Quantcast
Būve

Sākas būvdarbi vēl vienā Liepājas šosejas posmā

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Sākušies būvdarbi autoceļa Rīga–Liepāja (A9) posmā no Apšupes pārvada pār dzelzceļu līdz Anneniekiem (39,1.-60,1.km) Tukuma un Dobeles novados, informē uzņēmums Latvijas Valsts ceļi.

Līdz ar segas pastiprināšanas darbiem tur tiks atjaunoti arī tilti pār Bērzi un Bērzupīti. Būvprojektu izstrādāja SIA Projekts 3, būvdarbus veic SIA Strabag. Līgumcena ir EUR 9,793 miljoni, šos darbus līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Būvdarbiem paredzētas 270 kalendārās dienas.

Satiksme remontdarbu posmā tiek organizēta ar ceļa zīmēm un braukšanas ātrums ir ierobežots līdz 70 un 50 km/h. Būvobjekta šķērsošanai pašreiz ir nepieciešamas aptuveni 20 minūtes. Darbus izvēršot, satiksme tiks regulēta ar astoņiem luksoforiem un būs jārēķinās ar ievērojami ilgāku ceļā pavadīto laiku.

Kopumā šogad Liepājas šosejā remontdarbus plānots veikt 57,3 kilometros. Rudenī beigs segas pastiprināšanas darbus posmā no Durbes līdz Grobiņai (163,28.-185,80. km), kā arī Apšupes ceļa pārvada pār dzelzceļu pārbūvi 38,7. km. Paredzams, ka vēl šajā sezonā būvdarbi tiks uzsākti arī posmā no tilta pār Lielupi pie Kalnciema līdz krustojumam ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) (24,4.-38,2. km). Remontdarbu ietvaros tiks veikta arī tilta pār Lielupi rekonstrukcija, darbu laikā tilts tiks pilnībā slēgts satiksmei un tā apbraukšanai tiks izbūvēts pagaidu tilts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu remonts Rucavas novadā uz lielceļa Liepāja–Lietuvas robeža rada bīstamas situācijas. Remontdarbi pamudinājuši Rucavas novada domi ierobežot satiksmi uz pašvaldības ceļa Sikšņi–Liepieni, kuru šobrīd daudzi izvēlas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pašvaldības ceļu izmanto pārlieku intensīvi un ļoti smaga tehnika, un tas tiek pamatīgi bojāts, deputātus domes sēdē informēja Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks.

Rucavas novada domes deputāti pēc neilgām debatēm kārtējā sēdē 23. jūlijā pieņēma lēmumu aizliegt pa ceļu Sikšņi–Liepieni Dunikas pagastā braukt kravas automašīnām, kas smagākas par 18 tonnām. Uz ceļa tiks izvietotas atbilstošas aizlieguma zīmes. Noteiktie ierobežojumi paredz atbalstīt vietējos uzņēmējus un izsniegt atļaujas tiem, kuriem būs nepieciešamība pa ceļu braukt ar smago tehniku.

Kursas Laiks novēroja, ka Sikšņu ceļu izmanto liels skaits smago automašīnu un tas visu laiku ir tīts pastāvīgā putekļu mākonī, tādējādi samazinot redzamību līdz minimumam. Daudzi nepacietīgāki braucēji mēģina apbraukt lielceļa remontdarbus caur Sikšņiem, tādējādi radot papildu vieglo automašīnu plūsmu. Lai arī līkums ir teju 20 kilometru, tomēr to iespējams pārvarēt ātrāk nekā pusstundā, kas jāpavada, gaidot pie 11 luksoforiem remontdarbos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajam mācību gadam, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem piedāvā iespēju doties bezmaksas ekskursijā uz Ceļu laboratoriju, informē LVC.

Laboratorijā skolēniem tiek demonstrētas dažādas iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīti ceļu būves materiāli: smilts, šķembas, grants, bitumens, u.c.

Ceļu laboratorijas speciālisti katru dienu uzņem ekskursantus no visas Latvijas. Ja ekskursanti ierodas ar savu transportu, tad viņiem ir iespēja arī izbraukt uz konkrētu objektu, iepazīstoties ar kvalitātes pārbaudēm uz ceļa, mērot ceļa līdzenumu, raupjumu, nestspēju.

Ekskursijas LVC Ceļu laboratorijā varēs notikt līdz novembra beigām. 2016. gadā ekskursijas atsāksies maijā.

LVC Ceļu laboratorija atrodas Rīgā, M.Rencēnu ielā 1a.

Ceļu laboratorija ir VAS Latvijas Valsts ceļi struktūrvienība, kas veic autoceļu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu, kā arī veic pētnieciskos darbus. Ceļu laboratorijas speciālisti dodas veikt pārbaudes uz asfaltbetona rūpnīcām, uz ceļu posmiem, kur tiek veikts remonts, kā arī pārbauda šķembas, bitumenu un citus izejmateriālus, no kuriem top ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maģistrāles A-7 remonts posmā no Ķekavas līdz Iecavai vēl nav pabeigts. Tādēļ transporta līdzekļu vadītājiem šeit jāievēro braukšanas ātruma ierobežojums, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Braukt pa jaunu asfaltu uz septiņdesmit, tas šķiet absurds. Ir arī sazīmēti visi horizontālie apzīmējumi – līnijas ceļa vidū, malās. Reti, kurš vadītājs ievēro ātruma ierobežojumus. Taču policistiem šis posms ir īstais «medību lauks»,» neizpratni par ierobežojumiem uz ceļa izteicis kāds šoferis, kurš publiski savu vārdu izpaust nevēlējās.

Autoceļa uzturētājs, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» (LVC) skaidro, ka remonts tomēr pilnībā nav pabeigts un ātruma ierobežojumi ir tikai un vienīgi rūpēs par satiksmes dalībnieku drošību. LVC speciālists Voldemārs Šķēle Bauskas Dzīvei stāsta, ka jauna, nesen ieklāta asfaltbetona virskārta nenodrošina pietiekamu riepu un seguma virsmas saķeri. Šādam segumam ir paaugstinātas slīdamības risks. Strauji bremzējot, automobilim ir garāks bremzēšanas ceļš, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Jaunai virskārtai nepieciešams aptuveni mēnesis, lai satiksme no tās nodeldētu bitumena plēvīti, kas ir iemesls nepietiekamai saķerei. LVC Kvalitātes kompetences centra Ceļu laboratorija saķeres koeficienta mērījumus veic aptuveni mēnesi pēc virskārtas ieklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Baložos atjauno kūdras dzelzceļu

Laura Mazbērziņa, 09.05.2018

Gatavo kūdras izolācijas plāšu transportēšana, aptuveni 1960-tie gadi.

Foto no Baložu pilsētas bibliotēkas krājuma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu satiksmes nepārtrauktību – vienlaikus savu ceļu varētu turpināt gan Daugavgrīvas šosejas autobraucēji, gan kravas vilcieni ceļā uz Krievu salu -, Bolderāja 2 stacijas tuvumā slejas 12 metrus augsts smilšu uzbērums. Lai to izveidotu, ceļu būvnieki izmantojuši 190 000 kubikmetru smilšu, kas ietilpst aptuveni 10 500 kravas mašīnās, teikts paziņojumā medijiem.

«Šis uzbērums strādnieku vidū ir ieguvis slavu kā «nāves kalns»», jo būvdarbu laikā šajā uzbērumā savu funkcionēšanu ir beiguši pieci frontālie iekrāvēji, kā amizantu faktu būvniecības laikā atzīmē A.C.B. ceļu būves speciālists Dāvis Serdāns.

Projekts ir saistīts ar Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules Mantojuma pieminekļa zonas atslogošanu no kravu pārkraušanas darbībām Daugavas labajā krastā, pārvietojot kravas termināļus no Andrejsalas un Eksportostas uz Rīgas brīvostas no jauna izbūvējamo teritoriju Krievu salā Daugavas kreisajā krastā.

«Šajā projektā viens izaicinājums seko otram. Sākot ar to, ka objekta lielākā daļa atrodas uz purva, beidzot ar to, ka 12 metru augstais uzbērums jāizveido vietā, kurā nav praktiski nekādu piebraukšanas iespēju,» stāsta D. Serdāns. «Objektā strādājām visu diennakti, vairākus mēnešus pēc kārtas. 23 stundas bija reālais darba laiks, viena stunda tika veltīta degvielas uzpildīšanai un darbaspēka maiņai,» piebilst D. Serdāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Binders gaida, kad varēs uzsākt ceļa rekonstrukcijas darbus Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA "Binders", atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām, plāno uzsākt Lietuvas valsts nozīmes reģionālā ceļa Kūlupenai - Darbenai pilnu rekonstrukciju.

Lai arī būvdarbi bija jāuzsāk jau 16.martā, saistībā ar Lietuvas valdības lēmumu no 17.marta slēgt valsts robežas, darbu sākums tiek prognozēts ne ātrāk kā maijā. Šobrīd notiek darba izpildes grafiku un robežu šķērsošanas procedūras saskaņošana.

Pašlaik grantētā ceļa Nr. 2306 Kūlupenai - Darbenai posmu no 0,00 līdz 11,240 un no 11,880 līdz 14,669 kilometram pārbūves gaitā paredzēts pilnībā rekonstruēt, veicot pilnu ceļa segas konstrukcijas izbūvi, tai skaitā atsevišķos posmos veicot atkūdrošanu, kā arī ieklājot asfalta kārtu. Tāpat tiks demontētas vecās un izbūvētas 14 jaunas ceļu šķērsojošās caurtekas un ceļa barjeras, kā arī veikts ceļa posmā esošā tilta remonts. Projekta līgumcena ir 5,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieki sola lielāko daļu remontdarbu Rīgas ielās pabeigt līdz 31.augustam

Lelde Petrāne, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien ticies ar to būvkompāniju vadītājiem, kuras veic remontdarbus Rīgas galvenajās ielās. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība IGATE, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Sarunā ar būvniekiem esot saskaņoti remontdarbu beigu termiņi.

Brīvības ielas atjaunošanas grafiks ir šāds:

no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai gan brauktuve, gan ietves līdz 31.augustam.

No Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai brauktuve un ietves - līdz 5.septembrim.

No VEF tilta līdz Teikai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, bet ietves līdz 10.septembrim.

No Teikas līdz Juglas ielai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, ietves – līdz 8.septembrim.

Lāčplēša ielā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves remontdarbu beigu termiņš ir 3.septembris, ietvju – 31.augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šā gada ceļu būvniecības sezona tuvojas noslēgumam, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem uz valsts reģionālā autoceļa Ķekava – Skaistkalne (P89) posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) turpinās pamatīgi remontdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ziemā būvnieki ņems tur tehnoloģisko pārtraukumu, bet 2017. gada pavasarī ceļa būvdarbi atsāksies. Līdz nākamā gada rudenim gandrīz deviņus kilometrus garais ceļa posms, kas līdz šim bija viens no sliktākajiem ceļiem valstī, būs izbūvēts pilnībā no jauna.

Lai būvnieki varētu veikt paredzētos remontdarbus, satiksme pašlaik ierobežota pa posmiem, kas nav garāki par 500 metriem vienā joslā, jo ceļu slēgt nav iespējams. Izņēmums ir Skaistkalnes centrs, kur lietus un ūdens kanalizācijas darbu dēļ bija nepieciešamība uz laiku slēgt ceļa posmu, izveidojot apvedceļu. Pašlaik satiksme caur Skaistkalni ir atjaunota.

Līdz šīs būvniecības sezonas beigām tiks demontēts vecais ceļa segums, daļēji izbūvēta jauna salizturīga ceļu klātne, ieklāts minerālmateriālu maisījums divās kārtās un daļēji uzklāta jauna asfaltbetona seguma apakškārta. Būs arī pabeigti grāvju rakšanas un tīrīšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā tapa pilnībā no jauna uzbūvētais tilts pār Mazo Juglu Suntažos

Dienas Bizness, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Februāra sākumā salabotas avārijas bedres par 65 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīkla kopējais garums ir 20 081 km, no tiem 11 075 km ir autoceļi ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Lai grants ceļš kalpotu pienācīgi un ilgstoši, tam jāveic regulāri uzturēšanas darbi: seguma planēšana, ko sarunvalodā mēdz saukt arī par greiderēšanu, ceļa klātnes profilēšana, iesēdumu un bedrīšu remonts, īpašos gadījumos – seguma atputekļošana, caurteku un grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana; krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs, ceļu nodalījuma joslā un zāles pļaušana.

Savukārt atkarībā no satiksmes intensitātes reizi 3-10 gados ir jāveic grants seguma atjaunošana. Konstatēts, ka laika apstākļu ietekmē grants seguma autoceļš vidēji zaudē 1 cm seguma gadā. Grants seguma atjaunošana sastāv secīgi no pamatnes profila izveidošanas, jaunas grants kārtas izbūves un tās noveltņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Pārbaudot Daugavpils šosejas remontdarbu kvalitāti, pārkāpumus neatrod

Dienas Bizness, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu laboratorijas speciālisti šoruden veica noslēguma pārbaudes ceļa rekonstrukcijas posmā uz Daugavpils šosejas (A6) pie Klidziņas. Pārbaužu rezultātā atkāpes no kvalitātes prasībām netika konstatētas, informē LVC.

Asfaltbetons izremontētajā posmā ir līdzens. Iegūtās mērījumu vērtības ir zem 2 mm/m, un jo zemāka mērījuma vērtība, jo līdzenāks asfalts. Riepu saķeres koeficienta mērījumi uzrādīja vērtību virs 0,54, kas atbilst līguma prasībām. Jo lielāka koeficientu vērtība, jo labāka ir riepu saķere ar asfaltbetona segumu.

Asfaltbetona kārtu biezuma mērījumi atbilst noteiktajām prasībām (4 cm ± 5 mm apakškārtai un 3,5cm±5 mm virskārtai). Prasībām atbilst arī poru saturs un izturība pret paliekošajām deformācijām (cik noturīga asfalta sega ir pret laika apstākļiem un transporta slodzēm).

Šogad seguma rekonstrukcija notika uz autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pātarnieki) (A6) no Ziedugravas līdz Klidziņai (76,6. − 77,87. km) un no krustojuma ar valsts vietējas nozīmes ceļu Zemkopības institūts – Skrīveri (V918) līdz Aizkraukles Luterāņu baznīcai (80,28. − 81,76. km.). Pirms tam remonts šajos posmos tika veikts 2003. gadā, un vecais asfalta segums bija jau nolietojies – uz tā bija izveidojušās plaisas, rises, asfalts bija nodilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDZ Infrastruktūra apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LDZ Infrastruktūra neto apgrozījums pērn sasniedzis 23,94 miljonus eiro, kas ir par 9,1% lielāks nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn palielinājās Latvijas dzelzceļa sliežu ceļu kapitālā remonta pasūtījums.

Jāpiebilst, ka pērn kāpa arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza 889,53 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2014. gadā uzņēmums nodrošināja 505 darbavietas.

Kopējie LDZ Infrastruktūra veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžētā pērn sasniedza 1,991 miljonu eiro.

LDZ Infrastruktūra 2015. gadā turpinās sniegt standartiem atbilstošus, augstas kvalitātes sliežu ceļu būvniecības un remonta pakalpojumu Latvijas dzelzceļš koncerna ietvaros, ka arī uzņēmuma ārējiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Avarējuša auto remontu skaidrā naudā kompensēs tikai 70% apmērā

Māris Ķirsons, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas atlīdzība skaidrā naudā par ceļu satiksmes negadījumā cietuša auto remontu nebūs lielāka par 70% no aprēķinātās zaudējumu summas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz sagatavotie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, ko šodien plānots skatīt Ministru kabineta sēdē. «Tas ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, jo bieži vien ceļu satiksmes negadījumā cietušo auto īpašnieki izvēlas, lai apdrošinātājs izmaksātu kompensāciju skaidrā naudā, nevis uz sava rēķina novērstu bojājumu, kā rezultātā remonts tiek veikts pie meistariem, kuri nodokļus nemaksā vai maksā ļoti minimāli,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Viņa uzsver, ka vēlme ir ierobežot skaidras naudas izmantošanu autoremonta jomā. «Izvēles iespēja paliks: gribi saņemt skaidrā naudā – vari saņemt, bet tās apmērs būs mazāks, kā izvēloties auto remontu apdrošināja izvēlētā servisā,» uzsver D. Reizniece-Ozola. Grozījumi tomēr dos iespēju kompensāciju saņēmējiem arī saņemt vairāk, ja vien tiks izpildīti izvirzītie nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pieejama informācija par Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa būtiskiem bojājumiem

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ceļu satiksmes drošības direkcijas"(CSDD) e-pakalpojumos (e-CSDD) tiek piedāvāta jauna iespēja – uzzināt informāciju par Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa būtiskiem bojājumiem pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Proti, ja pēc smagas avārijas transportlīdzeklim tiek anulēta tehniskā apskate, vai arī apdrošinātāji ir novērtējuši, ka auto ir uzskatāms par bojā gājušu - tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots - CSDD reģistrā par šādu faktu tiek izdarīta atzīme.

Informācija pieejama e-CSDD sadaļā “Tehniskās apskates dati” un to var saņemt jebkurš potenciālais auto pircējs.

Tādejādi pircējs var izvairīties no nepatīkama pārsteiguma un pievērst uzmanību auto faktiskajam stāvoklim.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Programmatūras nepilnības Latvijā novērstas gandrīz 60% Volkswagen automašīnu 

Latvijā "Volkswagen" tā sauktās dīzeļgeitas lietā programmatūras nepilnības apzinātas 7742...

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu būvnieka A.C.B. apgrozījums pārsniedzis 80 miljonus, peļņa sarukusi

Lelde Petrāne, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves kompānija A.C.B. pērnajā gadā pārsniegusi 80 miljonu eiro apgrozījumu, liecina tās sniegtā informācija. Uzņēmumu grupa palielinājusi darbinieku skaitu, investējusi 2,5 miljonus eiro attīstībā, kā arī samaksājusi nodokļos 9,3 miljonus eiro.

«Smagie konkurences apstākļi, ievērojamais skaits tirgus spēlētāju, to skaitā arī «pelēko ekonomiku» atbalstošie uzņēmumi, būtiskais projektu rentabilitātes kritums – šo visu A.C.B. grupai 2014. gadā ir izdevies pārdzīvot,» tā pērnā gada finanšu rezultātus komentē A.C.B. uzņēmumu grupas finanšu direktors Armands Sviķis. «Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu grupa piedzīvojusi 40% peļnas kritumu, kas saistāms ar ievērojamu uzņēmējdarbības konkurenci reģionos,» atklāj A. Sviķis.

«Esam paplašinājuši grupu ar vēl vienu meitas uzņēmumu ACB Betons, stiprinot transportbetona ražošanu un tā piegādes pakalpojumu sniegšanu; esam iegādājušies 50% akciju uzņēmumam SMP Būve, spēcinot grupas kompetenci dzelzceļu infrastruktūras būvniecībā. Vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apjomā atjaunots tehnoloģiskais parks, iegādājoties asfalta ieklāšanas, līdzināšanas un rakšanas darbu tehniku, tāpat ievērojami līdzekļi ieguldīti inovācijās – 3D mašīnkontroles iekārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LAU atjauno un remontē ap 100 autobusu pieturvietām visā Latvijā

Žanete Hāka, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad veic ap 100 autobusa pieturvietu remontdarbus un atjaunošanu visā Latvijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Daļa autobusu pieturvietu, kas bija morāli un fiziski novecojušas un neatbilda arhitektūras prasībām apdzīvotās vietās, bija jānojauc, to vietās jau ir uzbūvētas vai tuvākajā laikā tiks uzceltas jaunas pieturvietas, savukārt citām tiek veikti renovēšanas darbi.

Piemēram, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Talsu ceļu rajona Talsu nodaļai 2016.gadā par autoceļu ikdienas uzturēšanas līdzekļiem paredzēts veikt 6 autobusu pieturvietu remontdarbus, bet 4 paviljonus uzbūvēt no jauna. Vecās pieturvietas tiks nojauktas Zvirgzdos, Ārlavā, Lubezeres pagriezienā un Anužos, kur vietā tiks izbūvēti jauni paviljoni.

Savukārt Alūksnes ceļu rajona Alūksnes nodaļai bija jāremontē pieci autobusu pieturvietu paviljoni, bet viens jāuzbūvē no jauna. Liepnas autobusu pietura bija jānojauc, un tagad Liepnā ir uzbūvēts tipveida vieglmetāla autobusu pieturvietas paviljons 3.75x1.4 metru platībā. Gan jaunā autobusu pieturvieta Liepnā, gan renovētie paviljoni ir aprīkoti ar soliņiem un betona atkritumu urnām.

Komentāri

Pievienot komentāru