Jaunākais izdevums

Ik mēnesi Latvijas autoskolās iestājas 1000 - 1500 cilvēku. Pie autovadītāja apliecības ik mēnesi tiek 100- 150. Jautajums: kur paliek pārējie?

Šo datu pareizību neesmu pārbaudījusi, tos topošajiem vadītājiem, tajā skaitā man, pavēstīja mūsu pasniedzējs. 10 % no tiem, kas iestājas autoskolā to pabeidz... Un, kā norādīja pasniedzējs, šāda tendence esot vērojama jau vairākus gadus.

Bet tagad atgriežoties ceļā pie autovadītāja tiesībām pazudušajiem. Jau pēc pāris nedēļu mācīšanās autoskolā varu teikt, ka es tos 90 %, kas nepabeidz saprotu. Arī es, ja man autovadītāja apliecību negribētos tā, ka acīs cērt, visticamāk nervu un garīgās stabilitātes vārda nospļautos un pamestu "šo atrakciju".

Pirmkārt, apmācību kursa saturs. Visu ar ceļu satiksmes noteikumiem saistīto lietu nepieciešamību un apmēru es saprotu, vai, precīzāk sakot, vēl nesaprotu tik labi, lai varētu vērtēt nepieciešamību/noderību utt.

Bet pirmās medicīniskās palīdzības kursa nepieciešamību un apmēru es principā nesaprotu. Jā, ir topošajiem autovadītajiem (un, manuprāt, ikvienam cilvēkam) jāzina, kā reaģēt dažādās ārkārtas situācijās, sniegt pirmo palīdzību. Bet kāda suņa pēc man CSDD teorijas eksāmenā ieskaitīs kļūdu, ja es norādīšu, ka cilvēkam bezsamaņā vispirms jāpārbauda, vai mutē nav kāds svešķermenis un tikai tad jāuzsāk mākslīgo elpināšanu (kā man mācīja Latvijas universitātes civilās aizsardzības kursā)? Jo, redziet, pirmās medicīniskās palīdzības programma ir mainīta un tagad svešķermeņu esamību mutē drīkst pārbaudīt tikai pēc tam, kad nav izdevies veikt mākslīgo elpināšanu. Tādā gadījumā man jājautā, kādēļ teorijas eksāmenā vēl joprojām fotoattēli par cietušo novietošanu neatbilst "jaunās programmas" saturam?

Otrkārt, praktiskās braukšanas apmācība. Vakar sazvanījos ar instruktoru un pieteicos. Uz jūnija pirmo pusi. Jo ātrāk fiziski nav vietas. (Turklāt es vēl biju ļauna un sarunāju, pirms to sāk darīt mani grupas biedri. Viņiem iespēja sarunāt ar instruktoriem par laikiem būs tikai maija vidū. Baidos domāt, kādus termiņus tad piedāvās.) Kā esmu dzirdējusi, instruktoru esot maz. Tiešām maz un viņiem vienkārši diennaktī nav vairak stundu, lai izbrauktu ar visiem kārotājiem. Tādēļ pat esot ideja par autoskolas dibināšanu, kas piedāvātu tikai braukšanu, bet par lielām cenām. Tā teikt, gribi saprātīgā laikā un termiņā izbraukt obligātās braukšanas stundas vai apgūt to, ko vēl nezini? Maksā!

Ņemot vērā to, ka apmeklēt kursus autovadītāja apliecības saņemšanai esmu tik tikko sākusi, šis saraksts noteikti papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Drošas Braukšanas Skola izveidojusi autoskolu

, 03.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Apmācot autovadītājus drošas braukšanas mācību programmās, esam secinājuši, ka ļoti būtiski ir drošas auto vadīšanas pamatus ielikt jau pašos pamatos, tāpēc tapusi autoskola, kurā savās zināšanās ar audzēkņiem dalīsies pieredzējuši instruktori,” stāstīja Drošas Braukšanas Skolas (DBS) apmācību direktors Artūrs Priednieks.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka tieši gados jaunāki un nepieredzējušākie autovadītāji visbiežāk tiek iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, akcentē DBS.

Kā liecina DBS rudenī veiktā autovadītāju aptauja, ap 80% autovadītāju ik dienu saskaras ar agresīviem autovadītājiem. Taču, tai pat laikā, kā atzīst paši autovadītāji, viņi regulāri paši pārsniedz ātrumu par 10 km/h, bet ārpus pilsētas - vairāk par 10 km/h.

„Vēlamies, lai jaunie autovadītāji līdz ar tiesību iegūšanu iegūtu atbildības sajūtu par savu rīcību uz ceļa; lai jau pašos pamatos jaunie autovadītāji iemācītos cienīt citus satiksmes dalībniekus,” sacīja DBS apmācību direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA noslēgusi piecu miljonu vērtu iepirkumu konkursu

Gunta Kursiša, 29.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) noslēgusi piecu miljonu latu vērtu iepirkumu konkursu «Neformālās izglītības transportlīdzekļa un traktortehnikas vadītāju apmācības programmu īstenošana bezdarbniekiem», liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par konkursa uzvarētājiem un piegādātājiem atzīti šādi uzņēmumi: SIA Kursu bāze, SIA AR Bruno, SIA Universāls Plus, IK Universāls, SIA Kuldīgas autoskola, SIA Mācību tehniskais centrs, SIA Auto flora, IK Kuzmiči J, SIA Liepājas Transports, IK Rāte, SIA VTU Valmiera, SIA Cresco, Skrundas arodvidusskola, SIA BaronsR, SIA Tukuma autoapmācības centrs, SIA 537, SIA MBR, SIA Villas D, SIA Jaunauto, SIA Ezermalas autoskola, IK AAA, SIA Mācību un konsultāciju centrs ABC, SIA Gulbenes Auto-Moto, SIA Autolaime, SIA Autoamatnieks, SIA Class, a/s Talsu autotrasports, SIA Formula JM, SIA Buts, SIA Mācību centrs Liepa, SIA DSI, SIA Mc Alfa (MC Alfa-mācību centrs), SIA Credo 3 (autoskola Credo), SIA Autoskola Latgale, SIA Vikingi, SIA Izglītības un kultūras mantojuma zelta vārti, SIA Delta 9V, SIA Auto Prieks un SIA MCF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar autoskolas Credo Autoprieks direktoru Maksimu Rapoportu

Lelde Petrāne, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Rapoports, autoskolas Credo Autoprieks direktors. Autoskola Credo Autoprieks tika izveidota, apvienojoties divām autoskolām – Credo un Autoprieks. «Mūsu klienti veido gandrīz 30% no Rīgā esošo autoskolu klientu skaita, un 15% no visiem autoskolu klientiem Latvijas teritorijā. Katru mēnesi mūsu autoskola pulcē vairāk nekā 40 mācību grupas un nodarbina vairāk nekā 70 autovadīšanas instruktoru,» stāsta M. Rapoports.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es vienmēr esmu vēlējies strādāt jomā, kas saistīta ar izglītību un cilvēkiem. Kad man bija tikai 18 gadi, uzsāku savu biznesu - tā bija maza autoskola, kas atradās Teikas rajonā un tajā bija tikai viena klase. No paša sākuma izvirzīju sev mērķi – panākt, lai Credo būtu labākā un lielākā mācību iestāde šajā nozarē. Pēc 10 gadu darba, autoskola Credo atradās starp nozares līderiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēžu autoskolā. Apgūstam rīkojuma un brīdinājuma zīmes. Skicēju tās konspektos, jo variants pēc tam kā sadegušai meklēt „kas īsti bija 408. ceļa zīme” nav ne mazākās vēlmes. Un klusām ķiķinu par savu māksliniecisko nekompetenci, jo, piemēram, ceļa zīme „Uz ceļa strādā” man izskatās pēc uz šķēpa uzdurta zirnekļa.

Un tad... ne saukta ne gaidīta — ideja! Ir nepieciešams uzlīmju komplekts autoskolas kursantiem, ielīmēšanai konspektos attiecīgajās vietās.

Nepieciešams:

1) savākt no pāris apzinīgākajiem dažādu autoskolu beidzējiem konspektus un saskaitīt, cik reizes vidēju katra ceļa zīme parādās. Vadoties pēc tā arī izlemt par katras ceļazīmes skaitu uzlīmju komplektā.

2) Papētīt konspektus vēlreiz un parēķināt, cik reizes zīmes uzlīmei jābūt lielākai (ilustrācija, skaidrojot pašas zīmes jēgu) vai mazākai (tekstā, piemēram, „pie tādas un šitādas ceļazīmes stāvēt aizliegts”. „Tādas un šitādas ceļazīmes” vieta var ielīmēt attiecīgo mazo uzlīmīti).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

CSDD atņem mācību karti autoskolai Ieva Auto

Žanete Hāka, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atņēmusi mācību karti autoskolai IK Ieva Auto, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka minētā autoskola vismaz vienu gadu nedrīkstēs apmācīt topošos autovadītājus. Autoskolai IK Ieva Auto mācību karte atņemta, jo topošo šoferu nodarbības nenotika saskaņā ar reģistrēto apmācības grafiku, kā arī konstatēti labojumi mācību žurnālā. Piemēram, žurnālā ierakstīts, ka nodarbībā piedalās visi pieci konkrētās grupas apmācāmie, taču CSDD pārbaudes laikā klātienē konstatēts, ka bija tikai divi; žurnālā konstatētas ierakstītās informācijas par iepriekšējām nodarbībām dzēšanas pēdas; nav notikušas nodarbības, bet nodarbībām paredzētajā laikā uz pasniedzēja galda bijusi cigarešu paciņa, bet papīrgrozā – tukša stiprā alkohola pudele. Turklāt šajā autoskolā jau iepriekš konstatēti līdzīga rakstura pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pārbaudīt, nevis iegāzt

Laura Mazbērziņa, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD novērsusi vairāku autoskolu nekvalitatīvu darbu

Lelde Petrāne, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par atbilstošu topošo autovadītāju sagatavošanu un apmācības procesa nodrošināšanu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) īstenojusi vairākus pasākumus, lai novērstu un nepieļautu vairāku autoskolu nekvalitatīvu darbu.

Būtiskākie konstatētie pārkāpumi autoskolu darbībā saistīti ar apmācības procesa organizēšanu, kas ir pretrunā MK noteikumos noteiktajai kārtībai, tajā skaitā – saistībā ar līgumtiesiskajām attiecībām starp skolām un kursantiem, ar apmācības nodarbību norisi pretēji iepriekš pašu autoskolu noteiktajiem apmācības procesa norises plāniem.

Tā rezultātā CSDD komisija laika posmā no aprīļa līdz jūnijam pieņēmusi vairākus lēmumus par mācību karšu atņemšanu un / vai brīdinājuma izteikšanu autoskolām. Savukārt, lai nodrošinātu apmācības procesu atbilstoši topošo autovadītāju interesēm un lai CSDD varētu kontrolēt apmācības procesu atbilstoši MK noteikumiem, tagad autoskolām līdz mācību uzsākšanai ir pienākums apmācības grupu reģistrācijas iesniegumus nosūtīt CSDD elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EuroPark Latvia un Drošas Braukšanas Skola (DBS Autoskola) uzsāk sociālu iniciatīvu – auto novietošanas bezmaksas apmācību

ParkoSkola ir autostāvvietu operatora EuroPark Latvija projekts, kas īstenots sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu (DBS Autoskolu). Tās ietvaros regulāri notiks individuālas auto novietošanas meistarklases, ko vadīs DBS Autoskola instruktori. Pirmā nodarbība notiks 2016. gada 8. oktobrī no plkst. 10:00 līdz 14:00 EuroPark autostāvvietā Jēkaba Arkāde (Z. A. Meierovica bulvārī 8, Rīgā). Katram dalībniekam tiks veltīta individuāla nodarbība 30 minūšu garumā.

Pieteikšanās uz pirmo nodarbību 8. oktobrī - rakstot uz [email protected] vai ParkoSkola Facebook lapā līdz 6. oktobrim. Piesakoties jānorāda vārds, uzvārds, auto numurs, braukšanas pieredzes ilgums, kā arī jāmin, kurš auto novietošanas veids sagādā lielākās grūtības. Reģistrācija apmācībai tiks apstiprināta ar atbildes ziņu vai e-pastu, kurā būs norādīts precīzs nodarbības laiks un vieta. Piedalīties individuālajās apmācībās DBS Autoskolas instruktoru vadībā varēs, izmantojot savu personīgo transportlīdzekli. Nodarbības, kā arī autostāvvieta uz apmācību laiku tiek nodrošināta bez maksas. Nākamā apmācība norisināsies 22. oktobrī, savukārt informācija par tālāko apmācību grafiku būs atrodama gan mājas lapā, gan ParkoSkola Facebook lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Potenciālie Rail Baltica projektētāji gatavi piesaistīt vietējos piegādātājus

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot «Rail Baltica» projektēšanas fāzi, AS «RB Rail» tikās ar 30 Eiropas, tostarp Baltijas, dzelzceļa projektēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai uzklausītu un pārrunātu viņu pieredzi un vīziju par labāko praksi dzelzceļu būvprojektēšanā, ko varētu īstenot «Rail Baltica» projekta realizācijas gaitā. Visi klātesošie uzvēra, ka uzvarot iepirkumā, pasūtījuma izpildē tiks nodrošināta vietējo pakalpojumu sniedzēju iesaiste, tāpēc vietējiem uzņēmumiem jābūt gataviem šo iespēju izmantot, informē Komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāj Ilze Rassa.

Tiekoties individuāli ar piegādātājiem no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Somijas, Spānijas, Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Čehijas un ASV, «RB Rail» tos iepazīstināja ar projektu un tā gaidāmo iepirkumu laika plānu. Tikšanās laikā tika diskutēts par piegādātājiem nepieciešamajiem laika un darbaspēka resursiem, lai veiktu pilnīgu dzelzceļa posma būvprojektēšanu, un projekta pārvaldības metodes, kas nodrošinātu veiksmīgu visu uzdevumu realizāciju.

Pārrunāta arī nepieciešamā pieredze kvalitatīvai projekta īstenošanai, izcelti iespējamie riski projektēšanas procesā, kā arī runāts par to, kā tos novērst. Sarunas laikā potenciālie pakalpojuma sniedzēji pārrunāja nepieciešamo tehniskās un ekonomiskās vērtības izpēti jau pieejamajiem risinājumiem, būves informācijas modelēšanas (BIM jeb Building Information Modeling) ieviešanu un citus ar projektēšanu saistītus jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv jau vēstīja, ka Drošas Braukšanas Skola izveidojusi autoskolu. Kā Db.lv noskaidroja, lai mācītos šajā autoskolā, būs jāšķiras no 1600 latiem.

"Viss kurss kopā vienam cilvēkam izmaksā ap 1600 LVL. Šī cena jau ir ar PVN, kurā ir iekļauta visa teorija+drošas braukšanas pamati, plašāks Pirmās Medicīniskās palīdzības kurss, Medicīniskā komisija, pieteikšana CSDD un 20 braukšanas nodarbības. Viena braukšanas nodarbība ilgst 2 astronomiskās stundas, kas ir ilgāk nekā standarta autoskolās. Mācību ilgums – 3 mēneši," šādu informāciju par jaundibināto autoskolu sniedza Drošas Braukšanas Skola.

Db.lv jau ziņoja, ka autoskola apmācību procesā, sadarbībā ar SIA Auto Rīga, izmantos 2007.gada izlaiduma Audi A3 automašīnas. Jaunās autoskolas atklāšana notiks šā gada 5.decembrī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Yelo izstrādātāji Krišjānis Mazurs, Mārtiņš Kozlovskis un Ģirts Ulmanis uzskata, ka laikā, kad augstāko izglītību var iegūt attālināti, vajadzētu dot iespēju arī ceļu satiksmes noteikumu teorijas eksāmenam sagatavoties ar mobilās lietotnes palīdzību

Yelo pieejama Android un iOS platformu viedtālruņos, un pagaidām to lieto aptuveni 500 cilvēku. «Šobrīd uzņēmums ir agrīnā stadijā, taču nu jau vismaz esam atpelnījuši picas, ko apēdām, izstrādājot aplikāciju,» saka Krišjānis Mazurs, viens no Yelo idejas autoriem. Mobilā lietotne ir pieejama bez maksas un ļauj trešdaļu no tēmām apgūt nemaksājot, un, ja aplikācija šķiet interesanta, pieeju visam saturam var iegādāties par 9,99 eiro.

Vaicāts par konkurenci, viņš norāda, ka nav atradis alternatīvas, kas viņam pieņemamā veidā papildus zināšanu pārbaudei piedāvātu iespēju arī tās apgūt. «Ir vairākas mājaslapas un arī dažas aplikācijas – jebkas, kas palīdz, ir laba lieta. Taču, ņemot vērā, pie kāda izpildījuma līmeņa cilvēki mūsdienās ir pieraduši, tas nav tas, ko viņi meklē, turklāt praktiski visas aplikācijas fokusējas uz ceļu satiksmes noteikumu zināšanu pārbaudi, nevis mācīšanu. Yelo ļauj sēdēt mājās un ne tikai pārbaudīt ceļu satiksmes noteikumu zināšanas, bet arī apgūt noteikumus. Tas ir kas jauns. Šāda aplikācija noteikumu apguvi padara mazāk mistisku, daudz vienkāršāku, patīkamāku,» uzskata Krišjānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Apmaiņā pret naudu izsniegti komerciālo pārvadājumu autovadītāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāti

Lelde Petrāne, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) atklājusi un novērsusi gadījumus, kad par samaksu, bez apmācības programmas apguves autoskolā tiek izsniegti komerciālo pārvadājumu autovadītāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāti. Šie sertifikāti dod iespējas saņemt profesionālajiem vadītājiem nepieciešamo vadītāja apliecību ar «95. kodu».

Informācija policijā par iespējamām nelikumīgām darbībām saistībā ar sertifikātu izsniegšanu nonākusi jau aizvadītajā gadā. Bija zināms, ka, iespējams, vairākas autoskolas Latvijā par samaksu piedāvā iegūt profesionālās kvalifikācijas sertifikātus, kas ļauj saņemt vadītāja apliecības ar «95. kodu».

Šie sertifikāti paredzēti autovadītājiem, kuri vēlas iegūt tiesības veikt komerciālos pārvadājumus. Operatīvo darbību laikā policijas redzeslokā nonākušas vairākas autoskolas. Šobrīd jau esot savākti pierādījumi par kādu autoskolu Kurzemē, kas, apejot likumā noteiktās normas, izsniedza minētos sertifikātus.

ENAP ir sākts kriminālprocess pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neatļauta labuma pieņemšanu, kā arī par dokumentu viltošanu un realizēšanu. Pašlaik procesa ietvaros kā liecinieki ir nopratinātas vairākas personas, un policija turpina darbu, jo ir pamatotas aizdomas, ka šī nav vienīgā autoskola, kas veic šāda veida pretlikumīgās darbības. Policija aicina atturēties no nelikumīgas sertifikātu iegādes, jo šādas darbības ir krimināli sodāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PTAC: Autoskolas līgumos iekļauj netaisnīgus noteikumus un slēptus maksājumus

Žanete Hāka, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) laika periodā no 2013.gada jūnija līdz 2014.gada jūnijam īstenojis uzraudzības projektu, kā rezultātā tika izvērtēti līguma noteikumi un īstenotā komercprakse/reklāma autoskolu pakalpojumu jomā.

PTAC galvenās konstatētās problēmas – netaisnīgi līguma noteikumi patērētājiem piedāvātajos līgumos, kā arī papildus maksājumi, kas nav ietverti sākotnējā informācijā patērētājiem. Ņemot vērā projektā secināto, PTAC ir izstrādājis ieteikumus patērētājiem, izvēloties un slēdzot līgumus ar autoskolām.

PTAC konstatēja, ka autoskolu pakalpojumu sniedzēji pakalpojumu līgumos ietver netaisnīgus līguma noteikumus, kā arī īstenota negodīga komercprakse. Projekta laikā sadarbībā ar PTAC visi komersanti konstatētos pārkāpumus ir novērsuši, iesniedzot rakstveida apņemšanās.

Projekts tika īstenots, ņemot vērā patērētāju saņemtās sūdzības un PTAC apzinātās problēmas konkrētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki vēl aizvien novērš defektus Krišjāņa Barona ielā un, visticamāk, ka tuvāko nedēļu laikā tie tiks novērsti, Rīgas domes Satiksmes komitejas sēdē norādīja RD Satiksmes departamenta vadītāj pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Pēc tam attiecīgās vietas apsekos Rīgas būvvaldes eksperti un, cerams, nolems par ielas pieņemšanu ekspluatācijā, atzīmēja E. Jakrins. Saskaņā ar noteikumiem ekspluatācijā nenodotu ielu var lietot ar pašvaldības atļauju, un Krišjāņa Barona ielas izmantošanai tāda ir.

Jāatgādina, ka Barona iela ekspluatācijā nav nodota jau vairāk nekā pusotru gadu. Tāpat jāmin, ka gada sākumā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Krišjāņa Barona ielā.

Apsūdzības lūdza uzrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš minēja, ka izmeklētājs bija lūdzis prokuroru piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzzini, kurās profesijās par stundas darbu maksā visvairāk

Lelde Petrāne, 13.02.2014

Tālāk galerijā: Informācija par darba vietām ar augstāko stundas likmi atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Avots: VID.

1. Gaisa kuģa kapteinis. Vidējā stundas likme, EUR - 30,24.

Foto: sxc

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aerodium: Ozols prasīja 8% no līguma summas

Dienas Bizness, 07.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - airBaltic preču zīme pārdota Flikam; Kampars prasīs darījumu anulēt

Ieva Mārtiņa, 04.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic un vairākas saistītās preču zīmes pērn par 13 miljoniem eiro pārdotas aviokompānijas vadītāj Bertolta Flika uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas, ziņo Dienas Bizness. Tikmēr Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka B. Fliks nekaunīgā veidā ir ticis pie airBaltic nozīmīgākajiem aktīviem un ir mazinājis aviokompānijas vērtību.

2009.gada decembrī a/s airBaltic Corporation, joprojām būdama smagā finanšu stāvoklī, pārdevusi airBaltic zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes nacionālās aviokompānijas vadītāja Bertolta Flika uzņēmumam SIA Baltijas aviācijas sistēmas, kas airBaltic kontrolē 47,2%. Saskaņā ar airBaltic 2009.gada auditētajā gada pārskatā minēto, uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu apjomā 2009.gadā noteica sertificēts un nozarē atzīts vērtēšanas uzņēmums. Atbilstoši preču zīmju pārdošanas līgumam norēķini par iegādi jāveic līdz 2010.gada 31. decembrim. Pie pārdotajām preču zīmēm ir arī airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBalticHotels un BalticMiles un Baltic Taxi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uzņēmīguma augļi ir vērtības, ne nauda vien

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam sarežģītā lojalitātes apliecināšanas laikā, kad nākas izvēlēties starp draugiem un draugiem. No vienas puses - tas ir mulsinoši, ka nevaram vienā lielā un draudzīgā kompānijā, piemēram, kā Rietumi, aiziet liberālā vēstures saulrietā. No otras puses - tā tas acīmredzot ir domāts, ka draugi kļūdās, ka patiesa draudzība balstās principos, ne emocijās vai izdevīgumā un prasa šos principus jeb vērtības apliecināt.

Tāpēc lieliskais Eiropas vēstures zinātājs Timotijs Snaiders ir sarakstījis arī latviešu valodā lasāmo grāmatiņu Par tirāniju. Tā sevišķi ir adresēta «Trampa laika» amerikāņiem, bet visnotaļ noderīga arī ikvienam šajos laikos dzīvojošajam, lai neieslīgtu intelektuālā un morālā laiskumā, pirms tiec parauts līdzi maldīgi un maldinoši informētu izvēļu straumē.

«Brīvības cena ir modrība,» T. Snaiders citē amerikāņu cilvēktiesību aktīvista Vendela Filipsa teikto pirms pusotra gadsimta. Turklāt tā nav modrība pret kaut kādiem tur sliktajiem «viņiem», bet gan pirmām kārtām pret paša laisko «es». Profesora Snaidera 20. gadsimta vēstures mācību «divdesmit baušļi», kā šos kompaktos, precīzos formulējumus anotācijā dēvē Valters Nollendorfs, vismaz manā lasījumā centrējas ap vadmotīvu, ko vienā vārdā var saukt par uzņēmīgumu jeb par aktīvu dzīves pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piramīdas plāno graut ar jauna likuma palīdzību

Rudīte Spakovska, [email protected], 7084420 Elīna Circene, [email protected], 7084407, 02.02.2007

Ēriks Stendzenieks, reklāmas kompānijas SIA Zoom! valdes loceklis: «Jāpiekrīt, ka atklāta šantāža un patērētāju mānīšana nav pieļaujama, taču jautājums ir, kā to definē.»

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielā steigā un neprecīzi formulēts, beidzot tapis likumprojekts, kas palīdzētu cīnīties ar piramīdām un cita veida negodīgu komerciālo darbību.

"Ideja ir ļoti laba, bet Komerciālās prakses likuma projekts ir tapis lielā steigā, jācer, ka paspēsim to uzlabot," atzīst Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore.

Ar topošo likumprojektu Latvijā tiek iedzīvināta ES direktīva par netaisnīgu komercpraksi - normatīvais akts ir jāpieņem līdz šā gada jūlijam, bet normām jāstājas spēkā decembrī. Komerciālās prakses likums pārņems daļu Reklāmas likuma funkciju - pēdējais vairs nevērtēs reklāmu attiecībā pret patērētāju, ko uzņemsies topošais likums.

Topošā likuma ievērošanu, kurš paredz, ka sodāma un aizliegta ir gan maldinoša, gan agresīva komerciālā prakse, uzraudzīs PTAC un Valsts farmācijas inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Audzēkņi uz skolu dodas ar savu auto

Dienas Bizness, 10.04.2015

Pie Vaiņodes vidusskolas audzēkņu automašīnu dažkārt esot vairāk nekā skolotājiem piederošo.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz skolu ar savu auto, motorolleru vai velosipēdu – Vaiņodes vidusskolā tas nav nekas neparasts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Sagatavoties vadītāja apliecības iegūšanai ar pašvaldības atbalstu var uz vietas skolā.

«Katru gadu vidusskolas klasēs tiek komplektēta autoapmācības grupa,» stāsta Vaiņodes vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Gunta Minka. Parasti piesakoties 15–16 skolēni, kas esot optimāls skaits.

Apmācības nodrošina SIA Ezermalas autoskola, ar kuru izveidojusies laba sadarbība. Satiksmes noteikumu apguvei kultūras namā iekārtota īpaša telpa, kas sertificēta atbilstoši standartiem. Aptuveni 60% par teorijas un pirmās palīdzības apguvi apmaksā Vaiņodes novada dome, par praktisko braukšanu audzēkņiem jāmaksā pašiem.

«Tas varbūt ir viens no punktiem, kas pārdomās liek izšķirties par palikšanu šajā vidusskolā,» spriež skolas direktors Zigmunds Mickus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bez maksas pārbaudīs auto lukturus, drošības un elektroapgādes sistēmas

Dienas Bizness, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 29.septembra līdz 9.oktobrim astoņās Latvijas pilsētās varēs bez maksas pārbaudīt automašīnu drošības un elektroapgādes sistēmas. Pērn līdzīgā akcijā tika pārbaudīti gandrīz 600 automobiļi, vairāk nekā pusei atklājot dažāda līmeņa nepilnības, par ko daudzi vadītāji pat nenojauta, informē Drošas braukšanas skolas pārstāve Juta Krīgere.

Akcijas laikā ar Bosch Car Service diagnostikas iekārtām tiks pārbaudītas auto elektroapgādes un drošības sistēmas, ko ikgadējās tehniskās apskates laikā parasti nav iespējams kontrolēt, taču to nevainojama darbība ir svarīga drošībai, īpaši palielinoties diennakts tumšo stundu skaitam rudenī un ziemā.

Pēc īpašnieka izvēles automobilim varēs pārbaudīt drošības sistēmas (bremžu pretbloķēšanas sistēmu ABS, stabilitātes kontroles sistēmu ESP, gaisa drošības spilvenus u.c.), vai būtiskākos elektroapgādes mezglus (akumulators, starteris, ģenerators). Visām automašīnām tiks veikta lukturu pārbaude. Pēc pārbaudes autovadītāji saņems speciālistu slēdzienu, kas palīdzēs atbilstoši sagatavoties ziemas braukšanas sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru