2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros plānoto saimniecisko darbību veikšanu, VAS «Latvijas valsts meži» (LVM) noteikusi tos uzņēmumus, kas uzvarējuši konkursā par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādēm, un ar saimnieciski visizdevīgāko finansu piedāvājumu iesniedzējiem noslēgusi līgumus. Apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes konkursu uzvarētājiem tiks veiktas 2003.gada laikā no Ziemeļkurzemes, Zemgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībām ar kopējo apjomu 301 000 m3, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Līgumi par skujkoku un lapu koku zāģbaļķu, papīrmalkas, stabu un finierkluču - piegādēm noslēgti ar 40 nozares uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids ir apaļo kokmateriālu sortimentu mehāniskā un ķīmiskā pārstrāde un kuru rīcībā ir atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas Latvijas Republikas teritorijā (prasība neattiecas uz papīrmalkas pircējiem). Līgumi par zāģbaļķu un finierkluču piegādēm noslēgti ar šādiem uzņēmumiem – SIA «4 Plus» par apses zāģbaļķu piegādi 900 m3 apjomā, SIA «Cord» par apses, priedes un egles zāģbaļķu piegādi 7 500 m3 apjomā, SIA «Holders grupa» par apses zāģbaļķu piegādi 500 m3 apjomā, SIA «Ošukalns» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 1 350 m3 apjomā, z/s «Penči» par apses, melnalkšņa, egles un priedes zāģbaļķu piegādi 690 m3 apjomā, SIA «Tehnika» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 400 m3 apjomā, a/s «Tukuma MRS» par melnalkšņa zāģbaļķu un bērza finierkluču piegādi 2 350 m3 apjomā, SIA «Vaidens» par apses zāģbaļķu piegādi 600 m3 apjomā, SIA «Laiko» par bērza finierkluču piegādi 1 850 m3 apjomā, un SIA «Latvijas Finieris» par bērza finierkluču piegādi 6 980 m3 apjomā. Tāpat līgumi par skujkoku zāģbaļķu piegādēm slēgti arī ar šādiem uzņēmumiem – SIA «Amatnieks» par priedes zāģbaļķu piegādi 340 m3 apjomā, SIA «BSW Latvia» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 030 m3 apjomā, SIA «CED» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 720 m3 apjomā, SIA «Frip» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 470 m3 apjomā, SIA «Inmāra» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 120 m3 apjomā, SIA «Jaunbaltiņi» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 320 m3 apjomā, SIA «Kurekss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 24 620 m3 apjomā, SIA «LDM koks» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 250 m3 apjomā, SIA «Merex» par egles zāģbaļķu piegādi 1 580 m3 apjomā, SIA «Nelss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 420 m3 apjomā, SIA «Piebalgas» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 540 m3 apjomā, SIA «Pīlādži – 2» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 810 m3 apjomā, SIA «Priežavoti» par egles zāģbaļķu piegādi 490 m3 apjomā, SIA «Riika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 420 m3 apjomā, SIA «Senten-Auto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 1 980 m3 apjomā, SIA «Smiltene-Impex» par egles zāģbaļķu piegādi 11 300 m3 apjomā, SIA «Swedwood» par priedes zāģbaļķu piegādi 2 890 m3 apjomā, i/u «Toto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 010 m3 apjomā, SIA «Ugāles zāģētava» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 840 m3 apjomā un SIA «Vika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 25 200 m3 apjomā. Apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros LVM par papīrmalkas piegādēm noslēgusi līgumus ar šādiem nozares uzņēmumiem – SIA «Baltfor» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 2 650 m3 apjomā, SIA «Domše Latvia» par egles papīrmalkas piegādi 2 000 m3 apjomā, SIA «Laskana» par egles papīrmalkas piegādi 800 m3 apjomā, SIA «Latsin» par bērza papīrmalkas piegādi 2 900 m3 apjomā, SIA «Rottneros» par apses un priedes papīrmalkas piegādi 30 800 m3 apjomā, SIA «Silva» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 19 800 m3 apjomā, SIA «Stora Enso Mežs» par bērza un egles papīrmalkas piegādi 5 750 m3 apjomā un SIA «Wertholz» par egles papīrmalkas piegādi 7 500 m3 apjomā. Tāpat LVM par konkursa uzvarētājiem stabu koksnes piegādēm atzinusi SIA «Irbe-1» un a/s «Jauda-koks» ar kuriem noslēgti stabu koksnes piegādes līgumi attiecīgi 700 m3 un 800 m3 apjomā, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Egles zāģbaļķu cena pagājušās nedēļas laikā turpināja kāpumu, palielinoties par 26 santīmiem, sasniedzot jaunu rekordu - 23.53 Ls/kub.m.

Cenas kāpumā, domājams, daļēji vainojami ir svētki, jo kopējā uzpircēju aktivitāte kritās. Vairums uzpircēju iepirkuma cenas saglabāja stabilas, atsevišķi tās pārskatīja pieauguma virzienā.

Tomēr būtiskāko ietekmi uz cenām atstāj pašreizējā situācija tirgū. Konkurences saasināšanās rezultātā arvien vairāk uzpircēju cenšas sameklēt piegādātājus, izmantojot sludinājumus rajonu laikrakstos. Cīkstēšanās par izejvielām noved pie iepirkuma cenu pieauguma. Kā piemēru var minēt Valkas rajonu, kur uzpircēju piedāvātā egles baļķu iepirkuma cena pirms gada bija ap 20 - 21 Ls/kub.m, taču patlaban ir pieaugušas virs 22 Ls/kub.m. Sevišķi tas sakāms par lielo dimensiju (garums virs 5 m un diametrs virs 22 cm) baļķiem, kuru iepirkuma cenas gada laikā ir kāpušas par vairāk nekā 3 Ls.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži uzsākusi apaļkoksnes tirdzniecības modeļa ieviešanu un izvēlējusies sagatvoto sortimentu pircējus, kā arīuzņēmumus, kuri veiks mežizstrādidarbu un sagatavotās koksnes transportēšanu. Šogad valsts mežos tiks uzsākta apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa aprobācija, kuras laikā tiks realizēti 6400 m3 koksnes. Atklātais konkurss par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi (pārdošanu) tika izsludināts 2002. gada 26. augustā. Vispirms konkursa komisija vērtējusi pretendentu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Vēlāk tika vērtēti pretendentu finansu piedāvājumi, katram pretendentam nosakot vidējo svērto cenu katrā konkrētā cirsmā, kā arī vērtējot transportēšanas attālumu, sortimenta pieņemšanas laiku, šķirošanas un izkraušanas iespējas. Uz sarunu procedūru par līgumu slēgšanu tika aicināti pretendenti, kuru gala cena attiecīgajā sortimentu grupā un attiecīgajā cirsmā bija visaugstākā. Tādējādi pēc konkursa a/s Latvijas valsts meži (LVM) noslēguši līgumus ar 13 uzņēmumiem. Mežizstrādes pakalpojumus sniegs SIA Tilbe, SIA Beaverss, SIA Latsin, SIA Aktīvs, SIA Kursa MRU. Sagatavoto apalkoku sortimentu pārvadāšanu to pircējiem veiks Z/s Brīvnieki, Z/s Birzītes, A/s Tukuma MRS, SIA Sils, SIA Alko. Savukārt par sorimentu iegādi līgumi noslēgti ar vairākām kompānijām: SIA Stora Enso Mežs 1100 m3 papīrmalkas SIA Komiss par 800 m3 egles zāģbaļķu.SIA Kuerekss par 700 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA BSW Latvia par 500 m3, SIA Senten-Auto par 450 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Launkalne Sawmill par 380 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Smiltene-Impex par 350 m3 priedes zāģbaļķu, A/s Jauda-Koks par 300 m3 priedes stabu,SIA Staļi par 250 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Sils par 250 m3 papīrmalkas SIA Ugāles zāģētava am Muenchinger par 80 m3 priedes zāģbaļķu, SIA Flora par 80 m3 priedes zāģbaļķu, a/s Latvijas Finieris par 80 m3 finierkluču. Jau esot uzsākata pirmās cirsmas izstrāde, no kuras plānots veikt sortimentu piegādes SIA BSW Latvia, SIA Staļi, SIA Komiss, SIA Flora, a/s Jauda- Koks un SIA Stora Enso Mežs.

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Aizvadītā nedēļa nāca ar nelielu pārsteigumu. Neskatoties uz to, ka uzpircēju aktivitāte nedēļas laikā nedaudz samazinājās, daudzi kokmateriālu uzpircēji palielināja iepirkuma cenas, kas bija par iemeslu iepirkuma vidējo cenu pieaugumam. Par zāģbaļķu iepirkuma cenu palielināšanu ar laikrakstu starpniecību atsevišķi lieli uzpircēji, kas iepirkuma cenas palielināja par apmēram 2 Ls/kub.m, tādējādi, iespējams, cerot piesaistīt papildu piegādātājus. Šādas aktivitātes iespaidoja arī zāģbaļķu iepirkuma cenas, kas piedzīvoja visai straujas izmaiņas.

Egles zāģbaļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 1.13 Ls, sasniedzot 22.74 Ls/kub.m, tādējādi uzstādot jaunu rekordu šogad (iepriekš augstākā iepirkuma cena - 22.72 Ls/kub.m šogad tika reģistrēta februārī). Jāpiebilst, ka pēc šādiem kāpumiem parasti seko cenas lejupslīde. Jāatzīmē, ka egles baļķu cena ar īsu pārtraukumu pieaug jau piekto nedēļu pēc kārtas un, domājams, cena drīzumā piedzīvos kritumu. Maz ticams, ka cena spēs izlauzties cauri 22.80 Ls/kub.m atzīmei - pēdējo divu gadu laikā tas tā arī nav izdevies, taču šādu iespēju izslēgt nevar.

Interesantas tendences bija vērojamas priedes baļķiem. Lai gan iepirkuma cenas kāpa gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes baļķiem, iepirkuma vidējā cena samazinājās par 44 santīmiem. Šādas svārstības šim sortimentam ir vērojamas laiku pa laikam. Izskaidrojums ir vienkāršs - pieaug pieprasījums pēc zemākas kvalitātes sortimenta, vienlaikus samazinoties pieprasījumam pēc kvalitatīvākiem baļķiem, un iepirkuma vidējā cena iet uz leju.

Apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas 2013.gada 2.pusgadā salīdzinājumā ar 2013.gada 1.pusgadu visumā uzrāda nelielu, bet stabilu cenu kāpumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām.

Pērn 2.pusgadā skujkoku zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas, salīdzinot ar 1.pusgadu, cēlušās vidēji par 2%, t.i., par 1-3 eiro/m3 priedes zāģbaļķiem un egles zāģbaļķiem.

Bērza zāģbaļķu tirgū iepirkuma cenas stabilizējās iepriekšējā atskaites perioda līmenī – 49-59 eiro/m3.

Arī melnalkšņa un apses zāģbaļķu segmentā bija vērojams neliels iepirkuma cenu kāpums līdz 2%.

Nedaudz augstāku iepirkuma cenu noteicis bērza finierkluču iepirkuma tirgus – 9% robežās, kas ir palielinājies par 6-8 eiro/m3.

Lapu koku taras kluču iepirkuma cenas pieaugušas minimāli.

Apaļkoksnes tirgu 2013.gadā ietekmēja stabilais kokmateriālu pieprasījums gan ārvalstu, gan Latvijas tirgos, kas saistīts ar būvniecības atjaunošanos pēc 2009.-2010. gada krasā samazinājuma.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas pēc nelielās korekcijas iepriekšējā nedēļā stabilizējās.

Lielāko iepirkuma cenas pieaugumu demonstrēja skujkoka baļķi. Jāatzīmē, ka zāģbaļķu segmentā šim sortimentam ir vērojams vislielākais iepirkuma cenas svārstīgums. Šeit gan ir jāpiebilst, ka uzpircēju interese par sortimentu gan ir visai liela, taču nenoturīga, turklāt pieprasītā kvalitāte dažādiem uzpircējiem atšķiras visai pamatīgi - sākot no bojātiem zemas kvalitātes baļķiem, kuru iepirkuma cena ir zema, līdz pat kvalitatīviem, taisniem un svaigi zāģētiem, kuriem iepirkuma cenas ir visai augstas.

Pieprasītākais sortimenta pagājšnedēļ bija priedes baļķi, kas jau visu šo gadu konkurē ar egles baļķiem. Sortimenta iepirkuma vidējā cena līdz ar intereses kāpumu arī pieauga par 1.88 Ls/kub.m, sasniedzot 24.43 Ls. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases baļķiem - par 17 santīmiem līdz 36.19 Ls/kub.m, gan arī zemākas kvalitātes priežu baļķiem, kuru iepirkuma cena pieauga vidēji par 59 santīmiem, sasniedzot 21.76 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā egles baļķu iepirkuma vidējā cena, pieaugot par 48 santīmiem sasniedza jaunu visu laiku augstāko atzīmi, 23.26 Ls/kub.m.

Cenas kāpumu sekmēja daudzi faktori. Pirmārt, atsevišķi uzpircēji, acīmredzot piedāvājuma trūkuma dēļ, palielināja iepirkuma cenu un pārskatīja pieprasīto sortimentu, otrkārt, pieauga arī pašu uzpircēju aktivitāte - pagājušajā nedēļā vien uzpircēji pieprasīja 3500 dažāda veida, diametra, garuma sortimentus.

Jāatzīmē, ka lielo dimensiju (diametrs 25 cm un lielāks, garums virs 5.5 m) egles baļķus uzpircēji pieprasa samērā maz, domājams, augsto cenu dēļ. Jāatzīmē, ka šī sortimenta iepirkuma cena turas 27 - 31 Ls/kub.m intervālā. Daudz populārāki ir zāģbaļķi, kuru diametrs ir no 16 līdz 25 cm un garums - no 4 līdz 5.5 m. Šo sortimentu uzpircēji pieprasa visvairāk un tā iepirkuma cenas turas ap 23 - 24 Ls/kub.m. Tieši šī sortimenta iepirkuma cena pagājušās nedēļas laikā palielinājās visstraujāk, sasniedzot 24.60 Ls/kub.m.

Februārī koksnes tirgū stabilitāte turpinājās, malkas cenai turpinot stabilu, bet lēnu lejupslīdi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, malkas cenas kritums ir loģisks rezultāts, un paredzams, ka nākamos mēnešus tendence turpināsies, maijā malkas cenai sasniedzot tās zemāko punktu.

Tāpat februārī skujkoku zāģbaļķu cenas saglabājās nemainīgas, taču pavasarī būvniecības sezonai atsākoties, aina varētu mainīties, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

“E-silva” eksperti skaidro, ka februārī vispamanāmākais cenas kritums novērojams tehnoloģiskajai koksnei, salīdzinot ar tās straujo kāpumu 2022. gada 2. ceturksnī. Taču kurināmās koksnes cenas lejupslīde būs aktuāla tikai līdz maijam, jo gada otrajā pusē, mājsaimniecībām un ražotājiem sākot pastiprināti gatavoties jaunajai apkures sezonai, pieprasījums pēc koksnes veida varētu mainīties. Savukārt, līdz ar būvniecības sezonas atsākšanos pavasarī, prognozējams, ka šī gada pirmajā pusē varētu būt gaidāmas cenas izmaiņas skujkoku zāģbaļķu kategorijā.

Aizvadītajā nedēļā bija vērojama kokmateriālu iepirkuma cenu samazināšanās. Iepirkuma cenu samazinājums skāra galvenokārt skujkoku sortimentus, savukārt lapkoku sortimenta iepirkuma cenas pārsvarā nemainījās vai pieauga.

Pagājšnedēļ turpinājās bērza finierkluču iepirkuma cenas pieaugums. Iepirkuma cenas pieauga gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes sortimentam: A klases finierkluču iepirkuma cena pieauga par 3.61 Ls, sasniedzot 46.22 Ls/kub.m, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas pagājšnedēļ pieauga par 1.64 Ls, sasniedzot 21.41 Ls/kub.m. Domājams, ka bērza finierkluču iepirkuma cena savu pieauguma potenciālu vēl nav izsmēlusi, taču straujš cenas kāpums visticamāk, nav gaidāms. Visticamākais, A klases bērza finierkluču iepirkuma cenas līdz gada beigām turpinās svārstīties 40 - 50 Ls/kub.m diapazonā, savukārt zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cena tuvāko nedēļu laikā, visticamākais, samazināsies, taču līdz gada beigām, domājams, tā saglabāsies 19 - 21 Ls/kub.m robežās.

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja apstiprināja Zemkopības ministrijas rīkojuma projektu par zemes iznomāšanu AS Inčukalns Timber.

2012. gada 3. janvārī AS Latvijas valsts meži (LVM) saņēma AS Inčukalns Timber iesniegumu par zemes nomas tiesību iegūšanu ar apbūves tiesībām uz LVM pārvaldībā esošo zemi, kas ietilpst nekustamajā īpašumā Cūksilu meža masīvs un nekustamajā īpašumā Briežpurva mežiņi, lai to izmantotu rūpnieciskās ražošanas objektu apbūvei (koksnes krautņu, šķirošanas laukumu, kas ietver asfaltētu laukumu, ceļu atjaunošanu un zem tiem esošu lietusūdeņu savākšanas sistēmu, tostarp ceļa pieslēgumu un sūkņu stacijas, izbūvi).

Viena no AS Inčukalns Timber pamatdarbībām ir zāģbaļķu šķirošanas un uzglabāšanas pakalpojumi. Zāģbaļķu piegādēm ir sezonāls raksturs, un, lai zāģētavas nodrošinātu ar pietiekamu izejvielu apjomu, visa gada garumā atkarībā no sezonas zāģbaļķu laukumā vienlaikus jāuzglabā līdz 60 000 m3 sašķirotu zāģbaļķu. Šāda apjoma uzglabāšanai ir nepieciešama liela zāģbaļķu noliktavas platība, jo zāģbaļķi tiek uzglabāti atsevišķi pa sugām un atkarībā no to diametra. AS Inčukalns Timber esošās zāģbaļķu noliktavas teritorijas platība ir 3 ha, un tajā vienlaikus ir iespējams uzglabāt ne vairāk kā 40 000 m3 sašķirotu zāģbaļķu, tāpēc esošā zāģbaļķu noliktavas platība nav pietiekama, lai varētu uzglabāt nepieciešamo sašķiroto zāģbaļķu apjomu. Turklāt siltajā laikā notiek zāģbaļķu laistīšana un notekūdeņi bez attīrīšanas tiek novadīti vidē, jo nav pietiekamas platības notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izveidei.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā sasniedza 22.95 Ls/kub.m, līdz ar to uzstādot jaunu visu laiku rekordu. Zīmīgi šķiet tas, ka šogad cenas rekords tiek labots jau otro reizi - septembra sākumā egles baļķu iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m.

Viens no iemesliem, kāpēc palielinājās iepirkuma vidējā cena, domājams, ir pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīvas lielo dimensiju koksnes, par kuru uzpircēji piedāvāja pat 41 Ls/kub.m. Joprojām pieprasīta ir arī t.s. stabu koksne - taisni un gari skujkoku baļķi, cena šim sortimentam arī ir virs vidējās. Jāatzīmē, ka atsevišķi uzpircēji palielināja iepirkuma cenas dažiem sortimentiem. Kā papildu faktoru cenu kāpumam var minēt arī uzpircēju aktivitātes samazinājumu šajā segmentā.

Db (16.10.2002.) jau rakstīja, ka īslaicīgs egles baļķu iepirkuma cenas kāpums virs 22.90 Ls/kub.m ir iespējams, taču cenas nostiprināšanās virs šīs atzīmes šķiet maz ticama. Patlaban ir grūti prognozēt iepirkuma cenas tālāku virzību, domājams, ka tā varētu nedaudz kristies, taču līdz gada beigām saglabāties 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā bija vērojams uzpircēju piedāvāto iepirkuma cenu kāpums skujkoku baļķiem. Iepirkuma cenu kāpums bija vērojams gan egles, gan arī priedes zāģbaļķiem, tādējādi minēto sortimentu iepirkuma cenas atkal pietuvojās gada rekordiem.

Egles zāģbaļķu iepirkuma cena pagājšnedēļ palielinājās par 43 santīmiem, līdz 22.80 Ls/kub.m. Virs 22 Ls/kub.m atzīmes iepirkuma vidējā cena ir turējusies jau 5 nedēļas pēc kārtas un nekas neliecina par to, ka iepirkuma cena varētu strauji samazināties.

Tomēr maz ticams, ka egles baļķu iepirkuma cenai šogad izdosies nostiprināties virs 22.90 Ls/kub.m, kaut gan īslaicīgu kāpumu izslēgt nevar - uzpircēju interese par sortimentu saglabājas un būtisku intereses kritumu tuvākajā laikā prognozēt ir grūti. Jāpiebilst, ka lielo uzpircēju interese par sortimentu vēl joprojām ir vērojama ap 22 Ls/kub.m, taču, lai arī mazie uzpircēji bieži piedāvā augstākas cenas, tomēr lielākai to daļai piedāvātās iepirkuma cenas ir zem 24 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas lielākajai daļai koksnes sortimentu iepirkuma cenas samazinājās. Ar mīnusa zīmi bija rakstāmas populārāko sortimentu - egles, priedes baļķu iepirkuma cenas, cenas pieauga sīkbaļķiem un taras klučiem.

Iepirkuma cenas kritums egles baļķiem bija neliels - cena samazinājās par 66 santīmiem, līdz 22.22 Ls/kub.m. Daudzi uzpircēji, acīmredzot pieaugošā piedāvājuma dēļ samazināja sortimenta iepirkuma par apmēram 1 - 2 Ls/kub.m, kas atspoguļojās arī iepirkuma vidējā cenā. Kritās arī priedes baļķu iepirkuma cenas - A klases priedes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 93 santīmiem, līdz 36.02 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes priedes baļķu iepirkuma cena palika aptuveni iepriekšējā - pieauga par 2 santīmiem, līdz 21.17 Ls/kub.m.

Arvien lielāku popularitāti gūst mazāku dimensiju kokmateriāli - baļķi, sīkbaļķi. Pieprasījums pēc šiem kokmateriāliem ir palielinājies, augušas ir arī iepirkuma cenas, piemēram gada sākumā skujkoku sīkbaļķu iepirkuma cena svārstījās ap 15.50 Ls/kub.m, patlaban svārstās ap 16.20 Ls/kub.m. Pieaudzis ir arī uzpircēju skaits, kas iepērk šos sortimentus, kas, domājams, ietekmēja arī iepirkuma cenas. Apses sīkbaļķus iepirka vidēji par 11.50 Ls/kub.m, skujkoka - par 16.44 Ls/kub.m, egles sīkbaļķus - par 18.90 Ls/kub.m, priedes un lapkoka - par attiecīgi 16.59 Ls/kub.m un 8.00 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m, tādējādi sasniedzot jaunu absolūto rekordu. Iepriekšējā visu laiku augstākā iepirkuma cena, 22.81 Ls/kub.m tika uzstādīta pagājšgad novembrī.

Cenas pieaugumu var izskaidrot ar uzpircēju intereses kāpumu. Līdzīgas tendences bija vērojamas arī citiem sortimentiem - A klases priežu baļķu iepirkuma cena pieauga par 1.14 Ls, līdz 36.95 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 15 santīmiem, līdz 21.15 Ls/kub.m. Pieaugumu turpināja arī bērza finierkluču iepirkuma cenas - A klases sortimentu iepirka par 49.21 Ls/kub.m, kas ir par 2.99 Ls vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, savukārt zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cenas pieauga par 21 santīmu, līdz 21.62 Ls/kub.m.

Septembra sākums tradicionāli ir iezīmējies ar uzpircēju aktivitātes pieaugumu. Pašreizējais pieprasījums atrodas apmēram pagājušā gada oktobra līmenī, līdz ar to arī cenas turas augstas.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā visumā bija stabilas. Uzpircēju interese turpina saglabāties augsta, kas arī neļauj iepirkuma cenām būtiski svārstīties.

Kā jau Db prognozēja egles baļķu iepirkuma cenas, līdz ar uzpircēju aktivitātes kāpumu, lēnām samazinājās, nokrītoties par 4 santīmiem, līdz 22.79 Ls/kub.m. Domājams, ka arī turpmāko nedēļu laikā cena nedaudz samazināsies, saagaidāms, ka egles baļķu iepirkuma cena svārstīsies 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Līdzīga situācija ir vērojama arī egles sīkbaļķu tirgū, kur iepirkuma vidējās cenas patlaban svārstās ap 20 Ls/kub.m. Lai gan iepirkuma vidējā cena sektorā zemās uzpircēju aktivitātes dēļ saglabājās svārstīga, gada otrajā pusē cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ stabilizējas, iezīmējot pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka arī šī sortimenta iepirkuma cenas, šķiet, ir sasniegušas savu maksimumu un turpinās svārstīties 18 - 20 Ls/kub.m intervālā.

Gada pirmajos sešos mēnešos turpinājies neliels iepirkuma cenu kāpums gan skujkoku, gan lapu koku zāģbaļķu tirgos, saglabājoties stabilai vietējo un ārvalstu pircēju aktivitātei, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Pirmajā pusgadā skujkoku apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas salīdzinājumā ar 2010.gada otrā pusgada iepirkuma cenām augušas vidēji par 1-2 Ls/m3.

Skujkoku zāģbaļķu resnāko sortimentu segmentā iepirkuma cenas palikušas iepriekšējā perioda līmenī. Gan priedes, gan egles vidējās apaļkoku iepirkuma cenas, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, kāpušas vidēji par 1 Ls/m3 jeb par 3% . Tā, piemēram, priedes apaļkoku vidējā iepirkumu cena ar tievgaļa diametru virs 26 cm sasniedza 46,04 latus, bet līdzīga diametra egļu apaļkokiem tā sasniedza 42,14 latus par m3.

Arī bērza zāģbaļķu tirgū situācija bijusi stabila, iepirkuma cenai palielinoties vien vidēji par 1 Ls/ m3 jeb 4%. Piemēram, bērza apaļkoksnei ar diametru no 18 līdz 24 cm vidējā iepirkuma cena kāpusi no 27,09 līdz 32,50 latiem par m3. Melnalkšņa un apses zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas augušas attiecīgi par 9% un 3%.