Jaunākais izdevums

Lai sakārtotu mazus mājokļus, SIA Kaktumaiss īpašniece Ieva Zālamane kā risinājumu piedāvā maisus, kur salikt visu lieko .

Kaktumaiss ir maisi mantu glabāšanai. Tie paredzēti to mantu glabāšanai, kas mājās ir izmētātas, kam nav vietas. Maisi ir daudzfunkcionāli, uzskata Ieva. Tos var izmantot bērnu mantu, tīrās veļas, pledu un citu mantu organizēšanai. «Līdzīgi kā kastei, maisa izmantošanas veids ir neierobežots – atkarībā no katra fantāzijas,» viņa saka. Kāda pircēja to pat izmanto kā puķupodu. Materiāls ir izturīgs, tas ir vairākās kārtās, bet pa vidu ir plēve, tāpēc arī uzlieta kafija īpaši nekaitēs. Ievai pašai tie šķiet noderīgi bērnu mantu organizēšanai un savākšanai pēc rotaļām, kā arī izmazgāto drēbju glabāšanai pirms gludināšanas. «Kā es vispār nonācu līdz idejai – man nebija, kur likt drēbītes bēbītim, tā tas arī sākās,» Ieva atklāj. Kaktumaiss ir viņas šīs vasaras projekts, kas radies Jāņu laikā. «Ideja atnāca līdz ar bērna piedzimšanu,» viņa saka.

«Esmu mamma pirmo reizi un arī uzņēmēja pirmo reizi. Kā to savienot – laiks rādīs,» saka Ieva. Viņa cer, ka bērns pret to neiebilst, jo tieši viņš ir iemesls tam, kāpēc Ieva nonāca pie šīs idejas. Kad viņa palika stāvoklī, Ievas draudzenes teica, ka viņai noteikti atvērsies prāts un radīsies kāda biznesa ideja. Sākumā viņai likās, ka nekas nenāk prātā un varbūt varētu vienīgi sarīkot kādu koncertu vai ko līdzīgu, kas būtu saistīts ar viņas iepriekšējo pieredzi. Taču, kad dēls piedzima un mājoklī reizēm valdīja nekārtība, viņai radās ideja par šādiem maisiem, kas palīdzētu ieviest kārtībau. «Draudzenēm izrādījās taisnība, lai gan sākumā tādas domas man nebija ne prātā. Pirmais maiss tapa sev, taču viss notika tik strauji, gandrīz vienlaikus radās arī ideja par to, ka šī ir komercializējama ideja – ja jau man noder, gan jau arī vēl kādam noderēs. Tie ir gan skaisti, gan noderīgi,» saka Ieva.

Veikalos ir plašs dažādu kastu piedāvājums, savukārt nav maisu, kur arī var glabāt dažādas mantas. Ieva teic, ka viņai tas nav saprotams. «Kastu veikalos ir daudz, taču šādu maisu nav. Man pašai tas bija pārsteigums, jo tiešām Latvijas veikalos neko šādu nebiju redzējusi, tāpēc to radīju. Domāju, ka noteikti jāpiedāvā veikaliem. Maiss neaizņem tik daudz vietas kā kastes, turklāt tas mājās ir viegli pārvietojams,» saka Ieva.

Viņa ir domājusi arī par kastu izgatavošanu. «Idejas rodas visu laiku, ir domas, kā varētu citādāk drukāt, izgatavot, bet es gribu šo vienu ideju noslīpēt un, piemēram, gadu piedāvāt šādus maisus un tad domāt par attīstību, lai nerastos haoss. Variantu, ko darīt un kā šo ideju attīstīt, ir daudz, piemēram, man ir doma komplektā izgatavot līdzīga dizaina kartītes. Kastes ir tālākas nākotnes plāns, vispirms es gribētu noslīpēt maisus,» viņa saka.

Tā kā Ieva ir jaunā māmiņa un bērns vēl ir mazs, tehniski viņas ieceres izpilda citi cilvēki. Šobrīd piedāvājumā ir divu izmēru maisi, bet to dizaina variantu ir vairāk nekā desmit. «Es domāju, ka izvēle paplašināsies – atkritīs tie varianti, kas cilvēkiem nepatīk, un nāks klāt vēl jauni, atkarībā no tā, kas cilvēkiem patiks. Piemēram, šobrīd topā ir multeņu varonis Betmens un punktiņi. Tas liecina, ka maisus lielākoties izmanto bērnu mantu sakārtošanai. Lielākā auditorija ir bērnu mammas. Tā kā es pati caur bērnu sevī atradu šo ideju, māmiņas ir pirmā auditorija,» saka Ieva. Maisiem viena puse ir balta, otra – apdrukāta. «Vēlāk plānoju uz maisiem likt zīmējumus, ko bērni var krāsot – papīrs kā materiāls daudz ko pieļauj,» saka Ieva.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 31.augusta, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Topinambūrs dodas uzvaras gājienā

Linda Zalāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atspoguļo tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos

Anda Asere, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atrod optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru

Anda Asere, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Senais mūsdienīgā izpildījumā

Žanete Hāka, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Vai var latvietim pārdot sūnas?

Renāte Priede, speciāli DB, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Pirmais, grūtākais un svarīgākais solis - biznesu sākt

Anda Asere, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu biznesi ir mazāk riskanti, uzskata Elena Donetsa, Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centra StarTau vadītāja

Viņa ir dzimusi Kirgizstānā, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Izraēlu, kur pabeidza augstskolu un sāka dienēt armijā. Izraēlā dienests bruņotajos spēkos ir obligāts abiem dzimumiem. Pēc obligātā termiņa viņa izvēlējās turpināt karjeru armijā. Vēlāk studiju laikā izveidoja Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centru StarTau, ko vada joprojām. Elena ir iesaistījusies arī biznesa portāla StartIsrael, sieviešu biznesa programmas We Dream darbībā, ceļo pa pasauli, daloties savā pieredzē un redzējumā par biznesa veidošanu. Rīgā viņa bija ieradusies, lai piedalītos TechHub Riga organizētajā pasākumā Sievietes un tehnoloģijas (Women and Tech), bet jau pēc dažām dienām tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli G7 forumā par sieviešu iesaistīšanos biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Narovski masīvkoka galdi

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs

Lelde Petrāne, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Modes māksliniecei Šeilai Vanagai jauns piedāvājums

Kristīne Stepiņa, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes māksliniece Šeila Vanaga savā šūšanas darbnīcā Rīgas klusajā centrā atvērusi svaigēdāju pulcēšanās vietu Šeila Raw

Pati Šeila 20 gadus bija veģetāriete, bet jau ceturto gadu viņa ir svaigēdāja. Lai pievērstu citus cilvēkus veselīgam dzīves veidam, viņa savu radošumu liek lietā dažādu svaigu ēdienu gatavošanā – bez cepšanas un neviena paša grama cukura vai miltu tapuši mafini, kūkas un citi kārumi.

Pusdienu restorāns Šeila Raw durvis vēra šīs vasaras beigās. Viena no divām nelielās šūšanas darbnīcas istabām pārtapusi par omulīgu pusdienošanas telpu. Tajā novietoti trīs galdiņi viesiem, bet uz letes izlikti visi tie produkti, no kuriem taps attiecīgās dienas maltīte. «Pusdienu piedāvājums nekad neatkārtojas, katru dienu ir kaut kas jauns, tas prasa lielu radošumu un iztēli,» teic Šeila Raw saimniece. Vienlaicīgi pusdienot var 15 cilvēki. Vairums klientu ieturēt maltīti nāk no tuvumā esošajiem birojiem, ir arī cilvēki, kuri Šeilas restorānu apmeklē ikreiz, kad ierodas Rīgā no attālākiem Latvijas reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No individuālā pasūtījuma pie kolekcijām

Linda Zalāne, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmols Tru:de šogad spēris divus nozīmīgus attīstības soļus; dibināts SIA un atvērta tā darbnīca

Tru:de zīmola idejas autore Dace Upīte teic, ka jauns attīstības lēciens bija likumsakarīgs, jo bija pagājuši četri gadi, ko viņa pavadīja mājās, lolojot atvases un paralēli attīstot savu apģērba zīmolu. Nu bija pienācis laiks atgriezties darbā kā mārketinga vadītājai kādā lielā tabakas uzņēmumā, taču Dace nolēma, ka iegūto brīvību un prieku par dizaina lietu radīšanu viņa nevēlas zaudēt. «Strādājot savā uzņēmumā, ir jūtams, kā ieguldītā enerģija atgriežas ar uzviju, tas ielej sirdī prieku un rada jaunu sparu darīt aizvien vairāk, jo viss rodas darot,» secina Dace.

Līdz šim Dace uzņēmējdarbību attīstījusi kā patenta maksātāja, bet šogad viņa izlēma nodibināt SIA. «Viens no pamudinājumiem bija fakts, ka tuvākajā laikā vēlos startēt radošo industriju inkubatorā un, lai to varētu izdarīt, SIA ir nepieciešamība,» viņa atklāj. Jaunus apvāršņus un pamudinājumu nedaudz riskēt viņai sniedza arī dalība Nordea biznesa skolā, kuras laikā viņa nolēma radīt arī savu pirmo kolekciju, jo līdz šim apģērbs šūts tikai pēc individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumu bija arvien vairāk, Dacei jau bija grūti ar visiem tikt galā, turklāt bija cilvēki, kuri vēlējās nopirkt jau gatavas lietas. «Šīs apmācības mani mudināja domāt plašāk, jo, kā teica viens pasniedzējs, – miljons tā nav nauda. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ideja ir skaidra – jābūt lielākām ambīcijām, jāatmet domas par iespēju ierobežojumiem,» stāsta Dace. Viņa izveidoja pirmo zvērīgo apģērbu kolekciju bērniem un pēc tās prezentēšanas konstatēja, ka divās dienās tā jau bija izpirkta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Tactile Eyesight komanda biznesa ideju konkursā Global Startup Battle cīņā starp 60 valstu 230 pilsētu komandām un vairāk nekā 25000 dalībniekiem guvusi uzvaru Great in The Making nominācijā.

Projekta Tactile Eyesight komanda iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī, iepriekš vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Taktilajās grāmatās vienā lapas pusē ir teksts braila rakstā un blakus – reljefs zīmējums. Neredzīgiem cilvēkiem ir audiogidi, braila ekrāni, bet tie nepalīdz iztēloties to, par ko ir stāsts, piemēram, viņi dzird par Tesla mašīnām un zina šo vārdu, bet nav nekāda priekšstata, kā šis auto izskatās. «Šis ir pilotprojekts, mums jāeksperimentē ar materiāliem. 3D drukas nozare, kas tagad ir savā pilnbriedā, pirms kļūšanas par ikdienas drukas ierīci meklē virzienus, kur to izmantot. Ar 3D printeriem jau drukā gan arhitektūras darbus, gan dažādus ķiņķēziņus, bet izglītībā tos vēl plaši neizmanto,» skaidroja Mareks Matisons, Tactile Eyesight idejas autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Komentāri

Pievienot komentāru