Jaunākais izdevums

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Kāpēc izvēlējāties īstenot paplašināšanos, iegādājoties aktīvu olu ražošanas un tirdzniecības kompāniju ārpus ES — Lielbritānijā?

Ambīcijas iegādāties kādus olu ražošanas aktīvus aiz Latvijas robežām nav dzimušas vakar, bet gan jau pirms vairākiem gadiem. Jā, Lielbritānija pašlaik ir Eiropas valsts, kura vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tik un tā ir viena no trim lielākajām ekonomikām Eiropā. Tā ir liels tirgus ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju un kopējo ikgadējo olu patēriņu vairāk nekā 14 miljardi, un tā kopējo apgrozījumu vairāku miljardu sterliņu mārciņu vērtībā. Latvijas olu tirgus pēc apjoma ir salīdzinoši neliels, bet Apvienotās Karalistes tirgus ir vairāk nekā trīsdesmit reizes lielāks, lai gan patēriņš uz vienu iedzīvotāju abās valstīs ir līdzīgs. Pat visas Baltijas olu tirgus ir apmēram 10 reizes mazāks par Lielbritānijas tirgu. Patīk tas vai nepatīk, bet, ja ir ambīcijas strauji attīstīties, tad jāiet uz lielajiem tirgiem. Tieši tāpēc ir Agrova darījums par 100% akciju iegādi Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings. Baltijas tirgū izaugsmes iespējas ir apgrūtinātas ne tikai tāpēc, ka šajā reģionā ir tikai aptuveni 6 miljoni iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka olu segments ir piesātināts un ir ļoti asa konkurence. To rada ne tikai vietējie olu ražotāji ar Ziemeļeiropas olu ražošanas līderi Balticovo priekšgalā, bet arī konkurence ar Polijas un Ukrainas olu ražotāju importu. Turklāt Ukrainas olu ražotāji izmanto ģeopolitisko situāciju savu ekonomisko interešu labā. Savukārt Lielbritānija savu olu tirgu ļoti prasmīgi aizsargā no importa, jo lielveikalos uz visiem olu iepakojumiem ir apzīmējums – sarkana lauva (British Lion certification) - sertifikācijas sistēma, kuru uztur nevalstiskais sektors. Ja šāda marķējuma uz olu iepakojuma nav, tad lielajos mazumtirdzniecības veikalos šādu produktu pārdošana nav iespējama, tad atliek tikai tā dēvētie nelielie piemājas veikali. Lai iegūtu attiecīgo sertifikātu un olu iepakojumu varētu marķēt ar sarkanās lauvas simbolu, ir nepieciešama olu ražotne Lielbritānijā, tādējādi vietējie ražotāji tiek aizsargāti no citu valstu ražotājiem, kam ir citas (zemākas) prasības importam, kas nereti kropļo konkurenci. Tas ir tas, kā pietrūkst Eiropas Savienībā, un tādējādi šajā tirgū ir daudz grūtāk strādāt, jo teorētiski ieejas prasības ES tirgū visiem ir vienādas, taču realitātē tas tā nav. Vēl jo vairāk, ja ražošanas izmaksas šajās zemēs (trešajās valstīs) ir ievērojami zemākas nekā ES, kurā strādājošajiem ir jāizpilda 100% visi nosacījumi, kas sadārdzina ražošanu. Vēl viens ļoti būtisks faktors, kas Sunrise iegādi padara par ļoti nozīmīgu atspēriena aktīvu Lielbritānijā, ir tas, ka šī kompānija veiksmīgi un lielos apjomos iepērk olas no mazākiem ražotājiem, tās šķiro, fasē un realizē saviem biznesa klientiem.

Vai Latvijā ražotās olas varētu tikt eksportētas uz Lielbritāniju?

Pašlaik nē, kaut arī Lielbritānijas olu importa īpatsvars ir 20% no patēriņa, tomēr jārēķinās, ka no citām valstīm ievestās olas nenonāk lielveikalu plauktos, bet gan pamatā pārtikas ražošanā, HoReCa sektorā un mazākajos tā saucamajos otrā ešelona veikalos. Iemesls? Olu deficīts Eiropas Savienībā, tāpēc pašlaik tiek izskatītas iespējas nedaudz uzlabot Lielbritānijas tirdzniecības bilanci ar Eiropas Savienību un no Leičesterštrīras, kur atrodas Sunrise ražotnes, kādu daļu brīvos apstākļos turētu vistu olu piegādāt uz kontinentālo Eiropu. Iepriekš nepieredzētais olu deficīts Eiropas Savienībā ir putnu gripas uzliesmojuma sekas pēdējo 24 mēnešu laikā. Šī problēma nav tikai Eiropas mēroga, bet skar arī globālo tirgu. 2025. gadā olu segmentā putnu gripas izraisītās masveida ganāmpulku piespiedu likvidācijas dēļ ir būtiski samazinājusies olu pieejamība un izveidojies strukturāls piedāvājuma deficīts salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Visu rakstu lasiet 6.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā pārvēlēta AS "Agrova Baltics" (iepriekš - AS "APF Holdings") valde, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Sabiedrības padome 22. janvārī lēmusi valdē atkārtoti ievēlēt Juriju Adamoviču, Hermani Dovgiju un Mihailu Keziku. Adamovičs turpinās būs valdes priekšsēdētājs. Padome uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināta vadības nepārtrauktība, konsekventa stratēģijas īstenošana un sabiedrības spēja arī turpmāk attīstīties ar līdzšinējo izaugsmes tempu un efektivitāti.

Sānsoļi saistīti ar pamatbiznesu

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus...

"Lēmumi ir tehniska rakstura un neparedz nekādas izmaiņas valdes sastāvā vai Sabiedrības stratēģiskajā virzienā un ikdienas darbībā," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Īsi pirms gadumijas, 2025. gada 29. decembrī, AS "APF Holdings" mainīja nosaukumu uz AS "Agrova Baltics". Vienlaikus kompānijas padomē darbu sāka Dmitro Kistečko, liecina "Firmas.lv" informācija.

Par nosaukuma maiņu un padomes sastāva paplašināšanu kompānijas akcionāri lēma ārkārtas sapulcē 2025. gada 10. decembrī.

"Agrova Baltics" publiskotā informācija liecina, ka tās kapitālā Adamovičam piederošajai SIA "J.A. Investment Holdings" pieder vairāk nekā 80,5%. Taču pērn novembra sākumā uzņēmums ziņoja, ka SIA "Agrova International" pārņēmusi Adamovičam piederošās "Agrova Baltics" akcijas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Agrova International" kapitālā kopš 2025. gada novembra vidus 77% pieder SIA "Agrova Holdings", kura savukārt pieder "J.A. Investment Holdings", bet 23% pieder Luksemburgas "AMC V Layer SARL". Pirms tam "Agrova International" vienīgā īpašniece bija "Agrova Holdings".

Uzņēmums "Agrova International" reģistrēts 2025. gada 30. septembrī, un tā pamatkapitāls ir 334 783 eiro. Savukārt "Agrova Holdings" reģistrēta 2025. gada 26. septembrī, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro.

"Agrova Baltics" koncerna apgrozījums 2025. gada pirmajā pusgadā bija 10,013 miljoni eiro, kas ir par 69,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva 1,722 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2024. gada pirmajā pusgadā.

Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni". Tāpat "Agrova Baltics" pieder 51% Lielbritānijas mobilo spēļu kompānijā "Chick Game Studios". Savukārt "Agrova International" pieder Lielbritānijas olu ražotājs "Sunrise Group".

Kompānija "Agrova Baltics" reģistrēta 2017. gadā. Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” noslēdzis 2025. gada kūdras ieguves sezonu ar 108 tūkst. tonnu kūdras ieguves apjomu.

Stratēģiski plānojot ieguvi, jaunu ieguves platību atklāšanu, ražošanu un realizāciju, uzņēmums spēj nodrošināt darbības nepārtrauktību, saglabāt ieņēmumus un veikt investīcijas attīstībā, neskatoties uz pēdējās desmitgadēs nozarē sliktāko kūdras ieguves sezonu klimatisko laikapstākļu dēļ.

Īpaši nepiemēroto laikapstākļu dēļ šogad kūdras ieguves sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim – kūdras ieguves apjomi sasniedza 71%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ieguve bija vēsturiski visaugstākā. Ieguves kraso samazinājumu laikapstākļu dēļ kompensēja jaunu ieguves platību atklāšana Jelgavas novada Kalnciema pagastā, Kaigu purva ziemeļu daļā, – “Laflora” daļēji uzsākusi kūdras ieguvi tur esošajā ieguves vietā “Viršu purvs ”, kas kopumā aizņem 130 ha platību. Šogad sākta ieguves lauku ierīkošana un meliorācijas sistēmu būvniecība, ko plānots pabeigt 2026. gada sezonā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu pārvaldēm būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi UIN likumā.

UIN likuma normas šobrīd nosaka, ka UIN maksātājas ir no valsts un pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, ja to ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā. Šobrīd kā pastarpinātas pārvaldes iestādes darbojas septiņas mazās ostu pārvaldes - Engures, Jūrmalas, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Pāvilostas un Rojas.

Savukārt UIN likuma normas neparedz pienākumu UIN maksāt atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām. Šobrīd Latvijā darbojošās trīs ostu pārvaldes - Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde, kuras izveidotas kā atvasinātas publiskās personas un nav UIN maksātājas, skaidro Finanšu ministrijā (FM).

Ekonomika

Eiroparlamentārietis skarbi izsakās par OVI apkalpoto Krievijas ēnu flotes kuģi

Diena.lv,16.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Finanses

Jaunām kredītiestādēm plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā

LETA,26.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā, paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, kādu līmeni sasniedzot maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.

FM skaidro, ka likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.

Patlaban likums paredz kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.

Finanses

Privātā kreditēšana kļūst pieejamāka

Armanda Vilciņa,30.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski paplašinājusies investoru piekļuve alternatīviem finansējuma veidiem, tostarp privātajai kreditēšanai, kas līdz šim lielākoties bija pieejama tikai institucionālajiem tirgus dalībniekiem.

Viktorija Vaitkevičiene, INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere, intervijā DB norāda, ka to veicinājuši elastīgāki fondu risinājumi, lielāka caurskatāmība un vietējo pārvaldnieku kompetences pieaugums. Arvien vairāk investoru meklē stabilākus un prognozējamākus ienākumu avotus, bet uzņēmēji, kuri vēlas aizņemties naudu, - elastību un ātrumu, atzīmē V.Vaitkevičiene, uzsverot, ka privātais kapitāls tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu virzītājspēku Latvijas ekonomikas attīstībā. Tas veicinās produktivitātes paaugstināšanu, uzņēmumu konsolidāciju, eksporta izaugsmi, kā arī atjaunojamās enerģijas un inovāciju attīstību, vienlaikus aizpildot plaisu starp banku finansējumu un kapitāla tirgiem, prognozē INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere.

Citas ziņas

Kariņa lidojumu lietā apsūdz tikai bijušo Valsts kancelejas direktoru Citskovski

LETA,29.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad dabasgāzes tirgū sagaidāma cenu stabilitāte, un, visticamāk, cenas turpinās samazināties, aģentūrai LETA norādīja enerģētikas uzņēmuma "Elenger" vadītājs Dāvis Skulte.

Viņš pauda, ka šis gads enerģētikas nozarei bija stabilizācijas gads. Pēc iepriekšējo gadu svārstībām gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgos šogad cenas ir būtiski samazinājušās un nostabilizējušās. Dabasgāzei piedāvājuma pieauguma dēļ, galvenokārt no ASV un Kataras, cenas ir kļuvušas būtiski zemākas, un šī tendence, visticamāk, turpināsies arī nākamgad. Tas nozīmē tiešu ieguvumu patērētājiem un prognozējamāku vidi uzņēmumiem.

Kopumā tirgū šogad ir parādījusies arī racionālāka pieeja klimatiskajiem mērķiem, un arvien biežāk tiek vērtēti ne tikai ambiciozie plāni, bet arī faktiski ieviestie risinājumi, to reālās izmaksas un ietekme uz gala patērētāju. "Tas mudina uzņēmumus un politikas veidotājus meklēt praktiskus, ekonomiski pamatotus risinājumus, kas patiešām ir ieviešami tirgus apstākļos," norādīja Skulte.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Finanses

FID: Latvijā nav būtisks vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijas risks

LETA,29.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav būtisks iekšzemē veiktu noziedzīgu nodarījumu pret vidi rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, tomēr atsevišķi uzraudzības un kontroles mehānismu ierobežojumi un normatīvā regulējuma fragmentācija rada potenciālu risku nelikumīgām darbībām iekšzemē, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izvērtējumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem saistībā ar noziegumiem pret vidi.

Saskaņā ar starptautisko institūciju atzinumiem noziegumi pret vidi ir viens no visstraujāk augošajiem un ienesīgākajiem noziedzības veidiem pasaulē, ar tiešām un netiešām sekām uz vidi, sabiedrību un valstu ekonomiku, klāsta FID.

FID analīze liecinot, ka Latvija nav uzskatāma par augsta riska jurisdikciju attiecībā uz ārvalstīs izdarītu vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvija vairs nav reģionāls finanšu centrs, kā arī tā ir ieguldījusi būtiskus resursus, lai mazinātu valsts kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ievainojamību.

Atbilstoši aktuālākajiem pētījumiem par vides noziedzības tendencēm, kā arī vērtējot Latvijas situāciju, FID secina, ka lielākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir saistīti ar legāliem uzņēmumiem, kas sniedz daļu pakalpojumu nelikumīgi, gūstot peļņu no šīm darbībām vai nelikumīgi iegūtajiem dabas resursiem. Latvijas gadījumā tas vistiešāk izpaužas kā patvaļīga koku ciršana un nelikumīgas darbības, kas pārkāpj zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieņems lēmumu nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai, būtisks jautājums būs pārejas perioda ilgums, jo šādas izmaiņas prasītu grozījumus vairāk nekā 20 likumos, norādīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji valdībai jāizvērtē Finanšu ministrija (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar uzraudzības funkcijas maiņu. Pēc Liepiņas teiktā, līdz šim ziņojumā šāds izvērtējums, viņasprāt, nav veikts.

Pašlaik 11 PTAC darbinieki nodarbojas ar nebanku kreditētāju uzraudzībā, kuru nodarbināšana valsts budžeta izmaksās veido ap 400 000 eiro. Liepiņa uzsvēra, ka tie ir kvalificēti speciālisti, kurus PTAC vēlētos turpmāk iesaistīt citās uzraudzības jomās.

"Taču pagaidām valdības lēmuma nav, un es nekādā veidā negribu demotivēt PTAC darbiniekus, jo šis strīds un neskaidrība darbam nepalīdz. Tas viss rada stresu," minēja Liepiņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad nekustamo īpašumu tirgū gaidāma stabila un mērena izaugsme, pauda nekustamo īpašumu attīstītāja "Merko mājas" valdes loceklis Roberts Rēboks.

Viņš prognozē, ka EURIBOR likmju kritums un banku gatavība aktīvāk kreditēt pircējus veicinās tirgus aktivitāti, taču straujš cenu kāpums nav gaidāms. Cenas varētu pieaugt mēreni, galvenokārt būvniecības izmaksu un zemes pieejamības dēļ, savukārt pieprasījums saglabāsies spēcīgs tieši jauno, energoefektīvo mājokļu segmentā.

"Merko mājas" šogad plāno nodot ekspluatācijā "Arena Garden Towers" A1 ēku ar 84 dzīvokļiem un "Mežpilsētas" trešo kārtu ar 53 dzīvokļiem, kā arī turpināt "Pētersalas" attīstību.

Lielākie 2026. gada izaicinājumi Rēboka skatījumā būs saistīti ar būvniecības izmaksu noturību un resursu pieejamību, kas joprojām saglabājas augstā līmenī. Tāpat nozīmīgs faktors būs finansēšanas nosacījumu dinamika un mājsaimniecību maksātspējas robežas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Ekonomika

Vai Rīgas ostā var strādāt uzņēmums, kurš apkalpo Krievijas "ēnu floti"?

Edžus Ozoliņš,12.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Reklāmraksti

Petrs Hermans: „Viss vēl nav paveikts Baltijas valstu enerģētikas nākotnei!”

Sadarbības materiāls,24.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Apdrošināšana

Swedbank, Balcia un Balta segs apdrošināšanas izmaksas Irānas konflikta reģionā iestrēgušajiem klientiem

LETA,03.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Eksperti

Digitālā suverenitāte nav izolācija – tā ir iespēja izvēlēties

Renāte Strazdiņa, “Microsoft” nacionālā tehnoloģiju vadītāja,07.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs.

Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.

Latvija, Lietuva un Igaunija savu digitālo sabiedrību ir veidojušas nevis izolējoties no pasaules attīstības tendencēm, bet gan iesaistoties tajās pēc iespējas ātrāk, pragmatiski un ar skaidru pārvaldību. Mūsu publiskie pakalpojumi, ekonomika un pat starptautiskā reputācija ir cieši saistīti ar digitālo uzticēšanos. Mums tehnoloģiju politika nav abstrakta diskusija – tā nosaka, kā iedzīvotāji mijiedarbojas ar valsti, kā uzņēmumi aug un attīstās, un cik noturīgi mēs esam saspringtos brīžos.Tieši tādēļ debates par suverenitāti var viegli novirzīties nepareizā gultnē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā elektroenerģijas balansēšanas tirgū pašlaik piedalās seši uzņēmumi, un tirgū ir vieta arī citiem dalībniekiem, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Kopš tā brīža elektroenerģijas tirgū ir nepieciešamība nodrošināt jaudu balansēšanu jeb nodrošināt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu.

Baltijā patlaban elektroenerģijas balansēšanas tirgū kopā piedalās 29 uzņēmumi. No tiem Latvijā pagaidām ir seši, Lietuvā ir astoņi, bet visvairāk ir Igaunijā - 15, daļa no tiem gan ir savstarpēji saistīti uzņēmumi. Turklāt, lai gan Igaunijā ir lielākais tirgus dalībnieku skaits, lielākā balansēšanas jauda šogad nāk no Lietuvas - apmēram puse no visas balansēšanas jaudas Baltijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas rītā Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados izsludinātais apdraudējums gaisa telpā ir beidzies, liecina paziņojums mājaslapā "112.lv".

"Nacionālie bruņotie spēki informē, ka apdraudējums gaisa telpā ir beidzies un papildus informācija sekos NBS sociālo tīklu kontos "Latvijas armija"," teikts paziņojumā.

Ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti un divi nokrituši, informē Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Notikuma vietā atrodas NBS, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vienības.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka naktī uz ceturtdienu ap plkst. 3.30 saņemti vairāki zvani uz tālruni 112 par iespējamu aizdegšanos naftas uzglabāšanas objektā Komunālajā ielā Rēzeknē. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka atklāta degšana vairs nenotiek, bet tiek veikti nepieciešamie pasākumi viena rezervuāra atdzesēšanai.

Eksperti

Mākslīgais intelekts uzņēmumos – trauslais līdzsvars starp inovāciju un drošību

Egons Bušs, LMT Drošības dienesta direktors,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas jau patlaban ir neatņemama daļa no uzņēmumu ikdienas darba procesiem. To apliecina arī Eurostat dati, kas uzrāda strauju MI ieviešanas pieaugumu Latvijas uzņēmumos.

Ja 2023. gadā MI izmantoja tikai 4,5 % uzņēmumu, tad 2024. gadā šis īpatsvars gandrīz dubultojās, sasniedzot 8,8 %. Tendence turpinājusies arī 2025. gadā, kad MI jau izmantoja 12,2 % Latvijas uzņēmumu. Šī straujā dinamika norāda uz MI pieaugošo nozīmi tādās jomās kā datu analītika, klientu apkalpošana un lēmumu pieņemšanas procesi. Vienlaikus tas aktualizē arī būtisku jautājumu: vai šī tehnoloģija uzņēmumos tiek izmantota droši, atbildīgi un pārdomāti?

MI kā izaugsmes un efektivitātes veicinātājs

Mūsdienu uzņēmumi darbojas starptautiskā un daudzvalodīgā vidē, kur precīza un kvalitatīva komunikācija ir būtisks konkurētspējas faktors. MI risinājumi spēj uzlabot valodas kvalitāti, precizēt formulējumus un mazināt kultūras un valodas barjeras, kas nereti kavē efektīvu sadarbību starptautiskā mērogā. Šāda MI pielietošana ļauj darbiniekiem fokusēties uz saturiski nozīmīgiem jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus optimizējot rutīnas procesus un veicinot produktivitāti. MI ieviešana sniedz iespēju cilvēkresursus novirzīt uz uzdevumiem, kuros nepieciešama analītiskā domāšana, radošums un stratēģiska iesaiste. Papildus tam MI potenciāls neaprobežojas tikai ar komunikāciju – pareizi ieviesti MI rīki var kalpot arī kā nozīmīgs palīgs kiberdrošības stiprināšanā. Tas spēj analizēt lielus datu apjomus, identificēt sistēmu vājās vietas, pamanīt neparastas aktivitātes uzņēmuma sistēmās un savlaicīgi ziņot par potenciāliem apdraudējumiem. Šādā veidā, automatizējot drošības uzraudzības procesus, uzņēmumi var reaģēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus stiprinot savas digitālās infrastruktūras aizsardzību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Saeima vēl nav pieņēmusi attiecīgos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau ir sācis ieviest dažas no publisko iepirkumu sistēmas reformām, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Piemēram, Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pārņemšanu IUB pārziņā. Lapiņš sacīja, ka šis pārņemšanas process ir sākts, bet vēl ir detaļas, kuras jāsaskaņo ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo šī sistēma ir jau 10-15 gadus veca un nav tik vienkārši pārnest visus procesus.

Pēc Lapiņa skaidrotā, nākotnes redzējums ir, ka IUB šo sistēmu pārbūvē, lai procesus vienkāršotu, apvienotu un padarītu lietotājiem ērtākus, bet šobrīd ir jānodrošina tās darbības nepārtrauktība. Lapiņš pauda cerību, ka janvārī, vēlākais februārī, mēs ar VDAA par visu vienosimies.

Tāpat IUB jau strādā pie projekta, lai piesaistītu finansējumu iepirkumu platformas attīstībai un lai nebūtu vairs divas - IUB un EIS - platformas, bet viena sistēma iepirkumu izsludināšanai. Lapiņš skaidroja, ka līdzšinējie mēģinājumi veidot saskarsmes abām vēsturiskajām sistēmām parādīja, ka tas ir gan dārgi, gan neefektīvi un ar problēmām tālākajā uzturēšanā.

Eksperti

ASV dolāra vērtības kritums: kuriem Baltijas valstu uzņēmumiem jābūt īpaši modriem?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,03.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolārs 2026. gadu uzsācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. Dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas.

ASV prezidents publiski ir paudis atbalstu vājāka dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem. Vājāks dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda – atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Vislielākā ietekme augstas pievienotās vērtības nozarēm

Dzīvesstils

Portrets - Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors Kristaps Mors

Armanda Vilciņa,06.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir pieprasījums, domā Kristaps Mors, Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors.

Komanda var strādāt ļoti intensīvi un ieguldīt lielu darbu, taču bez tirgus pieprasījuma jebkura biznesa izaugsme ir ierobežota. Ja tas, ar ko uzņēmums nodarbojas, cilvēkiem ir vajadzīgs, kvalitāti, procesus un citus aspektus iespējams pakāpeniski pilnveidot. Savukārt, ja pieprasījuma nav, pat ar lieliem ieguldījumiem un augstu organizācijas līmeni ir ļoti grūti nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un ilgtermiņa rezultātus, pārliecināts ir K.Mors.

Iedvesmo pieredzes stāsts

Bērnībā man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, atzīst K.Mors. “Par šādām lietām sāku domāt tikai vēlāk, kad pamazām sāku vērot, kā viss apkārt notiek un attīstās. Skolā man vislabāk padevās matemātika un valodas, bet visinteresantākais šķita darbs ar datoriem. Tieši šī iemesla dēļ, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājos Latvijas Universitātes (LU) datorzinātņu programmā. Tolaik populāra bija draugiem.lv platforma, un es ļoti spilgti atceros tās veidotāja Laura Liberta uzstāšanos kādā pasākumā studentiem. Viņš stāstīja, kā ar pavisam nelieliem resursiem viņš sācis strādāt pie šī projekta, soli pa solim augot un attīstoties. Tā bija pirmā reize, kad man radās sajūta, ka varbūt uzņēmējdarbība nav nemaz tik sarežģīta - varbūt tomēr ir vērts pamēģināt? Lai gan augstskolas diplomu galu galā tā arī neieguvu, LU iepazinos ar daudziem vērtīgiem cilvēkiem, ar kuriem vēlāk kopā spērām savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā,” stāsta K.Mors, kurš kopumā bijis iesaistīts aptuveni desmit uzņēmumu veidošanā un attīstīšanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Tuvo Austrumu kara dēļ samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, paziņoja SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva, brīdinot par konflikta ietekmi, lai gan ir noslēgts trausls pamiers.

Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.