Jaunākais izdevums

Cilvēkiem ir sarežģīti iegādāties zemnieku produkciju, jo atsevišķa burkānu saišķa piegāde ir pārāk dārga, tāpēc Elīnai Novadai radās doma internetā savest kopā zemniekus un pircējus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu ģimenē vienmēr ir bijis svarīgi, ko ceļam galdā. Īpaši aktuāli tas kļuva pagājušā gadā, kad mana meitiņa paaugās. Meklēju iespējas regulāri un vienkārši iegādāties bioloģiski audzētus produktus. Agrāk devos uz tirgu, bet tur vairs nekādā veidā nav iespējams izsekot produktu izcelsmei. Pēdējā laikā lielveikalos ir mazliet plašāks bioloģisko produktu klāsts, bet tas aizvien vēl ir visai šaurs. Vēl ir arī bioveikaliņi, bet diemžēl šobrīd tajos ir diezgan augstas cenas,» stāsta Elīna. Tas viņu kopā ar Diānu Dzinduli mudinājis izveidot interneta vietni svaigi.lv (SIA Svaigi), kur piedāvāt alternatīvu iepirkšanos cilvēkiem, kuri vēlas ikdienā savā uzturā izmantot sezonālu vietējo zemnieku audzētu pārtiku. Vaicāta, vai tas ir internetveikals, Elīna teic, ka tā gluži neesot. Uzņēmēja to dēvē par virtuālo tirgu, kur satiekas zemnieki ar saviem pircējiem. Svaigi.lv nav arī t.s. tiešās pirkšanas pulciņš. «Tas ir starpposms starp zemnieku un pircēju. Zemnieki sāk vākt, gatavot produktus tikai pēc tam, kad pircējs savu pasūtījumu ir veicis. Mums nav produktu noliktavas, pasūtām tikai to, ko vēlas pircēji, izdalām pasūtījumus zemniekiem, un viņi mums to visu atved. Internetveikals ir kaut kas atšķirīgs,» skaidro Diāna.

Zemnieki ieinteresēti

Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar 22 zemnieku saimniecībām. «Katru nedēļu nāk klāt kāda jauna saimniecība vai mājražotājs,» saka Diāna. Svaigi.lv ir pieejami produkti gan no bioloģiski sertificētām saimniecībām, gan tām, kuras ir pārejas posmā uz šī statusa iegūšanu. «Pat bioloģiskām saimniecībām ir produkti, kas nav attiecīgi sertificēti, piemēram, ievārījumā ogas tādas ir, bet cukurs nav. Taču par to ir informācija, nekas netiek slēpts,» teic Elīna. Uzņēmums internetā piedāvā vairāk nekā 400 produktu. «Tā kā mums nav noliktavas, varam veidot maksimāli plašu piedāvājumu, nevis izlasīt populārākos, ejošākos produktus,» viņa norāda.

Visu rakstu Starp zemnieku un pircēju lasiet 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālā tirgus Svaigi.lv apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 282 tūkstošus eiro, kas ir par 61% vairāk, nekā gadu iepriekš

«2018. gadā turpināsim iesākto attīstības tempu visos uzņēmuma darbības aspektos mūsu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pilnveidosim klientu pieredzi, iepērkoties virtuālajā tirgū Svaigi.lv, lai veicinātu mūsu piegādātāju – saimnieku un meistaru – izaugsmi un labklājību,» saka Elīna Novada, Svaigi.lv (SIA Svaigi) saimniece.

Viņa stāsta, ka Svaigi.lv darbība un attīstība notiek saskaņā ar pasaules tendencēm e-komercijas jomā. Ik dienu virtuālā tirgus komanda pārvar lielākos klientu psiholoģiskos šķēršļus pārtikas iegādei internetā, radot uzticamību un pārliecību, ka ir drošs un stabils piegādātājs. «Regulāri pārskatot un paplašinot piedāvāto produktu sortimentu, tiek izpildītas to klientu vajadzības, kuri meklē kvalitatīvus, īstus un tīrus pārtikas produktus, ar pārliecību par to izcelsmi un sastāvu. Pirkt īstus vietējos produktus īsā pārtikas piegādes ķēdē ir mūsdienīgu, izglītotu cilvēku ikdiena, kuri, domājot par savas ģimenes labklājību, meklē iespējas tos iegādāties, lai sajustu saimnieku darba enerģiju un Latvijas zemes spēku,» apgalvo E. Novada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš februāra virtuālajā zemnieku tirgū Svaigi.lv piegādes tiek nodrošinātas divas reizes nedēļā

«Lēmums nodrošināt piegādes divas reizes nedēļā ir attaisnojies, un pasūtījumu skaits ik nedēļu turpina augt. Papildus strādājam pie sortimenta paplašināšanas ceturtdienām, jo ne visas zemnieku saimniecības var nodrošināt piegādes gan pirmdienās, gan ceturtdienās,» saka Elīna Novada, SIA Svaigi līdzīpašniece.

Uzņēmums arī uzsācis sadarbību ar produktu piegādi restorāniem, kā arī aktīvi strādā pie fizisku tirdzniecības vietu izveides, lai vasarā svaigi zemnieku produkti būtu vieglāk un biežāk pieejami.

«Cilvēku atsaucība un interese par mūsu piedāvāto pakalpojumu ir liela. Redzam, ka patērētājs kļūst arvien zinošāks un meklē pārtiku, kas atbilstu nemitīgi augošajām pārtikas kvalitātes un izcelsmes prasībām, kas nāk kopā ar izglītošanos par to, ko cilvēki ikdienā ēd. Šobrīd kopā ar zemniekiem jāmeklē veidi, kā apmierināt pastāvīgi pieaugošo pieprasījumu. Tomēr, vēl liels darbs ieguldāms patērētāja apziņas maiņai un sapratnei par bioloģiskas pārtikas ieguvumiem,» saka E. Novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija

Sandra Dieziņa, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trešdaļu pieaudzis Virši – A realizētās kafijas daudzums; uzņēmums koncentrējas uz svaigi grauzdētu kafiju

Jau 2016. gada sākumā a/s Virši-A noslēdza sadarbības līgumu ar SIA King Coffee Service par svaigi grauzdētas kafijas nodrošināšanu visā staciju tīklā. Tādējādi a/s Virši - A kļuva par pirmajiem un vienīgajiem Latvijā, kas degvielas mazumtirdzniecības tirgū saviem klientiem piedāvā svaigi grauzdētu kafiju. Viršu kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes pupiņām, kas tiek grauzdētas Rīgā grauzdētavā Rocket Bean Roastery, Miera ielā. Lai kafija saglabātu savu svaigumu, tā netiek grauzdēta ilgam periodam uz priekšu un turēta noliktavās. Virši – A piedāvā kafiju, kas grauzdēta ne senāk par 30 dienām.

Rocket Bean Roastery grauzdētavas līdzīpašnieks Mārtiņš Dzenis atklāj, ka abu pušu sadarbība sākusies jau pirms deviņiem gadiem, kad lūkojuši sadarbības partnerus, kam būtu interese par augstvērtīgas un kvalitatīvas kafijas konceptu. Tolaik Virši – A tīklā bija 16 pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, tagad to skaits sasniedzis 51, taču kopējais staciju skaits tagad ir 55. Mārtiņš Dzenis stāsta, ka katrs kafijas pasūtījums tiek grauzdēts atsevišķi, ievērojot Virši – A izstrādāto receptūru. «Lai iegūtu augstas kvalitātes kafiju, ir svarīgi divi faktori – izejvielas un pagatavošanas iekārta. Jo augstvērtīgāka iekārta, jo lielāka garantija, ka kafijas lietotājs saņems nemainīgas kvalitātes dzērienu vienmēr, kad vēlēsies to nobaudīt. Svarīgi, cik šis aparāts spēj saražot dienas, stundas, minūtes laikā un cik precīzi to var izdarīt, lai būtu nemainīga kvalitāte. Kafijas pagatavošanas iekārta ir īsta maza rūpnīca, pauž Mārtiņš Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Virtuālajā tirgū iepērkas vairāk

Anda Asere, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn virtuālais zemnieku tirgus Svaigi.lv apgrozījis 172 tūkstošus eiro un šogad plānots 250 tūksotšu eiro apgrozījums

«Gada pirmajos divos ceturkšņos esam sasnieguši 25% pieaugumu, salīdzinājumā ar to pašu periodu aizvadītajā gadā. Līdz gada beigām plānojam aptuveni 250 tūkstošus eiro apgrozījumu,» saka Elīna Novada, Svaigi.lv līdzdibinātāja. Viņas biznesa partnere un otra uzņēmuma īpašniece Diāna Dzindule norāda, ka izaugsmes iemesls saistīts ar būtiskiem soļiem dažādos virzienos. Salīdzinot ar pagājušo gadu, uzņēmums ir ieviesis vēl vienu Tirgus dienu. Tāpat ir paplašināts piegādes reģions, kurā tiek nodrošinātas piegādes pircējiem. Uzklausot pircēju vajadzības, ievērojami papildināts sortiments ar citzemju augļiem, dārzeņiem, zaļumiem, kā arī ar produktiem, kas netiek audzēti vai ražoti Latvijā. «Turpinām darbu, lai piedāvātu pircējiem arvien plašākā sortimentā produktus, kas tiem nepieciešami ikdienai un svētkiem,» saka D. Dzindule. Šobrīd uzņēmumā strādā 18 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot pieprasījumam pēc pārtikas piegādes uz mājām, virtuālā tirgus "Svaigi.lv" komanda izkāpa no komforta zonas un dažu dienu laikā dubultoja sava darba jaudu un piegādātās produkcijas apjomu.

Db.lv jau rakstīja, ka plašāku noliktavas telpu nepieciešamības dēļ uzņēmumus pārcēlās uz "Imantas tirgu", kur tagad tiek komplektēti sūtījumi, kā arī pēc saviem pirkumiem ierodas nu jau līdz 20% no visiem klientiem.

Tiešas saskarsmes klientiem ar uzņēmuma pārstāvjiem nav, sūtījumi lielākoties tiek nodoti attālināti. Pārējā daļa sūtījumu uz klientu mājām nonāk, pateicoties kurjeru darbam, no kuriem liela daļa kļuva par SIA "Svaigi" komandu reizē ar pārcelšanos uz "Imantas tirgu" pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami pieaug pircēju aktivitāte.

Iepriekšējās dienās uzņēmums saprata, ka tirgū ir milzīgs pieprasījums un arī produktu piedāvājums, bet iztrūkst posma, kas savieno abas puses. "Mums iet ļoti spraigi. Pasūtījumu skaits pieaug," saka Elīna Novada, "Svaigi.lv" saimniece.

Pagājušajā nedēļā pēc paziņojuma par ārkārtējo stāvokli valstī, uzņēmumā sāka ienākt tik daudz pasūtījumu, ka vienā brīdī tika apstādināta to pieņemšana. Bija pāris dienas laika pieņemt lēmumu – vai nu apstāties un darīt tik, cik var, vai arī visu pārstrukturēt un palielināt pasūtījumu pieņemšanas un izpildes kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien vairāk virza domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam.

Nesen veiktā «Narvesen» aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. «To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,» saka Ilze Dumceva, «Narvesen» mārketinga vadītāja.

Viņa stāsta, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas svaigus augļus, dārzeņus un jogurta desertus. 2018. gadā pieprasījums pēc gatavajiem salātiem ir audzis par 35%, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums ir audzis pat uz pusi. Joprojām vieni no vispopulārākajiem ēdieniem kompānijas sortimentā ir hotdogi un topmaizes, sviestmaizes un karstmaizes. Tiem nesen pievienojusies arī tortilja ar veģetāru pildījumu, kā arī pildīti kruasāni un gaļas iesmiņi – šie ēdieni tiek sagatavoti uz vietas, tāpēc klients jūtas drošs, ka saņems svaigu produktu. Mēs piedāvājam aizvien plašāku svaigo salātu klāstu un dažādas uzkodas, tā sacīt, «tīrā veidā» – svaigi sagrieztus augļus glāzēs, bet kā alternatīvu tradicionālajai baltmaizei sviestmaizēs piedāvājam melnos burgerus, sēklu maizes un kraukšķīgas bagetes,» teic I. Dumceva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vasara tipiski ir atvaļinājumu laiks, uzņēmēji ne vienmēr atrod laiku divu nedēļu vai ilgākai atpūtai, taču arī nedēļas nogalēs un darbadienu vakaros var paspēt «uzlādēt baterijas»

«Es šogad strādāju «viensētas laiku režīmā» - kādreiz mātes visu darīja kopā ar bērniem un šovasar tā ir man ar meitām. Uzsākot jaunu biznesu, atvaļinājumu paņemt nav gluži iespējams, jo tad viss apstājas, bet bērniem ir vasaras brīvlaiks. Tā nu mēs visas trīs strādājam, ejam uz tikšanos, strādājam pie jūras vai vecvecāku dārzā – visur kopā. Nedomāju, ka tā ir atpūta, bet tas ir veids, kā vasarā pabūt kopā un mācīties pacietību un pieņemšanu,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece, Riga TechGirls kustības iniciatore un Be-With radītāja. No domām par darbu viņai palīdz «atslēgties» daba – jau divu dienu brauciens ar laivām samazina stresu un atslēdz smadzenes no ikdienišķā. Uzņēmēja zina arī ģimenes, kuras vasarā strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai un tad trīs dienas pavada laukos, atslēdzoties no interneta un telefoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūnijā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6 %, bet pakalpojumiem – par 12,7 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+17,6 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+12,2 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), makaronu izstrādājumiem (+8,9 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+12,0 %), gaļas izstrādājumiem (+7,9 %), skābajam krējumam (+6,1 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+10,8 %), šokolādei (+4,0 %), sviestam (+6,1 %). Savukārt lētāka kļuva kafija (-7,2 %), svaigi augļi (-2,8 %), mājputnu gaļa (-1,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada martā bija par 8,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 11,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtas un kultūras grupai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti

Laura Mazbērziņa, 23.11.2018

Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Rūta Cinīte, 08.09.2017

Cenu pārmaiņas 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016.gada augustu: 3,1%


Cenu pārmaiņas 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju: -0,2%

Foto: Ieva Lūka/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu), palielinājās par 3,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tostarp precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kā cenas mainījušās konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupā, kā arī veselības aprūpei.

Pārtikas preču grupā cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, olām, svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, svaigiem augļiem, šokolādei un konditorejas izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Virtuālā tirgus svaigi.lv izveidotāja: Biznesā bija jāierauga cita perspektīva

Anda Asere, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi biznesā žurnālam Dienas Bizness saka virtuālā tirgus svaigi.lv izveidotāja Elīna Novada.

«Mūsu gadījumā vēsturiski ziema un pavasaris, kad cilvēki ir Rīgā, ir mūsu sezona – cilvēki veic piegādes, un viss notiek. Taču šajā pavasarī notika nekas. Pasūtījumu skaits bija minimāls, un mēs nevarējām saprast, kur ir problēma. Sapratām, ka nevaram par to domāt tikai savā starpā, un jautājām mūsu klientiem un domubiedriem – kas notiek, ko mēs darām nepareizi, kas nestrādā? Protams, publiski pateikt, ka lietas nenotiek tā, kā gribētos, nebija vienkārši, bet es esmu pateicīga šai pieredzei, jo atsaucība, ko ieguvām, bija milzīga,» par pieredzēto stāsta uzņēmēja.

«Mēs sapratām, ka mūsu komunikācija, lai cik atvērta un dinamiska tā mums šķita, nav pietiekama un ir jāiekāpj nākamajā komunikācijas līmenī, un jāizmanto iespējas, ko paver digitālie kanāli. Apstākļi laika gaitā bija mainījušies, un, iespējams, kādā mirklī nebijām izsekojuši līdzi, cik bieži jābūt ziņām, kādai jābūt to formai un dinamikai. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie tā, lai nav par daudz ziņu un lai mēs kādu neapgrūtinām ar komunikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā mainījušās cenas konkrētās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 08.12.2016

Pārtika
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada novembri: 2,6%
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 3,4%
izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gada oktobri: 1,2%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri), palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6 %. Cenas pieauga pienam, sieram un olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, maizei un graudaugiem, sviestam, saldumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, sālim un garšvielām, ievārījumam un medum, atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt lētāka kļuva kafija, augu eļļa, svaigi dārzeņi, kartupeļi, svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātijas pilsēta Rijeka ir torpēdas dzimtene.

Raksta galerijā skatāmajās fotogrāfijās redzama torpēdu rūpnīca, kas darbu sāka 1853. gadā. Tā ir pierādījums tā laika tehniskajiem izgudrojumiem un svarīgs pasaules rūpnieciskais mantojums.

Šajā rūpnīcā tika izgudrota «metāla zivs» - torpēda. Prototips tika pārbaudīts 1866. gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā ražo New Balance zīmola sporta un brīvā laika apavus

Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Dabas dots tējas dzēriens ar aronijām un pelašķi

Monta Glumane, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Dabas dots" ražotnē, lai redzētu, kā top tējas dzērieni "D’Tea" ar aronijām un pelašķi.

"Visu ražojam dabīgu, neizmantojam konservantus, sīrupus, ekstraktus, un tā ir mūsu lielākā kvalitātes un arī garšas atšķirība. Visu gatavojam no svaigām lietām – svaigi spiestas sulas un svaigi vārītas tējas, produktam pievienojot dabīgus saldinātājus – medu vai fruktozes sīrupu," stāsta SIA "Dabas dots īpašnieks" Rolands Briņķis.

Sākotnēji uzņēmums pirmās partijas ražoja tikai no Latvijas izejvielām, bet, sākot eksportēt, novēroja, ka Latvijas piegādātāji nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu.

"Ja mums piedāvā dažus kilogramus, tad tas mums neder. Tēja ir lielais izaicinājums, kāpēc mums to nākas iepirkt no kaimiņiem. Vienu gadu pelašķu tēju pasūtījām Latvijā, taču laikapstākļi bija nelabvēlīgi un mēs neieguvām tik daudz, cik bijām paredzējuši. Mēs nevaram uz to paļauties, jo tad mums nebūs, no kā ražot," norādīja R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru