ieguldīts vērienīgs izmeklētāju un operatīvo darbinieku darbs, izvērtējot apjomīgu dokumentāciju un nopratinot lielu skaitu personu, kas iesaistītas kriminālprocesā.

Binders nepiekrīt KNAB izteiktajiem pārmetumiem saistībā ar būvdarbiem Barona ielā

Kriminālprocess par, iespējams, veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dokumentu viltošanu uzsākts 2016.gada oktobrī. Šajā krimināllietā aizdomās turēto personu vidū ir divas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas, viena no kurām darba attiecības ar departamentu jau ir izbeigusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

A/s Latvijas Valsts meži Latgalē par miljonu veiks meža autoceļu būvdarbus

Gunta Kursiša, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Valsts meži noslēgusi vairāk nekā 1,034 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējuši trīs uzņēmumi – Viļānu novada Dekšāres pagastā reģistrētā SIA Aļņi AS veiks Dzirnavupītes, Silakroga un Slūkas ceļa būvdarbus, Limbažu uzņēmums SIA Limbažu ceļi veiks meža autoceļa Ozolsala būvdarbus un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs – būvdarbus uz meža autoceļa Purva ceļš.

A/s Latvijas Valsts meži pēdējā mēneša laikā noslēgusi arī 19,9 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par lokālā datortīkla paplašināšanu un apkopi, 2,47 tūkst. Ls vērtu konkursu par tiesībām veikt meža meliorācijas sistēmas tehnisko dokumentāciju Dienvidkurzemes mežsaimniecībā, 17,4 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par meža meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem Silvas un Melnupes meža iecirkņos, 16,7 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu par jaunaudžu kopšanu Mērsraga meža iecirknī 2013. un 2014. gadā, kā arī 680,5 tūkst. Ls apjomīgu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģionā un 424,4 tūkst. Ls vērtu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Ziemeļlatgales mežsaimniecībā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No aizdomām par noziegumu līdz aizdomīgai naudas konfiskācijai tiesā

Jānis Goldbergs, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Komentāri

Pievienot komentāru