Būve

Saldus ceļinieks izpilddirektors: korupcija - tas ir mīts

Lelde Petrāne, 02.08.2012

Jaunākais izdevums

«Manuprāt, korupcija - tas ir mīts. Konkursos par darbiem valsts ceļu tīklā ir gadījies sastapt visādus gudriniekus, bet korupciju - nu, nē,» sacījis uzņēmuma Saldus ceļinieks izpilddirektors Gints Karols.

«Savukārt attiecībā uz pašvaldību konkursiem jāņem vērā, jo skaidrāki nosacījumi, jo godīgāka konkurence un minimālāka iespēja kādam rīkoties nekorekti,» viņš stāstījis intervijā laikrakstam Diena.

«Tāpēc pašvaldību iepirkumiem vajadzētu izveidot stingru rāmi, līdzīgi tam, kā ir konkursos par valsts ceļiem, lai nebūtu tik plašu manevrēšanas iespēju, kādas šobrīd pieļaujamas nolikumu veidošanā. Tur sastopamas dīvainas lietas. Varbūt reizēm iemesls pat nav ļaunprātība, bet pieredzes trūkums,» skaidrojis ceļu būves eksperts.

«Galvenokārt esam atkarīgi no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, bet saņemam arī privātā sektora pasūtījumus, piemēram, no uzņēmumiem, kuri veido ražotnes infrastruktūru. Šobrīd uzņēmumu maksātspēja ir ierobežota, tāpēc privātā sektora pasūtījumu nav daudz,» sacījis G. Karols.

Jautāts par konkurenci, viņš atbildējis: «Ekonomiskās krīzes rezultātā konkurence ļoti saasinājās. Vērā ņemamākie konkurenti ir ACB grupas un Binders grupas uzņēmumi, bet ir vēl arī citi. Konkurentu netrūkst, to vidū ir arī ārvalstu uzņēmumi, kuri Latvijā izveidojuši meitasuzņēmumus. Parādījusies tendence mūsu valstī iespiesties arī tādiem ārvalstu uzņēmumiem, kuri pārstāvniecības nav izveidojuši, bet visbiežāk viņi īpaši labus rezultātus konkursos neparāda.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noskaidrots uzņēmums, kurš ticis pie teju sešu miljonu lata vērta ceļu būves iepirkuma

Gunta Kursiša, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi atklātu konkursu par autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma rekonstrukciju, par uzvarētāju paziņojot SIA Saldus ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka uzņēmums veiks autoceļa rekonstrukciju posmā no 92,84 līdz 115,30 kilometram par vairāk nekā 5,978 miljoniem Ls.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza desmit komersanti, bet SIA Saldus ceļinieka piedāvātā līgumcena bija viszemākā, kas arī bija galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs.

Pēdējo piecu mēnešu laikā SIA Saldus ceļinieks uzvarējis arī citos, mazāk apjomīgos iepirkumu konkursos, piemēram, Saldus novada pašvaldības konkursā par ielas apgaismojuma rekonstrukciju Rīgas ielā par 110,8 tūkst. Ls, Viļānu novada pašvaldības konkursā par Kaupres ielas remontdarbu veikšanu 29,9 tūkst. Ls apmērā un Kandavas novada domes 306 tūkst. Ls apjomīgajā konkursā par tranzītielu sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saldus Ceļinieka peļņa sarukusi par 27,4%

Žanete Hāka, 27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Saldus Ceļinieks apgrozījis 28,053 miljonus eiro un gadu noslēdza ar 1,426 miljonu eiro peļņu, kas, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarukusi par 27,4%, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā uzņēmumā samazinājies darbinieku skaits - 2012.gadā ceļu būves kompānija nodrošināja darbavietas 133 cilvēkiem, bet pērn uzņēmumā strādāja 126 darbinieki.

1991. gadā Saldū reģistrētais ceļu un tiltu būves un uzturēšanas uzņēmums SIA Saldus Ceļinieks aizvadījis salīdzinoši veiksmīgu gadu. Uzņēmuma vadība norāda, ka pērn sarežģītajos tirgus konkurences apstākļos izdevies palielināt apgrozījumu par 8,1%. Pārskata gadā par 20% samazināts kreditoru parādu apjoms un uz pārskata gada peļņas rēķina palielināts pašu kapitāls par 32%, kā rezultātā SIA Saldus Ceļinieks pašu kapitāls sasniedza 6,05 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Saldū cenšas izprast uzņēmēju domu lidojumu

Dienas Bizness, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.

Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizputes ceļinieks šogad cer palielināt apgrozījumu līdz 9-10 miljoniem latu

Žanete Hāka, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedzis 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Pērn uzņēmums strādājis ar stratēģiju, kas paredz ražošanas procesu uzlabošanu un striktākus materiālu izlietojuma plānošanas un kontroles pasākumus, kā rezultātā paaugstinājusies uzņēmuma rentabilitāte, un ražošanas izmaksas, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājušās par vairāk nekā 11%.

Restrukturizācijas rezultātā uzņēmums arī samazinājis savas administratīvās izmaksas par 48%. Kā skaidro SIA Aizputes ceļinieks vadība, šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam piedalīties iepirkumos ar konkurētspējīgu cenu piedāvājumu, nodrošinot uzņēmuma saimnieciskās darbības pozitīvu rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par sešiem milj. Ls atjaunos Rīga–Liepāja šosejas posmu

Gunta Kursiša, 22.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Rīga (Skulte) –Liepāja šosejas vēju pilsētas pusē atjaunos 18 kilometrus garu ceļa posmu, un šim mērķim paredzēti vairāk nekā seši miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sadalītas Gada balvas ceļu būvniecībā

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2017

Balvu saņēma AS A.C.B. par Tallinas šosejas remontdarbiem (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai.

Foto: Renārs Koris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 12 ceļu posmus, pasniegtas ikgadējās ceļu nozares Gada balvas par labākajiem veikumiem ceļu būvniecībā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Segumu atjaunošanas un pastiprināšanas būvdarbu grupā par ceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (89,40.-101,36. km) atjaunošanu Gada balvu saņēma AS A.C.B.

Otro vietu šajā nominācijā saņēma SIA Saldus ceļinieks par Liepājas šosejas (A9) posmu no 24.-38.km. Trešā vieta SIA Ceļi un tilti par autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas rob.(Terehova) (A12) posmu 106.-114.km.

Paplašināto autoceļu būvdarbu grupā Gada balvu saņēma SIA 8 CBR par autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posma no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam (24,60.-38,00 km) pārbūvi.

Otrā vieta tika piešķirta SIA Igate un SIA Saldus ceļinieks par autoceļa Vecumnieki-Nereta-Subate (P73) posmu 7.-21.km, bet trešajā vietā bija SIA Via par autoceļa Bauska-Aizkraukle (P87) posmiem 76.-77.un 78.-79.km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi tiks uzsākti pirmdien

Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi tiks uzsākti pirmdien, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 22. oktobrī tiks uzsākti Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi, informē Rīgas Dome.

Rekonstrukcijas darbu uzsākšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. Tāpat pasākumā piedalīsies apvienības Merks - Saldus ceļinieks pārstāvji. Pasākumā arī iecerēts informēt par plānoto rekonstrukcijas gaitu un termiņiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments septembrī parakstīja līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju apvienību Merks – Saldus ceļinieks par Spīķeru kvartāla un Daugavas labā krasta rekonstrukciju.

Projekta ietvaros līdz nākamā gada vasaras sezonai paredzēts izveidot «atraktīvu un sabiedrībai saistošu publisko telpu, kas ļaus rīdziniekiem, pilsētas viesiem un tūristiem no jauna iepazīt šo Rīgas rajonu un izmantot tajā piedāvātās kultūras un aktīvās atpūtas iespējas», norāda Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Saldū par 318 tūkstošiem būvēs ietvi ar veloceliņu

Gunta Kursiša, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada pašvaldība grasās 318 tūkstošus latu investēt ietves un veloceliņa būvē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka darbus veiks SIA Saldus ceļinieks, izbūvējot ietvi ar veloceliņu Kuldīgas ielas posmā no valsts autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja līdz Saldus pilsētas robežai.

SIA Saldus ceļinieks bija vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

Būvdarbi tiks veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētā, rekonstruējot Kuldīgas ielas infrastruktūru» ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

1,6 milj. Ls vērtā Robežu ielas atjaunošana tiks Saldus ceļiniekam

Gunta Kursiša, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada pašvaldība noslēgusi atklātu iepirkumu konkursu par Robežu ielas rekonstrukcijas darbiem Saldū, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) oficiālajā mājas lapā.

Konkursā par galvenajo kritēriju izvirzot saimniecisko izdevīgumu, par ielas atjaunotāju izvēlēta SIA Saldus ceļinieks, kas apņēmusies veikt rekonstrukcijas darbus par 1, 643 263 milj. Ls.

Kopumā konkursā pieteicās četri pretendenti.

Rekonstrukcijas darbus līdzfinansēs Eiroaps Reģionālās attīstības fonds projekta «Saldus nomales teritoriju sakārtošana ražošanas attīstībai, rekonstruējot Robežu ielu» ietvaros.

Informācija IUB lieicna, ka pēdējie konkursi, kuros uzvarējusi SIA Saldus ceļinieks, ir a/s Latvijas Valsts meži izsludinātā 21 tūkst. Ls vērtā papildus būvdarbu veikšana Spuņņu ceļā, 1323,4 tūkst. Ls apjomīgie Kaļķu ielas rekonstrukcijas darbi Viesītes pilsētā, vērienīgie vairāk nekā 6,37 milj. Ls vērtie autoceļa A9 Rīga-Skulte segas atjaunošanas darbi u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mazliet vairāk naudas ceļu problēmas nerisina

Lāsma Vaivare, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pērnā gada pārejošie projekti ceļu būves sezonu šogad ļauj sākt bez vilcināšanās; darbi tiek plānoti 1000 km valsts ceļu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Salīdzinot ar pagājušo gadu, apjoms ir līdzīgs, bet pluss ir tas, ka darbus varam sākt laikus. Pērn aprīlī, maijā varējām sākt sezonu, bet nebija, ko darīt. Savlaicīgu Latvijas Valsts ceļu konkursu procedūru dēļ šogad sezonas pirmā puse ir piepildīta, priekšā vēl ir daudz ES projektu, kuros varēs noslēgt līgumus, lai darbus var turpināt otrajā pusgadā,» norāda SIA Lemminkainen Latvija izpilddirektors Andris Velmunsks. Tas mazina stresu nozarē, un, lai gan nevar teikt, ka situācija ir ideāla vai tāda, kā to vēlētos redzēt uzņēmēji, ir manāmi uzlabojumi. «Neesam vēl sasnieguši maksimumu, bet liela daļa no nepieciešamā pasūtījuma apjoma ir dabūta,» viņš saka. Līdzīgi DB norāda arī A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers: «Līdz īpašnieku uzstādījumam vēl ir tālu, bet nevaram sūdzēties par darbu trūkumu, ir pārejošie līgumi no pagājušā gada».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ Ceļu, tilta būvnieks kontu arestu 862 tūkstošu apmērā

Elīna Pankovska, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa atcēlusi iepriekš pieņemto lēmumu par ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) kontu arestu 862 tūkst. Ls apmērā. Tiesa atzinusi, ka Saldus novada pašvaldība nav iesniegusi nevienu dokumentu, kas tieši pamatotu zaudējumus prasītās summas apmērā un apliecinātu pašvaldības tiesības uz to atlīdzību, DB informēja uzņēmums.

Februāra vidū Augstākā tiesa pilnībā atcēla iepriekšējo Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, kas atstāja spēkā CTB kontu apķīlājumu. Lēmums tika atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai. Kurzemes apgabaltiesa 2012.gada decembrī izlēma apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā. Lēmuma pamatā bija Saldus domes prasība par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošinājumu.

Šā gada janvārī SIA Ceļu, tiltu būvnieks nosūtīja vēstules tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot rast iespēju pēc iespējas ātrāk izskatīt blakus sūdzību Augstākajā tiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu, jo kontu apķīlājums būtiski kaitē uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes apgabaltiesai būs vēlreiz jāizskata Ceļu, tiltu būvnieka kontu apķīlāšana

Vēsma Lēvalde, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa pilnībā atcēlusi Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt spēkā ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) kontu apķīlājumu.

Lēmums atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai, db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Db.lv rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa pērn decembrī noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Kurzemes apgabaltiesa 2012.gada decembrī izlēma apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā. Lēmuma pamatā bija Saldus domes prasība par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments parakstījis līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju apvienību Merks – Saldus ceļinieks, un jau septembrī tiks uzsākti būvdarbi Spīķeru kvartālā un Daugavas krastmalā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam.

Projekta ietvaros līdz nākamā gada vasaras sezonai paredzēts izveidot «atraktīvu un sabiedrībai saistošu publisko telpu, kas ļaus rīdziniekiem, pilsētas viesiem un tūristiem no jauna iepazīt šo Rīgas rajonu un izmantot tajā piedāvātās kultūras un aktīvās atpūtas iespējas», norāda Rīgas dome.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko sacīja: «Parakstot līgumu, esam paveikuši visus sagatavošanās darbus un var sākties projekta īstenošana dzīvē. Revitalizācijas gaitā mēs šai iepriekš nolaistajai pilsētas teritorijai piešķiram jaunu dzīvi – esmu pārliecināts, ka te veidosies viens no interesantākajiem kultūras un atpūtas centriem Rīgā. Tas ir labs piemērs, kā degradētu teritoriju atgriezt pilsētas apritē, turklāt šīs vietas sakārtošanā esam spējuši piesaistīt nozīmīgu Eiropas finansējumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par trīs miljoniem eiro rekonstruēs ielas Skrundā

Gunta Kursiša, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 3,03 miljonus eiro, Skrundā tiks rekonstruēta Ventas un Liepājas iela, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Atklātā konkursā, kurā kopumā pieteicās seši uzņēmumi, par uzvarētāju tika atzīts Saldus ceļinieks. Kā galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

Ielas Skrundā tiks labotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA Saldus ceļinieks galvenais darbības veids ir ceļu un maģistrāļu būve. Uzņēmums ir reģistrēts 2004. gadā, un 2012. gadā tā apgrozījums veidoja 18,23 milj. Ls, bet peļņa bija 1,38 miljoni Ls. Vidēji uzņēmumā strādāja 133 darbinieki. Kompānijas vadības groži ir Valda Karola rokās, savukārt valdes locekļa amata pienākumi uzticēti Gintam Karolam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Valsts ceļi noslēdz 1,13 miljonu konkursu par ceļu segumu sakārtošanu

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz autoceļa Tukums–Kuldīga atsākti būvdarbi

Dienas Bizness, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz autoceļa Tukums–Kuldīga posmā no Zemītes līdz Pūcēm Kandavas novada teritorijā atsākušies pērn uzsāktie būvdarbi, informē Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbus veic SIA Saldus ceļinieks. Pašlaik atsevišķās posma vietās notiek grāvju un ierakuma rakšana un būvdarbu vietās ir jārēķinās ar ātruma ierobežojumu 70 km/h, vietām arī 50 km/h. Darbu skarto posmu iespējams šķērsot desmit minūtēs.

SIA Saldus ceļinieks 2014.gadā uzvarēja atklātā būvdarbu iepirkuma konkursā un ar būvniekiem noslēgts līgums par EUR 7 398 933 (ar PVN).

Būvdarbi paredz grants seguma nomaiņu pret asfaltu, kā arī tilta pār Amulu atjaunošanu, vietām autoceļa trase būs mazāk līkumota. Šī objekta rekonstrukciju līdzfinansē ERAF. Paredzams, ka būvdarbi šajā posmā turpināsies līdz jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cemex piederošajā kaļķakmens karjerā Kūmas ekspluatācijā nodots 500 metrus garš betona ceļa posms, informē uzņēmums.

Tas ir Latvijā pirmais smagas noslodzes ceļš, kura izbūvē izmantota jauna tehnoloģija – valčbetons.

Šī gada maijā, klātesot VAS Latvijas valsts ceļi, SIA Saldus ceļinieks un mediju pārstāvjiem, Cemex atklāja renovēto karjera pievedceļu. Pēcāk ceļā vēl papildus tika iebūvēta instrumentācija, kas turpmāk ļaus ceļu un tā dažādos slāņus novērot pie temperatūru svārstībām, lai demonstrētu šis tehnoloģijas atbilstību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Šis ir pirmais betona ceļš Latvijā, kuru mēs būvējām kā eksperimentālo ceļu. Mēs to testējam ekstremālos apstākļos, jo karjera pievedceļš atrodas vidē ar augstu gruntsūdeni un ik dienu tiek pakļauts smagām slodzēm – smagajam autotransportam, kas no karjera izved ap 1,6 miljoniem tonnu kaļķakmens gadā, stāsta Cemex Latvija Stratēģiskās plānošanas direktors Ēriks Maikls Trusevics (Eric Michael Trusiwicz).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemē asfaltētos segumus atjaunosStrabag un Saldus ceļinieks

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) novirzīs 1,34 miljonus eiro valsts autoceļu ar asfaltēto segumu atjaunošanas darbiem Kurzemes reģionā.

Konkursā par asfaltēto segumu atjaunošanu Kurzemē uzvarējuši divi uzņēmumi – SIA Strabag un SIA Saldus ceļinieks.

Tiks atjaunoti ceļa posmi uz autoceļa P120 Talsi – Stende – Kuldīga, V1160 Ezere – Vadakste, P112 Kuldīga - Aizpute – Līči, P96 Pūri - Auce – Grīvaiši, P121 Tukums – Kuldīga, V1446 Tukums - Milzkalne - Smārde – Slampe, P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa, P131 Tukums -Ķesterciems - Mērsrags – Kolka.

Db.lv jau ziņoja, ka tāpat šodien izsludināti arī uzņēmumi, kas uzvarējuši LVC konkursā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu Latvijas Centra reģionā. Šiem darbiem tiks atvēlēti 1,13 miljoni eiro, un par konkursa uzvarētājiem izsludināti Panevežio Keliai, Saldus ceļinieks un Strabag.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atklās rekonstruēto tiltu pār Lielupi uz Liepājas šosejas

Dienas Bizness, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.jūnijā plkst.12.00. svinīgi tiks atklāts rekonstruētais tilts pār Lielupi pie Kalnciema uz Liepājas šosejas (A9), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Uldis Augulis, VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, būvnieki SIA Saldus ceļinieks, Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Keidāns un citi.

Pērn uz Liepājas šosejas notika vērienīgi būvdarbi piecos dažādos posmos vairāk nekā 70 km garumā, tai skaitā uz tilta pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvada pār dzelzceļu Apšupē.

2015.gada maijā SIA Saldus ceļinieks uzsāka autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja (A9) posma (24,4-38,18 km) ceļa segas un tilta pārbūvi, piesaistot apakšuzņēmēju SIA Tilts. Tilta pārbūves gaitā ir mainīts konstrukciju aizsargpārklājums, brauktuves hidroizolācija un pārbūvēts asfaltbetona segums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad vērojams ceļu būves izmaksu kāpums pat par 10%, un tas ir straujākais pēdējos sešos gados

To laikrakstam Dienas Bizness apgalvo aptaujātie ceļu būves uzņēmumi.

Izmaksu kāpumam divi galvenie iemesli ir izejmateriālu, piemēram, metālu un naftas produktu cenu pieaugums, kā arī algu palielinājums.

Bitumena cenas kāpj par 100%

Viena no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem A.C.B. grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis, komentējot izmaksu pieaugumu, teic: «Lielāko pieaugumu pēc būtības veido naftas un naftas produktu izmaksu pieaugums pasaules tirgū, kuras ir ļoti grūti prognozēt un arī kaut kādā veidā ierobežot šo risku. Diemžēl, bet šo izmaksu kāpums šobrīd pilnībā paliek uz būvnieku pleciem jeb spēju pareģot, kas rada lielākas izmaksas nekā plānots. Otra būtiska izmaksu pieauguma daļa veidojas no darbaspēka izmaksu kāpuma gan tieši algas, gan arī nodokļu pieaugumā. Ņemot vērā, ka ceļu būvniecībā inženieru un speciālistu skaits ir ierobežots, atalgojuma pieaugums veidojas ļoti strauji, ko bieži vien nesedz pagājušo gadu pārdotie projekti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zemas satiksmes intensitātes gadījumā tas nav ekonomiski izdevīgi, jo nakts darbs ir krietni dārgāks. To nepraktizē nekur pasaulē (zema intensitāte ir tāda kā Latvijā vidēji uz valsts galvenajiem autoceļiem – mazāk par 10 – 15 tūkstošiem auto diennaktī),» laikrakstam Latvijas Avīze pamatojis Valdis Laukšteins, VAS Latvijas valsts ceļi tehniskais direktors.

«Autoceļu būvē daļa tehnoloģisko procesu prasa iespējami labvēlīgākos apstākļus, piemēram, asfaltu vēlams ieklāt, izmantojot arī saules radiāciju (arī to, kas nāk cauri mākoņiem). Vēl svarīgāk tas ir pie virsmas apstrādes,» viņš norādījis laikrakstam, kas meklējis atbildi uz jautājumu - kāpēc ceļus nebūvē naktīs.

Arī Gints Karols, SIA Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs, esot pārliecināts, ka ceļu būve nakts laikā nesaprātīgi palielinātu izmaksas un kvalitātes riskus.

«Nav jau runa tikai par tiešo būvētāju darbu. Naktīs normāli nestrādā ne piegādātāji, ne ražotāji, ne minerālo materiālu karjeri,» vēl vienu argumentu minējis Saldus ceļu būvētājs. «Šādi organizējot darbus, gan būvniekiem, gan asfalta ražotājiem, laboratorijām, karjeriem, transporta kompānijām, būvuzraudzībai, degvielas piegādātājiem u. c. būtu jāpieņem darbā liels skaits papildu darbinieku. Tie miljoni, par kuriem tiks sadārdzināts process, noteikti ir vajadzīgi kādā sabrukušā ceļa posmā. (100 speciālistu gada izmaksas var sasniegt miljonu latu),» viņš lēsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem, kad divu gadu laikā – 2011. un 2012. gadā – ievērojami pieauga resursu izmaksas. Taču ir viena būtiska atšķirība: ja toreiz cenas mainījās divu gadu laikā, tad tagad dramatisks cenu pieaugums ir piedzīvots divu nedēļu laikā.

Cenas būvniecības materiāliem pieauga Covid pandēmijas laikā, īpaši civilajā būvniecībā, un šo pieaugumu industrija amortizēja saviem spēkiem. Taču šī gada marta kāpumu nozare viena pati nespēs iznest un gaida uz stratēģiskiem lēmumiem valsts līmenī.

Situācija kritiska

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā trauksmi ceļ būvniecības sektors, kas vairāk nekā viena otra cita nozare ir tieši atkarīgs no resursu importa no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visizteiktākās problēmas šobrīd ir ar dažādu celtniecības izejmateriālu, īpaši metāla un bitumena, iegādes iespējām, kad, pēc būvnieku teiktā, vairs runas pat nav par cenu, bet iespēju atrast un nopirkt nepieciešamos resursus. “Sajūta ir dramatiska, ir grūti saprast, kā vispār var virzīties uz priekšu. Protams, visus iepriekšējos gadus ceļu būvnieki bija pieraduši, ka neviens neko nekompensē un ka cenas var lēkāt. Arī pirms 12 gadiem piedzīvotā krīze bija zināmā mērā līdzīga, kad cenas galvenajām materiālu pozīcijām, īpaši bitumenam, pieauga dubultā un pat brīžiem vairāk. Būvniekiem toreiz bija milzīgi zaudējumi, un bija uzņēmumi, kas neizturēja. Tomēr pašreizējā krīze ir smagāka un visaptveroša, tajā skaitā arī izejmateriālu pieejamība ir milzīga problēma,” situāciju raksturo ceļu būvniecības uzņēmuma Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs Gints Karols.

Viņam piekrīt SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, norādot, ka šobrīd būvniecības tirgū de facto ir iestājušies nepārvaramas varas ārējie apstākļi, kurus būvnieki iepriekš nekādi nevarēja paredzēt un kuru sekas ir nespēja pabeigt būvobjektus straujā cenu kāpuma un materiālu nepieejamības dēļ. Krievija pasaulē ir piektā lielākā metāla ražotāja ar 71,6 miljoniem tonnu produkcijas gadā un pārliecinoši lielākā metāla ražotāja Eiropā. Otrajā vietā Eiropā ir Vācija ar 39,7 miljoniem tonnu, bet trešajā – Itālija ar 23,3 miljoniem tonnu gadā. Austrumeiropas ražotāji un būvniecība ļoti lielā mērā balstījās uz Krievijā ražotu metālu. Izņemot no tirgus šos apjomus, mums ir situācija, ka metāla armatūras cena ir pieaugusi pat vairākas reizes.

Piemēram, 2020. gadā armatūra maksāja ap 450 eiro par tonnu, pēc Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumiem Latvijā un Eiropā piedzīvots cenu lēciens līdz 800–850 eiro par tonnu, bet šobrīd, izslēdzot no tirgus Krievijas produkciju, armatūras cena sasniegusi nebijušu rekordu – 1500–1600 eiro par tonnu, turklāt arī par šādu cenu nav iespējams brīvi iegādāties nepieciešamos apjomus, jo tirgū to vienkārši nav, situāciju raksturo uzņēmējs, piebilstot, ka krīzes dēļ šobrīd ir apdraudēta gandrīz visu valstiski nozīmīgo industriālo projektu īstenošana. “Ar metālu jau būvniecība nebeidzas, straujais energoresursu cenu un degvielas izmaksu pieaugums rada lielu negatīvu ietekmi uz pilnīgi visām pārējām ar būvniecību un būvmateriālu ražošanu saistītajām nozarēm. Pēkšņā apstākļu maiņa un nestandarta situācija prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrota vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu,” norāda Arčers vadītājs.

Pēc G. Karola paustā, diemžēl būvniekiem, atšķirībā no citām nozarēm, līdz šim tā arī nav izdevies panākt cenu indeksācijas vai cita veida mehānismu līgumos, kas būtu sava veida drošības spilvens tieši šādām krīzes situācijām. “Līdz ar to ceļu būvniecības uzņēmumi ir tāds kā milzīgs buferis. Apakšuzņēmēji un piegādātāji, protams, mums piestāda reālās tirgus cenas, savukārt pasūtītājs līguma cenu nofiksē, un ceļiniekiem ir jāspēj amortizēt starpību. Taču visam ir savas iespējas un robežas. Šobrīd runa jau ir par to, ka ir iestājušies tādi apstākļi, ko kompensēt mums pašiem ir neiespējami,” skaidro Saldus ceļinieka vadītājs. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijai (FM) ir visai rezervēta attieksme pret krīzes risināšanu.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru