Eiropas Komisija (EK) ir atļāvusi Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumam "Salling Group" no Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" iegādāties mazumtirgotāju "Rimi Baltic", informēja "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.

Bite skaidro, ka līdz ar regulatora apstiprinājumu darījums pāriet noslēguma fāzē, kuras laikā tiks pabeigti tā finanšu procesi. Darījumu paredzēts noslēgt līdz šī gada 2.jūnijam.

Jau ziņots, ka "ICA Gruppen" un "Salling Group" ir vienojies par "Rimi Baltic" pārdošanas cenu 1,3 miljardu eiro apmērā, neiekļaujot parādus.

"Salling Group" prezidents un izpilddirektors Anderss Hags iepriekš medijiem uzsvēra, ka "Rimi" zīmolu nav plānots mainīt.

Uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka darījums iekļauj 314 veikalus, e-komercijas platformu, noliktavas un izplatīšanas centrus visā Baltijā un vairāk nekā 11 000 kvalificētu darbinieku.

Iegādes darījumam bija jāsaņem uzraugošo iestāžu atļauja. Konkurences padome (KP) iepriekš atzīmēja, ka darījums ir Eiropas mēroga, tāpēc par to jāpaziņo un to arī jāizskata Eiropas Komisijai.

Līdz ar konkurences uzraudzības iestāžu izsniegto atļauju ir noslēdzies darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu ICA Gruppen un dāņu kompāniju Salling Group par pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic pārdošanu.

Salling Group īpašumā nonāks viss Baltijas veikalu tīkls ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu, kur kopumā nodarbināti vairāk nekā 11 000 darbinieku. Darījuma summa ir 1,3 miljardi eiro. Savukārt Rimi pievienošanās Salling Group sniegs jaunas attīstības iespējas ilgtermiņa biznesa stratēģijas īstenošanai.

Rimi kopš 2007.gada piederējis Zviedrijas lielākajam pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumam ICA Gruppen. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 1,9 miljardus eiro. Salling Group plāno saglabāt Rimi konceptu un stiprināt jau esošo tirgus pozīciju, vienlaikus ieguldot vēl labākas iepirkšanās pieredzes nodrošināšanā.

"Rimi ir labi pārvaldīts uzņēmums ar vairāk nekā 11 000 prasmīgu kolēģu un 314 veikaliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuri izceļas ar augstiem kvalitātes standartiem un unikālu klientu pieeju. Mēs esam lepni, ka Rimi kļūs par daļu no Salling Group, un ar nepacietību gaidām mūsu kopīgo sadarbību. No savas puses turpināsim stiprināt uzņēmuma tirgus līderpozīcijas Baltijā, vienlaikus mācoties no kolēģu pieredzes, kas būs noderīga arī citiem mūsu veikaliem Dānijā, Vācijā un Polijā. Sagaidām, ka šis darījums iezīmēs jaunu pavērsienu arī Salling Group izaugsmē," saka Salling Group izpilddirektors Anderss Hags (Anders Hagh).

Dāņu mazumtirgotājs Salling Group, kam pieder mazumtirdzniecības tīkls Rimi Baltijas valstīs, aicina jaunuzņēmumus un inovatorus pieteikties investīciju fonda Salling Seeds finansējumam.

Uzņēmums vēlas ar kopējo investīciju ietvaru 67 miljonu eiro apmērā veicināt jaunu zināšanu, tehnoloģiju un ilgtspējīgu risinājumu attīstību vērtīgām pārmaiņām mazumtirdzniecības nozarē.

Investīciju fonds Salling Seeds dibināts 2024. gada rudenī ar mērķi atbalstīt jaunuzņēmumus un strauji augošus uzņēmumus, kas ar novatoriskiem biznesa modeļiem un inovatīvām tehnoloģijām var veicināt mazumtirdzniecības nozares attīstību. Salling Seeds meklē ambiciozus uzņēmumus ar pievilcīgu izaugsmes potenciālu un ir gatavs investēt gan jaunuzņēmumos, kuri vēl ir sava produkta izstrādes pašā sākumā, gan jau nobriedušākos augošos uzņēmumos, kuriem ir potenciāls radīt būtiskus uzlabojumus pircējiem, darbiniekiem un uzņēmuma ikdienas darbībai. Tās var būt gan jaunas tehnoloģijas, gan digitālās klientu pieredzes, ilgtspējas un dažādu patēriņa tendenču risinājumi. Pirmajā kārtā individuālo investīciju apjoms būs no 0,7 miljoniem līdz 3,5 miljoniem eiro.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Lielākie mazumtirgotāji baltās vistu olas šogad iepirkuši pamatā no Somijas, pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka Lieldienu laikā tradicionāli pircēju pieprasītākās ir baltās vistu olas. Tā kā vietējie ražotāji diemžēl nepiedāvā baltās olas, kūtī dētās baltās vistu olas šogad "Rimi" iepērk no Zviedrijas un Somijas.

"Rimi" šogad plāno apmēram tādu pašu pieprasījumu pēc olām kā pērn, ņemot vērā pēdējā laika olu cenu svārstības.

Vienlaikus Bite sacīja, ka olu cena, salīdzinot ar pērnā gada Lieldienām, ir kāpusi, kas saistīts ar Eiropā izplatīto putnu gripu. Arī šī gada sākumā pieaugums ir turpinājies, īpaši martā un aprīlī, kad olu cenas pieauga līdz pat 20%.

Veikalu tīkla "top!" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte norādīja, ka "top!" veikalos Lieldienu periodā tiek piedāvātas otrās kategorijas baltās olas, kas dētas kūtī un tiek iepirktas no Somijas.

Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.

Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

"KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Biznesu gatavība investēt attīstībā ir galvenais rādītājs, kas liecina par uzņēmēju noskaņojumu un ticību rītdienai.

Uz šībrīža “temperatūru” biznesa vidē norāda uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu aktivitāte: 2025. gada pirmajā pusgadā Centrālajā un Austrumeiropā tā aizvien saglabājas piesardzīga, lai gan gada otrajā pusē tendence varētu būt augšupejoša.

Gan Baltijā, gan Austrumeiropā darījumu skaits šogad līdz šim bijis mazāks, nekā pērn gada pirmajā pusē, bet darījumu vērtība ir pieaugusi dažu īpaši lielu darījumu dēļ, liecina M&A tirgus pētnieku Mergermarket dati. Ģeopolitiskie riski kavē darījumu aktīvāku norisi, tomēr biznesa attīstības mērķi ir spēcīgāki un uzņēmēji turpina iegulda attīstībā. Arī Baltijas reģionā vairāki darījumi pašlaik ir sagatavošanās posmā, tāpēc 2025. gada otrajā pusē aktivitāte varētu pieaugt.

Pielāgojoties strauji mainīgajiem patērētāju iepirkšanās paradumiem, Rimi ir atvēris pirmos jaunā koncepta hipermārketus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma trīs miljonu eiro investīcija koncepta izstrādē un pirmajos trīs pilotprojektos ļāvusi izveidot jaunu veikala modeli ar vienkāršotu veikala izkārtojumu, skaidrākām cenu norādēm.

Pirmie jaunā koncepta hipermārketi durvis vēra novembrī Rīgā, Palangā un Tallinā.

Jaunajā veikala izkārtojumā īpaša uzmanība pievērsta augošajai interesei par veselīgu dzīvesveidu un pieprasījumam pēc svaigiem augļiem un dārzeņiem. Sadarbībā ar iepirkumu un piegādes ķēdes komandām tiek nodrošināts augstākās kvalitātes sortiments, īpaši izceļot sezonālos produktus. Jaunā koncepta veikalos svaigo produktu, maizes un gatavo ēdienu nodaļas kļuvušas par centrālajiem elementiem, savukārt nepārtikas preču zonas pārkārtotas tā, lai klientiem būtu vieglāk orientēties un atrast nepieciešamo.

Arī digitālie risinājumi jaunā koncepta veikalos ir daudz pieejamāki – pašapkalpošanās kases, digitālie svari un moderni ekrāni, kuros redzami izdevīgākie piedāvājumi un informācija par akcijām. Veikala izkārtojums ir kļuvis vienkāršāks un vizuāli sakārtotāks – samazināts liekais vizuālais troksnis, norādes kļuvušas skaidrākas un praktiskāk izvietotas, savukārt akciju piedāvājumi ir vieglāk pamanāmi.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

"INDEXO Real Estate Fund", ko pārvalda "Provendi Asset Management", ir noslēdzis jaunu portfeļa darījumu, iegādājoties divus tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē (Igaunijā).

Šis darījums paplašina fonda portfeli ar stabiliem un reģionāli nozīmīgiem mazumtirdzniecības īpašumiem. Darījuma ietvaros fonds ir iegādājies tirdzniecības centru "Damme" Rīgas stratēģiski nozīmīgajā Imantas apkaimē un reģionālo tirdzniecības centru "Auriga" Kuresārē - vienu no modernākajiem un populārākajiem mazumtirdzniecības galamērķiem Sāremā. Kopējā darījuma vērtība ir 56 miljoni eiro, un tas līdzfinansēts ar "Swedbank AS" atbalstu.

Abi iegādātie īpašumi demonstrē stabilus nomas ienākumus, ilgtspējīgus darbības modeļus un spēcīgus nomnieku portfeļus. Rīgas "Damme" tirdzniecības centrā galvenie nomnieki ir "Rimi", "Drogas" un "LIDO", kā arī vairāk nekā 60 citi uzņēmumi, savukārt "Auriga" Kuresārē uzņem plašu starptautiski atpazīstamu zīmolu klāstu, tostarp "Ksenukai", "Rimi", "Apollo Kino" un "H&M". Šis stratēģiskais darījums stiprina "INDEXO Real Estate Fund" pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū, nodrošinot stabilu naudas plūsmu un radot pamatu ilgtermiņa īpašumu vērtības pieaugumam. Abi īpašumi kopā aizņem vairāk nekā 33 000 kvadrātmetru un ir izvēlēti, pamatojoties uz to pievilcīgo atrašanās vietu, spēcīgo nomnieku sastāvu un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rudenī - oktobrī vai novembrī, plāno veikt papildu medus autentiskuma pārbaudes, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Viņš minēja, ka pārbaužu apjomi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma.

PVD medus autentiskuma kontroles veica arī šogad aprīļa beigās, kā rezultātā dienests apturēja piecu medus produktu izplatīšanu, jo noņemtajos paraugos tika konstatēti dabiskam medum neraksturīgi cukuri. Eiklons norādīja, ka šie produkti joprojām tirdzniecībā nav atgriezti.

Tāpat viņš minēja, ka divi no izņemtajiem produktiem tika pakoti Lietuvā, tāpēc par konstatēto gadījumu tika ievietots paziņojums Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā un Lietuvas atbildīgās iestādes, pamatojoties uz Latvijas ziņojumu, īstenoja papildu analīzes, kā rezultātā no tirdzniecības izņēma arī vairākus citus medus produktus.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.