Jaunākais izdevums

Lai paaugstinātu satiksmes drošību ziemas sezonā, sākot no šā gada 1.decembra, tiks samazināts atļautais braukšanas ātrums no 70 km/h līdz 50 km/h uz Dienvidu tilta estakādēm, informē Rīgas dome.

Braukšanas ātrums tiks samazināts posmā no uzbrauktuves no Maskavas ielas līdz Lubānas ielai un pretējā tilta brauktuves pusē, no Lubānas ielas līdz uzbrauktuvei no Piedrujas ielas.

Dienvidu tilta Lubānas ielas nobrauktuve ir trešā līmeņa estakāde, augstākā no visām estakādēm, kur vējš pūš spēcīgāk nekā citviet, līdz ar to pretslīdes materiālu iedarbība nav tik augsta.

Ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumi Rīgā dežurē visu diennakti, lai, nokrišņu laikā un līdz ar apledojuma veidošanos, nekavējoties veiktu maģistrālo ielu un tiltu brauktuvju apstrādi ar pretslīdes materiāliem.

Ātruma ierobežojums tiks saglabāts līdz nākamā gada pavasarim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirot finansējumu 3 miljonu eiro apmērā uzņēmumiem SIA Ķengaraga 10A un SIA Ķengaraga 10B, Luminor banka atbalstījusi jauna loģistikas centra attīstību Ķengaragā.

Finanšu līdzekļus izmantos uzņēmumu biznesa attīstībai un ēku būvniecībai.

Loģistikas centrs atradīsies stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas krastā pie Dienvidu tilta transporta mezgla. Kopējā loģistikas centra platība ir 10000 kvadrātmetri, no kuriem lielākā daļa jau ir iznomāta.

Uzņēmumi SIA Ķengaraga 10B un SIA Ķengaraga 10B pieder divām holdingkompānijām SIA JMI un SIA DKB ar lielu pieredzi nekustamo īpašumu attīstīšanā. Lielākie realizētie nekustamā īpašuma projekti ir noliktavu un biroja komplekss Vietalvas ielā 1, renovētas ražošanas telpas Kurzemes prospektā, kā arī iepriekš attīstīts uzņēmums Raunas ražotne.

“Bankas aizdevums mums ļāva projektu veidot kā vienotu biznesa parka konceptu ar blakus esošo ražošanas, noliktavas un biroju ēku. Potenciāliem nomniekiem būs iespēja izveidot telpas atbilstoši vajadzībām un prasībām - tās var izmantot gan kā biroja, gan kā tirdzniecības vai ražošanas telpas, jo ir nodrošināta ērta preču iekraušana vai izkraušana. Turklāt blakus esošais Dienvidu tilts nodrošina ērtu satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumiem un Rīgas labo krastu,” stāsta uzņēmumu Ķengaraga 10A SIA un Ķengaraga 10B SIA izpilddirektors Andris Laizāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Austrumu maģistrāles nākamo posmu būvēs par 31,3 miljoniem eiro

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrāles posma no Ieriķu līdz Vietalvas ielām pirmās kārtas būvdarbus īstenos par 31,3 miljoniem eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Iepirkumā uzvarējusi AS "A.C.B." un SIA "Tilts".

Atgādinām, ka 2018.gadā Rīgas dome atbalstīja ieceri vērsties Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), lai pretendētu uz Kohēzijas fonda finansējumu šī Austrumu maģistrāles posma izbūvei. Ar CFLA starpniecību dome cerēja projektam piesaistīt 17,38 miljonu eiro lielu finansējumu. Kopējās konkrētā posma izbūves izmaksas tika lēstas 62,36 miljonu apmērā, un bija paredzēts, ka pašvaldība investēs 46,17 miljonus eiro.

Rīgas dome iepriekš skaidroja, ka 2019.gadā šis projekts tika iekļauts starp tiem, kuri nav īstenoti objektīvu iemeslu dēļ.

"A.C.B." 2019.gadā strādāja ar 62,6 miljonu eiro apgrozījumu un 2,3 miljonu eiro peļņu, bet SIA "Tilts" strādāja ar 28 miljonu eiro apgrozījumu un 228 116 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes seko viena otrai. Galvenais – spēt izturēt

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kara Ukrainā ietekmi izjūtam aizvien asāk. Īpaši būvniecībā. Līgumi noslēgti par summām, kas sarēķinātas, vadoties pēc miera laika cenām, bet situācija strauji mainījusies, piegāžu tirgi aizvērušies, cenu lēciens bijis dramatisks, arī atklājies, ka virkni materiālu vispār nav iespējams piegādāt (vismaz ne saprātīgos termiņos).

Būvnieki, kas līgumus jau noslēguši, kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – lai pildītu saistības, pašiem vēl jāpiemaksā, bet arī līgumu laušana nav risinājums, jo tad jāmaksā soda nauda. Forsmažora nosacījumu, ko parasti formāli ieraksta līgumos, attiecināšana uz esošo situāciju arī neskaidra. Atliek vien cerēt uz to, ka pasūtītāji būs pretimnākoši un spēkā esošos līgumus pārskatīs.

Bet kas notiks ar pārējo? Skaidrs, ka, pārdalot pieejamos līdzekļus, no daudzām būvniecības iecerēm būs jāatsakās. Tas nozīmē, ka reāli veicamo darbu būs mazāk. Tātad būvfirmām būs vēl grūtāk noturēties, tā teikt, virs ūdens un arī grūtāk atturēt speciālistus no domām par emigrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru