Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ārkārtas akcionāru sapulcē trešdien, 21.septembrī, atbilstoši nominācijas komisijas ieteikumiem, iecēla jauno valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari valdes sastāvu, informē VARAM.

Par VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētāju iecēla Jāni Bārdu, valdes locekļu amatos – Viju Gēmi un Kasparu Paupi.

Valdes priekšsēdētājam Jānim Bārdam ir ilggadēja pieredze VAS Elektroniskie sakari dažāda līmeņa vadošos amatos. Iepriekšējā darba pieredzē ir iegūtas zināšanas par tiesību aktu sistēmu, likumdošanas procesu gaitu un uzņēmuma darbības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī uzņēmuma stratēģiskajiem, finanšu un nefinanšu mērķiem.

Vija Gēme ir VAS Elektroniskie sakari valdes locekle kopš 2012. gada un labi pārzina kapitālsabiedrības darbību elektronisko sakaru nozares un valsts attīstības kontekstā.

Saeimā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā šā gada aprīlī, paredz, ka turpmāk elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības pārraudzība būs pašvaldību būvvalžu kompetencē. Šāds lēmums pieņemts būvniecības administratīvā sloga mazināšanai, no kā ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan valsts un pašvaldību iestādes, kas plāno izveidot elektronisko sakaru tīklus, informē VAS Elektroniskie sakari.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk sakaru tīklu būvniecības projekti ir jāiesniedz saskaņošanai attiecīgās pašvaldības būvvaldē, kas, ņemot vērā normatīvos aktus, arī to saskaņo noteiktajā kārtībā un izsniedz būvatļauju.

Pirmskrīzes periodā, kad būvniecības apjomi pieauga straujāk, nekā tos bija iespējams kontrolēt, būtiski palielinājās nelegāli izbūvētu elektronisko sakaru tīklu skaits. Tādēļ 2008.gadā tika izmainīta būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu bāze, nosakot, ka būvniecības projekti, pirms saskaņošanas ar būvvaldi, ir jāsaskaņo ar VAS Elektroniskie sakari. Šobrīd šī joma ir sakārtota, tāpēc būvniecības process esot vienkāršots.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētāja Vita Štelmahere:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani vienmēr ir saistījušas tehniskas lietas. Pēc izglītības esmu inženiere. Arī mana profesionālā karjera līdz šim bijusi saistīta ar transportu un tehnoloģijām. Ja transporta parku vadības sfēra man zināma līdz sīkākajām niansēm, tad radiofrekvenču spektra pārvaldība ir pilnīgi jauna joma. Turklāt ļoti interesanta, jo Elektroniskie sakari piedalās nākotnes veidošanā ne tikai Latvijā, bet arī pasaules mērogā. Būtībā mēs jau šodien redzam, kāda tehnoloģiju jomā būs pasaule pēc desmit, divdesmit un pat trīsdesmit gadiem. Piemēram, vairs nav aiz kalniem inteliģento transporta līdzekļu laiks, kad cilvēki vairs nevadīs transporta līdzekļus, bet tie, sazinoties savā starpā ar viedtehnoloģijām, paši izvēlēsies optimālāko braukšanas ātrumu, distanci un maršrutu.

Londonā, atklās Latvijas paviljonu nozīmīgākajā aizsardzības un drošības industriju izstādē "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" jeb DSEI, informē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Latviju starptautiskajā izstādē pārstāvēs duālā pielietojuma produktu ražotāji no radiosakaru, optikas, munīcijas pārtikas un inženieru pakalpojumu sektoriem.

No 12. līdz 15.septembrim, Londonā, izstāžu zālē "Excel" tiks atvērts Latvijas paviljons H4-130 izstādes "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" (Defence and Security Equipment International) ietvaros.

Latvijas paviljonā produktus un pakalpojumus demonstrēs SIA "Baltic Bullets", SIA "BELSS", VAS "Elektroniskie sakari", SIA "Lightspace Technologies" un AS "Roga Agro". Ar individuālām ekspozīcijām DSEI būs redzami EDGE Autonomy un Interspiro, demonstrējot optikas, bezpilotu sistēmas, elpošanas ekipējuma produktus. Izstādi apmeklēs ievērojams skaits DAIF Latvija biedru uzņēmumu.

Londonā no 10.- 13. septembrim norisinās viena no vērienīgākajām militārās rūpniecības izstādēm - Defence and Security Equipment International (DSEI) (Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums). Tajā piedalās arī VAS «Elektroniskie sakari» (VAS ES) pārstāvji ar pašu radīto programmatūru SKUDRA.

Starptautiskajā izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 40 nacionālie paviljoni un 1600 dalībnieku stendi no 84 valstīm. Latvijas nacionālajā paviljonā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi - VAS «Elektroniskie sakari», Latvijas Mobilais Telefons, D Dupleks, SRC Brasa, UAV Factory, DATI Group, Belss un SAF Tehnika.

VAS ES pārstāvji interesentiem piedāvā iespēju iepazīties ar pašu radīto programmatūru SKUDRA, kas sākotnēji tika radīta paša uzņēmuma vajadzībām – radiofrekvenču spektra monitoringa uzdevumu izpildei, tādējādi rezultātā iegūta funkcionāli pilnvērtīga, ērti lietojama un stabili strādājoša programmatūra.

«Izstrādāto programmatūru SKUDRA jau šobrīd izmanto militārā resora pārstāvji, tādēļ, lai paplašinātu mūsu klientu loku, piedalāmies starptautiskā militāro tehnoloģiju izstādē. Šeit gūtie biznesa kontakti palīdzēs sekmēt produkta virzīšanu tirgū, savukārt gūtās zināšanas sekmēs darbu pie programmatūras turpmākās attīstības,» stāsta Jānis Bārda, VAS «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.

Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS Elektroniskie Sakari izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.

VAS Elektroniskie sakari Radiofrekvenču uzraudzības nodaļas darbinieki pērn saņēmuši 101 pieteikumu par sakaru traucējumiem Latvijā, kas, salīdzinot ar 2012.gadu palielinājies par 35%.

Radiotraucējumu pieteikumu skaita pieaugumu daļēji var skaidrot ar DECT 6.0 radioiekārtu lietošanu, ko ikdienā mēdz izmantot iedzīvotāji, bet kas nav paredzētas lietošanai Eiropā šim mērķim atļautajā radiofrekvenču joslā, skaidro VAS Elektroniskie sakari pārstāvji.

Uzņēmuma tehniskais direktors Māris Aleksandrovs skaidro, ka traucējumu iemesli radioiekārtām var būt visdažādākie - uztvērēju pārslogošanās spēcīgu raidītāju tuvumā, bojātu iekārtu izraisīti traucējumi, atļauto tehnisko nosacījumu neievērošana, klimatiskie apstākļi un radioviļņu izplatīšanās īpatnības. Pagājušajā gadā visbiežāk traucējumu iemesli bija saistīti ar neatbilstošu iekārtu lietošanu un tehniskiem bojājumiem, kas radīja traucējumus apkārtējiem sakariem.

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpina pilnveidot mobilo tīklu un internetu, 2018. gada pirmajā pusgadā uzbūvējot 30 bāzes stacijas un 90 bāzes stacijām palielinot kapacitāti un mobilā interneta ātrumu. Kopumā investīcijas tīkla infrastruktūrā pirmajos sešos mēnešos veido 4 miljonus eiro.

Visas 120 jaunizbūvētās un pilnveidotās bāzes stacijas tiek aprīkotas ar 4G+ vai 4G++ paaudzes tehnoloģiju, kas nodrošina aptuveni trīs reizes ātrāku mobilo internetu nekā 4G pārklājums.

«Pirmajā pusgadā esam paveikuši pusi no gada plānotā apjoma un turpināsim tikpat aktīvi darboties pie tīkla infrastruktūras pilnveidošanas arī nākamajos sešos mēnešos,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Pirmajos sešos mēnešos «Tele2» izbūvējis piecas bāzes stacijas Rīgā, tostarp vienu Mežaparkā, astoņas Rīgas reģionā un vēl 17 Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Zemgales reģionā bāzes stacijas tika uzceltas Iecavā, Vienībā, Balticovo apkartnē, Augstkalnē, Viskaļos, Īlē, Penkulē un Bērzos. Latgalē divas stacijas uzceltas Daugavpilī, viena stacija Rēzeknē, Vecslabadā, Izvaltā, Ilūkstē un Silenē. Savukārt Kurzemē mobilā tīkla un interneta pilnveidošanai bāzes stacijas uzceltas Zirās un Amjūdzē.

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

2018. gada jūlijā LMT ir uzņemts starptautiskajā 5G Automotive asociācijā (5GAA). Iestāšanās asociācijā ir stratēģisks Latvijas Mobilā Telefona (LMT) solis, jo 5G balstītas savienoto auto tehnoloģiju inovācijas ir viena no uzņēmuma darbības prioritātēm.

5GAA mērķis ir apvienot auto ražotājus, sensoru ražotājus, publiskā un akadēmiskā sektora spēlētājus, kā arī telekomunikāciju industrijas līderus no dažādām valstīm kopīgam darbam inteliģento transporta tehnoloģiju attīstībā. To dibinājuši AUDI AG, BMW Group, Daimler AG, Ericsson, Huawei, Intel, Nokia un Qualcomm Incorporated, un tajā šobrīd jau ir vairāk nekā 90 biedru.

Kooperatīvās inteliģentās transporta sistēmas (C-ITS) ļauj savā starpā sazināties gan uz ceļa vienlaikus esošiem automobiļiem, gan auto un luksoforiem, ceļazīmēm vai citiem ceļu infrastruktūras elementiem, saskaņojot to darbības. Piemēram, tuvojoties neatliekamās palīdzības mašīnai, tai tiek nodrošināts t.s. zaļās gaismas koridors. Rezultātā satiksme kļūst drošāka, ātrāka un ērtāka.

Rīgā šodien sāksies Eiropas 5G ekosistēmas forums "5G Techritory", pulcējot vadošus jomas ekspertus un praktiķus no visas pasaules, informē foruma pārstāve Krista Lubiņa.

Foruma mērķis ir pārrunāt aktuālākos ar 5G ieviešanu saistītos jautājumus, uzstādīt politisko un stratēģisko dienaskārtību nākamajai dekādei.

Forums norisināsies līdz 25.novembrim. Forumu plkst.9 atklās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ģenerāldirektors Kaspars Rožkalns un VAS "Elektroniskie sakari" valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Šodien forumā gaidāma "Tehnoloģiju diena", kas veltīta 5G tehnoloģijām ar padziļinātām diskusijām par dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, lietošanas gadījumu analīzi, tehnoloģiju demonstrējumiem un citām diskusijām.

Tikmēr 23.novembrī forumā aizvadīs "Pasaules dienu", kurā 5G līdervalstis iepazīstinās ar savu pieeju 5G ieviešanā un pielietošanā. 24.novembra "Foruma diena" būs galvenā pasākuma diena ar vadošu starptautisku jomas ekspertu uzrunām un paneļdiskusijām par aktuāliem 5G jautājumiem.

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Sabiedrība neizprot, cik ļoti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ir svarīgi katram uzņēmumam – vai tā ir sporta preču bode, Dagdas pašvaldība vai ražojošs uzņēmums kaut kur Jelgavas novadā. Tas attiecas uz visiem bez izņēmuma.

Tā uzskata valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.

Viņaprāt, kvalitatīvi sakari un digitālie ceļi nākotnes sabiedrībai būs daudz nozīmīgāki nekā fiziskie. Turpmāk digitālo ceļu būvēšanā un uzturēšanā būs vajadzīga lielāka valsts un pašvaldības iestāžu iesaiste, jo jaunās tehnoloģijas var palīdzēt izglābt dzīvību un kaldināt valsts nākotnes konkurētspēju. Vairāk par dažādu tehnoloģiju nozīmi tajā, lai Rīga kādudien kļūtu par Baltijas jūras reģiona tehnoloģiju metropoli, N. Kalniņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Par 5G runā un runā, bet pagaidām vēl ir diezgan maz reālo izmantošanas piemēru. Ko jūs minētu kā piemērus, kas parāda, ka 5G patiešām jau strādā?

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Neskatoties uz Ekonomikas ministrijas iebildumiem, Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavoto Dzelzceļa likuma grozījumu virzīšanu uz Saeimu. Valdības sēdes protokollēmumā gan tiks fiksēts sēdē klāt neesošās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas īpašais viedoklis. Līdz ar to diskusijas par to, kam uzticēt visas regulatīvās funkcijas dzelzceļa nozarē - Valsts dzelceļa administrācijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai -, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem pārcelsies uz parlamentu.

DB jau rakstījis, ka iepriekš divas nedēļas pēc kārtas Ministru kabinets atlika Dzelzceļa likuma grozījumu skatīšanu, kad Ekonomikas ministria mainīja savu viedokli, un pretēji iepriekšējam saskaņojumam izteica vairākas iebildes. No vienas puses, EM atzīst, ka iecerētie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas funkciju pārņēmēji (Valsts dzelzceļa administrācija, VDzA), valsts SIA Autotransporta direkcija un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija) «formāli izpilda» attiecīgās direktīvas prasības par regulatīvās iestādes neatkarību. No otras puses, EM pauž viedokli, ka «tomēr ir pamats uzskatīt, ka regulatīvās iestādes funkcijas būtu uzticamas pilnībā neatkarīgai (institucionāli un funkcionāli) iestādei». Tā kā Regulatoram esot uzkrāta bagātīga pieredze, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzraudzību regulējamās nozarēs, tad EM ieskatā «būtu risināms jautājums» par attiecīgu VDzA un direktīvā noteikto papildu regulatīvo funkciju nodošanu Regulatoram. Savukārt gadījumā, ja valdība šādu EM priekšlikumu neatbalstītu, «aktualizējams un risināms ir jautājums par turpmāku pietiekamu finanšu resursu nodrošināšanu» Regulatoram.

Šonedēļ Londonā notiek starptautiskā aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē, kur ražotāji demonstrē jaunākās tehnoloģijas šajā jomā.

Izstāde notiek no 10.-13.septembrim.

Šajā gadā izstādē piedalās vairāk nekā 1600 dalībnieku un 35 000 apmeklētāju, kopumā pārstāvot 50 valstis. Izstādē izvietoti vairāk nekā 40 starptautiskie paviljoni. Šogad pasākums notiek jau 20.gadu.

Šajā gadā izstādē piedalās arī Latvija. «Dalība šajā vērienīgajā izstādē sekmēs Latvijas uzņēmumu atpazīstamību un turpmāko sadarbību ar ārvalstu partneriem. Tas ir svarīgi, gan kopīgi piedaloties Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, gan iespējamos Eiropas Aizsardzības fonda pārrobežu projektos, gan arī konkurējot starptautiskajā tirgū,» uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.Starptautiskajā aizsardzības nozares izstādē šogad Latviju pārstāv uzņēmumi «Latvijas Mobilais Telefons», «UAV FACTORY», «D Dupleks», «SRC Brasa», «SAF TEHNIKA», «Belss», «DATI Group», kā arī valsts akciju sabiedrība «Elektroniskie sakari». Tāpat izstādē piedalīsies Latvijas uzņēmums «Atlas Aerospace».

Ņemot vērā plaši izplatītās mobilo sakaru ierīču zādzības un mēģinājumus šīs ierīces pārdot, turpmāk būs noteikts aizliegums lietot un izplatīt galiekārtas ar nesankcionēti pārveidotiem iekārtu identifikatoriem.

To paredz valdības akceptētie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas izstrādāti pēc sakaru nozares pārstāvju ierosinājuma.

Valdības akceptētie grozījumi paredz, ka turpmāk būs noteikts aizliegums lietot un izplatīt galiekārtas ar nesankcionēti pārveidotiem iekārtu identifikatoriem, kā arī nesankcionēti atsaistīt galiekārtas darbībai citā elektronisko sakaru tīklā.

Tāpat likumā akceptētie grozījumi paredz, ka elektronisko sakaru komersanta pienākums vairs nebūs noteikt un publiskot publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu parametrus. Tā kā Eiropas Savienības jaunākā direktīva šādu prasību vairs neparedz, tad, lai novērstu lieku administratīvo slogu, esot nepieciešams veikt izmaiņas likumā, izslēdzot attiecīgo normu, skaidro ministrijā.

Visas Covid-19 radītās sekas uz Latvijas uzņēmumu šā gada finanšu rādītājiem vēl nav iespējams apkopot, taču daudzi rādītāji liek secināt, ka nākamā gada vasarā, vērtējot iesniegtajos gada pārskatus, būs redzama ekonomikas lejupslīde.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Lasi žurnāla #DienasBizness 1. decembra numurā:

Šobrīd pasaulē tiek izstrādāts piektās paaudzes mobilo sakaru tīkla infrastruktūras prototips, tīkla standarti un apzinātas izmantojamās frekvenču joslas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

IMT-2020 jeb 5G tehnoloģijas standartu izstrādi plānots sākt šogad un pabeigt ne ātrāk kā 2020. gadā. Pirmie 5G tīkli komerciālā režīmā parādīsies pēc 2020. gada, sākotnēji – tikai atsevišķās valstīs, stāsta Māris Aleksandrovs, valsts a/s Elektroniskie sakari Tehniskā departamenta direktors. Bite galvenais tīkla inženieris Gints Butens (Gintas Butenas) piekrīt, ka 5G kā tehnoloģija pie ikdienas lietotājiem varētu sākt nonākt ap 2020. gadu, tomēr piebilst: «Kā tehnoloģija tā ir sagatavota un būs pieejama, taču, lai to nogādātu pie lietotājiem, ir nepieciešamas frekvences. Šobrīd Eiropā brīvu frekvenču šai tehnoloģijai nav. Tādēļ, domājams, tas varētu notikt ap 2022. gadu.»

Mobilo sakaru operators “Tele2” veicis Latvijā pirmos 5G pētniecības darbus 700 MHz frekvencē.

Pētījuma darbi šajā frekvencē ir ļoti būtiski, jo šī frekvence ļaus 5G tehnoloģiju izvērst visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinās vēl plašāku pārklājumu kustībā esošām viedierīcēm un ēku pagrabstāvos uzstādītām lietu interneta (IoT) ierīcēm.

Pieejamība šai frekvences joslai mobilo sakaru operatoriem pilnā apmērā varētu būt 2022. gadā vidū, kad būs arī noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsole.

Šobrīd vienīgā platjoslas internetam atvēlētā zemo frekvenču josla (800 MHz), ko izmanto 4G mobilā interneta darbībai, labā pārklājuma dēļ nodrošina aptuveni 20% no visas mobilo sakaru tīkla noslodzes. Šī iemesla dēļ mobilo sakaru operatoriem ir ļoti nepieciešama pieeja 700 MHz frekvencei, kas nodrošinātu papildu kapacitāti un pārklājumu Latvijas teritorijā.