Salaspilī darbību uzsākusi Austrumeiropā vienīgā lodēto siltummaiņu ražotne, kurā kopumā ieguldīti 11 miljoni eiro. Pāris gados uzņēmums cer iekarot līdz 5% Eiropas tirgus, nežēlojot konkurentus.

Salaspilī atklātās SIA Eko Air siltummaiņu ražotnes komercdirektors Jurijs Dobrijans neslēpj, ka uzņēmuma mērķi ir ambiciozi. Tirgus iekarošanas panākumu atslēga būšot agresīva mārketinga politika, kā arī reģiona mērogā unikālas ražošanas tehnoloģijas – jau tagad Latvijā testa režīmā tapušie siltummaiņi izgriežot pogas Rietumu analogiem.

Salaspils ražotnē ieguldīti 11 miljoni eiro (apm. 7,7 milj. Ls), trešdaļa ir ar LIAA atbalstu iegūtais ES finansējums, pārējo veido uzņēmuma Latvijas, Krievijas un Vācijas privāto akcionāru ieguldījums. J. Dobrijans paredz, ka divu gadu laikā Eko Air ar zīmolu Alfa Nordic Technologies (ANT) jānostiprinās Eiropas vadošo siltummaiņu ražotāju pirmajā piecniekā, ko šobrīd veido tādi pasaules līmeņa spēlētāji kā Danfoss, SWEP, Alfa Laval, GEA u.c.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēmusi jaunu veltni Hamm GRW 280i, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA AKG Thermotechnik Lettland ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

«Igate» jau iepriekš iegādājusies tehniku, ko ražojis Vācijas koncerns «Wirtgen Group» vai tā meitasuzņēmums «Hamm AG». Gumijas riteņu veltnis «Hamm GRW 280i» grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrots, ka uzņēmums «Hamm AG» ir klients SIA «AKG Thermotechnik Lettland», kas ražo detaļas «Hamm» tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta «Hamm» modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums «Hamm» ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies «Igate» par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no «Hamm» rūpnīcas Vācijā,» atzina ražotnes direktors, SIA «AKG Thermotechnik Lettland» valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (DrGerhard Ritzmann).

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums «Tesla Motors» veicis pārrunas ar Vācijas un Nīderlandes amatpersonām par iespējām Eiropā būvēt pirmo lielo rūpnīcu, pirmdien vēstīja laikraksts «Wall Street Journal».

«Tesla» veicis pārrunas ar divām Vācijas federālajām zemēm, lai apspriestu iespējas būvēt lielapjoma rūpnīcu, kurā tiktu ražoti gan automobiļi, gan akumulatori, raksta «Wall Street Journal».

Tāpat laikraksts norāda, ka uzņēmums arī pārrunājis iespējas šādu rūpnīcu būvēt Nīderlandē.

Kā ziņots, «Tesla» pagājušajā mēnesī atklāja plānus, kas paredz Šanhajā uzbūvētu elektrisko automašīnu un akumulatoru ražotni.

LASI:

Lietuvieši cīnās par to, lai Tesla rūpnīcu būvētu Lietuvā; izdomā veidu, kā piesaistīt autoražotāja uzmanību

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Igaunijā valsts īpašā plānojuma izstrādes ilgums ir divi ar pusi gadu, kas ir investoriem biedējoši ilgs laiks, jo šajā laikā situācija tirgū var būtiski mainīties, trešdien žurnālistiem teica projektu īstenojošās kompānijas Est-For Invest valdes loceklis Marguss Kohava.

Viņš norādīja, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām tiek izskatīta iespēja sākt atļauju saņemšanas procesu Latvijā.

Cits kompānijas valdes loceklis Ādu Polli sacīja, ka investoru grupa, kas plāno vērienīgo projektu, ir Igaunijas patrioti un pašlaik mērķis ir atrast veidu, kā rūpnīcu atvērt Igaunijā. Vienlaikus arī viņš atzina, ka termiņi Igaunijā ir pārāk ilgi.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu 2017.gadā iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Tādējādi tiesības saņemt 50% atvieglojumu no taksācijas gadā aprēķinātās NĪN summas būs NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā - dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī - Carnikavas novadā, informē pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka.

Cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 50% atlaide tiks piemērota par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā.

«Šāds lēmums ir pieņemts, lai iedzīvotājiem mazinātu nodokļu slogu un viņiem nebūtu jādodas prom no savām dzimtas mājām tikai tāpēc, ka vairs nevar samaksāt nodokļus,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. «Valdība tuvākajā nākotnē plāno būtiski paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībai, kas Latvijas iedzīvotājos ir izsaucis milzīgu rezonansi. Pierīgā jau šobrīd kadastrālās vērtības ir salīdzinoši augstas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja ar katru gadu samazinās,» viņa norāda.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Mēbeļu rūpnīcu Laiko Mālpilī iegādājusies Dānijas koka mēbeļu ražošanas kompānija Kvist. Jaunais investors jau tuvākajā laikā plāno atsākt ražošanu un atjaunot darba vietas, DB informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

«Savas pastāvēšanas laikā mūsu kompānija spēlējusi nozīmīgu lomu gan Dānijas, gan arī starptautiskajā mēbeļu industrijā. Iegādājoties Saga grupas rūpnīcu Mālpilī, veicam investīcijas ražošanā ar pievienoto vērtību, kas būs arī pilnībā orientēta uz eksportu,» stāsta Kvist valdes priekšsēdētājs Maikls Kvists. Jāpiebilst, ka Mēbeļu ražošanas kompānijas Kvist Industries pirmā tās ražotne dibināta 1896. gadā.

Arī Swedbank izsaka gandarījumu, ka investora atrašanas process ir veiksmīgi noslēdzies. Atslēgas kritērijs investora piesaistē bijis ražošanas atsākšana un spēja to veiksmīgi darīt ilgtermiņā, nodrošinot darba vietas un pievienoto vērtību reģionam, norāda bankas valdes loceklis Daniils Ruļovs. Rūpnīcas investoru atlasei Swedbank piesaistīja korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmumu Behrens.

SIA AKG Thermotechnik Lettland radiatoru rūpnīcas projekts varētu saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,735 miljonu latu apmērā.

Tas notiks, ja valdība šodien atbalstīs SIA AKG Thermotechnik Lettland projektu par siltummaiņu ražotnes paplašināšanu, modernizāciju un jaunu produktu ražošanu, un piešķirs tam atbalstāmo investīciju projekta statusu.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā informācija liecina, ka SIA AKG Thermotechnik Lettland projektā kopumā plānots ieguldīt 6,94 milj. latu.

DB jau rakstīja, ka radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland Jelgavā plāno investēt aptuveni 5 milj. eiro vēl vienas ražotnes izveidē. Tolaik bija sākti jaunās ražotnes izveidei nepieciešamie priekšdarbi, šā gada uzņēmuma investīciju plānā bija paredzēts izbūvēt lielākas elektriskās jaudas pieslēgumu.

Ogrē, Brīvības ielā topošās bibliotēkas ēkas pamatos ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vienlaikus ar kapsulas ielikšanu tiek uzsākti līmētā koka konstrukciju izbūves darbi, kas ir viens no pirmajiem šāda materiāla un metodes pielietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

Daudzfunkcionālajā kultūrizglītības centrā atradīsies ne tikai Ogres Centrālā bibliotēka, bet arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Divstāvu celtne būs tā dēvētā pasīvā ēka ar maksimāli zemu resursu patēriņu. Gan ēkas fasādē, gan iekštelpās daudzviet būs redzamas atklātas koka konstrukcijas, kas ir galvenais izmantotais konstrukciju materiāls. Ēku nesošās konstrukcijas tiks izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas tiek līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu tā strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Jaunajā ēkā būs apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot pat līdz 80 procentiem dabiskā apgaismojuma, rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkai tiks izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu. Ātrijā tiks veidota zaļā augu siena, tās apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni no ēkas jumta, bet uz tērauda konstrukcijām virs autostāvvietas ir plānots uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka tas ir viens no vērienīgākajiem kultūrizglītības infrastruktūras projektiem valstī: "Virzība no ieceres līdz tās pārtapšanai realitātē ir bijusi strauja – trīs gadi, vēl pēc gada jaunā būve sāks pildīt tai paredzētās funkcijas."

Ogres Centrālās bibliotēkas vadītāja Jautrīte Mežjāne atzīst, ka topošā bibliotēkas ēka jau ir nodēvēta par Ogres Gaismas pili.

2019. gada janvārī starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas vides investīciju fondu un Ogres novada pašvaldību tika parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu 5 miljonu eiro apmērā Ogres Centrālās bibliotēkas rekonstrukcijai no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 8 890 339,94 eiro apmērā. Pašvaldība ir uzņēmusies saistības, nodrošinot projekta īstenošanai līdzfinansējumu 3 890 339,94 eiro.

Publiskā iepirkuma konkursa rezultātā pašvaldība 2019. gada martā noslēdza līgumu ar SIA "RERE Būve" par Ogres Centrālās bibliotēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Līgumcena veido 7,8 miljonus eiro (bez PVN), jaunās ēkas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada pavasarim. Būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Latvijas tehnoloģisko līniju ražotāja SIA Aisis ieguldīs vairāk nekā vienu miljonu latu uzņēmuma ražotnes paplašināšanā, liecina paziņojums par iepirkuma konkursa rezultātiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Aisis noslēgusi iepirkumu konkursu «Energoefektivitātes paaugstināšanas nerūsējošā tērauda cauruļkūļa siltummaiņu ražotne». Tā ietvaros notiks nerūsējošā tērauda velmēto materiālu ražotnes ražotnes paplašināšana, kurai atvēlēti 1 046 297 Ls.

Vairāk nekā miljonu Ls apjomīgos būvdarbus veiks SIA Selva Būve, kuras piedāvājums atzīts par labāko no kopumā trim pretendentiem. Tāpat konkursā pieteicās arī SIA PRObūvserviss un SIA A.B. Tons.

SIA Aisis ražotne atrodas Bauskas rajonā, Iecavas pagastā, Malas Laučos. Kapitālsabiedrība dibināta 2005. gadā ar mērķi uzsākt pārtikas tehnoloģisko līniju izgatavošanu un montāžu. Kopš uzņēmuma dibināšanas kopumā izveidotas vairāk nekā 2500 m2 segtās ražošanas un biroju platības ar modernām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām. SIA Aisis piedāvā pārtikas nozares uzņēmumiem nerūsējošā tērauda izstrādājumus.

Starptautiska uzņēmuma grupā ietilpstošās SIA AKG Thermotechnik Lettland radiatoru rūpnīcas projekts varētu saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,735 miljonu latu apmērā, lēmusi valdība.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā informācija liecina, ka SIA AKG Thermotechnik Lettland projektā par siltummaiņu ražotnes paplašināšanu, modernizāciju un jaunu produktu ražošanu kopumā plānots ieguldīt 6,94 milj. latu.

DB jau rakstīja (01.12.2011), ka radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland Jelgavā plāno investēt aptuveni 5 milj. eiro vēl vienas ražotnes izveidē. Tolaik bija sākti jaunās ražotnes izveidei nepieciešamie priekšdarbi, šā gada uzņēmuma investīciju plānā bija paredzēts izbūvēt lielākas elektriskās jaudas pieslēgumu.

SIA AKG Thermotechnik Lettland ir ceturtais uzņēmums, kura investīciju projekts varēs pretendēt uz UIN atlaidi – līdz šim atlaides saņēmuši a/s Dobeles dzirnavnieks, SIA Baltic Crystal un a/s Tērvetes AL attiecīgi 1,98 milj. latu, 1,74 milj. latu un 889,8 tūkst. latu apmērā. UIN atlaides par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem tika atjaunotas 2011. gada sākumā. Likums paredz piemērot 25% atlaidi, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu vai 15% atlaidi, ja summa ir lielāka.

Ar jaunu standartu energoefektīvu koka konstrukciju būvju celtniecībā atklāta Ogres Centrālā bibliotēka.

Ēka būvēta ar līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju, kas to ierindo kā vienu no pirmajām ar šādu metodi celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā.

Divstāvu celtne ir tā dēvētā pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu. Ēku nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

Jaunajā ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz pat 80 procentiem dabiskā apgaismojuma. Izmantojot pieejamos resursus un apliecinot energoefektivitāti, tiks darbināta rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkā izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, kurpretim ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzētājs SIA Tand Ukri, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Komercķīla 5,6 miljonu latu apmērā reģistrēta Citadele bankā. Jāpiebilst, ka kompānijai šajā bankā reģistrēta vēl viena komercķīla 1,38 miljonu latu vērtībā.

Otru lielāko komercķīlu 3,29 miljonu latu apmērā Swedbank devis juvelierizstrādājumu uzņēmums Grenardi, kā parādnieku reģistrējot SIA Leopard SDC.

Komercķīlu SMP Bank 3,2 miljonu latu apmērā reģistrējusi Lielbritānijas kompānija Breyk Taim Club LLP, savukārt 2,8 miljonu vērta komercķīla dota Nordea Bank, un tās devējs ir būvkompānija Arčers.

Tāpat pagājušajā nedēļā komercķīlu reģistrējusi mehānisko komponentu ražotāja SIA Leax Baltix. Ķīla dota Svenska Handelsbanken un tās vērtība ir 1,2 miljoni latu. Mazāka apmēra komercķīlu – 1,054 miljonu latu apmērā Citadele bankā reģistrējis lodētu siltummaiņu ražotājs SIA Eko Air.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Salaspilī, kur SIA Eko Air tiek izgatavota ļoti specifiska produkcija - lodēto plākšņu siltummaiņi.

Eko Air ražotne Salaspilī izveidota 2012.gadā, ieguldot tajā 11 miljonus eiro.

Eko Air pārdošanas menedžeris Juris Krūmiņš stāsta, ka uzņēmums ir vienīgais siltummaiņu ražotājs Austrumeiropā. Kompānija ražo 20 veidu dažādus produktus.

Kompānijas klienti ir siltumpunktu, siltumsūkņu un aukstumiekārtu ražotāji. Uzņēmums savu produkciju pārdod Baltijas valstīs, Eiropā un NVS tirgū. Patlaban uzņēmumam ir sarunas arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām valstīm par produkcijas eksporta uzsākšanu.

Lodētie plākšņu siltummaiņi ir nepieciešami, lai nodrošinātu siltuma pārnesi no vienas darba vielas otrai bez siltumnesēju sajaukšanas. Piemēram, vienā siltummaiņa kontūrā plūst tehniskais karstais ūdens no koģenerācijas stacijas, bet otrā – auksts sanitārais ūdens no tīkla. Plūstot siltummaiņa kanālos, sanitārais ūdens tiek uzsildīts līdz 45 - 60 grādu temperatūrai un tālāk tiek padots dzīvojamās mājas karstā ūdens apgādes sistēmā, skaidro Eko Air pārstāvji.

Bezdarba līmenis Salaspilī, līdzīgi kā citviet Rīgas reģionā, nav augsts, taču galvenokārt pateicoties galvaspilsētas tuvumam, raksta laikraksts Diena, turpinot apskatu par dažādām Latvijas pilsētām.

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars lēsis, ka ap 80% ekonomiski aktīvo salaspiliešu strādā Rīgā. «No rītiem pilsēta brauc ārā, bet vakaros brauc iekšā,» tipisku situāciju Pierīgā raksturojis R. Čudars.

Tajā pašā laikā arī Salaspils novada teritorijā esot gana daudz vērā ņemamu uzņēmumu, turklāt pašvaldība lolojot cerības, ka ar laiku ražošana un loģistikas pakalpojumu sniegšana ies plašumā.

«Salaspilī, ņemot vērā atrašanās vietu, ceļus un infrastruktūru, ir priekšnosacījumi attīstībai saistībā ar ražošanu un loģistiku. Saskaņā ar jauno teritorijas plānojumu, kas ir apstiprināšanas beigu stadijā, mēs vēlamies veidot tādus industrijas pudurus, kuros koncentrētu ražošanu,» stāstījis pilsētas galva.

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Austrijas tērauda ražotājs Voestalpine paziņojis, ka būvēs Eiropā pirmo jauno tērauda rūpnīcu vairāku desmitgažu laikā, spītējot tendencēm nozarē slēgt ražotnes vai pārvietoties uz vietām, kur ir lētāks darbaspēks, ziņo thelocal.ch.

«Mēs esam nolēmuši, ka vēlamies būvēt Eiropā pirmo tērauda rūpnīcu 40 gadu laikā,» informējis vadītājs Volfgangs Ederis.

Lēmums ieguldīt 330-350 miljonus eiro augstu tehnoloģiju rūpnīcā Kapfenbergā, «dārgajā» Austrijā bijis vienkāršs, norādījis V. Ederis. Izšķirošais faktors bijuši kompetentie darbinieki.

Jaunā rūpnīca pilnībā aizstās esošo 100 gadus veco rūpnīcu tajā pašā vietā un ražos produkciju kosmosa, automobiļu, naftas un gāzes nozarēm.

Investīcijas nodrošinās apmēram 3000 darbavietu Austrijas dienviddaļā. Rūpnīcu, kas simts procentu apmērā izmantos atjaunojamos enerģijas avotus, plānots atklāt 2021. gadā.

Latvijas kapitāla Anglijā reģistrētais uzņēmums Etha Tech Limited Plc (ETL) gatavojas Baškīrijā un Tatarstānā pārstrādāt atkritumus, lai iegūtu izejvielas bioetanola un elektrības ražošanai Eiropas Savienībā.

Uzņēmums parakstījis vienošanos ar divām NVS valstu pašvaldībām par sadarbību atkritumu pārstrādē. Līgums ar Tatarstānas otrās lielākās pilsētas Naberežnije Čelni pašvaldību paredz, ka pēc pusgada ETL te sāks būvēt rūpnīcu cieto sadzīves atkritumu pārstrādei, Db.lv apliecināja viens no Etha Tech Limited Plc dibinātājiem, padomes priekšsēdētājs Valdis Lībans.

Projekta izmaksas Tatarstānā esot ap vienu miljardu Krievijas rubļu. Rūpnīca būs jauns posms cieto sadzīves atkritumu pārstrādē, šķirošanā un utilizācijā, ziņo laikraksts Argumenti i fakti Kazaņ. Rūpnīcu plānots izvietot aptuveni 2,5 ha platībā, un tā gadā pārstrādās ap 180 tūkst. tonnu cieto sadzīves atkritumu. Celtniecībai atvēlēti aptuveni divi gadi.