Mazais bizness

Sākam biznesu: Sarunāties ar pašvaldību

Anda Asere, 16.01.2018

Adrians Boldans

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

#Šobrīd mobilo lietotni izmanto 17 pašvaldības. To lieto arī Latvijas valsts ceļi.

Iedzīvotāju līdzdalības rīka Mobio mērķis ir piedāvāt vienkāršu saskarsmes veidu ar pašvaldību

«Tā ir vienkārša aplikācija, ko iedzīvotājs bez maksas lejuplādē, izvēlas savu mājas pašvaldību un «aizmirst» par aplikāciju līdz brīdim, kad ierauga sabojātu ceļazīmi, bedri, nestrādājošu apgaismes stabu, sabojātu bērnu laukumu utt. Ir definēti ziņojuma temati, par kuriem var ziņot, un katram no tiem pretī ir pašvaldības dienests, kas par to atbild,» ideju izklāsta Adrians Boldans, SIA Mobio direktors.

Savukārt pašvaldības pusē ir sistēma, kur katru ziņojumu reģistrē un izvērtē, vai tas ir pamatots, lai deleģētu kādam darbiniekam to izpildīt. Cilvēks uzreiz atpakaļ saņem paziņojumu, ka viņa iesūtītā informācija ir saņemta un tiek strādāts pie konkrētās problēmas novēršanas. Tajā brīdī šo ziņojumu redz arī pārējie aplikācijas lietotāji un zina, ka par konkrēto lietu kāds jau ir sūdzējies. Meistars konkrēto lietu salabo, nofotografē un sistēmā parādās paziņojums, ko pašvaldības pārstāvis pārskata un izlemj, vai to var publicēt, un, piemēram, ieliek kādu komatu, garumzīmi un «oki doki» vietā uzraksta formālāku paskaidrojumu un publicē. Pirmais informāciju par novērsto problēmu saņem tas, kurš paziņoja par to, un arī pārējie lietotāji nesen iesniegtajos ziņojumos var redzēt, ka šis darbs ir paveikts.

«Uznirstošajos» logos pienāk informācija par pašvaldības paziņojumiem un atbildēm uz konkrētā iedzīvotāja ziņojumiem. Pārējās ziņas var apskatīties, atverot mobilo lietotni. Tas darīts tādēļ, lai cilvēkus nenokaitinātu – ja telefonā parādītos visi paziņojumi, lietotājiem tā visai ātri apniktu un tā drīzāk kļūtu par apgrūtinājumu.

Šī sistēma darbojas abos virzienos un tajā pašvaldība var informēt iedzīvotājus, piemēram, par ūdensvada plīsumu, ceļa remontiem, pilsētas svētkiem utt.

Šobrīd mobilo lietotni izmanto 17 pašvaldības. To lieto arī Latvijas valsts ceļi.

Visu rakstu Sarunāties ar pašvaldību lasiet 16. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere, 06.11.2017

Ilva Kauliņa


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Paciņa stundas laikā

Anda Asere, 08.11.2017

Muhameds Gaits

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi plānoti 163,7 miljonu eiro apmērā

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Otrdien, 19. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2018. gadā. Saskaņā ar FM veikto aprēķinu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi 2018. gadā plānoti 163,70 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tostarp valsts budžeta dotācija ir 35,82 miljoni eiro, bet pašvaldību iemaksas – 127,88 miljoni eiro. Ministrijā atzīmē, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins nodrošina līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, kā arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, veicina pašvaldību ieinteresētību savas administratīvās teritorijas attīstībā.

Lai vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei, likumā «Par valsts budžetu 2018. gadam» noteikta speciālā dotācija pašvaldībām 21,83 miljonu eiro apmērā, kuras apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,6 % no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Šī dotācija integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Speciālo dotāciju sadalījumā pa pašvaldībām aprēķina pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem, kura tiek iekļauta vērtēto ieņēmumu prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Viss sākās ar kafijas tasīti

Anda Asere, 02.01.2018

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Izgaismo bērnistabas

Linda Zalāne, 30.01.2018

Aleksejs Golovņovs

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Dāvā «akmeņiem» dzīvību

Armanda Vilcāne, 14.02.2018

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piedāvā dabīgu alternatīvu

Anda Asere, 28.03.2018

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Sauli testē virtuāli

Armanda Vilcāne, 29.03.2018

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atspoguļo tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos

Anda Asere, 10.04.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Visbiežāk strādā naktīs

Anda Asere, 15.05.2018

Ulla Krūmiņa

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Komentāri

Pievienot komentāru