Veselības ministrijas aicinājums pārtikas ražotājus samazināt sāli 12 produktu grupās atsevišķiem ražotājiem liekas neizpildāms uzdevums.

Uzņēmēji uzsver, ka jaunā iecere var izmainīt pārtikas produktu garšas īpatnības un novest pie tā, ka pircēji tos vairs nepirks. Veselības ministrijas (VM) nosūtītā vēstule pārtikas ražotāju asociācijām liecina, ka EK izveidojusi Augsta līmeņa darba grupu uztura un fizisko aktivitāšu jautājumos, kuras viens no uzdevumiem ir panākt sāls satura samazināšanu gatavajos pārtikas produktos, kas ir lielākais sāls patēriņa avots uzturā.

Katru gadu pa 4%

Nevar akli vadīties

Pirmajā Veselības ministrijā notikušajā darba grupas sanāksmē par sāls satura samazināšanu pārtikas produktiem diskusijas galvenokārt notika par sāls satura samazināšanu maizes izstrādājumiem, savukārt nākamajās darba grupās tiks runāts par citām potenciālajām produktu kategorijām, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektore Laura Krastiņa. «Nevar akli vadīties pēc EK ieteikumiem, bet ir jāveic plašs izvērtēšanas darbs, lai saprastu, ko darīt tālāk. Jāvērtē katrs produkts, piemēram, mūsu rupjmaizi nevar salīdzināt ar kādu citu, lai nav tā, ka, samazinot sāls daudzumu, pircēji vairs nepērk produktu,» tā LPUF izpilddirektore. Visi diskusijas dalībnieki secinājuši, ka šai ziņā Latvija ir labās pozīcijās, salīdzinot ar citām ES valstīm. Pirmās diskusijas laikā visi dalībnieki atbalstījuši iniciatīvu par informatīvo pasākumu veikšanu. Db aptaujātie uzņēmēji norāda, ka patlaban produkcija nav pārsālīta un būtu ļoti stingri jāizvērtē, vai maz šāds pasākums būtu jāievieš un kurās produktu grupās, jo pretējā gadījumā produkti var kļūt bezgaršīgi un tos neviens nepirks. Arī Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Daiga Kunkulberga teic, ka, piemēram, Latvijas maizes ražotāji jau sāls daudzumu ir samazinājuši un vairāk to nedrīkst darīt, jo pretējā gadījumā maize būtu bezgaršīga un ķipīga. «Esam līmenī. Ja Eiropā uz 100 kg miltu sāls daudzums ir 2 %, tad Latvijā - 1,5 %. Cik zinu, tad Vācijas maizes cepēji neko negrasās mainīt,» viņa piebilda.

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Šobrīd pilnībā pārtraukta kālija sāls transportēšana caur Ventspils ostu. To Db apstiprina gan kālija sāls pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji gan Latvijas dzelzceļš. Iemesls tam ir situācija pasaules tirgos: globālās krīzes dēļ, šobrīd praktiski vairs neesot pieprasījums pēc kālija sāls minerāliem.

Neskatoties uz globāliem iemesliem kālija sāls plūsmas aptrūkšanai, tā transportēšanas apjomi caur Latviju apsīka jau iepriekš: galvenais iemesls tam bija Baltkrievijas kālija sāls plūsmas pārorientēšanu no Ventspils ostas uz Klaipēdu, kas ir daudz tuvāk kālija sāls ieguves vietām Baltkrievijā.

Kālija sāls transportēšana Latvijas tranzīta koridoram nodrošina vairāku desmitu miljoni eiro ienākumus gadā.

Baltkrievijas ziņu aģentūra Prime TASS ziņo, ka Baltkrievijas nacionālais kālija sāls ieguvējs Belaruskalij varētu šogad samazināt kopējo kālija sāls eksportu par 0.5 līdz 1.5 miljoniem tonnu.

2004. gada 1. jūlijā spēkā stājās Starptautiskais kuģu un ostu iekārtu (ostu terminālu) aizsardzības kodekss (ISPS Kodekss), saskaņā ar kuru ostu iekārtām un kuģiem, kas atbilst Kodeksā norādītajām prasībām, ir nepieciešams izstrādāt un Latvijas Jūras administrācijā apstiprināt ostas iekārtas un kuģa aizsardzības plānus un pēc aizsardzības plānu ieviešanas saņemt atbilstības apstiprinājumu vai starptautisko kuģu aizsardzības sertifikātu. Kā vienu no pirmajām lietām, Liepājas ostas pārvalde izveidoja Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo komiteju, kura savu darbu uzsāka 2003.gada novembrī un Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo padomi, kura savu darbu uzsāka 2004.gada janvārī. Gan komitejai, gan padomei ir viens un tas pats uzdevums: veicināt informācijas apmaiņu, ISPS Kodeksa ieviešanu un uzturēšanu Liepājas ostā. Latvijas Jūras administrācija atbilstoši ISPS Kodeksam uz šo brīdi Liepājas ostā ir noteikusi 15 ostas iekārtas, kam ir jāievieš ISPS Kodekss. Uz šo brīdi 14 ostas iekārtas atbilsts ISPS Kodeksa prasībām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.725/2004 „Par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības pastiprināšanu”. Viens ISPS Kodeksa subjekts veic kompleksos pasākumus, lai iegūtu Latvijas Jūras administrācijas apstiprinājumu par atbilstību ISPS Kodeksam. Liepājas SEZ pārvalde organizēja konkursu par Vienotā režīma teritorijas apsardzi. Kopš 2004.gada 1.jūnija Liepājas SEZ pārvalde Vienotā ostas režīma teritorijas fizisko apsardzi veic SIA „Falck L”, kas savu darbību veic atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes izstrādātiem darba pienākumiem un Vienotā ostas aizsardzības plānam. Tiek veikts darbs pie videonovērošanas sistēmas izveides Liepājas SEZ pārvaldes Vienotā ostas režīma teritorijā, kura tiks finansēta no komercsabiedrību līdzekļiem. Liepājas SEZ pārvalde ir noslēgusi līgumus ar šīm komercsabiedrībām par atmaksas kārtību un citiem nosacījumiem. Liepājas SEZ pārvalde veic organizatoriskos pasākumus šī projekta ieviešanai. Liepājas SEZ pārvalde ir subjekts, kas izsludinās konkursu. Projekta laikā uzstādīs 16 videonovērošanas kameras, kuras veiks novērošanu no 200 – 500 metriem, kā arī divi automātiskie dzelzceļa vārti. Videonovērošanas sistēmu izmantos Vienotā ostas režīma teritorijas ostas iekārtas, Robežsardze un Liepājas SEZ pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde sadarbojas ar Latvijas ostu pārvaldēm un starptautiskiem partneriem. Starptautisko partneru starpā ir ostu pārvaldes un jūras administrācijas. Starptautiskā un vietējā sadarbība ir nepieciešama, lai veicinātu informācijas un ideju apmaiņu ostas aizsardzības sfērā. Starptautiskie partneri: Klaipēdas ostas pārvalde, Tallinas ostas pārvalde, Kopenhāgenas ostas pārvalde, Arhus ostas pārvalde, Karlshamns ostas pārvalde, Antverpenes ostas pārvalde, Lisabonas ostas pārvalde, Ukrainas jūras administrācija un Tunisijas jūras administrācija. Latvijas ostu partneri: Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde un Mērsraga ostas pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde, partneru sadarbības kontekstā, veic ostu apmeklējumus, kas nodrošina ideju un pieredzes apmaiņu ostu aizsardzībā. Liepājas SEZ pārvalde strādā pie Liepājas ostas aizsardzības bukleta izstrādes. Buklets ir paredzēts divās valodās, kurš sniegs informāciju kuģu īpašniekiem, kuģu komandām, kravu īpašniekiem, ostu apmeklētājiem un citām iesaistītām pusēm par Liepājas ostas aizsardzību. Bukletā būs kontaktinformācija, caurlaižu punkti, aizsardzības ierobežojumi u.c. informācija, kura ir vitāli svarīga personām, kuras nav iesaistītas Liepājas ostas darbībās ikdienā. Liepājas SEZ pārvalde kopā ar Latvijas Jūras administrāciju, 2006.gada no 5. līdz 9.jūnijam, veica visas Liepājas ostas teritorijas novērtējumu, kas ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2005/65/EK “Par ostu aizsardzības pastiprināšanu”. Novērtējums bija nepieciešams, lai Liepājas SEZ pārvalde varētu izstrādāt Liepājas ostas aizsardzības plānu un atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes prasībām līdz 2007.gada 1.maijam.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Drīzumā sāls veikalos būs pieejams ierastajā daudzumā, norādīja aptaujāto mazumtirdzniecības veikalu tīklu "Rimi", "Maxima" un "top!" pārstāvji.

Veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte sacīja, ka pagājušajā nedēļā veikti papildu sāls pasūtījumi uz "top!" veikalu noliktavām, tādējādi šīs nedēļas otrajā pusē krājumi tiks papildināti.

Tāpat viņa norādīja, ka "top!" veikalos vairs nevajadzētu būt sāls iztrūkumam, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Priedīte arī minēja, ka šobrīd nav izteikts deficīts nevienā preču grupā, kā arī "top!" veikalos netiek prognozēti jauni preču iztrūkumi, jo gan sāls, gan citu preču gadījumā, piegādes tiek atjaunotas un iztrūkstošo zīmolu produkti tiek aizvietoti ar citiem.

Arī "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms atzīmēja, ka "Rimi" veikalos sāls tiek pakāpeniski nodrošināts visiem veikaliem, kā arī piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši. Šobrīd veikala sortimentā pieejams dažādu zīmolu un veidu sāls.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

VAS Latvijas Dzelzceļš liekot šķēršļus Baltkrievijas un Krievijas kālija minerālmēslojumu transportēšanai Ventspils ostas virzienā, uzskata Ventspils termināla Kālija parks un Baltijas asociācija Transports un Loģistika pārstāvji.

Pēc Baltkrievijas un Krievijas uzņēmumu datiem līdz pat šim brīdim VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) atsakoties noslēgt līgumus ar kravu īpašniekiem uz nosacījumiem, kas bija spēkā 2008.gadā, lai gan iepriekš bija solījis to izdarīt. «Vēl vairāk, LDz vadība ignorē arī citus savus solījumus un paziņojumus partneriem, piemēram, LDz valdes priekšsēdētāja Uģa Magones paziņojumu atrisināt jautājumu par līguma slēgšanu ar lielāko kālija minerālmēslojumu piegādātāju Belaruskalij līdz šī gada 16. janvārim ieskaitot,» teikts BATL paziņojumā.

BATL un KP savukārt uzsver, ka jau sākotnēji LDz Baltkrievijas sadarbības partnerus esot nostādījis bezizejas situācijā, izsniedzot līguma projektu 2009. gadam tikai 2008. gada 23. decembrī, faktiski pēdējā gada darba dienā. VAS LDz sagatavotajā līguma projektā dzelzceļa tarifa likme kālija sāls transportēšanai palielināta par 20% - 75%, salīdzinot ar 2008. gadu. «Šajā situācijā Baltkrievijas puse, neskatoties uz ieinteresētību izmantot Ventspils ostu, bija spiesta atteikties no Latvijas tranzīta koridora izmantošanas kālija minerālmēslojumu tranzītam,» uzsver BATL.

Ņemot vērā valdības lēmumu likvidēt Valsts policijas uzņēmumu Apsardze un vairs neapsargāt Rīgas brīvostas teritoriju, no 1.maija Rīgas ostas teritorijas un akvatorijas apsardzi, līdzīgi kā daudzās citās pasaules ostās, nodrošinās Rīgas Ostas policija, informē Anita Leiškalne, Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore.

«Drošības un kārtības nodrošināšana Rīgas Brīvostā, kas pēc 2010.gada kravu apgrozījuma, ir lielākā Latvijas osta, pēc būtības ir rūpes par visas Latvijas Valsts drošību. Ja reiz valsts ir atteikusies šīs funkcijas finansēt, un likums «Par ostām» nosaka, ka ostu perimetru apsardzi nedrīkst uzticēt privātstruktūrām, tad neatkarīgas Rīgas ostas policijas izveidošana pašreiz ir vienīgais tiesiski iespējamais risinājums», norāda Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. «Ostas policija nodrošinās 9 ostas ieejas vārtu apsardzi, kā arī kārtību un drošību visā ostas sauszemes un akvatorija teritorijā», turpina A.Ameriks.

Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa, kuras izlolotās sāls istabas durvis ir vaļā nepilnu gadu

Jau pašā sākumā L. Kalniņai bija skaidrs, ka papildu darbs būs jāiegulda informatīvos pasākumos, jo daudzi joprojām nav dzirdējuši un nezina par sāls istabu kā alternatīvu terapijas metodi. Tāpat vispirms nācās ievingrināt roku dažādu projektu tapināšanā, lai izsludinātajos konkursos pretendētu uz tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, tolaik gribētāju bija daudz, un tādu vai citādu apsvērumu pēc L. Kalniņas iecerei muguru pagrieza viena iestāde pēc otras. Toties līdz ar uzrakstītajiem projektiem viņas kabatā nu bija izstrādātais biznesa plāns, pa plauktiņiem saliktas finanšu lietas, kas ar uzņēmējdarbību iepriekš nesaistītam cilvēkam bija gana spēcīgs trumpis neatmest cerību arī turpmāk.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

A/s Kālija parks medijiem izplatītais paziņojums:

"Neskatoties uz visāda veida šķēršļiem, 2006.gada otrajā pusē a/s Kālija parks izdevās ne tikai stabilizēt, bet arī palielināt kālija sāls piegādes no Baltkrievijas uz Ventspili. Tā 2006. gada 1. pusgadā a/s Kālija parks pārkrāva 1,373 milj. t kālija sāls, bet 2. pusgada 5 mēnešos – 1,843 milj.t, no kurām piegādes tieši no Baltkrievijas ir minimums 80%.

Tādējādi iespējamā līguma starp VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un valsts kompāniju Belarusjkalij interpretēšana kā kompāniju a/s Kālija parks un a/s Ventspils Tidzniecības osta izslēgšana no tranzīta biznesa ir pilnīgi absurda. Jebkurš ekspeditors, tostarp arī Latvijas dzelzceļš meitas struktūra, sniedz tikai un vienīgi kravu pavadīšanas pakalpojumus, pārkraušanai izmantojot ostas terminālus. Šajā gadījumā līgumā var būt paredzēta tikai Baltkrievijas kālija sāls piegāde pa dzelzceļu Ventspils ostas virzienā uz a/s Kālija parks terminālu tās turpmākai iekraušanai kuģos.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Galda sāls ir viena no senākajām ēdiena garšvielām pasaulē un tiek iegūts jau kopš seniem laikiem. Turklāt sāls raktuves izceļas arī ar samērā iespaidīgiem skatiem.

Lielāko daļu sāls (22%) pasaulē saražo ASV, kurai seko Ķīna (17,6%) un Indija (7%). Gada laikā pasaulē tiek saražoti vairāk nekā 200 miljoni tonnu sāls. Jāpiemin, ka sāls nav tikai ēdiena garšviela, to plaši pielieto arī rūpniecībā.

Kā galvenās sāls ieguves vietas tiek izmantota jūra un zemes dzīles. Dažas sāls raktuves izmantotas jau vairākus gadsimtus un mūsdienās atvēlētas tūristu apmeklējumiem. Ziņu aģentūras apkopojušas skaistākos sāls atradņu attēlus.

Kāda sieviete Ogrē iegādājusies sāls paciņu, kurā iekšā ir metāllūžņi.

Par to vēsta portāls ogrenet.lv.

Lasītāja ar vārdu Ineta solot nepieciešamības gadījumā uzrādīt arī lietiskos pierādījumus.

«Vienā no Ogres lielveikaliem (ja godīgi, neatceros īsti kurā) nopirku sāls paciņu, noliku plauktā. Atvēru tikai pēc kādām pāris nedēļām. Liels bija mans pārsteigums, kad berot ārā sāli, no paciņas sāka līst ārā sarūsējoša metāla gabali apmēram skolēnu lineāla platumā. Viens, otrs, trešais... No sākuma apstulbu, pēc tam sāku apsvērt, kas ar to domāts. Vai tādā veidā sāls ražotājs no Ukrainas Doņeckas apgabala, kur atrodas sāls raktuves, eksportē uz Latviju metāllūžņus, vai tas ir sveiciens ar koku (lasi:dzelžiem) no tiem, kas fasējuši sāli? Uz paciņas norādīts, ka sāls fasēta SIA BCG Rīga Rīgā, Daugavgrīvas ielā 83/89. Beigās pat sāku justies neērti, ka par divdesmit un dažiem santīmiem esmu nopirkusi kaudzi ar metāllūžņiem. Iespējams, ka mans ieguvums ir krietni vērtīgāks nekā viens kilograms sāls,» rakstījusi lasītāja.

Iespējams, drīzumā varētu atjaunoties Baltkrievijas kālija sāls plūsma caur Ventspils ostu.

Tam gan esot nepieciešami priekšnosacījumi - pirmkārt izmaiņas Latvijas dzelzceļa (LDz) tarifos. Kālija minerālmēslu tranzīta atjaunošanas iespēju pētīja Baltkrievijas kālija kompānijas (BKK) vadība savas Latvijas vizītes laikā šī gada jūlijā. Tikšanās laikā ar LDz vadību BKK vadība konstatēja, ka galvenais šķērslis kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latvijas ostām esot neizdevīgie dzelzceļa tarifi. Rezultātā puses apņēmās izstrādāt soļus, kuri novestu pie savstarpēji izdevīga kompromisa Baltkrievijas kālija sāls tranzīta atjaunošanai, paziņojuši kālija pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji. Tai pašā dienā notikušās tranzīta biznesa pārstāvju tikšanās laikā, kura notika Baltijas Asociācijas Transporta un Loģistikas telpās, LDz vadītājs Uģis Magone Satiksmes ministra Kaspara Gerharda klātbūtnē esot devis solījumu meklēt risinājumus Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanai un Baltkrievijas kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latviju, teikts KP paziņojumā.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Lielajām Latvijas ostām būs vienotas prasības ostu maksai, kā arī atvieglojumu un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais noteikumu projekts.

Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksas, to atvieglojumus, ostas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus" izstrādāti, pamatojoties uz Ostu likumu. Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka Latvijas lielajām ostām paredzētas vienotas, pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas prasības ostu maksai, to atvieglojumiem un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta regulai šie noteikumi neattiecas uz mazajām ostām.

Ostu likums paredz, ka ostas maksas un ostu pakalpojuma tarifa robežlīmeņus nosaka ostas pārvalde. SM skaidro, ka, ņemot vērā Eiropas Parlamenta regulas ieteikumus, lai ostu maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami atbilstoši ostas komercstratēģijai un investīciju plānām un - attiecīgā gadījumā - ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros. SM arī norāda, ka attiecībā uz minētajiem ostu pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.