SIA Ceturtā planēta administratora apgalvojums, ka dati konta izrakstos ir sagrozīti, nav patiess, norāda AS Danske Bank pārstāvji.

Presē izskanējušas ziņas par Danske Bank un SIA Ceturtā planēta tiesvedību, un banka apzinās, ka, visticamāk, tai vairs nav iespēju atgūt no uzņēmuma tam aizdotos līdzekļus, taču vēlas vērst uzmanību uz tiesiskā regulējuma un tiesību normu piemērošanas problēmām ar cerību, ka tiks veikti pasākumi, lai nākotnē izvairītos no līdzīgiem gadījumiem. Situācijā, kad maksātnespējas procesa administratora apšaubāmas rīcības rezultātā uzņēmumam tiek liegta iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, var nonākt jebkurš kreditors, uzsver bankas pārstāve Ieva Zauere.

Viņa skaidro, ka konkrētajā lietā administrators neatzina bankas prasījumu neskatoties uz to, ka publiskos reģistros – gan zemesgrāmatā, gan komercķīlu reģistrā - par labu bankai bija reģistrētas ķīlas tiesības, banka kā nodrošinātais kreditors bija norādīta administratora akceptētajā ārpustiesas maksātnespējas procesa plānā, banka kā uzņēmuma kreditors bija norādīta uzņēmuma gada pārskatos, sākot jau no kredīta izsniegšanas brīža, tajā skaitā arī administratora parakstītajā uzņēmuma 2010.gada pārskatā. Turklāt administrators ignorē faktus, ka uzņēmums saistībā ar bankas izsniegto kredītu ne tikai vairākus gadus veica kredīta maksājumus, bet arī vairākkārtīgi slēdza ar banku vienošanās par grozījumiem līgumā.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Pamatojoties uz maksātnespējas administratora Daiņa Bergmaņa iesniegumu, Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par Danske Bank iespējamo dokumentu viltošanu maksātnespējas procesa laikā, informē D. Bergmanis.

Iesnieguma autors policijai norādījis, ka viņa rīcībā ir informācija par kontu izrakstu viltošanu SIA Ceturtā planēta maksātnespējas procesā, ar ko banka mēģinājusi bez tiesiska pamata iegūt tiesības uz svešu mantu gandrīz trīs miljonu latu apmērā.

Danske Bank sagrozītos grāmatvedības dokumentus iesniegusi Satversmes tiesā (ST), tādējādi maldinot tiesu, norādījis Bergmanis.

Savukārt Danske Bank iepriekš D. Bergmaņa apsūdzības noraidīja, skaidrojot, ka konkrētajā lietā administrators neatzina bankas prasījumu, neskatoties uz to, ka publiskos reģistros – gan zemesgrāmatā, gan komercķīlu reģistrā - par labu bankai bija reģistrētas ķīlas tiesības, banka kā nodrošinātais kreditors bija norādīta administratora akceptētajā ārpustiesas maksātnespējas procesa plānā, banka kā uzņēmuma kreditors bija norādīta uzņēmuma gada pārskatos, sākot jau no kredīta izsniegšanas brīža, tajā skaitā arī administratora parakstītajā uzņēmuma 2010.gada pārskatā. Turklāt, pēc bankas apgalvotā, administrators ignorē faktus, ka uzņēmums saistībā ar bankas izsniegto kredītu ne tikai vairākus gadus veica kredīta maksājumus, bet arī vairākkārtīgi slēdza ar banku vienošanās par grozījumiem līgumā.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.