Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

ASV dolārs turpinās būt spēcīgs un ASV Federālo Rezervju sistēma normalizēs savu politiku straujāk nekā tirgus dalībnieki sagaida, uzskata Goldman Sachs galvenais ekonomists Jans Hatziuss.

«Mēs prognozējam, ka dolārs būs spēcīgs,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka prognozē, ka dolārs ar eiro sasniegs paritāti līdz šā gada beigām.

Kopš pērnā gada novembrī notikušajām ASV Prezidenta vēlēšanām dolāra vērtība pret Japānas jenu ir augusi par 7%, bet pret eiro – par 2,6%, tirgus dalībnieku vidū valdot prognozēm, ka jaunais prezidents veicinās ekonomikas izaugsmi, mazinot nodokļus un palielinot izdevumus. D. Tramps ir uzsvēris, ka dolārs ir pārāk spēcīgs, savukārt ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Munhins norādījis, ka ārkārtīgi spēcīgais dolārs var īstermiņā negatīvi ietekmēt ekonomiku.

Pirmdien zelta cena turējās netālu no 15 mēnešu zemākās atzīmes, jo augstā dolāra vērtība un akciju tirgus kāpums mazināja investoru apetīti pēc dārgmetāla iegādes, raksta Reuters. Tāpat samazinājās arī platīna un citu dārgakmeņu cena.

Zelta stieņa cena kopš jūlijā sasniegtās šā gada augstākās atzīmes – 1345 dolāriem par unci, ir sarukusi par 11%. Tāpat nav tālu četru gadu zemākā atzīme – 1180 dolāri.

Pirmdien zelta stieņa cena pakāpās par 0,2% līdz 1193,1 dolāram par unci. Pirms tam tā saruka līdz 1183,46 dolārus par unci, kas ir vājākais līmenis kopš 2013.gada jūnija. ASV biržā tirgotā zelta nākotnes kontrakta cena nemainījās un bija 1193,5 dolāri par unci.

Saruka arī citu dārgmetālu vērtība. Platīna cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, kas ir straujākais kritums kopš 2011.gada decembra. Cena sasniedza zemāko atzīmi kopš 2009. gada jūlija. Pirmdien tā cena saruka par 0,3% līdz 1212,25 dolāriem par unci.

Kriptovalūta ir digitālā nauda, ko nepārvalda centrālā sistēma, piemēram, valdība. Kriptovalūtas ir veidotas uz blokķēdes tehnoloģijām un pašlaik vispopulārākās ir tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ethereum.

Kriptovalūtu dažādums pieaug ar katru dienu un ir viegli apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kvalitatīvus kriptovalūtu projektus, kuri varētu nest ienākumus.

Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar 5 labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā Ethereum vietā.

Saraksts ar labākajām kriptovalūtām, kuras iegādāties 2023. gada augustā

1. Wall Street Memes - Wall Street Memes projekts, kas ir ar spēcīgu kopienas atbalstu

2. Sonik Coin - Zibenīgi augoša kriptovalūta, kas var kļūt par lielisku pasīvo ienākumu avotu

Šajā gadā vidējā Ziemeļjūras naftas Brent cena būs 107,82 dolāri par barelu, liecina jaunākās ASV Enerģētikas Informācijas administrācijas prognozes.

Iepriekš tika prognozēts, ka naftas cena šogad vidēji būs 106,26 dolāri par barelu.

Pērn vidējā Brent cena bija 108,64 dolāri.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena šajā gadā būs 98,67 dolāri par barelu, iepriekšējās prognozēs – 96,59 dolāru vietā. Pērn naftas vidējā cena bija 97,91 dolārs.

Trešdien WTI cena tuvojās trīs mēnešu augstākajai atzīmei, sasniedzot 104,65 dolārus par barelu, bet Brent maksāja 109,86 dolārus.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Sudraba vērtības kritums šogad tuvojas 20%, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pagaidām pagalam neveiksmīgs izvērties pasaulē populārākajiem dārgmetāliem. Turklāt strauji zemāk klejo ne tikai zelta cena, kas kopš janvāra sākuma samazinājusies par 8,5%. Vēl vājāk klājies tā saucamajam nabago zeltam – sudrabam. Šī metāla vērtība Londonas preču biržā šogad sarukusi jau par 17%, un šīs nedēļas beigās tā atradās 14 ASV dolāru atzīmes par unci tuvumā. Turklāt augustā vien šī dārgmetāla vērtība noplanēja zemāk par veseliem 7%.

Dolārs un likmes

Sudrabam, līdzīgi kā tas ir ar daudzām citām izejvielām, netīk spēcīgais ASV dolārs. Šīs valūtas cenai augot, izejvielas (tās tiek pārsvarā tirgotas ASV dolāros), to skaitā metāli, kļūst dārgākas pircējiem citās valūtās. Sevišķi dārgmetāliem neērti ir arī pieņēmumi par procentlikmju paaugstināšanos, jo tad tiem grūtāk konkurēt ar finanšu instrumentiem, kas sola regulārus procentu ienākumus. Vidēji tiek gaidīts, ka ASV Federālo rezervju sistēma savas procentlikmes šogad paaugstinās vēl divas reizes. Tāpat tiek skaidrots, ka šobrīd, ja investoriem tomēr ir jāizvēlas kāds drošais patvērums, tad dārgmetālu vietā priekšroka tiek dota atsevišķām valūtām, piemēram, Šveices frankam un Japānas jēnai. Šajā ziņā noteikti jāizceļ, ka šo drošā patvēruma lomu ieņēmis nekas cits kā jau pieminētais ASV dolārs. Ja ziņu fons ir drūms (šajā gadījumā ir liels uztraukums par globālo protekcionismu) – palielinās pieprasījums pēc ASV dolāriem un to vērtība aug. Šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem, un grūti iedomāties, ka tā varētu nebūt (var brukt viss cits, bet ir pārliecība, ka dolārs izdzīvos).

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Apavu ražotājs K-Swiss prezentējis jaunu apavu līniju aktīviem uzņēmumu vadītājiem «The Startup», raksta Business Insider.

Jaunajā kolekcijā ietilpst trīs jauni apavu dizaini, kas radīti īpaši uzņēmumu vadītājiem – gan vīriešiem, gan sievietēm.

«Pirmais iespaids ir nozīmīgs. Šie apavi izgatavoti, lai dotos biznesa un zīmola veidošanas ceļojumā,» skaidro uzņēmums. «Vienalga, vai atrodaties birojā, izklaidējat klientu vai skrienat caur lidostu, kājas nepiekusīs, un komforts jūs pavadīs visu dienu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Apavi maksā 69 dolārus, un uzņēmums skaidro, ka šī cena ir tik zema, jo apavi tiks pārdoti tikai internetā. «Neizmantojot pārdošanas starpnieku pakalpojumus, izdodas ietaupīt ievērojamu naudas summu, tādējādi apavus, ko jūs pirktu par 120 dolāriem, jūs saņemat par vien 69 dolāriem,» norāda K-Swiss.

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Spēcīgs ASV dolārs var atnest smagu attīstības valstu finanšu stabilitātes un maksātspējas krīzi

Jau kādu laiku pasaules centrālās bankas iesaistījušās savstarpējā procentlikmju un valūtu cīņā, kuras viens no mērķiem droši vien ir no kāda cita reģiona importēt šā brīža vispārējo deficītu – ekonomikas pieaugumu un inflāciju. Ekonomiku bezprecedenta stimulējoša monetārā politika noved pie vājākas vietējās valūtas, kas tad attiecīgi palīdz valsts ražotājiem un eksportētājiem un sadārdzina importu. Runas par tā saucamajiem valūtu kariem atkal aktualizējušās pēc Ķīnas valūtas devalvācijas.

Šajā valūtu kaujā zaudētāja pozīcijās nonācis ASV dolārs – tā cena pieaug, kas attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi uz šīs valsts kompāniju ieņēmumiem. Pašlaik daudzi ekonomisti sagaida, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) jau nākamajā mēnesī paaugstinās savas noteiktās procentlikmes. Tomēr nav izslēgts, ka līdz ar minēto Ķīnas soli, kas tikai uzsver vispārēju ASV dolāra stiprumu attiecībā pret lielāko daļu pasaules valūtu, šāds lēmums var tikt pieņemts vēlāk. Tiesa gan, arī gadījumā, ja ASV monetārās politikas noteicēji lems rīkoties vēlāk, tirgus dalībnieku bāzes scenārijs joprojām ir tālāks dolāra kursa pieaugums.

Naftas cenas kritums zem 50 dolāru par barelu atzīmes patlaban veicina runas tirgus dalībnieku vidū par jaunu, zemāku cenu ēru melnajam zeltam, kaut arī atgriešanās ļoti zemas cenas teritorijā ir diezgan nereāls scenārijs, raksta CNBC.

Gan Ziemeļjūras naftas markas Brent, gan ASV naftas WTI cena zem 50 dolāriem bija normāla situācija līdz 2005. gadam. 1990. gadu laikā Brent vidējā cena bija vien 18,37 dolāri, WTI – 19,7 dolāri par barelu, un abu marku nafta virs 50 dolāru atzīmes pirmo reizi pakāpās 2004.gada nogalē.

Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme pēdējā desmitgadē kombinācijā ar pasaules naftas ražošanas apjomu stabilizāciju 2008. gadā uzdzina Brent cenu virs 140 dolāru atzīmes, un 90% laika pēdējā desmitgadē tā pavadījusi virs 50 dolāru atzīmes.

Patlaban naftas ražotāji, īpaši ASV, ražo rekordapmērus, neskatoties uz to, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir stabilizējusies zemākos līmeņos nekā iepriekš, turklāt alternatīvie enerģijas avoti un labāka efektivitāte mazina pieprasījumu pēc naftas attīstīto valstu vidū.

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Sporta apģērbu ražošanas uzņēmums Nike iepriecinājis investorus, ziņojot par labākiem rezultātiem nekā gaidīts, raksta 24/7 Wall St.

Uzņēmuma fiskālā - 2015. gada pirmā ceturkšņa peļņa uz akciju sasniedza 1,09 dolārus jeb 8 miljardus dolāru. Pērn attiecīgajā periodā kompānijas peļņa uz akciju bija 0,86 dolāri jeb 6,97 miljardi dolāru.

Kompānijas pārstāvji ziņoja, ka pasūtījumi laika posmā no šā gada septembrim līdz nākamā gada janvārim auguši par 11%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Analītiķu prognozes liecināja, ka peļņa uz akciju būs 0,88 dolāri jeb 7,83 miljardi dolāru. Tādējādi nākamajā gadā eksperti paredz peļņu 3,39 dolāri par akciju jeb 30,36 miljardus dolāru.

Kompānijas neto ieņēmumi auguši par 23% līdz 962 miljoniem dolāru, savukārt ceturkšņa izdevumi bijuši augstāki mārketinga tēriņu dēļ, kas saistīti ar Pasaules kausu, kā arī paplašinot kompānijas tiešo pārdošanu klientiem.

ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.

Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.

Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.

Piektdien ASV dolārs nedaudz atguvās, mazinot iepriekšējās divās dienās piedzīvoto kritumu, liecina MarketWatch dati.

Investoru uzmanība patlaban ir vērsta uz ASV nodarbinātības datiem, kas tiks publicēti šodien.

Dolārs iepriekšējo dienu laikā piedzīvoja kritumu pēc tam, kad sasniedza augsto 100 Japānas jenu atzīmi, jo tirgus dalībnieki prognozēja vērtības kāpuma bremzēšanos, turklāt daudzi paredz, ka ASV Federālo Rezervju sistēma drīz dos mājienus par bāzes likmes paaugstināšanu nākamajā gadā.

Eiro vērtība saruka par 0,17% līdz 1,2654 dolāriem, bet dolāra kurss pret jenu pakāpās līdz 108,84 jenām.

Barclays Bank vecākais brokeris Motonari Ogava prognozē, ka dolārs visdrīzāk atjaunos savu augšupejošo virzienu, ko balstīs ASV darba tirgus datu.

Vidējā termiņā paredz lētāku ASV dolāru

ASV dolārs šogad pretojies tirgus dalībnieku paredzējumiem par to, ka tā cenai vajadzētu sarukt. Valūtu analītiķi gan spītīgi turpina prognozēt, ka gada laikā ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt. Piemēram, Thomson Reuters aptuveni 80 valūtu ekspertu aptaujā vidēji lēsts, ka pēc gada eiro cena atradīsies pie 1,17 ASV dolāru atzīmes. Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV tautsaimniecība kļūs vājāka, un rezultātā jau šā mēneša beigās tiek gaidīta arī dolāra likmju samazināšana no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses.

Nav alternatīva

Dažkārt gan tiek klāstīts – pat, ja FRS spers šādus soļus, ASV dolāram no Rietumvalstu valūtām tāpat būs pašas augstākās likmes. Tas var nozīmēt, ka pieprasījums pēc dolāru aktīviem saglabājas liels. Nav arī tā, ka ASV FRS rīkotos viena pati – par vēl mīkstāku monetāro politiku mājienus nav kautrējušies dot arī citu pasaules nozīmīgāko reģionu centrālie baņķieri. Tādējādi, arī visiem pārējiem esot jauna ekonomikas papildu stimulēšanas viļņa zemā starta stadijā, dolāra vājums, iespējams, var arī nepienākt. Valdot šādam fonam, lielākā daļa Reuters aptaujāto ekspertu izsaka pieņēmumu, ka spēcīgs ASV dolārs varētu būt aktuāls visu šo gadu un lēzena tā cenas samazināšanās varētu notikt vien nedaudz vēlāk.

ASV dolārs ir pārvērtēts un visdrīzāk pret eiro un Japānas jenu tā kurss neaugs, kamēr vien ASV Federālo Rezervju sistēma vairāk nekā vienu reizi necels likmi, uzskata Amundi Asset Management analītiķi.

Tirgus jau ir iecenojis, ka FRS cels likmi pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā, saka kompānijas eksperts Džeimss Kvoks. Kā liecina OECD pirktspējas paritātes indekss, dolārs patlaban ir par aptuveni 14% pārvērtēts pret eiro, bet pret jēna – par 12%.

Amundi viedoklis kontrastē ar Goldman Sachs Group iepriekš prognozēto, ka eiro varētu samazināties par 10 ASV dolāra centiem, Eiropas Centrālajai bankai turpinot īstenot savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā dolāra vērtība ir augusi par 15%, sasniedzot 1,1125 dolārus par eiro un par 10% līdz 119,84 jēnām. Eksperti paredz, ka dolāra vērtība līdz gada beigām sasniegs 125 jēnu vērtīnu, bet eiro vērtība – 1,07 dolārus, raksta Bloomberg.

ASV dolārs izdzēsis ASV akciju tirgus šā gada guvumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujais ASV dolāra cenas pieaugums pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku vidū sējis bažas, ka šāda situācija ļoti negatīvi ietekmēs daudzu šīs valsts eksportējošo uzņēmumu ienākumus. Spekulācijas gājušas pat tik tālu, ka tiek spriests par to, vai dārgais dolārs neietekmēs visu ASV ekonomikas atgūšanos.

Rezultātā daudzi tirgus dalībnieki steidz pārdot arī savas akcijas, kas pēdējo tirdzniecības sesiju laikā nozīmē vadošo ASV akciju tirgus indeksu vērtību slīdēšanu arvien zemāk. Līdz ar to ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības izmaiņas kopš šā gada sākuma vairs nevar lepoties ar mērenu plusu – nu tām priekšā jau jāliek mīnusa zīme. Kopumā ASV S&P 500 vērtība kopš šā gada sākuma ir samazinājusies gandrīz par pusprocentu, bet kopš pagājušā mēneša beigām tā ir sarukusi par 2,7%.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Nepārspīlējot var teikt, ka visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidās. Runa ir ne tikai par politiskā kursa maiņu, ja pie varas nāks neērtais Donalds Tramps. Konkrēta kandidāta izvēle lielāku ietekmi var atstāt uz situāciju pasaules finanšu tirgos.

Ir jāpiebilst, ka politiskā un ekonomiskā kursa maiņa gadījumā, ja uzvarētu Tramps, ir ilūzija. Kā to pierāda amerikāņu mūsdienu vēsture, kandidāta pirmsvēlēšanu retorika un viņa darbības prezidenta amatā var kardināli atšķirties. Manuprāt, esošajā amerikāņu varas sistēmā brīvības pakāpe prezidentam ir krietni mazāka nekā citu valstu prezidentiem.

Tomēr emocionālais saspringums ap šo notikumu rada iespaidu par īpašu nozīmi personālijas izvēlē. Un tā kā emocijas (vai sentiments) ir tas, kas šobrīd visvairāk virza cenas finanšu tirgos, tad arī šeit sagaidāms būtisks svārstīgums.

Vērtējot vadošo pasaules finanšu tirgu reakciju uz pirmsvēlēšanas kolīzijām, Klintones uzvara tiek vērtēta kā daudz labvēlīgāka tirgiem. Tas nozīmē to, ka viņas uzvaras gadījumā iespējams cenu pieauguma uzplaiksnījums akciju tirgos vēl par 2%-4% (pēc vakardienas 2% pieauguma), kā arī dolāra vērtības pieaugums pret citām valūtām 1% līdz 2% robežās. Iespējams ir arī naftas cenas pieaugums. Savukārt obligāciju tirgus, kurš ir daudz konservatīvāks un stabilāks finanšu tirgus segments, visticamāk neuzrādīs būtiskas kustības. Bet, mūsuprāt, šī eiforija būs īstermiņa un tās nemainīs esošos trendus tirgos. Pēc dažām dienām situācija atkal stabilizēsies un cenas sāks dreifēt konkrēto tirgu esošo tendenču ietvaros.

Izaugsme būs straujāka tur, kur naftu importē, bet lēnāka valstīs, no kurām to eksportē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar savām jaunākajām prognozēm par dažādu pasaules reģionu ekonomikas izredzēm nācis klajā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes ekonomisti paredz, ka pasaules tautsaimniecība šā gada skatījumā pieaugs par 3,5%, kas ir tikpat, cik tika prognozēts 2015. gada sākumā. Lai gan kopējā aina nemainās, samērā lielas pārbīdes notikušas ar dažādajiem summu veidojošajiem saskaitāmajiem. Pašlaik tiek lēsts, ka straujāk, nekā prognozēts pirms tam, augs daudzu Eiropas valstu tautsaimniecības, kur atbalstu tām sniegs arvien lētākais eiro. Tikmēr notikumi valūtu frontē (ASV dolārs palicis dārgs) dunku sānos, visticamāk, būs ietriekuši ASV ekonomikai. SVF šobrīd paredz, ka šīs valsts IKP šogad pieaugs par 3,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk, nekā minētās institūcijas analītiķi prognozēja janvārī.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).