Budžets

Sākas valsts iestāžu tēriņu mēnesis

Daiga Laukšteina, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Ministrijām ir neiztērēti budžeta līdzekļi, bet vienlaikus tiek pieprasīta un arī papildus piešķirta nauda, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā gadu no gada secina Valsts kontrole (VK) valsts saimnieciskā gada pārskata revīzijā. Ministrijas un centrālās valsts iestādes kopumā 2014. gadā nav izlietojušas 3% no piešķirtajiem līdzekļiem, tajā skaitā veiktās budžeta pārdales. Jāuzsver, ka tieši daudzās apropriācijas jeb naudas summas pārnešana no vienas budžeta programmas uz kādu citu saņem VK bargus aizrādījumus, jo «ceļojošo» līdzekļu apjoms ir iespaidīgs. Proti, 2014. gadā tas ir audzis par 2% un lēšams vairāk nekā 60 miljonu eiro apmērā. Veicot budžeta līdzekļu pārdali, Finanšu ministrijai (FM) un Ekonomikas ministrijai (EM) piešķirtais finansējums ir samazināts, bet lielākajai daļai pārējo ministriju – palielināts. Tā Zemkopības ministrijai (ZM) papildus piešķirtais finansējums ir proporcionāli lielākais palielinājums starp ministrijām (par 24%). Neiztērētie līdzekļi ir jāatskaita valsts budžetā atpakaļ, tāpēc politologs Filips Rajevskis vērš uzmanību, ka tieši decembrī var izveidoties nenormāla situācija, kad valsts institūciju tēriņi krietni pārsniedz citu gada mēnešu izdevumu apmēru. Šādu tendenci pasvītro arī VK.

Visu rakstu Sākas valsts iestāžu tēriņu mēnesis lasiet 1. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izglītības iestāžu ēdinātāji: Bez valsts atbalsta bankrotēsim

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzsākts Konsultē vispirms principa ieviešanas jaunais novērtējums

Lelde Petrāne, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī uzsākts otrais novērtējuma posms par Ekonomikas ministrijas rosinātā principa «Konsultē vispirms» ieviešanu uzraudzības iestāžu darbā. Kopumā iniciatīvā iesaistījušās un novērtējumā tiks vērtētas 22 uzraugošās valsts iestādes.

Iniciatīva «Konsultē vispirms» tika uzsākta 2017. gadā ar vīziju radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kur prioritāte ir uz klientu orientēta valsts pārvalde. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labāku sadarbību starp uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem, uzsverot, ka iestāžu galvenais pienākums nav sodīt, bet gan būt uzticamiem palīgiem un sadarbības partneriem, nodrošinot, ka uzņēmēji zina un izprot savus pienākumus. Līdz ar to uzraugošās valsts iestādes ir uzsākušas apjomīgu darbu, lai veicinātu pārmaiņas valsts pārvaldes un uzņēmumu sadarbībā. Lai izvērtētu «Konsultē vispirms» ieviešanas progresu un identificētu jomas, kurās nepieciešami pilnveidojumi, Ekonomikas ministrija 2018. gadā izstrādāja novērtējuma instrumentu un reizi gadā vērtē iestāžu atbilstību principam «Konsultē vispirms».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Partiju finansējums no valsts budžeta nav lieka greznība

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi valsts budžetā devuši 75 miljonus eiro

Dienas Bizness, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. No vairāku iestāžu puses plāns vēl tiks precizēts.

«Finanšu ministrijas novērtējumā 2015. gadā papildu ieņēmumi valsts budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem bijuši 75,4 miljonu eiro apmērā. Tas ir sekmīgas valsts iestāžu un atbildīgo dienestu sadarbības nopelns, tomēr mums priekšā vēl daudz darāmā, lai sasniegtu mērķi. Priekšlikumu iesniegšana un plāna sagatavošana ir pirmais solis, bet visu nozaru institūciju, sociālo un sadarbības partneru lielākā atbildība būs tā, lai plānā iekļautie uzdevumi tiešām tiktu īstenoti, kā arī tiktu meklēti dažādi citi risinājumi uzlabojumiem savās nozarēs. Plāns nav akmenī kalts, tas ir dzīvs, tāpēc esam atvērti arī citiem valsts pārvaldes iestāžu, partneru, ekspertu un visas sabiedrības priekšlikumiem. Ēnu ekonomikas mazināšana ir visu kopīgs darbs,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bailēm no koronavīrusa ir plaša ietekme gan uz pasaules ekonomiku, gan uz dažādu aktīvu cenu. Panikas iespaidā, piemēram, naftas vērtība strauji noplanējusi līdz 50 ASV dolāriem par barelu.

Valdot šādam fonam, manāmi spriedumi, ka grūtāki laiki var gaidīt tās tautsaimniecības, kas atkarīgas no šī resursa pārdošanas.

Šādu ekonomiku vidū ir arī Krievija, kura turklāt pēdējā laikā solījusi īstenot dāsnākas tēriņu programmas.

Šobrīd tiek rēķināts, ka Krievijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, ir nepieciešama naftas cena pie 42 ASV dolāru atzīmes par barelu (tas ir daudz labāk nekā daudziem citiem naftas ieguvējiem). Augstāka naftas vērtība šai valstij ar budžeta pārpalikumu ļāvusi strādāt jau kopš 2017. gada. Krievijas lielākie tirdzniecības partneri ir Eiropas Savienība un Ķīna. Abu šo reģionu ekonomikām tiek paredzēta sabremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nemiro: Ekonomikas ministrijai nevajadzētu pārcelties uz bijušās komunistiskās partijas ēku

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai un tās padotības iestādēm nevajadzētu pārcelties uz ēku Elizabetes ielā 2, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

"Uz bijušās komunistiskās partijas ēku, kas atrodas Elizabetes ielā, mums pārcelties nevajadzētu. Jāskatās dažādi varianti, varbūt to ēku vispār ir jājauc nost," sacīja ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd tiek vēl izvērtēts jautājums par Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu iespējamo pārcelšanos uz vienu ēku. "Process pašreiz ir izvērtēšanas stadijā," teica Nemiro.

Tāpat viņš norādīja, ka jautājums par Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu apvienošanu vienuviet nav "degošs".

"Varbūt ar laiku būtu jāpārvācas, bet kur tas notiktu, vai tā būtu ēka Elizabetes ielas ēka, vai kāda cita, vēl ir jābūt vērtējumam. (...) Tas nav aktuāls, degošs jautājums. Aktuāli tas būtu tāpēc, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pakalpojumus saņemt vienā ēkā, bet tas nenozīmē, ka mēs tagad kaut kur skrienam, pa galvu, pa kaklu," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Nebanku finanšu sektors Latvijā piedzīvo kāpumu

Žanete Hāka, 07.06.2016

Latvijā reģistrētas 478 finanšu palīgsabiedrības, 240 citi finanšu starpnieki, 124 piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji, kā arī 8 apdrošināšanas sabiedrības, 13 pensiju fondi un 44 ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finanšu starpnieki – apdrošināšanas sabiedrības, pensiju un ieguldījumu fondi, piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji, finanšu palīgsabiedrības un citi finanšu starpnieki gūst aizvien lielāku nozīmi tautsaimniecības struktūrā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Pēckrīzes laikā, kad banku aktivitāte kritās, nebanku finanšu sektors Latvijā piedzīvoja kāpumu un līdztekus bankām veicina arī finanšu pakalpojumu lomas pieaugumu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē. Tas noticis savstarpējā mijiedarbībā ar kredītiestāžu sektoru, jo nebanku finanšu iestāžu aktivitāti sekmējuši banku kredīti sektora uzņēmumiem, savukārt finanšu starpnieku sekmīgā darbība ļāvusi tiem uzkrāt nozīmīgus resursus savos banku kontos. Šajā rakstā aplūkosim, kas veido nebanku finanšu sektoru un kāda ir šī sektora uzņēmumu loma banku kredītu un noguldījumu portfelī Latvijā un eirozonas dalībvalstīs kopumā, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta principa «konsultē vispirms» plašāku ieviešanu valsts pārvaldē

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji šodien notikušajā Tirgus uzraudzības padomes sanāksmē norādīja, ka jau šobrīd savā ikdienas darbā pastiprinātu uzmanību pievērš uzņēmēju informēšanai un konsultēšanai, vienlaikus uzsverot, ka atbalsta principa «konsultē vispirms» plašāku ieviešanu valsts pārvaldē, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 2. novembrī, sasauca Tirgus uzraudzības padomes sēdi, uzsākot diskusiju un tikšanās ciklu ar komersantus uzraugošajām institūcijām, lai diskutētu par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas mehānismiem un uzsāktu «konsultē vispirms» principa ieviešanu.

«Tiekoties ar uzņēmējiem reģionos, vērojama spriedze starp valsts uzraugošajām iestādēm un sabiedrību. Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro. Savukārt, pēdējā laikā publiskotie stāsti par valsts un pašvaldību iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem ataino sodīšanas praksi kā ierastu tirgus uzraudzības mehānismu. Tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums nav sodīt, bet gan nodrošināt, ka uzņēmēji, pirmkārt, zina par saviem pienākumiem gan pret saviem klientiem un darbiniekiem, gan pret valsti, un otrkārt, ka viņi godprātīgi tos pilda,» sanāksmē uzsvēra A. Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs akciju tirgū mēdz ievadīt svārstīgāku un peļņas ziņā liesāku periodu.

Maijam finanšu tirgū iedalīta īpaša loma. Tas ir pēdējais pavasara mēnesis pirms perioda, kad tirgū mēdz būt vērojama mazāka aktivitāte un potenciāli lielāks cenu svārstīgums. Maijs Volstrītā tiek saistīts ar teicienu «Sell in May and go away!», kas paredz, ka akcijas tiek pārdotas un investori portfeļos tur paaugstinātu skaidras naudas īpatsvaru, lai vērtspapīru tirgū atgrieztos vien oktobra otrajā pusē. Jau ziņots, ka akciju tirgū vasara (kas ir arī atvaļinājumu sezona) dažkārt investoriem tiek saistīta ar pārziemošanas periodu.

Vasara un septembris

Vasaras mēneši vidēji akcijām nav bijuši tie paši veiksmīgākie. Jūnijā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš 1950. gada vidēji nedaudz ir sarukusi. Kopš 2000. gada šajā mēnesī zemāk tā planējusi pat visai strauji – vidēji par 1,06%. Jūlijā akcijām vidēji klājies nedaudz labāk, lai gan augustā atkal ir vērojams šo vērtspapīru cenu kritums. Neko diži labi neizskatās vēl tas, ka uzreiz pēc vasaras nāk septembris, kas akcijām vēsturiski ir bijis pats sliktākais gada mēnesis – kopš 1950. gada vidēji tā laikā ASV akciju cena sarukusi par 0,62% (bet kopš 2000. gada tā vidēji samazinājusies par 1,13%). Tādējādi, ja aplūko šos datus, tad zināms pamatojums loģikai – vasarā tomēr labāk sauļoties, nevis mīt akcijas – patiešām ir. Attiecīgi – ar šo fenomenu ir arī saistītas atsevišķas vērtspapīru tirdzniecības stratēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plāno stiprināt Latvijas tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vasaras sākumā pieteiktā Hercule III programmas projekta apstiprināšanas, ir parakstīts līgums starp Eiropas Komisiju (EK) un Finanšu ministriju (FM) kā atbildīgo iestādi par krāpšanas gadījumu koordinēšanu sadarbībā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), informē FM.

Projekta ietvaros paredzēts veikt apmācības iestāžu darbiniekiem, kuri nodrošina Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu interešu aizsardzību.

Pirmo reizi iespēju īstenot EK atbalstītu projektu ir saņēmis AFCOS. Tā mērķis ir nodrošināt dažādus kapacitātes stiprināšanas pasākumus iestādēm, kuras ikdienā iesaistītas nacionālajā krāpšanas apkarošanas tīklā, piemēram, Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), nozaru ministrijām un citām iestādēm, kuras sekmē ES fondu investīciju godīgu un atbildīgu ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem

LETA, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Vidēji viens lietotājs vid.gov.lv pavada vairāk nekā vienu stundu

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums Gemius publicējis valsts nozīmes iestāžu vietņu ar paplašinājumu gov.lv TOP 20 apmeklējumā no datoriem. Dati par augustu liecina, ka populārākā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietne, kuras Real Users skaits pagājušajā mēnesī sasniedzis 173 000 – 3 reizes vairāk lietotāju nekā pārējām Top 3 lapām.

Valsts iestāžu vietņu topu ar 173 000 lietotāju augustā atklāj Valsts ieņēmumu dienesta vietne vid.gov.lv, kam ar ievērojami mazāku Real Users skaitu – 49 000 lietotāju – seko Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapa nva.gov.lv un vsaa.gov.lv jeb Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra ar 45 000 lietotāju augustā. Valsts ieņēmumu dienesta vietni augustā apmeklējuši 56 procenti sieviešu un 44 procenti vīriešu. Procentuāli lielākā auditorijas daļa – 24 procenti – ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt 43 procenti visu lapas apmeklētāju dzīvo Rīgā. Vidēji viens lietotājs vid.gov.lv pavada 1 stundu un 5 minūtes, nva.gov.lv – 14 minūtes, bet vsaa.gov.lv – 7 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta pārpalikums ievērojami samazinājies

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada četros mēnešos kopbudžeta pārpalikums sasniedzis 39,3 miljonus eiro, taču salīdzinājumā ar pērno gadu pārpalikums šajā periodā samazinājies par 115,7 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada četriem mēnešiem, ir pieaudzis par 67 miljoniem eiro, galvenokārt mazāku kapitālo izdevumu nekā pērn ES fondu apguvei dēļ, kā arī pateicoties labai nodokļu izpildei. Savukārt valsts budžetā vērojams deficīts 86,3 miljonu eiro apmērā, pretēji pērn novērotajam pārpalikumam 96,4 miljonu eiro apmērā, pamatā mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļu ieņēmumu, kā arī lielāku tēriņu subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem dēļ.

Šā gada četros mēnešos ĀFP ieņēmumi iekasēti 376,2 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, ka gada sākumā tika saņemti avansa maksājumi struktūrfondiem un Kohēzijas fondam 136,8 miljonu eiro apmērā, kā arī atmaksas lauksaimniekiem par jaunā perioda aktivitātēm, kuras tika uzsāktas jau 2015.gada nogalē, vērojams ieņēmumu kritums pret pērnā gada četriem mēnešiem. Ieņēmumu samazinājumu šogad skaidro pagājušā gada atbilstošajā periodā saņemtie maksājumi 303,7 miljonu eiro apmērā par realizētajiem Eiropas reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektiem, noslēdzoties 2007. – 2013. gada plānošanas periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru