Mazais bizness

Sākam biznesu: No klēpja ar dēļiem līdz uzņēmumam

Linda Zalāne, 30.07.2018

SIA Barocca īpašnieks Uldis Stieģelis priecājas ikdienā strādāt plecu pie pleca ar dēlu Robertu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Netālu no Kuldīgas esošajā Upīškalnā Uldis Stieģelis ražo pārvietojamas pirts mucas, kublus, kā arī dažāda veida dārza mēbeles – galdus, krēslus, šūpoles, koka laukumus bērniem, kā arī suņu būdas

Uldis ir ugunsdzēsējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. «Pagaidām abus darbus apvienoju, bet pēc aptuveni trīs gadiem aktīvās ugunsdzēsēja gaitas būs jābeidz. Ar koku sāku strādāt nejauši, intereses vadīts, pirms aptuveni astoņiem vai deviņiem gadiem,» teic Uldis, kurš atminas, ka pirmo viņš uztaisīja mazu muciņu, bet pēc tam nodomāja, ka būtu iespējams izveidot arī kublu un apaļu mucveida pirti, kuru viegli pārvietot.

Eksporta potenciāls

Taujāts, vai viņam bija iepriekšējas zināšanas par kokapstrādi, Uldis atklāj, ka ne. Bija tikai vēlme un degsme kaut ko pašam izveidot. Pirmā apaļā pirts muca tika uzbūvēta kaimiņam. «Grāmatās informācijas par šāda veida pirts izgatavošanu tolaik nebija. Smēlos informāciju google, kā arī mācījos pats no savām kļūdām. Vajadzēja ar kaut ko sākt, bet nebija naudas materiāliem. Piedāvāju kaimiņam uzbūvēt pirti no viņa materiāliem. Viņš piekrita. Tā lēnām apguvu zināšanas, un arī pasūtījumi pulcējās viens pie otra,» stāsta Uldis.

Patlaban pasūtījumu ir tik daudz, ka līdz oktobra beigām jāstrādā ar pilnu jaudu. Ik gadu aktīvā ražošanas sezona sākas līdz ar sniega nokušanu, kad cilvēki sāk domāt par dārza darbiem un to, ka varētu arī piemājas teritorijā pasildīties pirtiņā. Vienu pirtiņu Uldis ar saviem darbiniekiem veido divas līdz trīs nedēļas. Pārsvarā tās tiek būvētas no egles vai priedes, bet lāviņas - no lapu koka. Uldis ražo divu veidu pirtis – mazākas, kurās ir vieta apmēram četrām personām, un lielākas, kurās var satilpt vismaz desmit pirtī gājēju. Pārvietojamo pirtiņu pluss ir tāds, ka tās ir viegli transportējamas un būtībā cilvēks sapni par savu pirtiņu var īstenot samērā ātri. Tāpat nav nepieciešams saskaņot ēkas būvēšanu būvvaldē.

Līdz šim Ulda veidotās pirtiņas aizceļojušas uz vairāk nekā simt privātmājām gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijā Ulda veidotās pirtis gozējas gan lauku mājās, gan Rīgas privātmājās, jo vietas to uzstādīšanai nevajag daudz. Tāpat ir klienti, kuri pasūta pirtiņu uzbūvēt piekabē, lai pēc tam to varētu iznomāt pa visu Latviju. Arī Uldim ir šāda nomas pirts un kubls, un viņš atklāj, ka vasaras sezonā tie abi katras brīvdienas ir pie klientiem. 2017. gadā apmēram 30% no apgrozījuma veidoja eksports, jo Latvijā veidotās pirtiņas pasūta ārzemēs dzīvojošie latvieši. Lielākais pieprasījums ir no Anglijas, Īrijas, Vācijas, Dānijas un Zviedrijas. Transporta izmaksas līdz Anglijai un Īrijai ir apmēram 500 eiro, bet uz Zviedriju - vairāk.

Visu rakstu No klēpja ar dēļiem līdz uzņēmumam lasiet 30. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Gaismas kubu ražotājs uniqCube vēlas piesaistīt 150 tūkstošu eiro investīcijas

Monta Glumane, 19.06.2018

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Personalizēto gaismas kubu ražotājs uniqCube plāno laist klajā produkta otro versiju un meklē investorus, lai piesaistītu 150 tūkstošus eiro, galvenokārt, jaunā produkta ražošanas sākšanai, speciāla printera iegādei un mārketinga aktivitātēm, informē uzņēmumā.

«Pēc dalības vienā no lielākajām interjera un dizaina izstādēm pasaulē – Maison&Objet Parīzē, mēs guvām apstiprinājumu par produkta pieprasījumu, taču sapratām, ka, pirms sākt sadarbību ar izplatītājiem, vēlamies attīstīt jaunu produkta versiju, lai samazinātu produkta izmaksas un veicinātu efektīvāku ražošanas procesu. Jaunie gaismas kubi būs saliekami, līdz ar to nodrošinot ērtāku lampu nosūtīšanu un uzglabāšanu. Nākotnē plānojam ieviest arī «smart» jeb gudro funkciju, sasinhrozinējot lampu ar dažādām ierīcēm kā viedtālruni vai mājas internetu,» stāsta uzņēmuma vadītāja Anna Sedleniece.

«Ar mūsu interneta veikalu lampas ir nonākušas 17 dažādās valstīs. Uzskatām, ka interese un pieprasījums pēc produkta ir pierādīts, kā arī pārdošanas stratēģija ir atrasta. Tā kā produkts ir mērogojams un tirgus ir plašs, šobrīd gribam piesaistīt finanses biznesa izplešanai un attīstībai,» stāsta A. Sedleniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kilbloka: Latvijā ir ļoti liels pirātisko e-grāmatu īpatsvars

Armanda Vilcāne, 24.08.2018

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Narovski masīvkoka galdi

Monta Glumane, 12.10.2018

Zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Veicina sarunas ar vecāko paaudzi

Anda Asere, 12.09.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šlesers: Saeimai ir jāatbalsta Gobzems

Sandris Točs, speciāli DB, 07.12.2018

Foto:LETA

Jaunākais izdevums

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Diennakts veikala rēgam jāpaliek pagātnē

Laura Mazbērziņa, 07.02.2019

Eduards Ancāns un Agita Muižniece – Polikarpa, bufetes-picērijas Ansamblis īpašnieki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais diennakts veikals, kas visā apkārtnē bija populārs ar savu alkoholisko dzērienu piedāvājumu. Tāpēc šo telpu pārņemšana ar mērķi izveidot pievilcīgu bufeti-picēriju un pasākumu rīkošanas vietu jaunajiem saimniekiem bija liels izaicinājums.

«Vēl tagad apkārtējie iedzīvotāji diezgan skeptiski uz mums skatās, lai gan Ansamblis ir atvērts jau kopš 2017. gada janvāra. Reizēm gadās, ka ienāk kāds vietējais iedzīvotājs un saka, ka pie mums ir pirmo reizi, jo nav ievērojis pārmaiņas. Visiem atmiņā palicis kādreizējais diennakts veikals,» atzīst Agita Muižniece-Polikarpa, bufetes-picērijas Ansamblis vadītāja.

Pēc Eduarda Ancāna, Ansambļa īpašnieka, teiktā, kaimiņi joprojām netic, ka bufetes-picērijas darba laiks beidzas pulksten 23. Tiesa, dažkārt sanāk strādāt nedaudz ilgāk, jo katru piektdienu Ansamblī notiek koncerti. «Pārsvarā piektdienās dzirdama rokmūzika, jo arī paši esam ar to saistīti. Taču pie mums ir dziedājusi arī Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Kārlis Kazāks u.c. mākslinieki gan no Latvijas, gan Vācijas – vairāk vai mazāk paziņas vai paziņu paziņas,» viņš skaidro .

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis Laserdog īpašnieki.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksportē Latvijas sudrabu

Biznesa Plāns, 20.02.2019

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latvijas nākotne ir mežu resursu pilnvērtīgā izmantošanā

Rīgas Meži SIA, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru