Mazais bizness

Sākam biznesu: Ideju atved no ārzemēm

Anda Asere, 04.09.2018

Ilze Kalāce-Bērziņa (no labās) un Ieva Biķe

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā Ilze Kalāce-Bērziņa un Ieva Biķe radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis.

Smalkais muslis ir tas pats klasiskais brokastu produkts, tikai sasmalcināts. Tā pamatā ir pilngraudu auzu pārslas, augļi, ogas un sēklas. Šobrīd sortimentā ir trīs produkti – ar eksotiskiem augļiem, ar sēklām un ar Latvijas dzērvenēm un avenēm, bet ziemā iecerēts vēl viens papildinājums. Lai gan sākotnēji tas tika radīts, ēšanai ar pienu, jogurtu vai kefīru, pircēji to mēdz izmantot arī augļu kokteiļos, putrās, kūkās, cepumos un pat kotlešu un karbonāžu apviļāšanai. «Cilvēki paši parāda priekšā, kas viņiem vajadzīgs. Mums atliek ieklausīties un skatīties līdzi,» saka Ilze.

Ideja par šādu produktu radās Ilzei, kad viņa ar ģimeni ceļoja pa Eiropu un bērniem iegaršojās līdzīgs muslis. Sākumā viņa domāja, kā to nogādāt Latvijā ikdienas patēriņam, taču vēlāk pamēģināja to pagatavot pati. «Ar Ievu esam labas draudzenes un jau iepriekš domājām, ko varētu kopīgi sākt. Biju bērna kopšanas atvaļinājumā un, atbraucot mājās, teicu: man ir ideja,» stāsta Ilze.Pērn viņas produktu vispirms deva draugiem un tad, kad daži sāka prasīt pa trim pakām nedēļā, nospriedušas, ka jāsāk ar to nodarboties plašākā mērogā. Ar laiku Ilze ar Ievu šim projektam pievērsās nopietnāk un sāka apmeklēt dažādus kursus, meklēt finansējumu tehnikai, konsultēties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem, lai uzzinātu vairāk par savu produktu un tā iepakošanu, uzglabāšanu. «Pirmajā tirdziņā, kurā piedalījāmies, visu izpirka. Sapratām, ka produkts cilvēkiem patīk,» saka Ieva. Ilze piebilst, ka muslis, ko viņas ģimene izmēģināja ārzemēs, bija maigāks un smalkāks, bet viņām tas sanāk nedaudz rupjāks. «Nevaram dabūt to pašu konsistenci, laikam pie mums citas izejvielas. Latvieši ir ziemeļu tauta, skarbāki. Daudziem mūsu produkts pat šķiet par smalku un sauc par miltiem,» viņa teic.

Ieva un Ilze iepriekš ir strādājušas komunikācijas jomā, iepazinās studiju gados, kopā strādājot tirdzniecībā. Kad vienlaikus viņām piedzima otrie bērni un tika rīkotas bēbīšballītes, viņas atgriezās pie ideju par kopīgu biznesu. «Nav noslēpums – sākums ir grūts. Visi saka, ka pirmie trīs gadi būs mīnusos, tomēr, pateicoties Eiropas projektiem, tie nav bijuši lieli. LEADER projekta un Nodarbinātības valsts aģentūras komercdarbības sākšanas projekta ietvaros esam piesaistījušas investīcijas, lai iegādātos tehniku, tāpat plānojam startēt SEB programmā (ie)dvesma, lai paplašinātu ražošanas jaudu,» saka Ieva.

Visu rakstu Ideju atved no ārzemēm lasiet otrdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Konkursa Ideju kauss finālists Li'l House gatavojas eksportam uz Skandināviju

Monta Glumane, 08.08.2018

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Tikko dots starts jaunajam biznesa ideju konkursam Ideju kauss 2018, kas piedāvā iespēju iziet profesionālas apmācības pieredzējušu uzņēmēju vadībā, gūt vērtīgus kontaktus sava biznesa tālākai attīstībai un noslēgumā sacensties par naudas balvām, lai iegūtu pirmo kapitālu idejas realizācijai.

Konkursa atklāšanas pasākumā līdz ar organizatoriem piedalījās arī pagājušā gada dalībnieki Edīte Paeglekalne un Andris Plūksna, kuri startēja ar savu ideju «Li'l House». Viņi ražo attīstošās rotaļu mājas bērniem un šobrīd jau strādā pie jauniem produktiem, kā arī plāno eksportu uz Skandināvijas valstīm.

Biznesa ideju konkursu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ERAF projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 7. septembrim. Dalību konkursā var pieteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs vai personu grupa no 18 gadu vecuma (ne vairāk kā 4 cilvēki komandā) ar skaidri definētu ideju par inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību. Konkursa noslēgumā piedalīsies 12 labāko biznesa ideju prezentāciju autori, no kuriem uzvarētājiem tiek piešķirtas naudas balvas: 1. vieta – 7 000 eiro; 2. vieta – 5 000 eiro; 3. vieta – 3 000 eiro. Konkursa nolikums lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar ticību idejai un neatlaidību aizsniedzas līdz klientiem visā pasaulē

Db.lv, 24.08.2018

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Narovski masīvkoka galdi

Monta Glumane, 12.10.2018

Zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Veicina sarunas ar vecāko paaudzi

Anda Asere, 12.09.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Intensīvās prāta vētrās radīs jaunu produktu prototipus kokrūpniecības jomā

Raksts tapis sadarbībā ar <i>Garage48 Wood 2</i>, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biežāk ceļo jauni cilvēki ar augstiem ienākumiem

Monta Glumane, 05.12.2018

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Madonas Karameļu bizness sākās mājas virtuvē

Laura Mazbērziņa, 10.12.2018

Linda un Arnis Blaževiči, SIA Madonas Karameles īpašnieki.

Foto: Laura Mazbērziņa

Jaunākais izdevums

Linda un Arnis Blaževiči internetā izpētījuši, kā ražot karameles, un uzsākuši savu biznesu. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē tiek cerēts attīstīt arī eksportu.

SIA Madonas Karameles ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2013. gadā mājas virtuvē. «Pirmo gadu karameļu konfektes taisījām mūsu mājas virtuvē, bet tad mūs uzrunāja Madonas pašvaldība un ieteica pieteikties biznesa ideju konkurā Madona var labāk, kur ieguvām līdzfinansējumu. Ar finansējuma palīdzību varējām iekārtoties ražotnes telpās un pieņemt darbā cilvēkus. Tā nu viss aizsākās ar mani un vīru, bet tagad esam deviņi strādājošie,» biznesa portālam db.lv stāsta L. Blaževiča.

«Ideja par karameļu konfektēm noteikti neradās Latvijā. Ideju aizguvām no dažādiem pasaules interneta portāliem. Mēs skatījāmies, kā taisa šīs konfektes, un mums tas šķita ļoti interesanti un neparasti. Viss sākās hobija līmenī, bet tagad tas ir mūsu pamatdarbs,» teica L. Blaževiča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ideju noskata seriālā

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 30.01.2019

«Sieva šādu parku pamanīja populārajā seriālā Bīstamās mājsaimnieces, jo ASV šādi parki ir izplatīti un bieži vien vērojama tendence, ka tas, kas parādās ASV, pēc kāda laika tiek ieviests arī Latvijā,» spriež Raimonds Pabrieža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ogres batutu parks Jump Park, kas pērn atklāts bijušā kinoteātra telpās, jau kļuvis par bērniem iemīļotu izklaižu vietu.

Ideja par šāda veida izklaides vietu tā īpašniekiem Raimondam un Simonai Pabriežām radusies, vēl pirms darbu sāka šādi centri Rīgā, taču, strādājot algotā darbā, šī plāna realizācija dzīvē uz kādu laiku atlikta.

Jump Park Ogrē sāka darbu 2018. gada jūlijā, taču doma par šādu parku radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Sieva šādu parku pamanīja populārajā seriālā Bīstamās mājsaimnieces, jo ASV šādi parki ir izplatīti un bieži vien vērojama tendence, ka tas, kas parādās ASV, pēc kāda laika tiek ieviests arī Latvijā,» spriež R. Pabrieža. Tomēr pašiem bijis stabils darbs, līdz ar to nav sanācis izbrīvēt brīdi, kad sākt šīs idejas realizāciju un biznesa ideju noslīpēt līdz galam. Pēc kāda laika pamanījuši, ka šāda izklaides vieta jau tapusi Rīgā. Reiz, kādā nedēļas nogalē, kad pašiem jau bija bērns, nolēmuši doties izklaidēties uz batutu parku, taču viņus sagaidījis pārsteigums. «Ieradāmies centrā pusdienas laikā, ap pulksten 12, un mums vaicāja, vai esam pierakstījušies, jo bez pieraksta tajā dienā bija iespējams tikt tikai deviņos vakarā. Par šo faktu bijām izbrīnīti un secinājām, ka laikam šim parkam ir labi panākumi,» stāsta R. Pabrieža. Rezultātā izlemts, ka uz laiku malā atliktā ideja tomēr ir jāiekustina, jāveido batutu parks Ogrē. Tā kā neizmantotas stāvēja daļa Ogres bijušā kinoteātra telpu, kas piederēja ģimenei (uzņēmums pašlaik strādā zem SIA Ogres kino, kas pieder Raimonda tēvam, un abi ir uzņēmuma valdē), nolemts tajās iekārtot batutu parku, ņemot vērā, ka šīm telpām ir augsti griesti un tās piemērotas tieši izklaižu parkam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Konkursā par restorāna Sēnīte ēkas atjaunošanu uzvarējusi arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija

LETA, 30.01.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Šefpavārs Maksims Cekots

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru