Jaunākais izdevums

Pusmiljona latu ierobežojums vienam saņēmējam un priekšroka tiem, kas vēl nav izmantojuši atbalstu investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nākotnē ievērojami varētu augt lauksaimniecības zemes platības

Elīna Pankovska, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā nekoptās un aizaugušās zemes veido aptuveni 300 tūkst. ha, no šī apjoma, iespējams, pusi nākotnē varēs izmantot lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauku saimniecības kļūst lielākas

Žanete Hāka, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu spekulatīvos darījumus, valsts Zemes fonds pirks un pārdos zemi.

Ar šī fonda palīdzību plānots veicināt zemes izmantošanu ražošanā. Ražojošie zemnieki un daļa nekustamo īpašumu tirgus eksperti gan atzīst, ka šāda fonda izveide ir novēlota.

Valsts Zemes fonds savu darbu varētu sākt jau nākamgad, liecina Informatīvais ziņojums «Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai», ko valdībā plānots skatīt otrdien. Paredzēts, ka valsts Zemes fondu administrēs Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Lauku Attīstības fonds (LAF), kas zemi pirks, pārdos, iesaistīsies zemes konsolidācijas projektu īstenošanā, kā arī veiks darbosies kā starpnieks starp lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem, kas zemi vēlēsies pirkt, pārdot, iznomāt vai nomāt. Kāds reāli būs darbības mehānisms, DB neizdevās uzzināt, jo pirms informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā otrdien ZM plašākus komentārus nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē turpina pieaugt; Latvijā ir potenciāls to ražot

LETA, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Paplašina lauksaimniecības tehnikas klāstu, kura iegādei daļēji dzēsīs kredītprocentus

Žanete Hāka, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, kas aizstās patlaban spēkā esošo kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un investīcijām materiālās bāzes pilnveidošanai.

Salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, jaunie noteikumi papildināti ar vairākiem nosacījumiem, kas veicinās investīciju ieguldīšanu lauksaimniecībā, norāda Zemkopības ministrija.

Turpmāk daļēja kredītprocentu dzēšana primārās lauksaimniecības produktu ražotājiem notiks arī, iegādājoties jaunu lauksaimniecības traktortehniku (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), piekabes un tādus lauksaimniecībā izmantojamos tehnoloģiskos agregātus, kuru darbināšanai izmanto traktortehniku. Atbalstu nav paredzēts piešķirt par traktortehnikas, piekabju, lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, ja tam ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēršas Eiropas Komisijā par virzītajiem grozījumiem likumā par lauksaimniecības zemi

Lelde Petrāne, 08.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežos Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci.

LLAP vēstule adresēta EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Eirokomisāram lauksaimniecībā un lauku attīstībā Dacianam Ciološam, Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē, kā arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai. Padome uzsver, ka Latvija var piedzīvot virkni starptautisko un vietējā mēroga tiesvedību jautājumos par īpašumtiesību autonomiju. Turklāt, ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par zemes iegādes moratorija ārvalstu pircējiem pagarināšanu, Latvijai var draudēt miljonos mērāmas soda sankcijas.

Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi Par zemes privatizāciju lauku apvidos nelabvēlīgi ietekmēšot, pirmkārt, vietējos iedzīvotājus, kuriem turpmāk zemes iegāde un pārdošana tiks būtiski apgrūtināta. Biedrība uzskata, ka šobrīd grozījumos iekļautās izmaiņas ir nepārdomātas, turklāt tās neveicinās galveno mērķi - Latvijā sekmēt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu un šīs tautsaimniecības nozares attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekonomists: cilvēki ir tur, kur ir darba vietas

Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zemniekiem atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdus lauksaimniecībā

LETA, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bebri var celt nodokli

Māris Ķirsons, Sandra Dieziņa, 29.11.2012

Z/s Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš. «Ir lielas problēmas ar bebriem, taču ar to jācīnās. Ja kādam zemniekam ir lauksaimniecības zeme, kur plosās bebri, tad iespējams, kaut kas nav kārtībā ar saimniekošanu. Manā saimniecībā visa lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta un nevajadzētu rasties problēmām ar augstāku NĪN»

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bebru aizsprosti, nefunkcionējoša meliorācija, kā arī aizsargjoslas gar upēm var kļūt par iemeslu ievērojami augstākam nekustamā īpašuma nodoklim.

Pagaidām arī nav skaidrs, pēc kādas metodikas tiks aprēķināta lauksaimniecībā apstrādājamā zeme.

Vairāki nelielie zemes īpašnieki, kuru lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas līdzās ūdenstecēm un kuras mēdz pārplūst pavasaros un rudeņos, kā arī bebru uzcelto aizsprostu dēļ uzskata - šajā jautājumā ļoti daudz būs atkarīgs no Lauku atbalsta dienesta (LAD) piemērojamās metodikas – kā tiks rēķināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme – no kopējā īpašuma platības vai atsevišķi katram zemes gabalam.

DB jau rakstīja, ka Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti ir vismaz 70% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nevis 30%, kā noteikts līdz šim. Šis priekšlikums bija vērsts uz dīvānzemnieku izdzīšanu no komforta zonas un mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piešķirts pirmais miljons lauksaimniekiem lauksaimniecības zemes iegādei

Lelde Petrāne, 13.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš darbības sākuma lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmā piešķirti 23 aizdevumi par kopējo summu viens miljons latu. Aizdevumi piešķirti visos Latvijas reģionos, taču vislielākais skaits piešķirts Zemgalē – 11 aizdevumi, informē Zemkopības ministrija.

«Esmu gandarīta, ka Latvijas lauksaimniekiem ir liela interese par zemes kreditēšanas programmu. Tas tikai apliecina, ka mūsu zemnieki ir gatavi apsaimniekot vēl vairāk zemes un palielināt ražošanas apjomus. Ikviens papildus apstrādāts lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārs kāpina Latvijā saražotās produkcijas apmēru, palielina lauksaimnieku ieņēmumus un valstij nomaksāto nodokļu apjomu, kopumā stimulējot tautsaimniecības attīstību. Aicinu lauksaimniekus vēl aktīvāk izmatot zemes kreditēšanas programmu, iegādājoties lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais lauksaimnieks šogad plāno pat vairāk nekā 200 tūkst. eiro lielus ieguldījumus saimniecībā. Līdz ar investīciju apjomu palielināšanu, laukos uzlabojas efektivitāte un aug peļņa, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Aptaujas dati liecina, ka saimniecības apgrozījumu un peļņu šogad plāno palielināt tie lauksaimnieki, kas apsaimnieko no 200 ha līdz pat vairāk nekā 1000 ha zemes. Visbiežāk tās ir saimniecības Zemgalē, likumsakarīgi, ka tas ir arī viens no pelnošākajiem reģioniem. Pēdējo piecu gadu laikā peļņa no viena hektāra pirms nodokļiem un amortizācijas Zemgalē ir vidēji 330 eiro, Kurzemē – 280 eiro, Latgalē – 250 eiro.

Peļņas pieaugums lauksaimniekiem ļauj uzņemties lielākas finansiālās saistības un arī ātrāk tās atdot, tādā veidā straujāk modernizēties un palielināt efektivitāti. Aptaujas dati liecina, ka bankas aizdevumu investīcijām šogad plāno piesaistīt gandrīz trešdaļa lauksaimnieku. Domājot par attīstības plāniem, zemnieki atzīst, ka lielākoties plāno ieguldīt naudu graudu kaltēs un torņos. Citās saimniecībās tiek atjaunots tehnikas parks, kā arī joprojām ir liela interese par lauksaimniecības zemes pirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apdrošināšanas prēmijas, nevis kompensācijas

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru