Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Aizvadītajā nedēļā bija vērojama kokmateriālu iepirkuma cenu samazināšanās. Iepirkuma cenu samazinājums skāra galvenokārt skujkoku sortimentus, savukārt lapkoku sortimenta iepirkuma cenas pārsvarā nemainījās vai pieauga.

Pagājšnedēļ turpinājās bērza finierkluču iepirkuma cenas pieaugums. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes sortimentam: A klases finierkluču iepirkuma cena pieauga par 3.61 Ls, sasniedzot 46.22 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga par 1.64 Ls, sasniedzot 21.41 Ls/kub.m. Domājams, ka bērza finierkluču iepirkuma cena savu pieauguma potenciālu vēl nav izsmēlusi, taču straujš cenas kāpums visticamāk, nav gaidāms. Visticamākais, A klases bērza finierkluču iepirkuma cenas līdz gada beigām turpinās svārstīties 40 - 50 Ls/kub.m diapazonā, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena tuvāko nedēļu laikā, visticamākais, samazināsies, taču līdz gada beigām, domājams, tā saglabāsies 19 - 21 Ls/kub.m robežās.

Februārī koksnes tirgū stabilitāte turpinājās, malkas cenai turpinot stabilu, bet lēnu lejupslīdi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, malkas cenas kritums ir loģisks rezultāts, un paredzams, ka nākamos mēnešus tendence turpināsies, maijā malkas cenai sasniedzot tās zemāko punktu.

Tāpat februārī skujkoku zāģbaļķu cenas saglabājās nemainīgas, taču pavasarī būvniecības sezonai atsākoties, aina varētu mainīties, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

“E-silva” eksperti skaidro, ka februārī vispamanāmākais cenas kritums novērojams tehnoloģiskajai koksnei, salīdzinot ar tās straujo kāpumu 2022. gada 2. ceturksnī. Taču kurināmās koksnes cenas lejupslīde būs aktuāla tikai līdz maijam, jo gada otrajā pusē, mājsaimniecībām un ražotājiem sākot pastiprināti gatavoties jaunajai apkures sezonai, pieprasījums pēc koksnes veida varētu mainīties. Savukārt, līdz ar būvniecības sezonas atsākšanos pavasarī, prognozējams, ka šī gada pirmajā pusē varētu būt gaidāmas cenas izmaiņas skujkoku zāģbaļķu kategorijā.

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā sasniedza 22.95 Ls/kub.m, līdz ar to uzstādot jaunu visu laiku rekordu. Zīmīgi šķiet tas, ka šogad cenas rekords tiek labots jau otro reizi - septembra sākumā egles baļķu iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m.

Viens no iemesliem, kāpēc palielinājās iepirkuma vidējā cena, domājams, ir pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīvas lielo dimensiju koksnes, par kuru uzpircēji piedāvāja pat 41 Ls/kub.m. Joprojām pieprasīta ir arī t.s. stabu koksne - taisni un gari skujkoku baļķi, cena šim sortimentam arī ir virs vidējās. Jāatzīmē, ka atsevišķi uzpircēji palielināja iepirkuma cenas dažiem sortimentiem. Kā papildu faktoru cenu kāpumam var minēt arī uzpircēju aktivitātes samazinājumu šajā segmentā.

Db (16.10.2002.) jau rakstīja, ka īslaicīgs egles baļķu iepirkuma cenas kāpums virs 22.90 Ls/kub.m ir iespējams, taču cenas nostiprināšanās virs šīs atzīmes šķiet maz ticama. Patlaban ir grūti prognozēt iepirkuma cenas tālāku virzību, domājams, ka tā varētu nedaudz kristies, taču līdz gada beigām saglabāties 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

«Ir pabeigta ražotnes izveides pirmā kārta, kas ļauj gadā saražot līdz 85 000 m3 bērza finiera,» uzsver a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Finieri sāk ražot Lietuvā

Viņš norāda, ka šo ražotnes jaudu plānots sa­sniegt 2010. gadā, bet 2009. gadā plānotā jauda tiks apgūta 70 - 75 % apmērā. Plānotais Lietuvas bērza finiera ražotnes neto apgrozījums 2009. gadā tiek lēsts 12-13 milj. eiro. U. Biķis atzīst, ka atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētības pasaules tirgū tiks lemts par tālāku ražotnes attīstību. «Šobrīd vispirms ir jāapgūst paredzētie finiera ražošanas apjomi un tad raudzīsimies tālākā perspektīvā par šī produkta dziļāku pārstrādi Ukmerģē,» norāda U. Biķis. Viņš atzīst, ka iespējamais nākošais solis jeb otrā kārta varētu būt finiera ražošanas apjomu palielināšana, finiera žāvēšana un tālākā apstrāde. «Šāds attīstības scenārijs ir saistīts ar situācijas pārmaiņām pasaules tirgū,» skaidro U. Biķis.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros plānoto saimniecisko darbību veikšanu, VAS «Latvijas valsts meži» (LVM) noteikusi tos uzņēmumus, kas uzvarējuši konkursā par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādēm, un ar saimnieciski visizdevīgāko finansu piedāvājumu iesniedzējiem noslēgusi līgumus. Apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes konkursu uzvarētājiem tiks veiktas 2003.gada laikā no Ziemeļkurzemes, Zemgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībām ar kopējo apjomu 301 000 m3, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Līgumi par skujkoku un lapu koku zāģbaļķu, papīrmalkas, stabu un finierkluču - piegādēm noslēgti ar 40 nozares uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids ir apaļo kokmateriālu sortimentu mehāniskā un ķīmiskā pārstrāde un kuru rīcībā ir atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas Latvijas Republikas teritorijā (prasība neattiecas uz papīrmalkas pircējiem). Līgumi par zāģbaļķu un finierkluču piegādēm noslēgti ar šādiem uzņēmumiem – SIA «4 Plus» par apses zāģbaļķu piegādi 900 m3 apjomā, SIA «Cord» par apses, priedes un egles zāģbaļķu piegādi 7 500 m3 apjomā, SIA «Holders grupa» par apses zāģbaļķu piegādi 500 m3 apjomā, SIA «Ošukalns» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 1 350 m3 apjomā, z/s «Penči» par apses, melnalkšņa, egles un priedes zāģbaļķu piegādi 690 m3 apjomā, SIA «Tehnika» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 400 m3 apjomā, a/s «Tukuma MRS» par melnalkšņa zāģbaļķu un bērza finierkluču piegādi 2 350 m3 apjomā, SIA «Vaidens» par apses zāģbaļķu piegādi 600 m3 apjomā, SIA «Laiko» par bērza finierkluču piegādi 1 850 m3 apjomā, un SIA «Latvijas Finieris» par bērza finierkluču piegādi 6 980 m3 apjomā. Tāpat līgumi par skujkoku zāģbaļķu piegādēm slēgti arī ar šādiem uzņēmumiem – SIA «Amatnieks» par priedes zāģbaļķu piegādi 340 m3 apjomā, SIA «BSW Latvia» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 030 m3 apjomā, SIA «CED» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 720 m3 apjomā, SIA «Frip» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 470 m3 apjomā, SIA «Inmāra» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 120 m3 apjomā, SIA «Jaunbaltiņi» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 320 m3 apjomā, SIA «Kurekss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 24 620 m3 apjomā, SIA «LDM koks» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 250 m3 apjomā, SIA «Merex» par egles zāģbaļķu piegādi 1 580 m3 apjomā, SIA «Nelss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 420 m3 apjomā, SIA «Piebalgas» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 540 m3 apjomā, SIA «Pīlādži – 2» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 810 m3 apjomā, SIA «Priežavoti» par egles zāģbaļķu piegādi 490 m3 apjomā, SIA «Riika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 420 m3 apjomā, SIA «Senten-Auto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 1 980 m3 apjomā, SIA «Smiltene-Impex» par egles zāģbaļķu piegādi 11 300 m3 apjomā, SIA «Swedwood» par priedes zāģbaļķu piegādi 2 890 m3 apjomā, i/u «Toto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 010 m3 apjomā, SIA «Ugāles zāģētava» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 840 m3 apjomā un SIA «Vika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 25 200 m3 apjomā. Apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros LVM par papīrmalkas piegādēm noslēgusi līgumus ar šādiem nozares uzņēmumiem – SIA «Baltfor» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 2 650 m3 apjomā, SIA «Domše Latvia» par egles papīrmalkas piegādi 2 000 m3 apjomā, SIA «Laskana» par egles papīrmalkas piegādi 800 m3 apjomā, SIA «Latsin» par bērza papīrmalkas piegādi 2 900 m3 apjomā, SIA «Rottneros» par apses un priedes papīrmalkas piegādi 30 800 m3 apjomā, SIA «Silva» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 19 800 m3 apjomā, SIA «Stora Enso Mežs» par bērza un egles papīrmalkas piegādi 5 750 m3 apjomā un SIA «Wertholz» par egles papīrmalkas piegādi 7 500 m3 apjomā. Tāpat LVM par konkursa uzvarētājiem stabu koksnes piegādēm atzinusi SIA «Irbe-1» un a/s «Jauda-koks» ar kuriem noslēgti stabu koksnes piegādes līgumi attiecīgi 700 m3 un 800 m3 apjomā, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Aizvadītajā nedēļā A klases bērza finierkluču iepirkuma cena sasniedza jaunu iepirkuma cenas rekordu - Latvijā šo sortimentu pagājšnedēļ iepirka vidēji par 57.02 Ls/kub.m, kas ir par 7.67 Ls/kub.m vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Visticamākais, iepirkuma cenas pieaugumu sekmēja to uzpircēju aktivitātes, kas pārdevējus cenšas sameklēt ar privātsludinājumu starpniecību. Grūti pateikt, vai augstās cenas, kas tiek publicētas šādos sludinājumos ir pamatotas, jo nav zināmi citi uzpircēju izvirzītie noteikumi, piemēram, uzmērīšanas koeficients. Jebkurā gadījumā šīs firmas vai nu tiešām iepērk ļoti augsti kvalitatīvu sortimentu vai arī apzināti norāda augstāku iepirkuma cenu, cerībā piesaistīt vairāk piegādātāju. Jāpiebilst, ka uzpircēji, kas regulāri iepirkuma cenas publicē rajonu laikrakstos, reti kad piedāvā cenu, kas ir augstāka par 30 Ls/kub.m.

Pieaugot finierkluču iepirkuma cenai, kāpusi ir arī mazākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena, kas pagājšnedēļ palielinājās par 68 santīmiem, līdz 23.65 Ls/kub.m. Jāpiebilst, ka līdz ar cenu ir augušas arī uzpircēju prasības, kas, iespējams, varētu liecināt par lielu piedāvājumu tieši šajā segmentā. Iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga arī bērza baļķiem (par 0.98 Ls, līdz 19.44 Ls/kub.m), taču jāatzīmē, ka uzpircēju interese par šo sortimentu ir ievērojami mazāka, nekā finierklučiem, tāpēc cenu svārstības šeit ir lielākas.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m, tādējādi sasniedzot jaunu absolūto rekordu. Iepriekšējā visu laiku augstākā iepirkuma cena, 22.81 Ls/kub.m tika uzstādīta pagājšgad novembrī.

Cenas pieaugumu var izskaidrot ar uzpircēju intereses kāpumu. Līdzīgas tendences bija vērojamas arī citiem sortimentiem - A klases priežu baļķu iepirkuma cena pieauga par 1.14 Ls, līdz 36.95 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 15 santīmiem, līdz 21.15 Ls/kub.m. Pieaugumu turpināja arī bērza finierkluču iepirkuma cenas - A klases sortimentu iepirka par 49.21 Ls/kub.m, kas ir par 2.99 Ls vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, savukārt zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cenas pieauga par 21 santīmu, līdz 21.62 Ls/kub.m.

Septembra sākums tradicionāli ir iezīmējies ar uzpircēju aktivitātes pieaugumu. Pašreizējais pieprasījums atrodas apmēram pagājušā gada oktobra līmenī, līdz ar to arī cenas turas augstas.

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas pieauga lielākajai daļai pieprasīto sortimentu. Cenas īpaši nemainījās retās koksnes (ozola, oša) sortimentiem, savukārt atsevišķiem lapkoku un nešķirota skujkoka sortimentiem.

Jāatzīmē, ka pagājušās nedēļas laikā bija vērojams ļoti straujš uzpircējfirmu aktivitātes kāpums - reģistrētais uzpircēju skaits sasniedza 81 (+20 pret iepriekšējo nedēļu). Straujais aktivitātes kāpums atstāja ietekmi arī uz iepirkuma vidējām cenām.

Aizvadītajā nedēļā turpinājās bērza finierkluču uzpircēju aktivitātes kāpums. Tirgū pēc ilgāka laikposma atkal parādījās augsti kvalitatīva A klases sortimenta uzpircēji, kas par kubikmetru kokmateriāla piedāvāja līdz pat 92.50 Ls/kub.m.

Rezultātā pēc vasaras sastinguma A klases bērza finierkluču iepirkuma vidējā cena pieauga par 14.29 Ls, sasniedzot 41.08 Ls/kub.m - tāda, kāda tā bija gada sākumā. Zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cena, līdz ar aktivtātes pieaugumu, palēcās par 1.59 Ls, sasniedzot 19.81 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā bija vērojams uzpircēju piedāvāto iepirkuma cenu kāpums skujkoku baļķiem. Iepirkuma cenu kāpums bija vērojams gan egles, gan arī priedes zāģbaļķiem, tādējādi minēto sortimentu iepirkuma cenas atkal pietuvojās gada rekordiem.

Egles zāģbaļķu iepirkuma cena pagājšnedēļ palielinājās par 43 santīmiem, līdz 22.80 Ls/kub.m. Virs 22 Ls/kub.m atzīmes iepirkuma vidējā cena ir turējusies jau 5 nedēļas pēc kārtas un nekas neliecina par to, ka iepirkuma cena varētu strauji samazināties.

Tomēr maz ticams, ka egles baļķu iepirkuma cenai šogad izdosies nostiprināties virs 22.90 Ls/kub.m, kaut gan īslaicīgu kāpumu izslēgt nevar - uzpircēju interese par sortimentu saglabājas un būtisku intereses kritumu tuvākajā laikā prognozēt ir grūti. Jāpiebilst, ka lielo uzpircēju interese par sortimentu vēl joprojām ir vērojama ap 22 Ls/kub.m, taču, lai arī mazie uzpircēji bieži piedāvā augstākas cenas, tomēr lielākai to daļai piedāvātās iepirkuma cenas ir zem 24 Ls/kub.m.

2014. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 1. pusgadu, A kategorijas bērza finierkluču cena palielinājusies par 13% jeb 11,7 eiro/m3 bez PVN. Ievērojamais finierkluču iepirkuma cenas kāpums skaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc šī kokmateriāla bērza saplākšņa, zāģmateriālu un mēbeļu ražošanā, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

Finierklučiem ir lieli realizācijas apjomi Latvijā un ārvalstu tirgos, kas saistīts ar būvniecības attīstību un kredītu pieejamību.

Salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, A kategorijas finierkluču iepirkuma cena augusi pat par vidēji 22 eiro/m3 bez PVN jeb 33%. B kategorijas finierkluču iepirkuma cena 2014. gada 2. pusgadā salīdzinājumā ar 2014. gada 1. pusgadu palielinājās vidēji par 2% jeb 1 eiro/m3 bez PVN.

2014. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 1. pusgadu, skujkoku apaļkoku segmentā vislielākais iepirkuma cena kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – vidēji par 5% jeb 4 eiro/m3 bez PVN. Nemainīga vidējā iepirkuma cena saglabājusies priedes zāģbaļķiem ar diametru 14–18 cm – 69 eiro/m3 bez PVN. Egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm un 14-18 cm iepirkuma cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu samazinājušās par 2 % jeb vidēji par 1–2 eiro/m3 bez PVN atkarībā no apaļkoku diametra.

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas pēc nelielās korekcijas iepriekšējā nedēļā stabilizējās.

Lielāko iepirkuma cenas pieaugumu demonstrēja skujkoka baļķi. Jāatzīmē, ka zāģbaļķu segmentā šim sortimentam ir vērojams vislielākais iepirkuma cenas svārstīgums. Šeit gan ir jāpiebilst, ka uzpircēju interese par sortimentu gan ir visai liela, taču nenoturīga, turklāt pieprasītā kvalitāte dažādiem uzpircējiem atšķiras visai pamatīgi - sākot no bojātiem zemas kvalitātes baļķiem, kuru iepirkuma cena ir zema, līdz pat kvalitatīviem, taisniem un svaigi zāģētiem, kuriem iepirkuma cenas ir visai augstas.

Pieprasītākais sortimenta pagājšnedēļ bija priedes baļķi, kas jau visu šo gadu konkurē ar egles baļķiem. Sortimenta iepirkuma vidējā cena līdz ar intereses kāpumu arī pieauga par 1.88 Ls/kub.m, sasniedzot 24.43 Ls. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases baļķiem - par 17 santīmiem līdz 36.19 Ls/kub.m, gan arī zemākas kvalitātes priežu baļķiem, kuru iepirkuma cena pieauga vidēji par 59 santīmiem, sasniedzot 21.76 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā visumā bija stabilas. Uzpircēju interese turpina saglabāties augsta, kas arī neļauj iepirkuma cenām būtiski svārstīties.

Kā jau Db prognozēja egles baļķu iepirkuma cenas, līdz ar uzpircēju aktivitātes kāpumu, lēnām samazinājās, nokrītoties par 4 santīmiem, līdz 22.79 Ls/kub.m. Domājams, ka arī turpmāko nedēļu laikā cena nedaudz samazināsies, saagaidāms, ka egles baļķu iepirkuma cena svārstīsies 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Līdzīga situācija ir vērojama arī egles sīkbaļķu tirgū, kur iepirkuma vidējās cenas patlaban svārstās ap 20 Ls/kub.m. Lai gan iepirkuma vidējā cena sektorā zemās uzpircēju aktivitātes dēļ saglabājās svārstīga, gada otrajā pusē cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ stabilizējas, iezīmējot pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka arī šī sortimenta iepirkuma cenas, šķiet, ir sasniegušas savu maksimumu un turpinās svārstīties 18 - 20 Ls/kub.m intervālā.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

A/s Latvijas Finieris meitas uzņēmuma SIA RSEZ Verems jaunā bērza saplākšņa ražotne ļaus palielināt eksportu.

Atklātā 18.7 milj. Ls vērtā ražotne gadā varēs saražot 27 000 m3 bērza saplākšņa. "Jaunā ražotne ļaus piedāvāt klientiem jaunu produktu - 2,150 x 3,850 m izmēra bērza saplāksni, kā arī tā izstrādājumus," uzsver SIA RSEZ Verems valdes priekšsēdētājs Jānis Staris. Tādējādi Verems pārtrauks ražot dažādus mazā izmēra bērza saplākšņa un liekti līmēto detaļu izstrādājumus ar zemu vērtību un tā vietā tirgū industriālajiem klientiem piedāvās saplākšņa izstrādājumus (auto un kuģu būvē utt.) ar ievērojami augstāku vērtību.

"Veremā ražotais saplāksnis ir uzskatāms par nākotnes produktu, jo tā pamatā ir ne tikai potenciālo industriālo pircēju vēlmes, bet arī tālākas pārstrādes un dziļākas apstrādes iespējas," skaidro a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis. Jāņem vērā, ka līdz ar jaunās bērza saplākšņa ražotnes izveidi Rēzeknē samazināsies transporta pārvadājumi, jo līdz šim nereti nācās lobskaidu no Rīgas vest uz Rēzekni, tur salīmēt izstrādājumu un tad atkal to vest uz ostu Rīgā.

SIA Mīlgrāvis un Ko, ieguldot 170 000 Ls, ir izveidojis bērza tievkoksnes kokzāģētavu ar jaudu 30 000 m3 zāģētās produkcijas gadā. «Tā pēc jaudas būs Latvijā lielākā bērza tievkoksnes kokzāģētava,» skaidro SIA Mīlgrāvis un Ko direktors Pauls Ābele. Paredzēts, ka jaudu zāģētava sasniegs divu gadu laikā — 2003. gadā saražojot apmēram 10 000 m3, bet 2004. gadā jau vairāk par 25 000 m3 zāģmateriālu. Viņš uzsver, ka zāģētava ne tikai ļaus palielināt pārstrādāto bērza materiālu apjomu un sortimentu, bet arī radīs pievienoto vērtību bērza tievkoksnei, kas no Latvijas tiek eksportēta uz ārvalstīm nepārstrādātā veidā. Šobrīd liela daļa Latvijas bērza tievkoksnes tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm celulozes ražošanai. Jaunā zāģētava tievkoksni pārstrādās Latvijā, un eksportētas tiks jau mēbeļu sagataves, detaļas, plātnes u.c. bērza izstrādājumi, norāda P. Abele. «Tādējādi Latvijā tiks atstāta desmit un vairāk reizes lielāka pievienotā vērtība,» uzsver uzņēmuma direktors. «Sadarbība ar Latvijas mēbeļu ražotājiem ir vēl viens solis, lai papīrmalkas vietā eksportētu mēbeles,» stāsta Mīlgrāvis un Ko direktors. Zāģēšanai paredzēta bērza apaļkoksne, kuras kvalitāte un diametrs būs ekonomiski neizdevīgi bērza saplākšņa ražošanai a/s Latvijas Finieris, kas ir SIA Mīlgrāvis un Ko īpašnieks. Tāpēc arī a/s Latvijas Finieris rūpnīcās Lignums un Furnieris ir uzstādītas finierkluču šķirošanas līnijas, norāda P. Ābele. Līdz šim mēbeļu detaļu ražošanai nepieciešamos bērza zāģmateriālus uzņēmums iepērk. Uzņēmuma vadītājs cer, ka jaunā bērza tievkoksnes kokzāģētava uzlabos kompānijas finansu rādītājus.

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.