Ko kredītbirojs nozīmē Latvijas iedzīvotājiem – ieguvumu vai zaudējumu? Bažas un neskaidrības privātpersonu datu jautājumos ir daudz, bet skaidras atbildes pagaidām nekur nav rodamas. Ko mums dos šī pilnīgā informācijas apmaiņa? Kāda tad būs iedzīvotāju loma un ietekme kredītbirojā?

Ārvalstīs iedzīvotāji ir informēti par saviem datiem un seko līdzi savai kredītspējai. Ja kārtīgi maksāti visi rēķini, laikā nokārtotas visas kredītsaistības, nav nodokļu parādi – kredītspēja ir augsta (labs scorings), un iedzīvotājs zina, ka viņš, dodoties pēc jauniem pakalpojumiem, saņems labākus nosacījumus, neatkarīgi no tā, pie kura pakalpojuma sniedzēja viņš vērstos. Zemākas % likmes, ērtāks maksāšanas grafiks, lielāki kredītlimiti, jo šī iedzīvotāja kredītrisks ir zems un labus klientus vēlas ikviens pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā sanāk tā, ka šādā veidā kārtīgie maksātāji tiek atalgoti par savu godprātību un atbildību.

Latvijā ir vairākas jomas, uz kurām publiskajā telpā vairākkārt vērsta uzmanība, norādot uz to nesakārtotību, tomēr vismaz līdz šim faktiski nekas neliecināja par reālu vēlmi kaut ko uzlabot.

Šobrīd izskatās, ka vismaz pāris sfērās, kā mēdz teikt, ledus ir sakustējies. Vispirms jāmin Patērētāju tiesību aizsardzības centra apņemšanās sakārtot tā dēvēto ātro kredītu jautājumu. Proti, gadiem ilgi Latvijā netraucēti strādā dažādas firmas, kas piedāvā iedzīvotājiem teju dažu minūšu laikā izsniegt kredītus – salīdzinoši nelielas summas, neprasot faktiski neko.

Šā biznesa pamatloģika ir ļoti vienkārša – kredītprocenti ir tik augsti, ka tie, kuri paņemto naudu ar visiem procentiem tiešām atdod, patiesībā ir atdevuši aizlienēto, nodrošinājuši aizdevējam peļņu, kā arī norēķinājušies par tiem, kuri neatdod neko. Diemžēl šādu pakalpojumu bieži vien izmanto tikko kā skolas solu pametuši jaunieši, kuriem ir skaidrs, kā naudu aizņemties, bet pārvarā gadījumu nav ne mazāko ideju, kā to atdot. Rezultātā parādus ir spiesti kārtot viņu vecāki, bez pamatsummas un procentiem pie viena maksājot arī kavējuma naudu.

Procentuāli pret kopējo valsts ekonomiku Latvijas ir starp lielākajiem PVN zaudētājiem Eiropas Savienībā (ES). Mums ir viena no augošākajām ekonomikām Eiropā, mums ir veiksmes stāsts, un mēs esam izkārpījušies no krīzes.

Pēdējais teikums ir valsts aparāta propoganda iedzīvotājiem un investoriem, bet lielai daļai no tās var arī piekrist. Katrā ziņā nevar noliegt, ka situācija tautsaimniecībā Latvijā šobrīd ir pozitīvāka, nekā daļā ES valstu, it īpaši, ja skatāmies dienvidu virzienā. Tomēr būtisks ir jautājums – uz kā rēķina? Protams, brīdī, kad kauja ir beigusies, visi atceras tikai uzvarētāja vārdu, nevis to, kā panākumi ir nodrošināti, un cik īsti kritušo ir bijis katrā pusē, taču gudri karavadoņi vismaz analizē attiecīgos procesus, lai nākotnē nebūtu jāpieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Proti...

Kā zināms, Latvijas valdība krīzes gados budžeta sabalansēšanu galvenokārt nodrošināja uz nodokļu sloga palielināšanas, nevis izdevumu samazināšanas rēķina. To visu pavadīja arī nodokļu administratora pašapmierinātība ar to, cik labi valsts kabatā plūst nodokļu naudiņa. Šāds valsts darbības modelis tika nodrošināts, balstoties uz vienu galveno principu – nodokļi iespējami vairāk jāiekasē no uzņēmējiem, kas tos maksā. Skaidrs, ka katru reizi, kad tika palielinātas kāda nodokļa (ne tikai PVN) likmes, daļa uzņēmēju tos vai nu negribēja, vai vairs nespēja maksāt, tāpēc jau nākamajā brīdī tika izdomāts, ka nodokļi jāpalielina vēl vairāk. Uz nepārtraukto godīgo nodokļu maksātāju slaukšanu gan DB, gan dažādi eksperti ir norādījuši vairākkārt, bet tagad principā tieši to pašu ir atzinusi arī Eiropas Komisija. Vienkāršāk sakot, iznāk tā, ka nodokļu politika un to administrēšanas sistēma ir domāta tiem, kuri saistības ar valsti pilda labprātīgi, bet pārējie nereti veido nenomaksāto nodokļu statistiku.

Šodien tika svinēti spāru svētki pirmajai daudzdzīvokļu ēkai Imantas 8.līnijā.

Saskaņā ar projektu Imantā līdz nākamā gada jūlija beigām ekspluatācijā nodos trīs dzīvojamās ēkas ar 287 vienistabas sociālajiem dzīvokļiem. To skaitā astoņi dzīvokļi izbūvēti un aprīkoti, lai tajos varētu dzīvot cilvēki ar kustību traucējumiem un invaliditāti.

2011.gada 16.septembrī pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks noslēdza projektēšanas un būvniecības līgumu ar būvuzņēmēju pilnsabiedrību Re&Re un Dārti. Projektā paredzēts, ka līdzās dzīvojamām ēkām tiks izveidota autostāvvieta 80 automašīnām, kā arī 48 velosipēdu novietnes.

Tāpat ar Rīgas domes lēmumu jaunuzcelto namu pirmajos un pagrabstāvos būs telpas veselības centram Imanta, Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram un Sociālā dienesta dienas centram.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Mēbeļu tirdzniecības uzņēmums Guru mēbeles apgrozāmo līdzekļu papildināšanai izmanto bankas Citadele mikrokredītu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Zilkalns atzīst, ka šis finansējums uzņēmumam ir kā drošības spilvens.

“Mikrokredīts ir finansējums līdz 30 000 eiro apmērā, ko banka izsniedz bez ķīlas un kas darbojas kā kartes kredītlimits uz kartes. Tas ir piemērots risinājums uzņēmējiem, ja nepieciešami papildu līdzekļi,” saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis. Mikrokredītu uzņēmumi var saņemt brīvi izvēlētam mērķim iekārtu iegādei, neparedzētiem izdevumiem, sezonalitātes efekta pārvarēšanai. Piemēram, nesezonā aktuāli būs, kā samaksāt algas darbiniekiem, bet sezonā var gadīties kāda negaidīta nepieciešamība pēc naudas, lai uzņēmums varētu turpināt aktīvi apkalpot klientus. “Mikrokredīts ir ērts aizdevuma veids, jo to piešķiram ātri, bez ķīlas, un kredītprocenti ir jāmaksā tikai par iztērētajiem naudas līdzekļiem,” stāsta Mincis.

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Atbildot klientu pieprasījumam un tendencēm alternatīvo finanšu kreditēšanas sektorā, AS «4finance» ir veicis uzlabojumus «Ondo.lv» un «SMScredit.lv» produktos.

«Tieši produktu atbilstība klientu prasībām ļauj mums konkurēt ar komercbanku pakalpojumiem. Veicot izpēti klientu vidū un rūpējoties par viņu interesēm, esam ieviesuši jaunas koncepcijas aizdevumus,» informē AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers.

Iepriekš patērētājiem par aizdevumu bija iespēja veikt pilnu apmaksu pēc trīsdesmitās aizdevuma dienas vai arī to pagarināt par trīsdesmit dienām attiecīgu reižu skaitu. Tagad kredītņēmējiem ir saglabāta pilnās atmaksas iespēja arī pirms termiņa, taču produktos iestrādāta minimum-to-pay funkcija jeb minimālais ikmēneša maksājums, sākot no 20,00 eiro. Gadījumā, ja kredītņēmējs ir izvēlējies veikt minimālo ikmēneša maksājumu, tad spēkā stājas nākamais 30 dienu periods. Minimālajā maksājumā ietilpst ne tikai kredītprocenti par kredīta izmantošanu, bet arī noteikts pamatsummas apjoms, kas ļaus patērētājam ātrāk atmaksāt aizdevumu. Nākamajā maksājuma reizē procenti tiks aprēķināti jau no atlikušās kredīta summas.

Foto: pixabay.com

Valsts noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu radītās dīkstāves zaudējumus 1,014 milj. eiro apmērā alus dārzu īpašniekam Minhenē kompensēs apdrošinātājs.

“Minhenes apgabaltiesas spriedums lietā par uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanas atlīdzības prasību saistībā ar Covid-19 krīzi ir sava veida precedents,” skaidro ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka koronavīrusa izplatības ierobežojumi būtībā no marta vidus līdz maija beigām bija slēguši ne tikai alus dārzus, restorānus, viesnīcas, izklaides un atpūtas centrus un pat daudzus veikalus, tas zaudējumus radījis ne tikai atsevišķiem cilvēkiem un kompānijām, bet arī kopumā visai tautsaimniecībai.

“Būtu interesanti uzzināt, vai arī Latvijā kāds restorāns, tūrisma vai viesnīcu operators ir apdrošinājies pret dīkstāvēm un valsts iestāžu lēmumiem savas darbības ierobežošanai un pat paralīzei,” norāda J. Zelmenis. Viņaprāt, precedentu Minhenē ir vērts skatīt daudz plašākā kontekstā, ne tikai kā atsevišķu precedentu.

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Savulaik izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns Latvijā veiksmīgi strādājot, daļa tā pasākumu jau ieviesti, un atlicis īstenot arī pārējos - tad jau viss būšot kārtībā. Šāda veida apgalvojumus laiku pa laikam nākas dzirdēt no valdības puses. Grūti pateikt, kas tik grandiozs ir realizēts, lai būtiski ierobežotu pelēkās ekonomikas uzvaras gājienu, tomēr viens no tā saucamajiem nākamajiem soļiem var radīt vienīgi izbrīna sajūtu.

Runa ir par ieceri ieviest sava veida nenomaksāto nodokļu legalizāciju attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, par saņemto pelēko naudu paprasot samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazināto likmi 10% apmērā. Interesanta doma! Tā ir interesanta kaut vai tāpēc, ka šīs ieceres īstenošanas gadījumā tiks vienkārši pateikts - tie iedzīvotāji, kuri līdz šim ir godīgi maksājuši likumdošanā noteikto 25% likmi, ir totāli muļķi, jo nu varēs izbraukt pa lēto. Ļoti cerams, ka daļa strādājošo šobrīd nespriež - IIN vairs nemaksāšu, jo gan jau kādreiz to varēs samaksāt ar pieklājīgu atlaidi… Patiesību sakot, māc gan pamatīgas šaubas par to, vai šādā veidā valsts budžetu kaut cik vispār izdosies papildināt. Pirmkārt, gribētos gan redzēt, cik daudz ir tik apzinīgu iedzīvotāju, kas labprātīgi stāvēs pie VID durvīm, turot rokās naudu, no kuras būtu gatavi šķirties, lai tikai nopirktu sev finansiālo nevainību. Ir taču skaidrs, ka šāds aicinājums samaksāt minētos 10% būs adresēts vien tiem iedzīvotājiem, kuru saistību ar pelēko ekonomiku atbildīgās institūcijas nekādi nespēj pierādīt.