Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Lasi arī:

Migrācijas ierocis risina pandēmijas radīto krīzi biznesā 

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri –...

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Baltkrievijas demogrāfiskais ierocis – nelegālie imigranti 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Šīs publikācijas (ar vairākiem turpinājumiem) tapšanā izmantotas ekskluzīvas intervijas ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, Baltkrievijas opozīcijas līderiem Svetlanu Tihanovsku un Pāvelu Latuško, kā arī baltkrievu analīzes centra Investigatebel un Nacionālās antikrīzes pārvaldes (NAP) ekonomikas grupas vadītājiem.

Baltkrievijas loma ģeopolitikā

"Baltkrievija ir kļuvusi par drošības draudu reģionam. ES nav atzinusi A. Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas vadītāju pēc viņa rīkotajām 2020. gada krāpnieciskajām vēlēšanām un masveida vardarbīgajām represijām pret savu tautu. Atbildot uz ES principiālo pozīciju un pakāpenisko sankciju ieviešanu pret viņa režīmu, A. Lukašenko ir izvērsis hibrīduzbrukumu pret ES," to, ka vairs absolūti nav runas vien par iekšējiem procesiem šajā valstī, akcentē Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, tālāk pievēršoties Baltkrievijas lomai ģeopolitiskajās konfigurācijās. "A. Lukašenko varas sagrābšanas centieni ir atkarīgi no Krievijas finansiālā un politiskā atbalsta. Līdz ar to pieaug Baltkrievijas politiskā un ekonomiskā atkarība no Krievijas, kas vēl vairāk tiek nostiprināta Apvienotās valsts integrācijas procesā. Apvienotās valsts ietvaros tiek padziļināta arī Baltkrievijas un Krievijas militārā sadarbība. Šobrīd Baltkrievija īsteno agresīvu retoriku un rīcību, pozicionējoties Krievijas–Ukrainas konflikta kontekstā, piemēram, kopā ar Krieviju rīkojot militārās mācības Ukrainas robežas tuvumā. Gadījumā, ja Baltkrievija iesaistīsies iespējamā Krievijas uzbrukumā Ukrainai, paredzams, ka visbargākās ES sankcijas skars arī Baltkrieviju," norāda Valsts prezidents.

Uz jautājumu par Eiropas visefektīvāko rīcību un pasākumiem, kas sekmētu Baltkrievijas pievienošanos demokrātisko valstu saimei, E. Levits atbild: "Panākt izmaiņas Baltkrievijā var tikai pati Baltkrievijas sabiedrība. Kopš 2020. gada augusta krāpnieciskajām vēlēšanām A. Lukašenko režīms tautu vardarbīgi apspiež, tās viedoklis tiek ignorēts. ES sniedz atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem, kā arī uztur dialogu ar opozīciju. Pakāpeniskā sankciju politika tiek īstenota, lai palielinātu spiedienu uz režīmu un signalizētu, ka ES nav pieņemamas represijas, cilvēktiesību pārkāpumi un pamatbrīvību ierobežošana. ES un NATO dalībvalstīm svarīgi atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Polijas centienus sargāt ārējo robežu pret Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumiem, izmantojot migrantus."

"Sankcijas un ekonomiskais spiediens nepieciešami, lai apstādinātu represijas un atbrīvotu politieslodzītos," ierobežojumu lomu formulē Svetlana Tihanovska, Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte, kuru daudzi sauc par uzvarētāju 2020. gada vēlēšanās. "Tā ir vienīgā valoda, ko saprot A. Lukašenko. Šis ir viens no nedaudzajiem mehānismiem, kas demokrātiskajām valstīm pieejams, lai ietekmētu Baltkrievijas režīmu."

Sankciju vēsture. Sākums

Pret Baltkrieviju vērstajām Rietumu sankcijām ir gara un līkumaina vēsture. Tās, lai arī lēni, tomēr, jo sevišķi pēdējā gada laikā, pārliecinoši evolucionējušas, meklējot īsto ceļu, kas ļautu ātri traukties uz mērķi.Pirmoreiz ES pret Baltkrieviju ieviesa ierobežojumus vēl 2006. gadā – pret 41 ierēdni, tajā skaitā arī pret A. Lukašenko, vainojot viņu demokrātisku vēlēšanu principu pārkāpšanā. Pēc diviem gadiem vīzu sankcijas pret A. Lukašenko un dažiem ierēdņiem tika atceltas; 2010. gada oktobrī četrus gadus iepriekš ieviesto ierobežojumu darbība tika pārtraukta. Klusuma brīdis nebija ilgs.

Par pamatu jaunu ES sankciju rosināšanai kalpoja notikumi Minskā šī paša gada 19. decembrī, kad opozīcija organizēja varas neatļautu akciju pēc prezidenta vēlēšanām, kurās nez kāpēc "mūžīgi uzvar" A. Lukašenko. Nemieru dalībnieki sarīkoja grautiņu un centās ielauzties valdības ēkā. Tika aizturēti simtiem akcijas dalībnieku, tostarp opozīcijas prezidenta amata kandidāti. 2011. gada janvārī ES 28 ārlietu institūciju vadītāji ieviesa sankcijas pret 158 Baltkrievijas varas pārstāvjiem, cita starpā aizliedzot viņiem iebraukt kopienas zemēs, kā arī iesaldējot viņu finanšu avuārus ES, ja tādi bija.

Brisele 2011. gada decembrī paplašināja pret Baltkrieviju vērstos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem iebraukšana kopienā tika liegta diviem simtiem ierēdņu. Pēc melnā saraksta tālākas pagarināšanas 2012. gada februārī Minska rekomendēja Polijas un ES vēstniekiem atstāt valsti. No Baltkrievijas tika atsaukti visi kopienas dalībvalstu akreditētie vēstnieki, un 25. martā vēlreiz paplašināti ierobežojumiem pakļauto saraksti.Šis izrādījās būtisks pagrieziena punkts sankciju vēsturē, jo melnajā sarakstā līdztekus tradicionālajiem nomenklatūras pārstāvjiem tika iekļautas uzreiz 29 organizācijas un kompānijas, kas, pēc ES viedokļa, saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijas Republikā. Paralēli ažiotāžu raisīja izdevumā EUobserver publicētie četru oligarhu vārdi; galvenā intriga – vai viņiem izdosies izvairīties no sankcijām. Baltkrievu lielais bizness jutās satraukts, tā lobisti demonstrēja iespaidīgu spēku.

Jau pēc nepilna mēneša, 23. aprīlī, ES ārlietu institūciju vadītāji izmainīja pret Baltkrieviju vērstos ierobežojumus, apstiprinot tiesību aktus par standarta izslēgšanu no ES sankciju režīma – tā tika attiecināta uz baltkrievu juridisko personu, diplomātisko misiju un pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās aktīvu iesaldēšanu. Cita starpā lobisti turpināja atskaitīties par gūtajiem panākumiem.

2015. gada oktobrī, kad Minska bija atbrīvojusi virkni ieslodzīto, Brisele nolēma ievērojami vājināt ierobežojumus, pagarinot sankciju režīmu uz četriem mēnešiem un vienlaikus apstādinot to darbību pret visiem melnā saraksta figurantiem, izņemot četrus cilvēkus, kurus uzskatīja par personiski atbildīgiem cilvēku pazušanā.

Savukārt no ASV puses 2006. gadā tika ieviestas sankcijas, kas paredzēja desmit Baltkrievijas valdības vadītāju, tostarp arī A. Lukašenko, īpašumu un aktīvu bloķēšanu. Kopš šī brīža ierobežojumi aiz Atlantijas okeāna ik gadu tika pārskatīti. Amerikāņi nevairījās pakļaut sankcijām ekonomiskās vienības: piemēram, 2007. gadā melnajā sarakstā parādījās koncerns Belnjeftehim, 2010. gadā – divas Baltkrievijā operācijas īstenojošas irāņu izcelsmes bankas.

2015. gadā ASV daļēji noņēma ierobežojumus "par demokrātijas procesa graušanu" no sankcijām agrāk pakļautajiem uzņēmumiem Belnjeftehim, Belshina, Grodno Azot, Grodno Himvolokno, Lakokraska, Naftan, Polock-Steklovolokno. Uz pieciem gadiem sankciju frontē iestājās pamiers, līdz to pārtrauca 2020. gada 9. augustā aizvadīto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu atbalsis: informācijas telpu pārplūdināja viennozīmīgas liecības par vēlēšanu rezultātu viltošanu, dažādu mērījumu un socioloģisko aptauju rezultāti bija krasā kontrastā ar varas izziņotajiem, daudzas nedēļas dažādu pilsētu ielās izgāja desmitiem tūkstošu baltkrievu, opozīcija ziņoja par aptuveni desmit protestējošo bojāejas gadījumiem.

Kļuva acīmredzams, ka kopš 2006. gada pret Lukašenko un Baltkrieviju vērstās sankcijas nav sasniegušas mērķi un pienācis laiks domāt par modus operandi mainīšanu. 2020. gada 19. augustā ES dalībvalstu līderi atsacījās atzīt republikā notikušo prezidenta vēlēšanu iznākumu un paziņoja par nodomiem ieviest ierobežojumus pret ievērojamu skaitu valsts amatpersonu.

2020. gada septembrī Kanādas un Lielbritānijas ieviestās sankcijas pret Minsku bija atbilde uz vēlēšanu rezultātu viltošanu un mierīgu demonstrantu permanentu izdzenāšanu. Londona melnajā sarakstā iekļāva astoņus cilvēkus, ieskaitot A. Lukašenko un viņa dēlu Viktoru Lukašenko, Otava – 11 cilvēkus. 2020. gada oktobrī ES noteica ierobežojumus attiecībā pret 40 personām, kas atbildīgas par aizvadīto prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un mierīgu protestētāju un žurnālistu iebaidīšanu. A. Lukašenko melnajā sarakstā neiekļuva, jo Brisele tobrīd bija ieinteresēta turpināt dialogu ar Minsku. Šīs ES sankcijas guva nosaukumu «pirmā pakete».

Otrā parādījās 2020. gada novembrī: melnais saraksts tika papildināts ar vēl 15 vārdiem, tagad tajā bija ieraugāms arī A. Lukašenko un V. Lukašenko vārds. ES trešā pakete sekoja 2020. gada decembrī: ierobežojumi piemēroti vēl 29 augsti stāvošām amatpersonām, būtiski skarot valdību un valsts plašsaziņas līdzekļus; melnajā sarakstā iekļautas arī septiņas juridiskās vienības, ieskaitot kompānijas.

Arī 2021. gada sākumā nežēlīgās represijas Baltkrievijā turpinājās, tomēr jaunas sankcijas ES ieviest nesteidzās, lai arī kļuva pilnīgi skaidrs, ka A. Lukašenko diez vai centīsies īstenot to, ko darījis daudzreiz – tirgosies ar politieslodzītajiem kā ķīlniekiem, apsolot kādu izlaist no cietuma apmaiņā pret sankciju atcelšanu.

Beigu galā – vienu un to pašu notirgot nav iespējams bezgalīgi. Šādas pieejas neefektivitāti, vadoties no personīgās pieredzes, komentē Nacionālās antikrīzes pārvaldes (NAP) vadītājs Pāvels Latuško (Baltkrievijā pret viņa meitu Janu janvāra beigās ierosināts kriminālprocess, dažas dienas vēlāk aizturēts viņa brālēns Anatolijs – red.): "Atskatoties uz savu biogrāfiju, atceros: kad biju vēstnieks Parīzē, Madridē, es sēdēju pretējā galda pusē. Tad faktiski notika tirgošanās ar A. Lukašenko režīmu. Tā bija stīvēšanās par dažu politieslodzīto atbrīvošanu, un pretī – pret baltkrievu režīmu ieviesto sankciju atcelšana. Nedrīkst pieļaut tirgošanos. Baltkrievijā nav daži politieslodzītie, šobrīd ir jau tūkstotis, kas par tādiem atzīti oficiāli, taču reāli viņu ir tūkstošiem. Rosinātas 5000 politiski motivētu krimināllietu, 45 tūkstoši aizturēti un arestēti. Simtiem tūkstošu jau aizbraukuši pāri robežai. Šīs ir pašas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā."

Ekonomiskais mini embargo

Pēc Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās bijušais opozīcijas medija Nexta galvenais redaktors Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšanas Minskā 2021. gada jūnija beigās ES izstrādāja ceturto sankciju paketi. Tā liecina par svarīgu pagriezienu vektoru izvēlē, skaidri liekot saprast, ka kopiena gatava uzņemties arī zaudējumus. ES aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu piemēroja vēl 78 cilvēkiem – militāro un spēka struktūru pārstāvjiem, tiesnešiem, augstskolu rektoriem, parlamenta deputātiem, arī ar Lukašenko saistītiem nozīmīgiem biznesmeņiem. Pats par sevi – Belavia un citiem baltkrievu aviopārvadātājiem tika liegta iespēja šķērsot kopienas gaisa telpu.

Tomēr ceturtā pakete vairs nenozīmēja ierastās signālveida sankcijas vien. Šoreiz, īpaši nemeklējot pārliecinošu saikni ar cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, bet gan lielā mērā fokusējoties uz varai pietuvinātiem biznesiem un finanšu avotiem, ES ierobežojumiem pakļāva astoņas ekonomiskās vienības. To starpā Baltkrievijas ekonomikai nozīmīgās MAZ, BelAZ, Novaja njeftjanaja kompanija; Baltkrievijas aviosabiedrību lidmašīnām tiek liegts šķērsot ES gaisa telpu. Būtiski, ka Brisele piemērojusi mērķētas sektorālās sankcijas, kas attiecinātas uz naftas un naftas ķīmijas produktiem, kāliju, kas galvenokārt tiek izmantots kā mēslojums, piekļuvi ES kapitāla tirgum.

Negaidīts pavērsiens izrādījās arī tas, ka ierobežojumiem tika pakļauts nozīmīgs ārzemju biznesmenis – Mihails Gucerijevs no Krievijas. Viņš sevi bija apliecinājis kā patiesībā Lukašenko rīcībā esošas rezidences īpašnieks, tādējādi žurnālistu veiktā pētījuma gaitā veidojot "aizsegu" Baltkrievijas vadītājam. ES vainoja M. Gucerijevu arī apstāklī, ka viņš ar saviem reisiem nogādājis uz Minsku un tur savā viesnīcā izvietojis krievu žurnālistus, kuri faktiski pildīja streiklaužu lomu. Kā zināms, 2020. gada augustā baltkrievu žurnālisti, atbalstot opozīciju, masveidā pameta darbu valsts plašsaziņas līdzekļos. Sankciju iespaidā M. Gucerijevs ātri vien atstāja kompānijas Russnjeft direktoru padomes vadītāja amatu.

Paralēli ierobežojumus pret Baltkrievijas ierēdņiem, spēka struktūru pārstāvjiem un organizācijām paplašināja ASV, Lielbritānija un Kanāda. Vēl 2021. gada aprīlī Savienotās Valstis atjaunoja pirms sešiem gadiem atceltos ierobežojumus pret Baltkrieviju; sankcijas tagad tika vērstas pret deviņiem naftas un ķīmijas jomas uzņēmumiem. 9. augustā, gadu pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, amerikāņu ierobežojumi tika ieviesti pret 23 fiziskajām personām un 21 organizāciju. Melnajā sarakstā iekļuva Baltkrievijas Nacionālā olimpiskā komiteja, Izmeklēšanas komiteja, Belarusjkalij, Belnjeftegaz. Līdztekus tam ASV Finanšu ministrija aizliedza saviem pilsoņiem operācijas ar jaunajām Baltkrievijas parādzīmēm ar termiņu, kas pārsniedz 90 dienas. ASV paziņoja, ka A. Lukašenko režīma darbībā tās saredz nacionālās drošības apdraudējumu.

Tāpat augustā arī Lielbritānija un Kanāda ieviesa sektorālās sankcijas, kas analoģiskas ES pieņemtajām. Vairāki komentētāji jaunos Rietumu ierobežojumus raksturoja kā ekonomisko mini embargo; sankcijas netika attiecinātas uz eksistējošajiem līgumiem, bet bija nofokusētas pret jaunu kontraktu slēgšanu. Šajā konfrontācijā, no vienas puses, A. Lukašenko paaugstināja likmes, apturot darbību Austrumu partnerībā un organizējot migrantu plūsmas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežas virzienā, no otras, Brisele nepalaida garām savu gājienu, arī paceļot likmes. ES šajā brīdī neizskatījās vāja un sadrumstalota.

2021. gada 2. decembrī ES unisonā ar ASV, Lielbritāniju un Kanādu iedarbināja piekto sankciju paketi, pirmkārt reaģējot uz mākslīgi radīto migrantu krīzi. Līdztekus to sekmējušajām tūrisma aģentūrām Centrkurort un Oskar Tur, kā arī viesnīcām Minsk un Planeta, melnajā sarakstā iekļuva arī ārzemju ekonomiskā vienība – Sīrijas aviokompānija Cham Wings – un organizācija – turku pasu un vīzu centrs VIP Grub. Šie soļi liek domāt, ka ES nākotnē varētu iedarbināt otrreizējas sankcijas. Līdztekus notika vēršanās pret Belavia līzingu, kas veido apmēram pusi no šī aviopārvadātāja gaisa parka; spriežot pēc visa, šī Baltkrievijas kompānija bija sagatavojusies šāda veida sankcijām. Lai arī progress ir liels, saglabājas jautājumi par kopējo sankciju efektivitāti un galvenajiem sasniedzamajiem mērķiem.

Sankciju rezultāti

"Sankcijas un ekonomiskais spiediens ir nepieciešami," komentē baltkrievu opozīcijas līdere S. Tihanovska. "Pagaidām ieviestās sankcijas nav pietiekamas, lai mainītu režīma uzvedības modeli. Spiediens uz šo brīdi nav devis rezultātus ne tādēļ, ka "sankcijas principā nestrādā". Patiesībā varai ir bail no sankcijām. Mēs to redzam, kad režīms piespiež valsts uzņēmumu darbiniekus parakstīt petīcijas pret ierobežojumiem, kad organizē piketus pie ārvalstu vēstniecībām, kad izsūta atsevišķus – Polijas, Lietuvas, Latvijas, ES delegācijas, Francijas, ASV – vēstniekus, kad slēpj statistikas datus par sankcijām pakļautām nozarēm. Tās strādā, tomēr sankciju mehānismi pagaidām tiek ieviesti un realizēti ļoti lēni. Tas ļauj gan režīmam, gan oligarhiem pielāgoties sankcijām."

P. Latuško uzreiz uzskaita mērķus, kādi būtu jāsasniedz pret Baltkrieviju vērstajiem ierobežojumiem, ko noteica Rietumi pēc 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas: "Pirmkārt, visu politieslodzīto atbrīvošana, otrkārt, visu spīdzināšanās, slepkavībās un masu represijās vainojamo saukšana pie atbildības, treškārt, jaunu demokrātisku vēlēšanu organizēšana. Šie mērķi nav sasniegti."

Baltkrievijā pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām cilvēktiesību aizstāvji fiksējuši simtiem spīdzināšanas gadījumu, arī pašnāvību izdarīšanas mēģinājumus tiesās un ieslodzījuma vietās, divu arodbiedrību līderi un vairāk nekā 500 žurnālisti arestēti, piedalīšanās vairāk nekā divās demonstrācijās draud ar trīs gadu cietumsodu – situācija neliecina par demokrātiskiem procesiem Baltkrievijā, tieši otrādi.

"Diez vai šobrīd varam sacīt, ka sankcijas ir efektīvas, vienlaikus ierobežojumu lomu nedrīkst novērtēt par zemu," turpina P. Latuško. "Tām piecām paketēm, ko izstrādājusi ES, kā arī ASV un Lielbritānijas ieviestajiem ierobežojumiem ir būtiska nozīme, un tie atstāj iespaidu uz Baltkrievijas diktatorisko režīmu. Tomēr to, ka patiesi reālu efektu sniegušas visas piecas ES sankciju paketes, es neapgalvotu."

Turpinājums sekos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās liegs Krievijas un Baltkrievijas juridisko personu līdzdarbību

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpat arī nolemts pārtraukt preču iepirkumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem no citiem importētājiem Baltijā.

""Sanitex" pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Mēs uzskatām, ka šobrīd Latvijas un Baltijas uzņēmēju ieguldījums vienotībā un solidaritātē ir ārkārtīgi svarīgs,” skaidro SIA "Sanitex" valdes loceklis Kārlis Ābele.

Uzņēmums ir jau pārtraucis preču importu no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem un piegādātajiem. Šo preču kopējais īpatsvars 2021. gadā veidoja 0,6% no "Sanitex" tirdzniecības apjoma Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Uzņēmums arī nolēmis pārtraukt iegādāties Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktus no citiem importētājiem. Šīs preces tiks izņemtas no PROMO Cash & Carry, PROMO Food Service, Officeday un citiem uzņēmuma tirdzniecības kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs "Ikea" trešdien paziņoja, ka samazinās savas darbības apmērus Krievijā un Baltkrievijā, ņemot vērā Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ikea" jau martā pavēstīja, ka uz laiku aptur darbību Krievijā un Baltkrievijā, ietekmējot gandrīz 15 000 darbinieku. Tika slēgti "Ikea" veikali Krievijā.

"Diemžēl apstākļi nav mainījušies un postošais karš turpinās," norāda uzņēmums.

"Ikea" skaidro, ka mazumtirdzniecības biznesa darbība Krievijā netiks atjaunota, kā arī tiks samazināts strādājošo skaits.

Taču šobrīd uzņēmums nesniedz precīzu informāciju, cik daudz cilvēku varētu zaudēt darbu.

"Ikea" vēstī, ka plāno Krievijā izpārdot visus mājokļu labiekārtošanas preču krājumus un tiks sākts process, lai visām četrām rūpnīcām atrastu jaunus īpašniekus.

Tāpat Maskavā un Minskā pavisam tiks slēgti divi iepirkumu un loģistikas centri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka (PB) trešdien paziņoja, ka aptur visu pašreizējo projektu īstenošanu Krievijā un Baltkrievijā, ņemot vērā Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Norādot uz karadarbību pret Ukrainas iedzīvotājiem, PB pavēstīja, ka nekavējoties apturējusi visas savas programmas Krievijā un Baltkrievijā.

Informācija PB mājaslapā liecina, ka institūcija šobrīd Baltkrievijā īsteno 11 projektus kopumā par 1,2 miljardiem dolāru, un tie skar enerģētikas, izglītības un transporta nozares, kā arī Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanu.

Tikmēr Krievijā tiek realizēti vien četri projekti par 370 miljoniem dolāru, un tie galvenokārt attiecas uz politiskajiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) slēdz savus birojus Baltkrievijā un Krievijā, paziņojis uzņēmums.

"Biroju Baltkrievijā un Krievijā izveides mērķis bija sadarbība un jaunu kontaktu meklēšana ar biznesa partneriem šajās valstīs, bet tagad tādiem kontaktiem vairs nav iespēju, tādēļ pārstāvniecības ir jāslēdz," paziņoja LTG pagaidu izpilddirektors Egidijus Lazausks.

LTG biroji Krievijā un Baltkrievijā tika izveidoti pirms apmēram desmit gadiem. To slēgšanai būs nepieciešami trīs līdz seši mēneši, atkarībā no katras valsts procedūrām un termiņiem.

Martā LTG kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" aizliedza visu LTG vagonu izmantošanu kravu pārvadāšanai uz Baltkrieviju un Krieviju, kā arī citām zemēm tranzītā caur šīm valstīm. "LTG Cargo" ieteica klientiem, kuri izmanto privātos vagonus kravu pārvadājumiem, izvērtēt ar šādiem darījumiem saistītos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" aptur darbību Krievijā un Baltkrievijā, paziņojis kompānijas vadītājs Vareins Českis.

""Airbnb" aptur jebkādu darbību Krievijā un Baltkrievijā," tviterī raksta ASV uzņēmuma vadītājs.

Ziņu aģentūra "Reutrers" aprēķinājusi, ka Krievijā ir 90 000 "Airbnb" īstermiņa īres mājokļi, bet Baltkrievijā tādu ir vairāk nekā 1800.

Savukārt "Airbnb" lietotāji visā pasaulē apmaksā pakalpojumu Ukrainā, lai gan neplāno doties uz kara pārņemto zemi. Tādā veidā cilvēki cenšas sniegt finansiālu atbalstu ukraiņiem, kuru īpašumu īre tiek piedāvāta platformā.

"Airbnb" pirmdien paziņoja, ka piedāvās bez maksas izmitināt līdz pat 100 000 ukraiņu bēgļu Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Vācijā, Ungārijā un Rumānijā.

ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi paziņojis, ka kopš Krievijas uzbrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, un kopumā bēgļu gaitās varētu doties līdz četriem miljoniem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia”, kas, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, pārtrauca sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, turpmāk nesadarbosies arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo Baltkrievija atbalsta pret Ukrainu vērsto agresiju un tās bruņotie spēki piedalās iebrukumā Ukrainā.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

“Konflikta eskalācija uzskatāmi parāda, ka ne tikai Krievija ir agresors, bet arī Baltkrievija, kura atbalsta iebrucējus, sniedzot tiem gan militāro, gan stratēģisko palīdzību. Uzskatām, ka šādā situācijā iecietībai nav vietas. Baltkrievija ir līdzvainīga, un tādēļ esam nolēmuši pārtraukt jebkāda veida sadarbību arī ar Baltkrievijas uzņēmumiem,” lēmumu komentē “Eco Baltia” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

"Eco Baltia" grupā ietilpst Latvijas Zaļais punkts, vides apsaimniekošanas uzņēmumi SIA "Eco Baltia vide", Siguldas pilsētas SIA "Jumis" un UAB "Ecoservice", kā arī pārstrādes uzņēmumi AS "PET Baltija" un SIA "Nordic Plast". "Eco Baltia" akcionāri ir "INVL Baltic Sea Growth Fund" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Airbnb aizliedz rezervācijas lietotājiem no Krievijas un Baltkrievijas

LETA--UNIAN/UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes naktsmītņu izīrēšanas platforma "Airbnb" no pirmdienas ir aizliegusi lietotājiem no Krievijas un Baltkrievijas veikt rezervācijas tās vietnē, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Sākot no pirmdienas, ir arī atceltas visas rezervācijas Krievijā un Baltkrievijā.

"Kompānija "Airbnb" ir apturējusi darbību Krievijā un Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka naktsmītnes rezervācija un savu iespaidu izteikšana Krievijā un Baltkrievijā ir pārtraukta, bet viesi no šīm valstīm vairs nekur nevarēs noformēt rezervāciju," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Iepriekš tika ziņots, ka "Airbnb" nolēmusi bez maksas izmitināt līdz 100 tūkstošiem ukraiņu bēgļu Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Logu un žalūziju ražotāja "Velux" grupa pieņēmusi lēmumu pilnībā pārtraukt darbību Krievijā un Baltkrievijā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā skaidro, ka jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās, uzņēmums Krievijā un Baltkrievijā nepieņēma pasūtījumus, nenodrošināja piegādes un klientu apkalpošanu, savukārt tuvākajā laikā uzņēmums plāno nokārtot saistības ar kreditoriem un debitoriem, atlaist darbiniekus un pilnībā iziet no tirgus.

Vienlaikus "Velux" ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks vēsta, ka uzņēmums turpina kontaktēties ar biznesa partneriem un kolēģiem Ukrainā, un atbalstot uzņēmuma darbiniekus un pamatojoties uz Ukrainas valdības lūgumu, šobrīd notiek "Velux" produktu ierobežotas piegādes drošos Ukrainas apgabalos.

Krievijas tirgū "Velux" darbojās kopš 1991.gada, nodarbinot 66 darbiniekus, bet Baltkrievijā no 2002.gada, nodarbinot sešus darbiniekus. Uzņēmumam šajās valstīs nav ražošanas iekārtu un īpašumu. Savukārt Ukrainas tirgū uzņēmums darbību sāka 2001.gadā un nodarbina 23 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ES ar jaunām sankcijām aizliedz sauszemes kravu pārvadājumus no Krievijas un Baltkrievijas

Db.lv, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas transporta jomā aizliedz šo valstu autotransporta uzņēmumiem veikt kravu autopārvadājumus uz ES, kā arī liedz Krievijas karoga kuģiem piekļūt ostām, informē Satiksmes ministrijā.

Kravu autopārvadājumi ES teritorijā, tostarp tranzītā, ir aizliegti jebkuram Krievijā un Baltkrievijā reģistrētam autotransporta uzņēmumam. Papildu tam sankcijas paredz importa ierobežojumus dažām precēm, ko eksportē Krievija vai kuru izcelsme ir Krievijā, tajā skaitā oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem.

Latvija kopā ar kaimiņvalstīm ir viena no iniciatorēm šīs sankciju pakotnes pieņemšanai. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauž gandarījumu, ka ES valstis beidzot ir spējušas vienoties, uzsverot, ka Latvija ir gatava tos nekavējoties ieviest, nosakot ierobežojumus kravu pārvadāšanai no Krievijas un Baltkrievijas pa autoceļiem un jūru, kā arī Latvijas ostu slēgšanu Krievijas kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs "Ikea"apturēs darbību Krievijā un Baltkrievijā, kas ietekmēs teju 15 000 darbinieku, 17 veikalus un trīs ražotnes, paziņojis uzņēmums.

"Šis karš jau tā radījis milzīgas sekas cilvēkiem un nopietnus traucējumus piegāžu tīkliem un tirdzniecībai. Šo iemeslu dēļ "Ikea" nolēmis uz laiku pārtraukt darbību Krievijā," teikts paziņojumā.

Šis lēmums galvenokārt skar Krieviju, kurā uzņēmums darbojas jau kopš 2000.gada, un ir viens no lielākajiem rietumvalstu darba devējiem valstī.

'Šiem lēmumiem ir tieša ietekme uz uz 15 000 "Ikea" līdzstrādnieku, un uzņēmums nodrošinās nodarbinātību un ieņēmumu stabilitāti un sniegs atbalstu viņiem un viņu ģimenēm," teikts paziņojumā.

Darbība tiks pārtraukta Baltkrievijā, taču šajā valstī ir vien daži piegādātāji un nav "Ikea" veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda ir slēgusi savu gaisa telpu Baltkrievijas lidmašīnām, tviterī paziņoja Kanādas Transporta ministrija.

Šāds lēmums pieņemts, veicot ekonomiskus pasākumus pret Krievijas un tās iebrukuma Ukrainā tiešiem atbalstītājiem.

"Mēs slēdzām Kanādas gaisa telpu Baltkrievijas aviopārvadātājiem un lidmašīnām," teikts paziņojumā.

Kanāda jau 27.februārī slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām.

Krievija 24.februāra rītā sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Ukrainai uzbruka ne vien no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas teritorijas.

Baltkrievija oficiāli nepiedalās Krievijas karā pret Ukrainu, tomēr Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju karavīru un militārās tehnikas pārvietošanai, no Baltkrievijas teritorijas uz Ukrainu tiek raidītas Krievijas raķetes, un Baltkrievijas slimnīcās ārstējas kaujās Ukrainā ievainotie Krievijas karavīri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmums “JYSK” kopā ar industriālo projektu attīstītāju “VGP” 15.decembrī iemūrēja kapsulu vienā no modernākajiem un energoefektīvākajiem loģistikas centriem Baltijā.

Topošajā ēkā ir paredzēts uzglabāt, šķirot un komplektēt preces, lai nodrošinātu piegādes “JYSK” veikaliem Baltijā un Baltkrievijā.

Veicot ievērojamas investīcijas, industriālo projektu attīstītājs “VGP” kopā ar mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmumu “JYSK” izveidos vienotu loģistikas un noliktavas centru ar kopējo platību 42 000 m2, kur nodrošinās operatīvu preču izplatīšanu visām 46 tirdzniecības vietām Baltijā un Baltkrievijā.

“Jauna loģistikas centra izveide ir likumsakarīga saskaņā ar ekspansijas stratēģiju Baltijā, kas vienlaikus sniegs pievienoto vērtību ekonomikai. Paredzu, ka ar izvēlēto biznesa virzienu palielināsies sauszemes kravu pārvadājumu apjoms uz Latviju un Baltiju kopumā. Tāpat mums būs iespēja nostiprināt eksportspējas kapacitāti reģionā ar jūras konteineru plūsmu caur Rīgas termināliem. Bet kas ir svarīgākais – “JYSK” jaunajā loģistikas centrā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku komandu,” pauž mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības uzņēmuma “JYSK” valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un energoresursu cenu kāpuma apstākļos, kā arī kavējoties materiālu piegādēm, lielākie Latvijas nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji spēj pārprofilēt savu sadarbības partneru loku un rast jaunus risinājumus, taču daļa uzņēmumu nonākuši situācijā, kuriem nākas pieņemt sāpīgus lēmumus– slēgt darbnīcas vai apturēt darbus būvlaukumos, norāda Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

“Krīzes tirgus apstākļos cieš visi, un, lai vienotos ar sadarbības partneriem, katram no kaut kā ir jāatsakās. Atbildīgi nekustamo īpašumu attīstītāji šajā situācijā sabalansē biznesa moduļus, samazinot peļņas rādītājus, lai visus iesāktos projektus novestu līdz galam,” skaidro Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Cenu kāpums un materiālu piegāžu kavēšanās radīja lielas problēmas nozarē jau 2021.gadā, taču pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā situācija ir tikai pasliktinājusies, īpaši energoresursu cenu kāpuma dēļ, un joprojām liela problēma ir darbaroku trūkums būvniecībā. Tāpēc Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) brīdina par ārkārtas situācijas tuvošanos nozarē, kas varētu aizkavēt būvniecības projektu īstenošanu vai atlikt uz nenoteiktu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas valstspiederīgos pamest Baltkrieviju.

Aicinājums izteikts, ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamos drošības riskus un neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē.

Iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Baltkrievijā ir ierobežotas, norāda ĀM, aicinot arī ņemt vērā, ka izceļošana no Baltkrievijas ir apgrūtināta. Tāpat ĀM aicina ievērot piesardzību sabiedriskās vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, un atturēties no iesaistīšanās masveida pasākumos.

Šobrīd Latvijas vēstniecības Minskā darbība ir pārtraukta uz nenoteiktu laiku. Konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi vēstniecībā Minskā netiek nodrošināti.

Komentāri

Pievienot komentāru