PUBLICITĀTES FOTO

Sarkanās līnijas - arī finansēs 

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 2019. gada 23. maijs plkst. 11:28

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Ja klients kavējis maksājumus vai nav pildījis saistības, mēs nevarēsim uzsākt sadarbību.

ALTUM darbības mērķis ir nemainīgs kopš dibināšanas. Proti – finansēt attīstībā esošus (un ar šādu potenciālu apveltītus) biznesa projektus, kurus bankas kādu iemeslu dēļ nefinansē. Taču no tā vien, ka ALTUM ir valstij piederošs uzņēmums un valsts ir deklarējusi, ka vēlas veicināt biznesu, neizriet, ka mēs kreditēsim visus.

Ņemot vērā mūsu misiju un pieejamo finansējumu, varam atļauties un arī esam elastīgāki, tomēr tas nenozīmē, ka šai elastībai nav robežu. Turklāt daži no kritērijiem, ko vērtē ALTUM, ir negrozāmas, neatceļamas sarkanās līnijas, kā to dēvē politikā. Trīs negrozāmie pamatlikumi ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības, nodokļu parādi un finanšu disciplīnas neievērošana. Ja ir darīšana ar šo, sadarbība arī ar ALTUM nesanāks.

Arī mēs, tāpat kā bankas, esam strikti attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību ievērošanu un izvērtējam katru potenciālo klientu. Arī gadījumā, ja šo prasību pārkāpumi ir bijuši par pamatu atteikumam no bankas, ALTUM kritēriji būs tikpat stingri, un tas arī mums ir neapstrīdams sarkanais signāls. Šeit nevar būt nekādu atkāpju un kompromisu. Esam valstij piederošs uzņēmums, šajā jautājumā būsim drīzāk piemērs citiem, nevis izņēmumu un atkāpju praktizētājs.

Tāpat ir ar nodokļu parādiem un klienta saimnieciskās darbības ienākumu caurskatāmību (vai tās neesamību). Šajā ziņā ALTUM pat ir stingrākas prasības. Mūsu akcionāri ir noteikuši minimāli pieļaujamo parādu slieksni 150 eiro vai vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu nomaksas grafiku, lai ALTUM vispār varētu sadarboties ar uzņēmumu. Bankas, citi finansētāji šajā kritērijā var pieļaut lielāku elastību (princips gan ir tāds pats). Daļa no finansējuma, kuru piešķiram komersantiem, ir no valsts un ES fondu budžeta, tāpēc nepieļaujam situāciju, kad nodokļu nemaksātāji saņem finanšu pakalpojumus, kuriem riska segums ir no nodokļu maksājumiem. Pret nodokļu nemaksātājiem un ēnu ekonomikas pārstāvjiem pie mums nav izņēmumu.

Trešā sarkanā līnija skar finanšu disciplīnu. Ja publiskos reģistros redzams, ka klients ir regulāri kavējis maksājumus vai nav pildījis kādu no saistībām, arī mēs nevarēsim uzsākt sadarbību. Šeit būtu vietā atgādināt ābeces patiesību – līdzīgi kā citi finansētāji, arī ALTUM finansējumu aizdod, nevis atdod vai uzdāvina, un mūsu mērķis ir ieguldīto vai aizdoto saņemt atpakaļ. Jā, ALTUM strādā ar riskantākiem un mazāk pieredzējušiem klientiem, tādēļ mums īpaši jāpievērš uzmanība maksāšanas disciplīnai, un finanšu nozarē to raksturo saistību pildīšana. Starp citu, Latvijā joprojām aktuāls ir nelāgais ieradums kavēt rēķinos norādītos termiņus. Nevis tāpēc, ka nav naudas, bet tāpat vien, ar domu, – nekas taču nenotiks, ja samaksāšu dažas dienas vēlāk, lai piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs pagaida, vai nemaksāšu, kamēr izpildītājs neatgādinās, nelūgsies. Regulāri maksājumu kavējumi un saistību nepildīšana no mūsu puses tiks novērtēti kā finanšu disciplīnas pārkāpumi, kas liedz uzsākt potenciālā klienta finansēšanu.

Bez trīs minētajiem pamatlikumiem jeb sarkanajām līnijām ir vēl vesela virkne citu būtisku kritēriju, kuri tiek vērtēti un piemēroti arī bankās, taču pie mums, izvērtējot katru klientu un biznesa projektu individuāli, tie var būt elastīgāki. Tas attiecas uz nodrošinājuma apjomu, uz klienta paša ieguldījumu, uz galvojumu, vispārējo klienta finanšu veselību. Nedaudz atšķirīgi vērtējam arī biznesa pamatotību un potenciālu. Šie finansēšanas gravitācijas likumi nav atcelti, tomēr tie ir elastīgāki un to piemērošana iemieso ALTUM jeb attīstības banku specifisko lomu finanšu tirgū. Šo kritēriju skaidrošana noteikti ir atsevišķa stāsta vērta, un par tiem jau drīzumā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 02. maijs plkst. 9:15

AS Attīstības finanšu institūcija Altum patlaban izvērtē jaunas obligāciju emisijas iespējas,...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 10:00

No 20. līdz 24.maijam otro reizi Latvijā notiks Uzņēmēju pieredzes dienas. To mērķis...

2019. gada 01. aprīlis plkst. 12:40

Rietumu Banka parakstījusi sadarbības līgumu ar Attīstības finanšu institūciju Altum, informē...

2019. gada 28. marts plkst. 13:59

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Ošenieku grauds Saldus novadā plāno...

2019. gada 28. marts plkst. 10:10

Biedrība Latvijas Samariešu apvienība sadarbībā ar Lielvārdes uzņēmumu Race Transport Solutions...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 08. maijs plkst. 15:19

Notikusi apjomīga kriptovalūtas zādzība - hakeri nozaguši bitkoinus 41 miljona ASV dolāru...

2019. gada 29. aprīlis plkst. 9:23

Altero kredītu salīdzināšanas platformas peļņa pērn sasniegusi 542,4 tūkstošus eiro. Peļņas...

2019. gada 12. aprīlis plkst. 6:53

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nākotnē ietekmēs arī finanšu tehnoloģiju...

2019. gada 10. aprīlis plkst. 9:34

Lietuvas Finanšu ministrija plāno veidot likumdošanas grozījumus, kas attieksies uz kompānijām,...

2019. gada 02. aprīlis plkst. 12:23

Lai veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību, Finanšu ministrija izstrādājusi...

2019. gada 27. marts plkst. 17:28

Satversmes tiesas (ST) 2. kolēģija 2019. gada 26. martā ierosinājusi lietu grozījumu...

2019. gada 22. marts plkst. 8:52

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par ārkārtas dividenžu izmaksu 1,5 miljonu...

2019. gada 20. marts plkst. 11:05

Atbildot klientu pieprasījumam un tendencēm alternatīvo finanšu kreditēšanas sektorā, AS «4finance»...

2019. gada 25. februāris plkst. 17:41

SIA «ExpressCredit» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 18,9 miljonus eiro, liecina kompānijas...

2019. gada 25. februāris plkst. 12:14

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas...