Salūts ir kā labs vīns, kad pietiek pat ar vienu malku – uguņošanai nevajag būt ilgai.
Arī mirkli var padarīt pietiekami efektīgu un neviens neskatās pulkstenī, uzskata Ilze Jakuša-Kreituse, SIA Faville īpašniece. Viņas uzņēmums nodarbojas ar pirotehniskajiem pakalpojumiem un visu veidu specefektiem kino vajadzībām – izstrādā ieroču rekvizītus, sprādzienus, ložu trāpījumu imitācijas, miglu, sniegu u.tml.
Uzņēmumam karstākais darba laiks ir gada nogale, kad notiek lielākā daļa pasākumu ar salūtu. Novembrī ir valsts svētki, decembrī – korporatīvie pasākumi, balles un Jaungada svinības. Daudz darba esot arī vasarā, kad cilvēki vēlas uguņošanu savās kāzās. Savukārt specefekti filmām mēdz būt nepieciešami visu gadu, un ir neparedzami pasūtījumi. «Sadarbojamies ar kolēģiem citās valstīs, kuri koncentrējas tikai uz kino specefektiem, un gadās, ka reizēm viņiem trīs mēnešus nav darba. Tāpēc mēs izvēlējāmies plašāku darba lauku. Latvija ir pārāk maza, lai atļautos tikai vienu darbības jomu,» norāda Ilze. Lai gan specefektu izstrāde ir neregulāra, tā ir biznesa ienesīgākā daļa. Taču biežuma ziņā lielāko daļu pasūtījumu veido pirotehniskie pakalpojumi.
Drošība vispirms
«Mēs esam entuziastu grupa un daži no mums nozarē strādā jau 15 gadus. Firmu nodibinājām 2012. gadā un izvirzījām mērķi, ka klientiem nepiedāvāsim to, ko viņi paši var nopirkt veikalā,» saka Ilze.
Viņa paskaidro, ka atšķirība starp profesionālo un neprofesionālo pirotehniku ir noteikta likumā, t.i., šāviņus līdz 50 mm diametrā var nopirkt privātpersonas, bet virs 75 mm – tikai profesionāļi, jo šāda veida šāviņiem jāievēro noteiktas drošības prasības. «Latvijā pirotehnikas uzņēmumi tiek sertificēti un profesionālo pirotehniku var iegādāties vienīgi licencēti uzņēmumi, to var lietot tikai sertificēti pirotehniķi,» teic Ilze. Ir speciālisti, kuri uzskata, ka sertificēšana ir lieka birokrātija, bet viņa ir pārliecināta, ka tā palīdz paaugstināt nozares profesionālo atbildību.
«Mums drošība ir pirmajā vietā – mūsu puikas vienmēr ir ar aizsargbrillēm, ausu aizbāžņiem, speciālām cepurēm. Bieži pasākumos var redzēt, ka daudzas firmas tam nepievērš lielu uzmanību. Iespējams, daļa vainas ir arī uz pašu pirotehniķu pleciem – nereti Latvijas vīriešiem šķiet, ka viņi ir visvareni un uz viņiem tas neattiecas,» spriež Ilze.
Runājot par konkurenci, viņa teic, ka tā ir sīva – 17 specializētu uzņēmumu mazajai Latvijai ir ļoti daudz.
SIA Faville ir izveidojusi savu mācību centru ar akreditētu programmu, lai varētu mācīt pirotehniķus. Vaicāta, kāpēc uzņēmums izlēmis audzināt un izglītot konkurentus, Ilze uzsver sociālo atbildību. «Visiem ir bērni, kuri staigā pa mežiem, kuros ir diezgan daudz nesprāgušu lādiņu, tāpēc ceru, ka drīzumā izdosies izveidot kādu mācību materiālu, uzskates līdzekli skolām, lai cilvēki apzinātos, ka lādiņš – tas ir nopietni. Līdzīgi ir ar pirotehniku – katru gadu vairāki cilvēki pilnīgi nevajadzīgi 1. janvāri sagaida slimnīcā,» viņa stāsta.
Uzņēmumam ir izveidojusies sadarbība arī ar lidostu Rīga un Latvijas pastu. «Apmācām drošības dienestu pazīt potenciāli sprādzienbīstamus priekšmetus,» saka Ilze.
Spridzina filmās
Runājot par otru biznesa daļu – kino specefektiem –, Ilze atklāj, ka lielākie klienti ir korejieši, japāņi un krievi, kuri filmē Latvijā. Runājot par kultūratšķirībām, Ilze stāsta, ka korejiešiem un japāņiem ir ļoti stingra hierarhija un jaunāki cilvēki nereti neuzdrīkstas uzrunāt vecākos. «Mēs esam pieraduši, ka esam ļoti vienlīdzīgi, un pret padoto, kurš nes tikai naglas, izturamies tāpat kā pret jebkuru citu. Korejā tā nav, savā starpā viņi pat nesarunājas. Hierarhijas spēks reizēm mūs izbrīna,» viņa saka. Tāpat korejieši uzdevumus izpilda ļoti burtiski, piemēram, ja strādniekam ir pateikts atnest trīs naglas, viņš to izdarīs, bet nekad neatnesīs naglu kastīti. «Viņi ļoti seko instrukcijām, mēs esam elastīgāki,» spriež Ilze.
Filmēšanas laukumā specefektu meistariem jākomunicē ar pasūtītājiem, jāsaprot viņu vēlmes un jāsabalansē budžets. Bieži vien režisors grib «pilnu programmu», bet producents rēķina, cik reāli var atļauties. «Viss sākas ar fantāzijas lidojumu, kas procesā nereti tiek piezemēts,» viņa saka. Ilze stāsta – ir gadījumi, kas apliecina, ka ārzemju filmu producenti drošību filmēšanas laukumā nevērtē tik augstu kā Latvijā. «Mēs Eiropā tomēr ļoti saudzējam katru cilvēku. Mūsu ir maz, mums katrs ir vērtība,» saka Ilze.
Inkubatora paspārnē
SIA Faville juridiskā adrese ir Limbažu novada Skultes pagasts, bet pārsvarā darbs rit Rīgā. «Pirotehniķis nedaudz ir kā klaidonis – viņam ir sava noliktava un ofisiņš, bet viņš strādā tur, kur vajag,» saka Ilze.
Uzņēmums strādā Cēsu biznesa inkubatora Magnus paspārnē. «Inkubatorā ir vairāki pieredzējuši uzņēmēji, un mums bija vēlme «uzsūkt» pieredzi. Ir svarīgi, lai būtu kāds cilvēks, ar ko profesionāli konsultēties par to, kā labāk rīkoties. Man šķiet, kopumā Latvija biznesa sākšanai ir diezgan riskanta valsts, jo, piemēram, bieži mainās nodokļi. Tāpēc ir vajadzīgs kāds padomdevējs,» uzskata Ilze. Viņa domā, ka inkubatoru programma būtu jāpārskata un atbalsts varētu būt mazāk birokrātisks un saprotamāks. «Būtu vērtīgāk, ja valsts varētu palīdzēt risināt resursu pieejamības problēmas. Piemēram, tā nespēj apsaimniekot virkni nekustamo īpašumu, bet uzņēmējiem nav, kur strādāt,» tā Ilze.
#1/4
Ilze Jakuša-Kreituse
#2/4
Filmas Yae (2012, Japāna) filmēšanas laikā
#3/4
17. novembra sarīkojums Kocēnu novadā
#4/4
Seno ugunskuru nakts Saulkrastu pludmalē 2013. gadā
