Ar mērķi stiprināt savu konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” 2026.gada 30.janvārī parakstīja akciju pirkuma līgumu par AS “Cesvaines piens” vairākuma akciju iegādi, informē AS “Smiltenes piens”.

AS “Cesvaines Piens’’ akcionāru pārstāvji norāda, ka lēmums par uzņēmuma akciju pārdošanu pieņemts pēc rūpīgas stratēģiskas izvērtēšanas un dialoga ar potenciālajiem partneriem:

“Pēdējos gados jūtami pieaugusi konkurence Latvijā un eksporta tirgos, tāpēc piena pārstrādes uzņēmumu konsolidācija Latvijā ir būtisks priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai. Šādos apstākļos mums bija svarīgi atrast partneri, kurš spēj nodrošināt AS “Cesvaines Piens’’ ilgtermiņa stabilitāti, turpmāku attīstību un investīcijas ražošanā, vienlaikus saglabājot uzņēmuma identitāti, zīmolu vērtības un uzkrātās piena pārstrādes tradīcijas. Mēs augstu vērtējam AS “Smiltenes piens’’ pieredzi, vērtības un ilgtermiņa redzējumu piena nozares attīstībā Latvijā un eksporta tirgos. Esam pārliecināti, ka šis darījums nāks par labu gan darbiniekiem, gan sadarbības partneriem, gan nozares attīstībai kopumā.’’

Noslēdzies nozīmīgs stratēģiskās izaugsmes posms AS “Smiltenes piens” attīstībā. Ar mērķi stiprināt konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” iegādājusies 99.949% AS “Cesvaines piens” akciju, informē “Smiltenes piens”.

Darījuma summa ir konfidenciāla informācija, ko puses ir vienojušās neizpaust.

Pirkums ietver preču zīmju CESVAINE, SIERA NAMS un CIBA iegādi. Visi zīmoli un sortiments tiks saglabāts. AS “Cesvaines piens” turpinās ražot sierus, attīstīt sortimentu un modernizēt ražošanas tehnoloģijas.

AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins informē: “Šis vēsturiskais darījums būtiski nostiprinās AS “Smiltenes piens” konkurētspēju Baltijas reģionā un pavērs plašāk durvis uz jauniem eksporta tirgiem Eiropā un visā pasaulē. Apvienojot divu spēcīgu piena pārstrādes uzņēmumu pieredzi, mēs radām jaudīgu sinerģiju. Tā ļaus mums vēl vairāk stiprināt abu uzņēmumu zīmolus, paplašināt produktu klāstu un daudz dinamiskāk reaģēt uz globālā tirgus izaicinājumiem, vienlaikus kāpinot ražošanas efektivitāti un optimizējot piegādes ķēdes. Pateicamies pilna servisa advokātu birojam WIDEN un IJ Birojs - M&A darījumu un finanšu konsultāciju profesionāļiem par sniegto atbalstu un ieguldījumu AS “Cesvaines piens” pirkuma procesa veiksmīgā īstenošanā. Īpašs paldies mūsu stratēģiskajiem finanšu partneriem Luminor Bank, ALTUM un FlyCap. Šo finanšu institūciju reālā iesaiste un vēlme atbalstīt vietējo biznesu ir spēcīgs un pozitīvs signāls visai Latvijas tautsaimniecībai.”

Konkurences padome (KP) atļāvusi piena pārstrādes uzņēmumam AS "Smiltenes piens" iegūt tiešu izšķirošu ietekmi pār AS "Cesvaines piens", informēja KP.

KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts svaigpiena iepirkuma tirgus Latvijā, precīzu ģeogrāfiskā tirgus definīciju atstājot atvērtu.

Tāpat KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts cietā un puscietā siera vairumtirdzniecības tirgus, svaigā siera vairumtirdzniecības tirgus, mocarella siera vairumtirdzniecības tirgus, kausētā siera vairumtirdzniecības tirgus, sviesta vairumtirdzniecības tirgus, līdz 500 gramiem porcijās iepakotu piena desertu vairumtirdzniecības tirgus un saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgus, visus iepriekš minētos tirgus tālāk segmentējot modernās tirdzniecības kanālā un izplatīšanai ārpus mājas patēriņam.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

SIA "Zemturu piens", kurā govij konstatēts Q drudzis, svaigpiena ražošanu un izplatīšanu varēs atsākt, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) būs pilnībā pārliecinājies par svaigpiena nekaitīgumu patērētājiem, aģentūru LETA norādīja PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Komentējot, kad "Zemturu piens" pēc saimniecībā govij konstatētā Q drudža varēs atsākt svaigpiena ražošanu un izplatīšanu, Ulmanis norādīja, ka tas būs iespējams, kad PVD būs pilnībā pārliecināts, ka svaigpiens ir nekaitīgs patērētājam, tas atbilst svaigpienam noteiktajām nekaitīguma prasībām un nesatur patogēnus, tostarp Q drudža ierosinātāju.

Svaigpiena laboratorisko izmeklējumu rezultātus PVD saņēmis šogad 5. martā. Tādējādi no 6. marta PVD ir apturējis "Zemturu piena" svaigpiena fasēšanu un noteicis pagaidu aizliegumu svaigpiena realizācijai saistībā ar saimniecībā konstatētu Q drudzi. Tāpat PVD uzdeva atsaukt no tirdzniecības svaigpiena produktu partijas ar derīguma termiņiem 7. marts, 8. marts, 9. marts, 10. marts un 11. marts.

Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Konkurences padome (KP) atļāvusi starptautiskajam saldējuma ražotājam "Froneri" iegādāties piena pārstrādes koncerna "Food Union" saldējuma biznesu, informē KP.

KP atļāvusi "Froneri International Limited" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār "Food Union Luxembourg Group".

"Froneri" ražo tādu zīmolu saldējumus kā "Extreme", "Drumstick", "Oreo", "Milka", "Cadbury", "Pirulo", "Nuii" un citus, kā arī darbojas saldētu pārtikas produktu jomā, tas ir, ražo saldētas kūkas.

"Froneri" saldējuma un saldētu kūku vairumtirdzniecību galvenokārt nodrošina ASV, Vācijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Austrālijas teritorijās, tomēr atsevišķus produktus uzņēmums eksportē arī uz Baltijas valstīm ar vietējo izplatītāju un mazumtirgotāju starpniecību.

"Food Union Luxembourg Group" ir holdingkompānija, kuras meitasuzņēmumi nodarbojas ar saldējuma, piena produktu, kā arī saldētu pārtikas produktu, tostarp zivju, jūras velšu, gaļas, dārzeņu, pelmeņu un panētu ēdienu, konditorejas izstrādājumu un biezpiena batoniņu ražošanu un pārdošanu galvenokārt Baltijas, Norvēģijas, Dānijas un Rumānijas teritorijās.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts", kas ietilpst piena pārstrādes koncernā "Food Union", izveidojis meitaskompāniju SIA "Rīgas saldējuma fabrika", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un "Rīgas piena kombināts" ir tās vienīgā īpašniece.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Kārlis Putriņš.

"Rīgas saldējuma fabrika" dibināta 2026. gada 15. janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 19. janvārī.

"Food Union" pārstāvji pavēstīja, ka "Rīgas saldējuma fabrikas" izveides mērķis ir saldējuma biznesa virziena atdalīšana no piena produktu biznesa.

"Rīgas saldējuma fabrika" darbosies kā "Rīgas piena kombināta" meitasuzņēmums līdz brīdim, kad tas pāries starptautiskā saldējuma ražotāja "Froneri" īpašumā.

Plānots, ka atdalītais piena produktu bizness turpinās darbību kā "Rīgas piena kombināts" ar esošo īpašnieku struktūru, norāda "Food Union" pārstāvji.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pasākumā CITS BAZĀRS Valmierā pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības Valmieras Kultūras centrā, kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no no dažādām Vidzemes un citu reģionu skolām.

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 25 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās. Kategorijā “Valmieras Tehnikuma direktores balva” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Akin” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Lustīgās astītes” (Liezēres pamatskola).

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “CreamOn” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “Veksa line” (Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola).

Kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas pērn maijā vietējās izcelsmes piena īpatsvars veikalos nav būtiski mainījies, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka Latvijas mazumtirgotāji lielā apmērā importē pienu un piena produktus, kas ir būtiska problēma Latvijas piena nozarei.

Tostarp Šolks minēja, ka Igaunijā veikalos vietējās izcelsmes piens veido 90% no realizētā piena apmēra, bet Latvijā - 50%, kas nav normāli. Tāpat viņš piebilda, ka nezina nevienu Eiropas valsti, kur būtu līdzīga situācija kā Latvijā.

Viņš arī atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās kāpums kopš memoranda parakstīšanas par labu Latvijas produkcijai ir, bet tas ir ļoti neliels. Tajā pašā laikā vietējās izcelsmes svaigpiena realizācijas apmērs praktiski nav mainījies, kamēr vietējās izcelsmes siera realizācijas apmēri Latvijā ir pat samazinājušies.

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami Dienvidkorejas veikalos, informēja uzņēmumā.

Kompānija sākusi sadarbību ar izplatītāju Dienvidkorejā, kas nodrošinās biezpiena sieriņu tirdzniecību Dienvidkorejas lielākajā e-komercijas platformā "Coupang" un virknē piemājas veikaliņos. Pārredzamā nākotnē plānota arī "Kāruma" tirdzniecība kādā no lielākajiem valsts tirdzniecības tīkliem.

Šobrīd vēl tranzītā esošo pirmo "Kārums" sūtījumu uz Dienvidkoreju veido populārākās sešas "Kāruma" biezpiena sieriņu garšas - "Kārums" vaniļas, šokolādes, zemeņu, mango un kokosriekstu, kā arī trīs garšu sieriņi multi kastēs pa septiņiem sieriņiem.

Sadarbība ar šo klientu izveidota ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības atbalstu projekta "Informācijas un veicināšanas pasākumi par lauksaimniecības produktiem Dienvidkorejā, Malaizijā un Kanādā".

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu pieaugt ābolu cena, aģentūrai LETA pastāstīja Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Viņš norādīja, ka šogad daļai komercaudzētāju ir ļoti sliktas ābolu ražas. Tās negatīvi ietekmēja pavasara salnas, kā arī mitrie laikapstākļi visas sezonas garumā, kas atviegloja slimību izplatību un ietekmēja ābolu kvalitāti, izmērus un ražas apmērus.

LLKC eksperts skaidroja, ka, ābolu piedāvājumam samazinoties, varētu palielināties arī to cena. Rudenī ābolu cena varētu saglabāties stabila, kamēr cilvēkiem joprojām ir pieejami āboli piemājas dārzos, bet gada beigās un nākamā gada sākumā tā varētu palielināties.

Vietējie āboli pamatā varētu būt pieejami līdz jaunajam gadam, teica Narvils.

"Pēc jaunā gada tikai atsevišķiem audzētājiem būs ko piedāvāt, bet vienai daļai, labi, ja pietiks kādām programmām, piemēram, "Piens un augļi skolai"," prognozēja LLKC eksperts, piebilstot, ka līdz pavasarim tikai dažiem vietējiem audzētājiem vēl būs pieejami āboli.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" trīs jaunu "Lakto Protein" jogurtu ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu izstrādē investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Koncernā norāda, ka jaunajā līnijā pieejams mango-marakujas jogurts ar čia sēklām un 18 gramiem proteīna, aveņu jogurts ar linsēklām un saulespuķu sēklām un 18 gramiem proteīna, kā arī ķiršu jogurts ar 17 gramiem proteīna.

"Food Union" norāda, ka turpina pieaugt pieprasījums pēc ar olbaltumvielām bagātinātiem produktiem.

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens", apgrozījums 2024. gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 25 tūkstošus eiro divu jaunu raudzēta piena produktu radīšanā – “Lakto” un “Lakto Imuno”.

Jauno produktu receptes izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā, kas atrodas uzņēmuma galvenajā ražotnē “Rīgas piena kombinātā”.

Kopumā zīmola “Lakto” klāstā šobrīd jau ir 24 funkcionāli raudzēti piena produkti – 21 produkts pieejams dzeramos formātos un 3 produkti ir ar karoti ēdamie “Lakto” 200 g glāzītēs, kas tiek gatavoti pēc unikālās termostata tehnoloģijas - tieši ar šo metodi aizsākās zīmola “Lakto” zīmola stāsts, kura recepti radīja Latvijas zinātnieki, un šobrīd to turpina ražot abas “Food Union” rūpnīcas Latvijā – “Valmieras piens” un “Rīgas piena kombināts”.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" ieguldījis 45 000 eiro zīmola "Dzintars" dizaina atjaunošanā un divu jaunu kausētā siera garšu radīšanā, informēja uzņēmumā.

Izveidots kausētais siers ar lociņiem un skābā krējuma garšu, kā arī kausētais siers ar ceptiem sīpoliem un gailenēm.

Food Union pārdod saldējuma biznesu

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food...

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais saldējuma ražotājs "Froneri" ir noslēdzis vienošanos par "Food Union" saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp Latvijā. Darījums vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Latvijā saldējuma bizness tiks nodalīts no piena produktu ražošanas un izveidots kā atsevišķs uzņēmums, ko pārvaldīs "Froneri".

"Froneri" ir starptautisks uzņēmums, kas izveidots 2016. gadā kā kopuzņēmums starp "Nestlé" un "PAI Partners".

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

Piena pārstrādes koncerna "Food Union" zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami vairāk nekā 800 Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "Kaufland" veikalos, informē uzņēmumā.

"Kārums" sācis sadarbību ar "Kaufland", noslēdzot vienošanos par "Kārums" sieriņu tirdzniecību vairāk nekā 800 Vācijas "Kaufland" tīkla veikalos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka patlaban sākta sadarbība ar trim populārākajām "Kāruma" sieriņu garšām - vaniļas, šokolādes un zemeņu. Šī sadarbība uzņēmumam nozīmē būtisku izaugsmi, jo tas no neliela piegādātāja etniskajiem veikaliņiem Vācijā kļūst par nozīmīgu piegādātāju vairāk nekā 800 veikalos visā Vācijā.

"Kaufland" un "Lidl" ietilpst Vācijas mazumtirdzniecības holdingā "Schwarz Gruppe", kas ir viena no vadošajām mazumtirdzniecības grupām visā Eiropā.

"Kāruma" biezpiena sieriņi ir uzņēmuma trešā populārākā eksporta produktu kategorija pēc krēmsiera un krējuma.

Tiešsaistes pārtikas piegādes serviss Wolt Market būtiski paplašina tā klātbūtni Wolt platformā Latvijā, papildinot savu piedāvājumu ar vairāk nekā 400 jaunām produktu vienībām, tostarp vietējo produktu klāstu, Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem, piena produktiem, maizi, ekoloģisku liellopu gaļu, svaigu lasi un citiem.

Līdztekus Wolt Market platformai pievienojas tādi Latvijā iecienīti vietējie ražotāji kā Lido, Melnā Govs, Grant’s Bakery, Zamelsons, Kaltenes Zivis, Avenei, I Love Coffee, Kumelītes, Sage, Dzīvības Dzēriens, Latgales piens, Valdo un citi.

“Wolt Market Latvijā izceļas ar izteiktu fokusu uz vietējām vēlmēm un elastību. Mēs aktīvi sadarbojamies ar mazākiem vietējiem ražotājiem, kuriem ierobežotu ražošanas apjomu dēļ var būt grūtāk iekļūt lielo lielveikalu ķēdēs. Tas ļauj mums piedāvāt klientiem unikālus, vietēji ražotus produktus, kurus citviet bieži vien ir grūti atrast,” saka Wolt Market vadītājs Latvijā Mikels Freislēbens (Mikkel Freisleben).