Jaunākais izdevums

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

270 paneļu parks, ar kopējo jaudu 100 kW, nodrošinās elektroenerģiju saules kolektoru ražošanas procesam. Plānots, ka saules paneļi uzņēmumam turpmāk nosegs saules kolektoru sistēmas sūkņu elektroenerģijas patēriņu. Projekta ietvaros uzstādītā saules paneļu sistēma uzņēmumam atmaksāsies nepilnu 7 gadu laikā. Pateicoties uzstādītajam saules paneļu parkam, “Salaspils Siltums” gada laikā elektroenerģijas izmaksās ietaupīs vairāk nekā 11 400 EUR un ik gadu atmosfērā nenonāks 37 tonnas CO2 izmešu.

Ina Bērziņa-Veita norāda, ka būtiska nozīme ir arī energoefektivitātes pasākumiem un energopārvaldībai: “Šajos desmit gados ir pilnībā renovētas siltumtrases, un siltumenerģijas zudumi samazināti par 12%. Turklāt, tika sabalansētas turpgaitas un atgaitas temperatūras, un uzņēmuma darbinieki turpina regulāri sekot līdzi energopatēriņam. Pateicoties visām ieviestajām modernizācijām, kopējais uzņēmuma ražošanas energoefektivitātes rādītājs ir sasniedzis 95%.’’

Pirms desmit gadiem “Salaspils Siltums” kā vienu no mērķiem izvirzīja atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem. Kopš tā laika uzņēmums mērķtiecīgi virzās uz nostādīto mērķi. Rūpējoties par apkārtējo vidi un īstenojot uzņēmuma energopārvaldības politiku, 2017. gadā “Salaspils Siltums” realizēja savu pirmo saules paneļu projektu. Zaļās elektroenerģijas ražošanai uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW. Ina Bērziņa-Veita, SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle, norāda, ka saules kolektoru sistēma kopā ar saules paneļiem ir efektīvs risinājums, jo, palielinoties saules radiācijai, tiek ražota elektroenerģija, kas nepieciešama siltuma enerģijas ražošanai.

2019. gadā uzņēmums turpināja zaļo kursu un realizēja apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlu māju. Pēc projekta īstenošanas, 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tai skaitā 20% – no saules enerģijas.

“Siltumapgādes uzņēmums “Salaspils Siltums” desmit gadu laikā ir kļuvis par zaļās uzņēmējdarbības etalonu, veiksmīgi integrējot ilgtspējīgu domāšanu uzņēmuma pārvaldībā. Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir pierādījis, ka, investējot “zaļajos” risinājumos, ir iespējams uzlabot uzņēmuma darbību kopumā. “Salaspils Siltums” otrais saules paneļu parks pierāda saules enerģijas efektivitāti uzņēmuma procesos. Mēs priecājamies par veiksmīgo sadarbību, kas ir izveidojusies ar “Salaspils Siltums”. Šis ir lielisks piemērs citiem uzņēmumiem, kā ieviest “zaļāku domāšanu” uzņēmuma darbībā,” norāda “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pasūtīto reisu neizpildi Autotransporta direkcija piemēros līgumsodu pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka", informē Autotransporta direkcijā.

Direkcijā informēja, ka saistībā ar vairāku autobusu vadītāju trūkumu otrdien netiek izpildīti atsevišķi "Nordeka" apkalpotie reisi Pierīgā.

Autotransporta direkcijā skaidroja, ka situācija, kad netiek izpildīti valsts pasūtītie reisi, nav pieņemama, tādēļ pārvadātājam tiks piemērots līgumsods.

Nordeka aizņemas 7,2 miljonus eiro elektrisko mikroautobusu iegādei 

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko...

Vienlaikus direkcijā uzsvēra, ka "Nordeka" aktīvi strādā pie tā, lai iespējami ātri situāciju atrisinātu un jau tuvākajās dienās tiktu nodrošināti visi reisi.

Pēc direkcijā vēstītā, otrdien maršrutā "Salaspils skola-Daugavas" muzejs netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.15 un 9.45, kā arī no Daugavas muzeja plkst.6.30 un 10.

Maršrutā "Salaspils skola-Salaspils-DS Rūķīši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.45, kā arī plkst.7.20 no Granīta ielas.

Vienlaikus maršrutā "Salaspils skola-Saurieši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.8.30 un no Granīta ielas 9.05, savukārt maršrutā "Salaspils-Sauriešu ciems-Upeslejas-Rīga" netiek izpildīts reiss plkst.5.40 no Salaspils.

Maršrutā "Rīga-Sauriešu ciems-Salaspils stacija-Fizikas institūts" netiek izpildīti reisi plkst.6.45 un 9.10 no Fizikas institūta, kā arī plkst.7.45.

Tikmēr maršrutā "Rīga-Zaķumuiža-Ropaži" netiek izpildīti reisi plkst.11 no Rīgas un plkst.12.20 no Ropažiem.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji, kuri dodas kādā no minētajiem maršrutiem, pirms brauciena aicināti sazināties ar "Nordeka", zvanot pa tālruni 80000115.

Kompānija "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis. "Nordeka" pagājušajā gadā strādāja ar 12,657 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 91 770 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2019.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādomā par kurināmā diversifikāciju un pieslēgšanos centralizētajai apkurei

Armanda Vilciņa, 21.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu pamazām turpina augt, nozares pārstāvji uzskata, ka centralizētā siltumapgāde arvien ir konkurētspējīgākais apkures risinājums.

Šā gada februārī siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās svārstās no 41,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) Rēzeknē līdz 93,65 EUR/MWh Daugavpilī, kur vēl janvārī siltums maksāja par 64,4% lētāk, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Ar 1. februāri tarifi paaugstināti vēl divās lielajās pilsētās – Jūrmalā un Jēkabpilī.

Nozares eksperti siltumenerģijas sadārdzināšanos skaidro ar straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un aicina siltumuzņēmumus domāt par kurināmā diversifikāciju, bet pārējos komersantus – par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Tarifi izlīdzināsies

Siltumenerģijas tarifa kāpumam ir vairāki aspekti, spriež AS Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī, pateicoties kurināmā cenu izmaiņām, šobrīd siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā tie vairs neatgriezīsies 2021. gada līmenī.

Atskatoties uz esošo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi kopumā komersantiem samazinājušies un kļuvuši viendabīgāki, tam par pamatu ir kurināmā cenas kritums, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopumā skatoties, visiem SPRK regulējamiem komersantiem siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks, nekā bija pirms trim gadiem, taču būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023. gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tad 2024. gada janvārī tas bija ap 90,00 EUR/MWh, liecina SPRK dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina".

Tā par savulaik uzbūvēto māju ražošanas rūpnīcu pie Salaspils, kas tomēr "nomira", tā īsti nesākusi dzīvot, intervijā "Dienas Biznesam" saka uzņēmējs, sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.

Fragments no intervijas

"Ar kokapstrādi Lido sāka nodarboties jau 1989. gadā, kad tika izveidots cehs, kurā tika ražoti visi uzņēmuma restorānu interjera priekšmeti un mēbeles, tāpēc māju ražošanas rūpnīca bija iecerēta kā sava veida turpinājums. Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina. Proti, es kā karavadonis vienlaicīgi sāku īstenot divus finansiāli ietilpīgus projektus. Proti, Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna piekājē, Viešura ezera krastā, tika būvēts atpūtas komplekss, kurā oficiāli tika ieguldīti apmēram 6,4 miljoni latu manas privātās naudas, un paralēli tika veidota 12 miljonu ASV dolāru vērtā koka karkasu māju ražotne pie Salaspils, kuras izveidei naudu bija aizdevušas komercbankas. Diemžēl laikā, kad koka karkasu māju ražotnei bija plānots strādāt ar pilnu jaudu, iestājās krīze, un tās izmaksu uzlikšana uz Lido kotletēm ekonomiski nebija iespējama. Tādēļ bija jāizdara ļoti smaga izvēle starp ēdināšanu vai māju ražotni. Izvēle, protams, bija par ēdināšanas biznesa saglabāšanu, un banka – kredīta devējs – koka karkasu māju ražotni pārdeva izsolē. To iegādājās uzņēmējs no Kazahstānas, kurš visu ražotnes aprīkojumu demontēja un izveda no Latvijas. Protams, ražošanas ēka stāv joprojām. Joprojām sūrst šādas ražotnes zaudējums, bet arī Latvijas valstij tāda nebija vajadzīga, kaut arī tajā jau bija 60 darba vietas un varēja būt vēl vairāk – apmēram 200."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica Salaspils Intermodālā loģistikas centra projektēšanā saņemtas visas būvatļaujas

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projektēšanas darbus kavē Spānijas uzņēmums Idom

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

22. aprīlī 17 jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā notiks atvērto durvju diena

Sadarbības materiāls, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu VSIA "Autotransporta direkcija" 2019. gadā izsludinātā atklātā iepirkuma prasību, ka, sākot ar 2021. gada 1. augustu, 10% no maršrutu tīkla daļā iesaistītā autoparka jābūt bezizmešu, AS "Nordeka" ir papildinājusi savu autoparku ar pirmajiem septiņiem elektriskajiem pasažieru mikroautobusiem NOVUS ECOLINE.

Elektriskie mikroautobusi ir būvēti Lietuvā, Viļņā, pēc uzņēmuma SIA "E Buss" pasūtījuma, kas ir oficiālais šo autobusu izplatītājs Latvijā. Savukārt servisa pakalpojumus šiem mikroautobusiem nodrošinās SIA "Domenikss".

Pasažieru pārvadājumus šie mikroautobusi uzsāks 1. augustā Pierīgā un Bauskas rajonā. Izvērtējot visus apstākļus – mikroautobusu specifiku, ietilpību, maršrutu apstākļus u.c., pieņemts lēmums ar jaunajiem mikroautobusiesm apkalpot tādus maršrutus kā "Rīga–Saurieši–Salaspils", "Salaspils–Daugavas muzejs–TEC2–Saulkalne", Bauskas daļā -"Bauska–Janeikas", "Bauska–Viesturi", "Bauska–Ādžūni" u.c.

NOVUS ECOLINE elektrisko mikroautobusu būvniecība ir SIA "E Buss" un SIA "Domenikss" iniciēts projekts. Tā izstrādē iesaistījās Baltijas nozares uzņēmumi – SIA "Domenikss", "Mercedes-Benz AG" ģenerālpārstāvis Latvijā, automobiļu virsbūves aprīkotājs UAB "Altas Komercinis Transportas" un UAB "Elinta Motors".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, Satiksmes ministrija (SM) atzīst, ka īstermiņā tā ietekme vēl nav jūtama, taču ilgtermiņā zināmas sekas lielāki ģeopolitiski satricinājumi var radīt, jo ir būtiski sašūpotas materiālu piegādes ķēdes.

Tā teikts SM ziņojumā par aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" tapšanas projektā, ko otrdien uzklausīja valdība.

Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem, teikts ziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsver, ka līdz ar kara sākšanos Ukrainā "Rail Baltica" projekta ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots.

Pašlaik turpinās Rīgas Centrālā multimodālā mezgla sekcijas un "Rail Baltica" starptautiskās lidostas Rīga multimodālā transporta mezgla sekcijas būvniecība, kā arī norisinās būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" pamattrases izbūvei. 2022.gada 31.janvārī ir sākts atsavināšanas process un izsniegtas pilnvaras, noslēgti pilnvarojuma, lietošanas vai lietošanas tiesību aprobežošanas līgumi būvdarbu uzsākšanai 204 nekustamajos īpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par Rīgas apvedceļa A5 Salaspils-Babīte pārbūvi par ātrgaitas autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi".

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks plkst.17 attālināti tiešsaistes videokonferencē.

Ar Vides pārraudzības valsts biroja 2020.gada 12.decembra lēmumu ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma no 11,6. kilometra (Ķekavas apvedceļš) līdz 38,2 kilometram (A10) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu.

Projektā esošo divjoslu Rīgas apvedceļu (A5) plānots pārbūvēt par ātrgaitas autoceļu ar divām brauktuvēm jeb četrām braukšanas joslām. Tiek izskatītas divas pārbūves alternatīvas, kuras atšķiras detaļās, jo pārbūvējamā ceļa pamattrase nemainīsies.

Daļu esošo pieslēgumu autoceļam A5 plānots likvidēt. Krustojumi ar šķērsojošajiem autoceļiem plānoti kā divlīmeņu ceļu mezgli, un tiks pilnībā novērsti vienlīmeņa pieslēgumi ar kreisajiem pagriezieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) 22.aprīlī parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par 51,55 miljonu eiro finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" militārās kapacitātes stiprināšanai, informēja ministrijā.

Tostarp būtiskākās līgumā ietvertās aktivitātes ir "Rail Baltica" divējādas pielietojamības tilta pār Daugavu pirmās fāzes būvniecība un būvuzraudzība, jauna divlīmeņa šķērsojuma izveidei pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados, norāda ministrijā.

Būvdarbu laikā plānots izbūvēt balstus tilta pamatkonstrukcijas izveidei, kas sastāvēs no septiņiem balstiem upē un diviem gala balstiem. Prognozēts, ka tilta būvprojektu pabeigs šī gada beigās, un izbūvi sāks nākamajā būvniecības sezonā.

Apvienotais tilts pār Daugavu ir daļa no "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras pamatlīnijas un viens no komplicētākajiem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 17.decembrī izsludinājis starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.

Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022. gada 28. februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada nogalē. Līgums tiks noslēgts atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem.

Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Latvijā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” 19.janvārī atklās jaunuzcelto veikalu Salaspilī, kura investīciju apjoms sasniedzis gandrīz 8,5 miljonus eiro.

Jaunais veikals Salaspilī arī radījis 40 labi apmaksātas darba vietas.

“Salaspils novads aktīvi attīstās, un arī mēs šeit redzam labu potenciālu savai izaugsmei,” saka Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas vadītāja. Turpinot tīkla attīstību Latvijā, šajā gadā iecerēts atvērt vēl vairākus jaunus “Lidl” veikalus.

Jaunā “Lidl” veikala ēka Salaspilī ir vairāk nekā 2300 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1440 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai “Lidl” iestādījis ap 600 košumkrūmu un koku lielstādu, to skaitā bārbeles, vilkābeles, kļavas un pīlādžus gandrīz 44 tūkstošu eiro vērtībā.

Par “Lidl” līdzekļiem veikala apkārtnē modernizēta satiksmes infrastruktūra un uzlabota satiksmes drošība – izveidotas paaugstinātas gājēju pārejas, uzstādīts jauns un moderns ielu apgaismojums. “Lidl” Salaspils veikala ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt un samazināt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās “Lidl” ēkās tiek izmantota 100% Latvijā ražota “zaļā elektrība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzsākusi darbu pie četriem jauniem valsts ceļu attīstības projektiem. Savukārt Ķekavas apvedceļa projekts, par kura realizāciju pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa šovasar parakstīts līgums, tuvojas būvdarbu stadijai.

"Jau šī gada beigās plānots uzsākt būvdarbus topošā Ķekavas apvedceļa trasē. Vienlaikus LVC strādā pie vēl četriem tikpat nozīmīgiem projektiem, kuri iezīmē ambiciozās valsts ceļu tīkla infrastruktūras attīstības vīzijas iedzīvināšanu. Patlaban projektiem tiek izstrādāti minimālie būvprojekti un veikti ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Ja paralēli projektēšanai un novērtējumiem savlaicīgi tiks rasts finansējums būvdarbiem, tad, sākot ar 2025.gadu, Pierīgā būs jārēķinās ar vērienīgiem ceļu būvdarbiem dažu gadu garumā," saka LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Ir uzsākta būvprojekta minimālā sastāvā un IVN izstrāde Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers-Saulkalne) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu. Plānots, ka apvedceļa pārbūve tiks uzsākta 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru