Reklāmraksti

Salesforce iegūst spēku Latvijā: atvērta jauna aģentūra, Salesforce pakalpojumu sniegšanai

Sadarbības materiāls, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Bluelark, specializētais Salesforce konsultāciju uzņēmums, sniegs Salesforce pakalpojumus klientiem Latvijā un Baltijas reģionā. Uzņēmums piedāvās pilnu Salesforce pakalpojumu spektru, sākot no Salesforce ieviešanas un administrēšanas līdz uzņēmējdarbības procesu auditam un analīzei.

Aģentūru Bluelark izveidoja Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums Agmis, kas ir Salesforce partneris kopš 2014. gada.

„Latvijā un Baltijas reģionā ir vērojama stabila Salesforce klientu izaugsme. Tas nozīmē, ka ir jāizveido vietēja konsultāciju aģentūra ar Baltijas valstīm raksturīgu tirgus kompetenci, kas palīdz maksimāli izmantot Salesforce platformu,” sarunā norāda Agmis izpilddirektors Sauļus Kaukēns [Saulius Kaukenas].

Vairāk nekā 150 000 uzņēmumu visā pasaulē izmanto Salesforce, lai mijiedarbotos ar saviem klientiem. Globālie uzņēmējdarbības līderi, piemēram, Toyota, Amazon, Unilever vai Adidas, ir vieni no slavenākajiem Salesforce klientiem. Kopš 2017. gada Salesforce tirgus daļa gadu no gada ir pieaugusi par 30 %, turklāt straujākā izaugsme ir Rietumeiropā un Ziemeļeiropā.

Salesforce risinājumi palīdz uzņēmumiem uzlabot klientu apkalpošanu, paaugstināt produktivitāti, veicināt pārdošanas procesus, automatizēt mārketingu un, kas ir pats galvenais, izmantot uzņēmuma datus, lai pieņemtu efektīvus uzņēmējdarbības lēmumus.

Salesforce ir kā operētājsistēma biznesam. Izmantojot Salesforce, dažādas uzņēmumu nodaļas var bez grūtībām apmainīties ar informāciju, un pat uzņēmumi ar tūkstošiem darbinieku var sazināties ar klientiem vienā valodā,” stāsta S. Kaukēns.

Globāla tendence

„Turpinot pieaugt Salesforce lietotāju bāzei šajā reģionā, mēs nolēmām izveidot jaunu uzņēmumu, kas nodarbosies tikai ar Salesforce risinājumiem. Šis solis ir saistīts ar Salesforce konsultāciju skaita pieaugumu. Reaģējot uz klientu pieprasījumu, mūsu attīstības komanda ir pieaugusi, pievienojot uzņēmējdarbības analītiķus un uzņēmējdarbības attīstības speciālistus, kuri palīdz mums izmantot tehnoloģijas, lai labāk pārvaldītu uzņēmējdarbības procesus.” Skaidro S. Kaukēns.

Bluelark pamata komandā ir iekļauti 30 augsti kvalificēti Salesforce speciālisti.

Pēdējā gada laikā vairāki desmiti vidēju un lielu Baltijas uzņēmumu ir sākuši izmantot Salesforce. Starp pēdējiem jauniem klientiem ir reģiona lielākais paku piegādes pakalpojumu sniedzējs. Salesforce palīdzēja uzņēmumam apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc piegādes pakalpojumiem lokdauna laikā.

Vienam no visstraujāk augošajiem finanšu pakalpojumu uzņēmumiem Salesforce palīdz nodrošināt nepārtrauktus klientu piesaistes procesus.

„Septiņu mūsu partnerības ar Salesforce gadu laikā daudzi mūsu projekti tika īstenoti ārvalstu tirgos: Ziemeļeiropā, ASV un pat Dienvidāfrikā. Tas palīdzēja mūsu komandai iegūt starptautisku pieredzi, ko mēs piesaistīsim Latvijas tirgū”, piebilda Bluelark pārdošanas vadītājs Jurģis Bakans [Jurgis Bakanas].

Starp lielākajiem starptautisko uzņēmumu projektiem ir apdrošināšanas sabiedrību pašapkalpošanās portāls un polišu pārdošanas automatizācijas rīki vienai no lielākajām Āfrikas finanšu pakalpojumu grupām Old Mutual insurance, papildu pakalpojumu pārdošanas portāls Dienvidāfrikas apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam Bidvest Insurance un klientu attiecību pārvaldības sistēmas ieviešana lielākajam Namībijas telekomunikāciju operatoram Paratus Telecom.

„Pēdējās desmitgades laikā Salesforce gandrīz četras reizes palielinājusi savu tirgus daļu. Tas radīja lielu pieprasījumu pēc Salesforce ekosistēmas speciālistiem. Līdz 2022. gadam Salesforce vidē strādās vairāk nekā 3,3 miljoni profesionāļu, turklāt Eiropā tiks izveidoti 300 tūkstoši jaunu darba vietu”, uzsver J. Bakans.

Sertificēto partneru ekspertīze

Bluelark pakalpojumi ietver stratēģiskas un tehniskas konsultācijas klientu attiecību pārvaldības (CRM) jomā.

„Klientu pieredzes pilnveidošanas ceļš sākas ar stratēģisku semināru: kādus uzņēmējdarbības mērķus uzņēmums vēlas sasniegt ar CRM ieviešanu, kādi instrumenti vislabāk piemēroti uzņēmējdarbības procesu pārvaldīšanai. Salesforce ir unikāls universāls rīks, kas ietver risinājumus no pārdošanas vadības līdz klientu atbalsta sistēmām. Kā Salesforce sertificētie partneri mēs sākotnēji cenšamies izkristalizēt uzņēmuma vajadzības, attiecīgi pielāgot platformu, nodrošināt vienmērīgu platformas izvietošanu, datu migrāciju, darbinieku apmācību un pat pastāvīgu platformas administrēšanu,” piebilst S. Kaukēns.

Pēc Kaukēna teiktā, CRM īstenošana vai migrācija ir sarežģīts uzdevums, kas sastāv no daudzām sastāvdaļām.

„Lai organizatorisko pārmaiņu projekti būtu veiksmīgi, papildus tehniskajām un analītiskajām prasmēm ir nepieciešama cieša saikne starp izstrādātāju un klienta uzņēmumu. Izpratne par vietējo tirgu, ātra reakcija un pat darbs vienā laika joslā ir priekšrocība, ko mūsu klienti ir augstu novērtējuši mūsu iepriekšējos Salesforce projektos,” stāsta S. Kaukēns.

Klientu panākumu platforma

Salesforce ir neapstrīdams līderis pasaules CRM tirgū ar trīs reizes lielāku tirgus daļu nekā tuvākajiem konkurentiem.

Salesforce straujo izaugsmi izraisīja platformas dažādība un visaptverošas perspektīvas attiecībā uz klientu attiecību pārvaldību.

„Lai gan Salesforce piedāvā atsevišķus produktus pārdošanas vadībai vai klientu apkalpošanai, lielākā vērtība tiek radīta, kad tie mijiedarbojas savā starpā,” turpina J. Bakans.

Vēl viena būtiska Salesforce priekšrocība ir iespēja pielāgot platformu konkrētām klientu vajadzībām. Salesforce moduļus var salīdzināt ar Lego spēles blokiem, no kuriem katrs ir individuāli salikts saskaņā ar uzņēmuma darbības procesiem.

Piemēram, Salesforce ir ieviesis īpašu rīku – Vakcinācijas mākoni, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju. Platforma rūpējas par vakcinācijas grafikiem, veselības aprūpes personāla resursiem, nosūta automatizētus paziņojumus un atgādinājumus par to, kad pacientam jāierodas procedūras veikšanai, un integrē datus ar valsts veselības aprūpes sistēmām. Šis ir tikai viens piemērs tam, kā esošos Salesforce rīkus var pielāgot ļoti specifiskām darbības sistēmām. Salesforce ekosistēma ietver plašu veidņu un paraugprakses izvēli, ko var ātri pielāgot konkrētai rūpniecības vai uzņēmējdarbības nozarei,” uzsver J. Bakans.

Par Bluelark

Bluelark ir specializēts Salesforce konsultāciju uzņēmums, kas palīdz uzņēmumiem atrast, piesaistīt un noturēt klientus. Bluelark ir Salesforce sertificēts partneris. Uzņēmums specializējas Baltijas valstu un Skandināvijas reģionu klientu apkalpošanā. Bluelark piedāvā tirgum specifisku Salesforce pieredzi, lai maksimāli izmantotu Salesforce Latvijas uzņēmumiem.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Pierakstieties uz konsultāciju [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā atrast, piesaistīt un noturēt klientus

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā veidot ciešas attiecības ar klientiem

Andrius Guzaitis, Bluelark Biznesa attīstības vadītājs, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā novērtēt klientu attiecību vērtību

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CRM ieviešanu ieskauj liels skaits mītu.

Vai mums tiešām ir vajadzīga CRM platforma? Vai ieguldījums atmaksāsies? Bet mums viss ir kārtībā!

Izmantojot Salesforce, mēs atbalstījām daudzu uzņēmumu transformāciju, palīdzot uzlabot veiktspēju un optimizēt uzņēmējdarbības operācijas.

Aplūkosim biežāk uzdotos jautājumus par labāku uzņēmējdarbības pārvaldības praksi.

Mīts: mums nav vajadzīga CRM platforma!

Vai jūs sniedzat saviem klientiem komerciālus piedāvājumus? Vai nedēļas uzdevumu organizēšanai izmantojat kalendāru? Vai kopīgi lietojat sapulces protokolus un citu svarīgu informāciju? Vai jūs sekojat līdzi jums un jūsu kolēģiem uzticēto uzdevumu izpildei?

Apsveicam! Jūs jau izmantojat DIY CRM platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa pirmajā pusgadā augusi par 19,3%

LETA, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No marta Latvijā tiek pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ noteiktā ārkārtas situācija un stājas spēkā atvieglojumi virknē Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasību, paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka no šodienas darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā azartspēļu vietas un naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb "zaļajā" vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tiek atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.

Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdz informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas. Šis nosacījums neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Latvija sākusi kriminālprocesu par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāju kredītportfelis, ko pārvalda nebanku kredītdevēji, pirmo reizi pārsniedzis vienu miljardu eiro

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, iekļaujot tajā papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Tostarp paredzēts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikea paplašinās Latvijā un 2024. gada vasarā tiks atvērta jauna klientu apkalpošanas vieta Liepājā.

Tā būs pirmā mazāka apmēra apkalpošanas vieta Latvijā – plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, kas ieviests, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus. Atverot jaunu Ikea klientu apkalpošanas vietu, Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināta lielāka Ikea preču un pakalpojumu pieejamība piekļuves un cenas ziņā.

Ikea plānošanas un preču pasūtīšanas centrs tiek veidots, lai klientiem palīdzētu plānot telpu iekārtojumu, izmantojot Ikea labiekārtošanas risinājumus, piemēram, virtuvēs, uzglabāšanas telpās, guļamistabās u.c. Klientiem būs iespēja saņemt iepriekš pieteiktus, Ikea speciālistu sniegtus klātienes individuālās plānošanas pakalpojumus, šim nolūkam īpaši atvēlētās zonās plānot pašrocīgi vai ar Ikea darbinieku palīdzību, kā arī uzreiz pasūtīt telpu iekārtojuma plānā iekļautās mēbeles. Plānošanas un preču pasūtīšanas centrā varēs arī ērti veikt Ikea pasūtījumus tiešsaistē un saņemt pasūtītās preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru