AS Sampo Banka un Danske Bank AS (Danske Bank) ir uzsākušas apvienošanos vienā uzņēmumā, AS Sampo Banka pievienojot Danske Bank, kas nozīmē, ka pēc apvienošanās reģistrācijas Dānijā AS Sampo Banka beigs pastāvēt, bet Latvijā savu darbību sāks Danske Bank Latvijas filiāle, Db.lv informēja AS Sampo Banka mārketinga un komunikāciju speciāliste Ieva Zauere.

AS Sampo Banka valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis: "Mēs vēlētos uzsvērt, ka apvienošanās neietekmēs bankas klientu ikdienu. Tieši pretēji, Sampo Bankas integrācija Danske Bank platformā nostiprinās bankas konkurētspēju un nodrošinās iespēju klientiem sniegt vēl plašāku pakalpojumu klāstu."

Visas apvienošanā iesaistīto dalībnieku, tajā skaitā AS Sampo Banka, un to meitas uzņēmumu darbinieku tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem, pēc apvienošanās paliks spēkā bez izmaiņām, bet visas darba devēja tiesības un pienākumus pārņems Danske Bank, kuru pārstāvēs Latvijas filiāle.

Danske Bank uzsāka AS Sampo Banka pārņemšanu 2006.gada 9. novembrī un 2007.gada 1. februārī šis process tika pabeigts. Tā rezultātā 2007. gada 29. martā Danske Bank pārņēma AS Sampo Banka akcijas no Somijā esošās Sampo Bank Plc, tādējādi kļūstot par AS Sampo Banka vienīgo akcionāru Latvijā.

Sekojot Eiropas Savienības konkurences uzraudzības iestādes pozitīvajam lēmumam, Danske Bank Grupa noslēgusi Sampo Bankas iegādes procesu, Db.lv informēja Sampo Bankas pārstāvis Normunds Rudzītis. Sampo Bankai pieder meitas uzņēmumi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un nesen iegādāta banka Krievijā.

Pagājušā gada nogalē, 9. novembrī Danske Bank Grupa paziņoja par Sampo Bankas pārņemšanu, par šo darījumu samaksājot 30 miljardus dāņu kronu (aptuveni 2.7 miljardi latu). Sampo Banka ir Somijas trešā lielākā banka ar plašu filiāļu tīklu. Tai pieder meitas uzņēmumi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un nesen iegādāta banka Krievijā.

Danske Bank Group plāno izdevumus 1.6 miljardi dāņu kronu apmērā Sampo Bankas aktivitāšu integrācijai Danske Bank. Plānotā Somijas Sampo Bankas IT platformas integrācija tiks pabeigta līdz 2008. gada Lieldienām un Baltijas reģiona banku integrācija tiks realizēta līdz 2009. gada jūnijam.

Apdrošināšanas sabiedrības SE Sampo LifeInsuranceBaltic Latvijas filiāle ir kļuvusi par vienīgo Sampo zīmola nesēju Latvijas finanšu tirgū, Db.lv informēja SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāles mārketinga un PR vadītāja Ilze Broka.

Līdz šim Sampo zīmolu Latvijā lietoja gan apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life, gan arī Sampo Banka. Šobrīd A/S Sampo Banka ir kļuvusi par A/S Danske Bank filiāli Latvijā un savu darbību turpina ar zīmolu Danske Banka.

Šī darījuma rezultātā, Sampo zīmola lietošanas tiesības Latvijā ir tikai SE Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiālei.

''Tāpat kā līdz šim, apdrošināšanas sabiedrība Sampo Life turpinās savu darbību ar esošo nosaukumu, attīstot Sampo Life kā profesionālu un atpazīstamu investīciju un ilgtermiņa uzkrājumu ekspertu, kas saviem klientiem piedāvā augstvērtīgus investīciju risinājumus. Izmaiņas A/S Sampo Banka juridiskajā statusā un nosaukumā nekādā veidā neietekmē turpmāko Sampo Life darbību'', komentē Sampo Life Latvijas filiāles vadītājs Uldis Mucinieks.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Šodien Parex banka ir veiksmīgi noslēgusi līgumu par jauna sindicētā kredīta saņemšanu par kopējo summu EUR 500 miljoni ar likmi EURIBOR + 0.45% un dzēšanas termiņu - 2 gadi no līguma parakstīšanas dienas, liecina biržai sniegtā informācija.

Sindicētā kredīta pilnvarotie organizatori bija Commerzbank AG, HSBC Bank plc., Intesa SanPaolo S.p.A., Lloyds TSB Bank plc., Mizuho Corporate Bank, Ltd. un Raiffeisen Zentralbank Österreich AG. Kopumā darījumā piedalījās 36 finanšu institūcijas no 16 pasaules valstīm. 84% jeb 422 miljoni eiro piesaistīto līdzekļu nāk no Eiropas un Ziemeļamerikas investoriem, savukārt 16% jeb 78 miljoni eiro - no Āzijas valstu investoriem. Piecas finanšu institūcijas piedalījās Parex bankas sindicētā kredīta darījumā pirmo reizi un to ieguldījums kopumā sastādīja 58.5 miljonus eiro. Šis ir pirmais Parex bankas sindicētais kredīts ar dzēšanas termiņu divi gadi.

27.08.07. - 02.09.07.

***

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 237 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības). No kopējā skaita visvairāk jeb 203 bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 29 - individuālie komersanti, u.c. subjekti.

Komercreģistrs Kopā: 235

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 203

Individuālais komersants 29

Ārvalsts komersanta filiāle 1

Akciju sabiedrība 1

Pilnsabiedrība 1

Uzņēmumu reģistrs Kopā: 1

Kooperatīvā sabiedrība 1

Sabiedrisko organizāciju reģistrs Kopā: 1

Arodbiedrība 1

Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija: SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", kuras pamatkapitāls ir 5 410 250 latu. Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Sampo Bankas aktīvu kopējā vērtība 2006. gada 3. ceturksnī ir pārsniegusi 100 miljonus latu. Salīdzinot ar gada sākumu, kopējā aktīvu vērtība ir dubultojusies no 52,02 miljoniem latu līdz 104,8 miljoniem latu šobrīd.

2006. gads AS Sampo Banka ir raksturojams ar strauju izaugsmi visos finanšu rādītājos. Pēdējo 12 mēnešu laikā izsniegto kredītu apjoms AS Sampo Banka ir audzis par 127%, sasniedzot 83,3 miljonus latu. Mājokļu kredītu īpatsvars mājsaimniecībām sastāda 86% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Izsniegto maksājuma karšu skaits salīdzinot ar 2005. gada 3. ceturksni ir audzis par 345%. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai jau tuvākajā laikā Klientiem tiktu piedāvātas jaunas maksājumu kartes, kas atbilstu visām karšu drošības prasībām.

AS Sampo Banka bilances uz 2006. gada 30. septembri un 2005. gada 31. decembri

(lvl) 2006 2005

Aktīvi Kase un prasības pret Latvijas Banku 9 693 163 3 361 848

2007. gada 29.martā Danske Banka ir pārņēmusi Sampo Bankas akcijas no Somijā esošās Sampo Bank Plc, tādējādi kļūstot par Sampo Bankas vienīgo īpašnieci Latvijā, biznesa portālu Db.lv informēja Sampo Banka mārketinga asistente Karīna Stogova.

2006. gada 9.novembrī Danske Bank Grupa uzsāka Sampo Bank Plc pārņemšanu un noslēdza to 2007. gada 1.februārī. Akciju nodošana notika pārņemšanas procesa gaitā.

"Mēs vēlamies nodrošināt Baltijas banku ciešu integrāciju Danske Bank, jo Baltijas tirgus mums ir ļoti nozīmīgs," sacījis Danske Bank prezidents Peter Straarup.

Danske Bank plāno noslēgt Baltijas banku integrācijas procesu vienotajā Danske Bank platformā 2009. gada laikā. Danske Bank Grupas paredzamie izdevumi pilnīgai Latvijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas integrācijai veido 1,6 miljardus Dāņu kronu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Eiropas Investīciju Banka (EIB) ir piešķīrusi Sampo Bankai kredītu 15 miljonu EUR vērtībā, Db informēja Sampo bankā. Kredīta mērķis ir finansēt maza un vidēja mēroga projektus, kurus attīsta mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Latvijā un tas paredzēts tūrisma un pakalpojumu nozarēm. Kredītam var pretendēt arī sabiedrisko organizāciju un privātpersonu projekti nozarēs, kas skar apkārtējo vidi, infrastruktūras uzlabošanu, inovāciju, enerģijas izlietošanas efektivitātes pilnveidošanu, kā arī medicīnas un izglītības iestāžu uzlabošanu Latvijā. Šis ir pirmais EIB piešķirtais kredīts Sampo Bankai Latvijā. Kopš 2002. gada, EIB Sampo Grupas meitas uzņēmumiem Baltijas valstīs ir piešķīrusi 3 kredītus. To kopējais apjoms ir 65 milj. eiro. „Esam pārliecināti, ka mūsu finansiālais atbalsts palīdzēs attīstīties dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Neapšaubāmi, tas sniegs vislielāko labumu mūsu valsts ekonomikai un konkurētspējas veicināšanai kopējā ES tirgū,” uz kredīta nepieciešamību norāda Sampo Bankas prezidents Ingus Grasis. Izsniedzot kredītu Sampo Bankai, EIB turpina atbalstīt Latvijas MVU jomās, kas sniedz būtisku atbalstu valsts ekonomikas izaugsmei un darbavietu skaita palielināšanai. Projektu līdzfinansējums paātrinās procesus ES mērķu īstenošanai Latvijā. Šie kredīti ir īpašas kredītlīnijas atsevišķām partnerbankām, ar kuru starpniecību EIB finansē maza un vidēja mēroga projektus. To izmaksas svārstās starp 40 tūkstošiem eiro un 25 milj. eiro. EIB partnerbankas izvērtē katru projektu individuāli. Tās novērtē kredīta risku un piedāvā kredīta nosacījumus balstoties uz EIB izstrādātajiem ieteikumiem. EIB ir izsniegusi kredītus piecām bankām Latvijā. Aizdevumu kopējā vērtība ir 165 milj. eiro. Kopš 1994. gada EIB ar partnerbanku starpniecību Latvijā ir izsniegusi kredītus 550 milj. eiro vērtībā. Finansējums ir sniegts gan MVU, gan arī valsts svarīgākajām prioritātēm: transporta (dzelzceļš, osta un lidosta) , enerģētikas un apkārtējās vides pilnveidošanas sfērām. Sampo Grupa ir finanšu pakalpojumu grupa, dibināta Somijā 1887.gadā. Tajā ietilpst “If”, risku apdrošināšanas kompānija Baltijas un Ziemeļvalstīs, “Sampo Dzīvība” un “Sampo Banka”, Somijas banka, kas specializējusies ilgtermiņa uzkrājumos un ir pārstāvēta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Sampo Grupa šobrīd veic darbību 8 valstīs un tajā strādā 12 000 darbinieku.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Krievijas centrālā banka atsaukusi banku pakalpojumu sniegšanas licenci bankai M2M Private Bank, kas ir Latvijas Bank M2M Europe māsasbanka.

Kā norādīts Krievijas Bankas paziņojumā, lēmums par licences atsaukšanu stājies spēkā piektdien.

Krievijas centrālā banka norāda, ka M2M Private Bank izvietojusi naudas līdzekļus nekvalitatīvos aktīvos un nav veidojusi rezerves, kas būtu adekvātas riskiem, kurus tā uzņēmās.

Bankā iecelta pagaidu administrācija.

M2M Private Bank vienīgais akcionārs ir Krievijas banka "Aziatsko-tihookeanskij bank" (ATB).

Jau ziņots, ka M2M Private Bank pagājušajā mēnesī bija problēmas ar maksājumu veikšanu un 11.novembrī ATB paziņoja, ka kopā ar Krievijas centrālo banku veic pasākumus situācijas normalizācijai savā meitasbankā.

Latvijā darbojas Krievijas M2M Private Bank māsasbanka Bank M2M Europe, taču abām ir atšķirīgi akcionāri. M2M Bank Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka radusies situācija Latvijas M2M nekādi neietekmēs, jo abām bankām ir tikai viens kopīgs akcionārs - Andrejs Vdovins, un nekādu citu saistību nav.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Sampo Bank plc. meitas uzņēmums Sampo Fund Management turpina paplašināt aktīvu pārvaldīšanas produktu klāstu Austrumeiropas reģiona tirgos. Pēdējā laikā, neskatoties uz sarežģīto tirgus situāciju, interese par Austrumeiropas un it īpaši Krievijas fondu tirgiem turpina pieaugt. Svārstīgos tirgus apstākļos aktuālai informācijai bieži vien ir izšķiroša nozīme. Ņemot vērā šo pieaugošo interesi, Sampo ir izveidojusi internetā speciālu mājas lapu, kas domāta Austrumeiropas reģiona fondu interesentiem. “Austrumeiropas finansu tirgi vēl nav kļuvuši pilnībā caurspīdīgi un bieži vien kvalitatīvas informācijas iegūšana ir sarežģīta. Lai nodrošinātu visprecīzāko informāciju, mūsu aktīvu pārvaldītāji turpina koncentrēties uz Austrumeiropas reģionu un apseko simtiem uzņēmumu katru gadu. Tagad mēs esam izveidojuši interneta portālu, kas palīdzēts mūsu fondu investoriem sekot līdzi strauji augošajam Austrumeiropas reģionam un piedāvās mūsu zināšanas visplašākajam investoru lokam”, teica Ari Metso, Sampo Bankas meitas uzņēmuma Mandatum Asset Management Austrumeiropas investīciju direktors. Jaunās mājas lapas adrese, kas ir veltīta Austrumeiropas reģiona tirgiem, ir www.easterneurope.fi “Sampo Dzīvība” ir Sampo Grupas meitas uzņēmums, kas Latvijā strādā jau 8 gadus. Sampo Grupa ir viena no lielākajām finanšu grupām Skandināvijas un Baltijas reģionā. Sampo finanšu grupa darbojas banku, aktīvu pārvaldes un apdrošināšanas sektorā.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Sampo Grupas peļņa pirms nodokļu nomaksas 2005. gadā sasniegusi 1.295 miljardus eiro, kas ir par 347 milj. eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Grupas finansiālā gada peļņa bija 963.8 milj. eiro. Kapitāla atdeve (RoE) sasniedza 28,4 % ( 2004. gadā - 26,5%) gadā, kas pārsniedz iepriekš noteikto mērķi – 19% gadā. Sampo plc peļņa uz vienu akciju pērn bija 1,68 eiro (2004. gadā - 1,46 eiro). Sampo Grupas valde ikgadējā akcionāru kopsapulcē ierosināja izmaksāt dividendes 0,60 eiro apmērā par akciju. Banku un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ievērojami auguši tīrie procentu un starpniecības ienākumi. Peļņa pirms nodokļu nomaksas sektorā pieaugusi līdz 316 milj. eiro (2004. gadā – 274 milj. eiro). Sektora hipotekāro kredītu tirgus daļa Somijā sasniedza 15,5% (2004. gadā - 14,3%). Īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanas sektorā 2005. gadā ar labu investīciju atdevi peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 800 milj. eiro. Tīrie investīciju ienākumi sasniedza 460 milj. eiro. Kapitāla atdeve šajā sektorā ievērojami pārsniedza 17,5% mērķi un bija 24,1%. Sampo dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu peļņa pirms nodokļu nomaksas sasniedza 234 milj. eiro (2004. gadā – 142 milj. eiro). Tīrie investīciju ienākumi, izslēdzot investīcijas saistītajos kontaktos, bija 423 milj. eiro (2004. gadā – 285 milj. eiro). Sampo Grupa ir viena no vadošajām finanšu grupām, kas savus pakalpojumus piedāvā Skandināvijā un Baltijas valstīs. Latvijā Sampo pārstāv a/s Sampo Banka, a/s Sampo Dzīvība un a/s If Latvia.

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Rīgā, 6. septembrī, tiks atklāta Somijas finanšu grupas OP-Pohjola Group centrālās bankas Pohjola Bank plc Latvijas filiāle, kas izveidota ar mērķi paplašināt bankas sniegto pakalpojumu klāstu korporatīvajiem klientiem Baltijas valstīs.

Pohjola Bank plc prezidents Mikaēls Silvenoinens (Mikael Silvennoinen) uzsvēra, ka Baltijas valstīm atvēlēta svarīga loma Pohjola grupas stratēģijā un ka banka Latvijā redz augošu tirgu, jo īpaši lauksaimniecības, ražošanas, enerģētikas un transporta nozarēs. Bankas prezidents plāno ierasties arī vizītē Rīgā, lai piedalītos Latvijas filiāles svinīgajā atklāšanā.

Pohjola Bank plc Latvijas filiāle savus pakalpojumus piedāvās tikai korporatīvajiem klientiem. Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda, ka bankas finansējumu jau tagad izmanto vairākas lielas Latvijas kompānijas. «Piemēram, šā gada maijā banka noslēdza jau otro aizdevuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību Latvijas dzelzceļš par 19,1 miljona eiro liela kredīta piešķiršanu. Turpmāk Pohjola Bank plc Latvijas filiāles klientiem papildus jau šobrīd pieejamajiem kreditēšanas pakalpojumiem tiks piedāvāti arī norēķinu pakalpojumi,» skaidroja E. Prikšāns.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.