Jaunākais izdevums

Apģērbu zīmola Owa kleitas un blūzes rotā mākslinieces Alisas Ādamsones gleznojumi – dzīvnieku un ziedu attēli

«No citiem apģērbu zīmoliem atšķiramies ar ūdenskrāsu gleznu apdruku, turklāt tie nav abstrakti zīmējumi,» saka Natālija Jermolajeva, apģērbu zīmola Owa radītāja. Jaunākas sievietes starp 25 un 35 gadiem biežāk izvēlas kleitas ar dzīvniekiem, viņu vidū populārākā ir lapsa. Savukārt ziedus biežāk izvēlas sievietes pēc 35 gadu vecuma – lielākoties lilijas.

Nesen Owa saņēma finansējumu no grantu programmas «Sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātības veicināšana Rīgā», ko bija izsludinājis Rīgas domes Labklājības departaments. Alisa pārstāv jaunās māmiņas, bet Natālija – cilvēkus ar īpašām vajadzībām. «Man dzīvē gadījās nopietni saslimt, un darba tirgū mums ir krietni grūtāk. Gribējām radīt šo projektu kā piemēru, ka cilvēki paši var kaut ko darīt un kustēties. Mēs konkursā bijām vienīgās, kas pašas pārstāvēja kādu no sociālā riska grupām un startējām ar savu ideju. Cik zinām, žūrijai par to bija dalītas jūtas – daļai šķita, ka prasām naudu pašas sev, bet citi novērtēja to, ka negaidām palīdzību no citiem, bet pašas strādājam pie tā,» stāsta Natālija. Granta apjoms ir aptuveni 6,3 tūkst. eiro, un tie paredzēti darbnīcas atvēršanai un nākamās kolekcijas izveidei.

Visu rakstu Gleznas uz kleitām lasiet 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sociālais modes uzņēmums OWA sagatavojis valsts simtgadei veltītu T-kreklu kolekciju «Es esmu Latvija», kurā pārnesti uz auduma pašmāju mākslinieku gleznotie 5 Latvijas simboli: Tautu meita, Turaida, Rīgas melnais kaķis, Brīvības piemineklis un Jūgendstils.

Par kolekcijas sejām kļuva cilvēki ar īpašām vajadzībām un ar neierobežotām iespējām, informē OWA.

«OWA» ir sociālais uzņēmums, kas ražo apģērbus ar latviešu mākslinieku gleznām, kas pārnesti uz auduma ar sublimācijas drukas tehnikas palīdzību. Šīs kolekcijas sociālais mērķis ir lauzt stereotipus par cilvēkiem ar invaliditāti, un parādīt to spējas un nozīmi iedzīvotāju vidū, kā arī uzdrošināt citus, grūtībās nonākušos, celties kājās, neapstāties, un virzīties uz priekšu savā attīstībā. Simbolus gleznoja «OWA» mākslinieces Alisa Ādamsone un Vera Bondare, kura arī ir iejutusies modeles lomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: «Nav iespējams paredzēt, ko pirks»

Anda Asere, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada kreklu, kas palīdz saglabāt muguras veselību

Lelde Petrāne, 03.07.2019

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studente Natālija Jermolajeva biznesa pirmsinkubatorā «IdeaLAB».

Foto avots: RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstoties pašas vajadzībās, izmantojot pieredzi modes biznesā un pirmsinkubatora «IdeaLAB» atbalstu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studente un uzņēmēja Natālija Jermolajeva attīsta biznesa ideju par stājas korekcijas kreklu ražošanu.

Ieguvusi maģistra grādu politoloģijā un izveidojusi apģērbu zīmolu «Owa», N. Jermolajeva tagad studē bakalaura studiju programmā «Materiālu tehnoloģijas un dizains» RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūtā. Studijas viņa izvēlējusies, jo trūcis specifisku zināšanu izvēlētajā biznesa jomā. Tagad N. Jermolajeva īsteno biznesa ideju par stājas korekcijas kreklu ražošanu «Correcty».

Ap 40-50% pasaules iedzīvotāju pieaugušā vecumā ir stājas problēmas. Tirgū ir pieejami dažādi palīglīdzekļi, taču tie nav ērti lietošanai ikdienā, atzīst RTU studente, kura veselības problēmu dēļ ir izmēģinājusi dažādus muguras atbalsta risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru