Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus noteikumus, kuri nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību. Noteikumi nosaka vienota parauga stingrās uzskaites dokumenta –kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina (pavadzīme-rēķins) – lietotājus, lietošanas kārtību un rekvizītus, pavadzīmes-rēķina noformēšanas, reģistrācijas un piemērošanas kārtību, kā arī šo noteikumu ievērošanas uzraudzības un kontroles kārtību,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.Pavadzīmes-rēķina lietošanas kārtība attiecināma uz iekšzemē veiktajiem darījumiem ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem (kokmateriāli) vai ar darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu eksportu un importu.Pavadzīmes-rēķina veidlapu izgatavošanu, izplatīšanu nodokļu maksātājiem un uzskaiti vienotā datu bāzē (reģistrā) nodrošina Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos par stingrās uzskaites preču pavadzī-mēm- rēķiniem noteiktajā kārtībā. Pavadzīmi-rēķinu lieto šādiem darījumiem: kokmateriālu piegādēm iekšzemē, kuru darījumu raksturs ir kokma-teriālu pirkšana, pārdošana, kā arī eksports un imports. Kā arī šādu ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanai iekšzemē: ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi, piemēram, ciršanas tiesību piešķiršana, augošu koku un apaļkoku uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana; kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi, piemēram, zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana; kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana, antisep-tizēšana un cita veida ķīmiskā apstrāde; kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana. Kā arī kokmateriālu nodošanai citai juridiskajai vai fiziskajai personai vai kokmateriālu pārvietošanai, ja tiek izmantoti koplietošanas satiksmes ceļi,,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Pavadzīmes-rēķina veidlapas, kuras ir apritē saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.252 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība", ir izmantojamas līdz pilnīgai to izlietošanai.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

2007.gadā meža atjaunošanas vidējās izmaksas atkarībā no to zemes kvalitātes grupas bija no 88 līdz 105 Ls uz ha. Savukārt meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji svārstījās no 49 līdz 62 Ls uz ha, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējās viena kubikmetra koksnes izmaksas galvenajā cirtē bija 3.85 Ls, bet starpcirtē - 4.04 Ls. Galvenajā cirtē 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, kokmateriālu sagatavošanas vidējās izmaksas ir pieaugušas par 25%, kokmateriālu pievešanas no cirsmas līdz ceļam - par 24%, kokmateriālu transportēšanas uz iepirkšanas punktu - par 27%. Mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē ir palielinājušās saistībā ar vispārēju energoresursu cenu kāpumu un darbaspēka izmaksu pieaugumu.

Savukārt starpcirtē vidējās izmaksas aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu kokmateriālu sagatavošanā palielinājušās par 3%, kokmateriālu pievešanā no cirsmas līdz meža malai - par 3% un kokmateriālu transportēšanā uz iepirkšanas punktu - par 10%.

Lai iegūtu precīzu uzskaiti, vispirms ir jāsakārto kokmateriālu uzmērīšanas jautājumi, savu atbalstu likumprojekta par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos tālākai virzībai skaidro Latvijas koksnes kvalitātes ekspertu savienības prezidents Antons Orinskis. Viņaprāt, vispirms vajag ieviest vienotu kokmateriālu uzmērīšanas metodiku, kura visiem obligāti jālieto, veicot darījumus ar kokmateriāliem. Tikai tad var runāt par korektu uzskaiti. Uzmērīšana obligāti ir nepieciešama pirms ciršanas apliecinājuma saņemšanas un visos gadījumos, kad kokmateriāli maina īpašnieku. Tad šis uzmērījums varētu kalpot nodokļu aprēķinam, kā arī varētu iegūt precīzu kokmateriālu bilanci. Perfekta un ticama informācija par kokmateriālu apjomiem būtiski samazinātu iespējas kreisajiem darījumiem ar nezināmas izcelsmes kokmateriāliem, kā arī palielinātu nodokļu ieņēmumus, jo nelegālās koksnes apritē iesaistītā nauda tiek lēsta vairāku desmitu miljonu Ls apmērā, norāda A. Orinskis.

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība parakstījusi līgumu par 50 % SIA VMF Latvia kapitāldaļu iegādi no Zviedrijas kokmateriālu uzmērīšanas kompānijas VMF Qbera. Darījuma summa netiek atklāta. Šis darījums ļauj izmantot teju vai simts gadus uzkrāto Zviedrijas pieredzi kokmateriālu mērīšanā, kā arī ļauj sabanasēt kokmateriālu pārdevēju un pircēju ietekmi uz mērīšanu, uzsver SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība valdes loceklis Indulis Kovisārs. Viņš atgādina, ka Latvijā ik pa brīdim ir aktualizējies jautājums par kokmateriālu uzmērīšanu, ko vēl vairāk aktualizēja likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», kas stājās spēkā pērn. Pilnīgi precīzi koksni nomērīt nav iespējams, tāpēc katrs darījumā iesaistītais velk «deķīti uz savu pusi» — notiek strīdi par to, cik tad ir koksnes un kā noteikt tās patieso daudzumu.

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Apvienojot biznesa risinājuma piegādātāja HansaWorld un Rixtar pieredzi, ir izstrādāts specializēts risinājums līzinga kompānijām, liecina Db saņemtais paziņojums.

«Ar šī risinājuma palīdzību iespējams automatizēt līzinga operāciju apstrādi un uzskaiti, turklāt tagad to iespējams veikt integrēti vienā sistēmā ar pārējo uzņēmuma procesu uzskaiti un pārvaldi. Šis ir konkurētspējīgs risinājums pasaules mērogā, īpaši NVS valstu tirgū. Uzskatu, ka šis solis ļaus ievērojami palielināt Latvijas informāciju tehnoloģiju nozares pakalpojumu eksportu,» norāda HansaWorld Austrumeiropas reģionālais vadītājs Edmunds Sprūdžs.

HansaWorld sniegtā informācija atklāj, ka jaunais līzinga uzskaites risinājums izstrādāts kā daļa no HansaWorld Enterprise uzņēmumu vadības sistēmas. Lai arī šis risinājums galvenokārt ir paredzēts līzinga kompānijām, risinājuma plašās funkcionalitātes dēļ to iespējams izmantot gandrīz jebkurā uzņēmumā, kas strādā finanšu sektorā – krājaizdevu sabiedrībās, kredītiestādēs, investīciju kompānijās u.c.

Ministru kabineta noteikumu trūkuma dēļ likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos», kurš juridiski spēkā stājas 1. jūlijā, nedarbosies, tādējādi kavēšoties jauno ieroču pielietošana kreisās koksnes apkarošanai. To atzīst gan nozares uzņēmēji, gan arī Zemkopības ministrijas amatpersona. Jāatgādina, ka likumu Saeima pieņēma pērnā gada decembrī, kas uzdeva valdībai līdz šā gada 1. jūlijam izdot attiecīgus noteikumus. Taču līdz šim valdības sēdē attiecīgi noteikumu projekti vēl nav skatīti. Zemkopības ministrija tikai 16. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē pieteica noteikumu projektu, kas reglamentē koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, Latvijas nacionālā standarta piemērošanu, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālo summu un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtību. Jāatgādina, ka likums paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %, taču par katru lieko m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0.1 minimālās mēnešalgas apmērā. Ja apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, bet naudu parerdzēts ieskaitīt valsts budžetā.

Ar 2007. gada 1. janvāri spēkā stāsies jauni noteikumi, kuri noteiks kārtību, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumos ar kokmateriāliem. Jauna noteikumu redakcija, kas tika pieteikta izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, bija jāizstrādā vairāku iemeslu dēļ, skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītājas vietniece Nora Regža. Kā pirmo iemeslu viņa min šā gada sākumā Eiropas Padomes doto atļauju Latvijai pagarināt pašreiz spēkā esošo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk-nodoklis) piemērošanas kārtību, kas nosaka, ka darījumos ar kokmateriāliem nodokli par kokmateriālu piegādēm un ar šīm piegādēm saistītajiem pakalpojumiem valsts budžetā maksā kokmateriālu un pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Turklāt jauna noteikumu projekta redakcija, pēc N. Regžas teiktā bija jāizstrādā tāpēc, ka šogad Saeima grozījusi vairākas likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» normas. Šobrīd darījumos ar kokmateriāliem ir vajadzīga stingrās uzskaites preču pavadzīme - rēķins, taču pēc tam, kad spēkā stāsies sagatavotie jaunie noteikumi — ar 2007. gada 1. janvāri vairs stingrās uzskaites preču pavadzīme - rēķins nebūs nepieciešams. Tādējādi darījumos ar kokmateriāliem varēs izmantot VID piešķirtos numurus, nevis iegādāties stingrās uzskaites preču pavadzīmi - rēķinu. Tomēr tas nebūt nav vienīgais jauninājums. Tā jaunie noteikumi noteiks pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību tikai tādiem darījumiem ar kokmateriāliem (kokmateriālu piegādēm un ar kokmateriālu piegādi saistītajiem pakalpojumiem), kas veikti iekšzemē, skaidro N. Regža. Šī kārtība nebūs attiecināma uz kokmateriālu eksportu un importu. Pašreizējie noteikumi attiecas arī uz kokmateriālu importa un eksporta darījumiem. Bez tam jaunajos noteikumos iekļautas atsevišķas normas no Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajiem Metodiskajiem materiāliem par pievienotās vērtības nodokļa uzskaiti grāmatvedībā darījumiem ar kokmateriāliem, kurās noteikti ar kokmateriāliem veikto darījumu uzskaites reģistru veidlapu paraugi un to aizpildīšanas kārtība, norāda N. Regža.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica noteikumu projektu “Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtība, Latvijas nacionālā standarta piemērošana, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālā summa un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtība”, nordīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Noteikumu projekts paredz noteikt: koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību; uzskaiti, darījumu un personisko patēriņu apliecinošos dokumentus, to reģistrācijas kārtību un glabāšanas noteikumus; apaļo kokmateriālu uzmērīšanā obligāti piemērojamo standartu; akreditācijas prasības organizācijām, kuras darbojas koku un apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā, un šo organizāciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālo summu; kārtību, kādā personai tiek atmaksāti ieņēmumi no tai izņemto apaļo kokmateriālu realizācijas, ja persona pierāda īpašuma tiesības uz izņemtajiem un realizētajiem kokmateriāliem, nordīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.

Kā vienu no galvenajiem darba uzdevumiem 2006. gadam akcentējot Latvijas iekšējā koksnes tirgus attīstību, Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācija mainījusi nosaukumu, pārtopot par biedrību „Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija” („Latvian Timber Producers’ & Traders’ Association” – angļu val.), norādīts Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektora Harija Jordāna informācijā. Asociācija pārstāv lielākos Latvijas kokmateriālu ražotājus un tirgotājus, un ar nosaukuma maiņu tiek uzsvērti plāni piesaistīt uzņēmējus, kas strādā arī iekšējā tirgū. Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija dibināta, lai, sadarbībā ar valsts pārvaldes, biznesa un starptautiskajām institūcijām, veicinātu Latvijas kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības nozares attīstību. Veicinot iekšējā tirgus attīstību, LKRTA sadarbībā ar citām ieinteresētajām organizācijām šogad sākusi koksnes izmantošanas veicināšanas programmas realizāciju. 2006. gadā asociācija līdzdarbosies arī nozares ilgtermiņa attīstības programmu sagatavošanā, ES struktūrfondu operacionālo programmu izstrādē, izejmateriālu tirgus politikas veidošanā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, koksnes izstrādājumu ārējā tirgus izpētē un jaunu tirgu apgūšanā, kā arī nozares informācijas aprites un sabiedrisko attiecību veidošanā. LKRTA ir biedrs Latvijas Kokrūpniecības federācijā (LKF), kas Latvijas kokrūpnieku intereses pārstāv Eiropas Kokrūpniecības konfederācijā (CEI-Bois), norādīts jaLatvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektora Harija Jordāna informācijā.

Latvijas uzņēmēji nopērk Zviedrijas kompānijai piederošos 50% kokmateriālu uzmērīšanas līdera Latvijā SIA VMF Latvia kapitāldaļas, ziņo Dienas bizness.

Tādējādi vienīgais – 100% kapitāladaļu SIA VMF Latvia īpašnieks ir SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība (50% pieder Lavijas kokmateriālu pircēju biedrībai un 50% pieder Lavijas kokmateriālu pārdevēju biedrībai).

«Galvenais iemesls, kāpēc mēs izlēmām WMF Latvia pārdot, ir tāds, ka Latvijā esošais uzņēmums ir attīstījies tādā virzienā, ka tā visi klienti ir Latvijā. WMF Qbera Ekonomisk Forening tomēr ir zviedru kompānija, kas koncentrējas uz Zviedrijas tirgu, mums ir savi uzņēmuma attīstības mērķi un plānotie pasākumi, ar kuriem saskaņā mēs arī darbojamies,» tā situciju skaidro WMF QBERA Ekonomisk Forening pārstāvis Lars Eriks Elds. Savukārt SIA Latvijas Kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadība valdes loceklis Arnis Muižnieks norādīja, ka tika izmantots otra īpašnieka piedāvājums nopirkt kapitāldaļas. «Savulaik – 1998. gadā – Zviedrijas kokmateriālu uzmērīšanas kompānija izveidoja 100% savu meitaskompāniju, kuras 50% vēlāk 2005. gadā iegādājās Latvijas uzņēmēji, jo nebija jēgas veidot vēl vienu neatkarīgu uzmērīšanas dienestu no nulles,» tā A. Muižnieks. Viņš atgādina, ka 2005. gadā vēl bija situācijas, kad uzņēmumi savā starpā konkurēja ne tikai ar cenu, bet arī ar uzmērīšanas standartiem. «Uzņēmuma darbībā nekas nemainīsies un tā nosaukumā tiks saglabāta abreviatūra VMF, kas nozīmē neatkarīgu kokmateriālu uzmērīšanu,» tā A. Muižnieks.

Rīgas ostas uzņēmumā “KS Terminal” februāra sākumā tika uzkrauts iespaidīga izmēra kuģis ar Latvijas kokapstrādes eksporta produkciju uz ASV, pavēstīja Rīgas Brīvostas pārvaldē.

200 metru garais balkeris “Kambos” no Rīgas devās ceļā uz Hjūstonas ostu ASV ar 20 000 m3 OSB kokskaidu plātnēm, kas tapušas uzņēmuma “Kronospan” Latvijas ražotnē.

Latvijas kokapstrādes rūpniecības produktu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā ik gadu pieaug. Pērn Rīgas ostas terminālos tika pārkrauti seši miljoni tonnu dažādu kokmateriālu, ierindojot tos lielāko Rīgas ostas kravu grupu augšgalā ar ceturto daļu no kopējā ostas portfeļa.

Lielākais kokmateriālu tirgus Latvijas eksportētājiem ir Eiropas valstis, uz kurieni nonāk lielajos kuģos - balkeros. Arī “KS Terminal” piestātnēs šāda izmēra kuģi mežsaimniecības kravu uzkraušanai piestāj regulāri. Tāpat arī kokmateriālu kravas uz ASV tirgiem Latvijas eksportētāji nosūta regulāri, taču parasti tas notiek mazākos apjomos un konteineros ar pārkraušanu Roterdamā, vai kādā citā no lielajām Rietumeiropas konteineru ostām.

2019. gada pavasarī sāks darboties nozares datu centrs kokmateriālu plūsmas no krautuves mežā līdz apaļkoksnes patērētājiem, tādējādi radot jaunas iespējas tās dalībniekiem, vienlaikus audzējot viņu konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2017. gadā aizsāktais projekts par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadību, izveidojot Datu centru, izmantojot starptautisko papiNet datu standartu, tuvojas finišam,» pašreizējo projekta stadiju atklāj SIA VMF Latvia padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Šāda projekta īstenošana un iedzīvināšana ir iespējama tikai nozares spēlētājiem – kokmateriālu piegāžu ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem, vienojoties par attiecīgo datu standartu un arī pašiem investējot savās IT sistēmās, pievienojot tām atbilstošu moduli – tulkotāju, kas papiNet datu standartu konvertē katra uzņēmuma individuālajā IT datu sistēmā.

«Jaunā sistēma būtībā ir visas nozares atbilde uz kokmateriālu cenu pieaugumu, kas ļoti būtisks ir tieši kokrūpniekiem, un personāla izmaksu kāpumu un pieejamību, kas skar visu meža un arī pārējās jomas Latvijā,» tā uz jautājumu par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites Datu centra nepieciešamību atbild M. Gaigals. Šie jautājumi, kas skar tieši izmaksu kāpumu, ir svarīgi ne tikai atsevišķiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, bet gan visas nozares globālās konkurētspējas kontekstā. «Datu bāze, kurā atrodas visi pamatdati un klasifikatori un komunikācija notiek pēc vienota starptautiskā papiNet standarta, ir sava veida darba plānošanas instruments, jo ļauj salāgot ražošanu ar apaļkoksnes piegādēm, tās noliktavu meža krautuvē un kokrūpnieka koklaukumā,» tā M. Gaigals.

Nelegālās koksnes apriti Latvijā un ar to saistīto nodokļu nemaksāšanu cer mazināt ar speciāla likuma akceptēšanu, kas visiem liks mērīt apaļkoksni pēc vienotiem standartiem. Apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekts ļaus izbeigt Latvijā samērā bieži izmantoto konkurenci ar «kokmateriālu mērīšanu», nevis ar cenu, jo pašlaik katrs, kā vēlas, tā arī var mērīt, jo nekādu obligātu mērīšanas nosacījumu nav, skaidroja Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Viņš norādīja, ka šis likumprojekts atver apaļkoksnes apjoma noteikšanu importa, eksporta, kā arī iekšzemes darījumos, tāpēc tas ļaušot izveidot vienotu augošu koku un apaļo kokmateriālu darījumu uzskaites kārtību un palielināt nodokļu iekasēšanu par 8 līdz 15 milj. Ls, kas pēc Pasaules bankas un Pasaules dabas fonda pētījuma aplēsēm ejot secen Latvijas budžetam. Likumprojekts paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %. Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēti grozījumi, kuros tiks noteikti sodi par koksnes uzskaites kārtības pārkāpšanu.

Latvijas pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums PATA grupa 11. martā atklās savu pirmo kokmateriālu veikalu Polijā, kas atradīsies Olštinā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veidos astoņi veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un viens Polijā.

"Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu," uzsver PATA specializētās kokmateriālu veikalu ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs, norādot, ka 80% no pārdotās produkcijas būs PATA grupas uzņēmumu ražotie materiāli.

PATA grupas specializētajā kokmateriālu veikalu ķēdē ir pieejami dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Tāpat sortimentā ir pieejams divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti – briketes un kamīnmalka.

«Ja valsts vēlas, lai visi, nevis daži mežu nozarē strādājošie uzņēmumi maksātu nodokļus, tad ir nepieciešama perfekta kokmateriālu uzskaite, ko var panākt tikai tad, ja valsts noteiks, ka sertificēta eksperta atzinums ir vajadzīgs, veicot jebkādus darījumus iekšzemē ar koksni, respektīvi, jāveic kokmateriālu uzmērīšana, arī izvedot kokmateriālus no cirsmas, kā arī kokmateriālu importā,» tā uzskata Latvijas koksnes kvalitātes ekspertu savienības prezidents Antons Orinskis. Viņš norāda, ka ir jārada Latvijā vienota kokmateriālu uzmērīšanas metodika, jo nav normāli, ja viens mēra pēc tievgaļa, otrs — pēc resgaļa, bet trešais pēc vidus un valdībai jānosaka: visi kokmateriāli Latvijā jāuzmēra pēc šīs metodikas. Pretējā gadījumā uz vienas robežas mērot pēc vienas, bet uz otras pēc citas metodikas vienā un tajā pašā kravā uzmērītais kokmateriālu daudzums krasi atšķirsies. Perfekta un ticama informāciju par kokmateriālu apjomiem arī būtiski samazinās iespējas kreisās koksnes darījumiem, kā arī palielinās nodokļu ieņēmumus, jo nelegālās koksnes apritē iesaistītā nauda tiek lēsta vairāku desmitu milj. Ls apmērā, norāda A. Orinskis. Viņaprāt ir paradoksāli, ka nozaru asociācijas iestājas par to, ka vajadzīgs vienots uzmērīšanas standarts, bet politiķi divu gadu laikā nevar vienoties par vienotu dokumentu, kas to reglamentētu.

Kokrūpniecība ir viena no tām nozarēm, kura 2021. gadā piedzīvo augšupeju. Tas pozitīvi ietekmējis arī lielu daļu šajā sektorā iesaistīto, tostarp uzņēmumus, kuri Rīgas ostā piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriālu apstrādi un pārvadājumiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

"Izaugsmi ietekmē arī eksports uz ASV, jo Eiropas ražotāji pirmajā ceturksnī nosūtījuši par 30% vairāk kokmateriālu kravu kā pērn konkrētajā periodā. Lai gan kokmateriālu cenas ir augušas visā pasaulē, visstraujākais cenu un pieprasījuma kāpums ir vērojams tieši ASV, kur koksnes produkcijas cenas augušas pat trīskārtīgi", situāciju raksturo Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

"Pavasaris bijis ļoti aktīvs. Zāģmateriālu un plātņu materiālu apjoms "WT Terminal" ir audzis aptuveni divas reizes", uzsver Rīgas brīvostā strādājošā uzņēmuma "WT Terminal" valdes loceklis Andis Bunkšis.

"WT Terminal", kura darbības joma ir stividoru un zāģmateriālu apstrādes pakalpojumu sniegšana, jau vairākus gadus ir viens no augošākajiem uzņēmumiem Rīgas ostā. Palielinoties kokmateriālu pieprasījumam, "WT Terminal" turpina investēt noliktavu paplašināšanā un jaunas kraušanas tehnikas iegādē. "Šie ir salīdzinoši dārgi materiāli, līdz ar to kraušanas tehnoloģija un uzskaite ir cieši saistīta un nepavisam nav vienkāršs process. Investējam ne vien kraušanas tehnoloģijās, bet arī IT risinājumos, no kuriem tiešā veidā atkarīga precīza kravas uzskaite un nosūtīšana," skaidro A.Bunkšis.

Kreisās koksnes apkarošanai beidzot tiks iedarbināts viens no tās apkarošanas instrumentiem koku un apaļo kokmateriālu uzskaites nosacījumus darījumos. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, kas reglamentē koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, Latvijas nacionālā standarta piemērošanu, akreditācijas prasības organizācijām un civiltiesiskās apdrošināšanas minimālo summu un izņemto apaļo kokmateriālu realizācijā gūto ieņēmumu atmaksas kārtību. Jāatgādina, ka likumu Saeima pieņēma pērnā gada decembrī, kas uzdeva valdībai līdz šā gada 1. jūlijam izdot attiecīgus noteikumus. Taču tikai vakardienas — 6. septembra valdības sēdē šie noteikumi tika pieņemti. Tādējādi tie reāli varētu sākt darboties ar vairāk nekā divu mēnešu ilgu aizkavēšanos. Jāatgādina, ka likums paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %, taču par katru lieko m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0.1 minimālās mēnešalgas apmērā. Ja apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, bet naudu paredzēts ieskaitīt valsts budžetā.

Likumprojekts par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos paredz, ka kokmateriālu uzmērīšana ir jāveic saskaņā ar kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu. Apaļo kokmateriālu uzskaite darījumos būs jākārto tā, lai varētu noteikt to izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu. Pieļaujamā mērījumu kļūda ir līdz 10 %, taču par katru lieko m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0,1 minimālās mēnešalgas apmērā. Ja apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē. Abos gadījumos ienākumus no iekasētās soda naudas un apaļkoku pārdošanas paredzēts ieskaitīt valsts budžetā. Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēti grozījumi, kuros tiks noteikti sodi par koksnes uzskaites kārtības pārkāpšanu; par to apmēriem Zemkopības un Tieslietu ministrijai pēc E. Repšes ierosinājuma gan vēl būs jāvienojas.

«Apsveicami, ka Apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekts, kaut arī lēni virzās uz priekšu un cerams, ka to akceptēs arī Saeimā,» tā valdība slēmumu atbalstīt minēto likumprojektu un nodot tā izskatīšanu Saeimā komentē Latvijas koksnes kvalitātes ekspertu savienības prezidents Antons Orinskis. Viņaprāt, vispirms vajag ieviest vienotu kokmateriālu uzmērīšanas metodiku, kura visiem obligāti jālieto, veicot darījumus ar kokmateriāliem. Tikai tad var runāt par korektu uzskaiti. Uzmērīšana obligāti ir nepieciešama pirms ciršanas apliecinājuma saņemšanas un visos gadījumos, kad kokmateriāli maina īpašnieku. Tad šis uzmērījums varētu kalpot nodokļu aprēķinam, kā arī varētu iegūt precīzu kokmateriālu bilanci. Perfekta un ticama informācija par kokmateriālu apjomiem būtiski samazinātu iespējas kreisajiem darījumiem ar nezināmas izcelsmes kokmateriāliem, kā arī palielinātu nodokļu ieņēmumus, jo nelegālās koksnes apritē iesaistītā nauda tiek lēsta vairāku desmitu milj. Ls apmērā, norāda A. Orinskis.