Jaunākais izdevums

Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Jūnija sākumā Sarmīte Ēlerte paziņoja, ka aiziet no Dienas. Iemesli, kādēļ viena no Latvijas mediju spēcīgākajām personībām izlēmusi spert šādu soli, šķita visnotaļ miglaini. Pati Sarmīte toreiz teica – es vēlos atvilkt elpu. "Dienas pāreja kompaktajā formātā un Dienas portāla uzsākšana bija divi lielie projekti, kuriem man bija svarīgi būt klāt. Tagad Dienai sākas nākamais enerģiskas un stabilas attīstības posms, un es esmu droša, ka Nellija Ločmele ir īstais vadītājs." Tomēr daudziem palika sajūta, ka kaut kas netiek pateikts līdz galam.

Uz interviju ar Sarmīti gaidu teju mēnesi. Drīz pēc aiziešanas no Dienas viņa devās garākā braucienā, izbaudot Amerikas ziemeļu mežonīgo dabu, un tagad, atgriezusies vienīgi uz Dziesmusvētku laiku, ir gatava savai pirmajai intervijai jau ārpus Dienas.

Sarunas gaitā pieķeru sevi pie domas, ka visus jautājumus uzdodu tagadnes formā, savukārt Sarmīte konsekventi lieto pagātnes formu – mēs bijām, es esmu varējusi. Acīmredzot viņa savu jauno statusu ārpus Dienas jau ir pieņēmusi, savukārt man un, šķiet, lielākajai sabiedrības daļai Sarmītes Ēlertes vārds vēl ilgi būs sinonīms laikrakstam Diena.

Sarmīte izskatās ļoti harmoniska, nosvērta, mierīga un atpūtusies. "Šo gadu laikā man ne reizi nav bijis četru nedēļu ilgs atvaļinājums," viņa saka, atklājot, ka ir ieplānojusi daudz lasīt. "Dienām un nedēļām vēlos lasīt, lasīt, lasīt. Piecelties no rīta, lasīt, atpūsties un atkal... Man jau ir atliktas vairākas grāmatas, piemēram, Svētā Augustīna Atzīšanās, Edvarda Lūkasa grāmata. Man ir arī iesāktas un nepabeigtas grāmatas – Tonijs Džads Pēc kara. Ļoti gribu izlasīt grāmatu par brāļiem Kokariem, Vērdiņa dzejoļus. Es gribu ieiet šajā mierīgajā dzīves ritmā."

Pēc tik daudziem gadiem, kas nostrādāti vienā uzņēmumā, esat izlēmusi darīt kaut ko citu. Publiski paziņotais jūsu aiziešanas iemesls ir vēlme atpūsties. Vai tiešām jūtaties nogurusi?

Jā. Astoņpadsmit gadus es esmu bijusi piederīga laikrakstam, kas auga kopā ar jaunu valsti. Kopā ar valsti šis laikraksts mainījās, pilnveidojās, kopā ar valsti tas gāja cauri visām šoka terapijām. Nenoliedzami, astoņpadsmit gadi šādā vidē – tas ir ļoti daudz, jo mans darba ritms vienmēr bijis nežēlīgs.

Tātad darbs medijos jums ir prasījis milzīgu nervu piepūli un izturību?

Arī tas, protams. Pašos pirmsākumos, kad Diena tikko sāka veidoties, man pat bija tāda kā fiziska smaguma sajūta – iekustināt lielo ratu, panākt, lai ziņu dienests kustētos līdzi notikumiem, lai šis rats iegūtu inerci un darbotos pats no sevis. Patiesībā dinamisms vienmēr bijis mans galvenais jautājums. Tad, kad deviņdesmitajā gadā Diena nosprauda mērķi kļūt par neatkarīgu, rietumu tipa avīzi, pēc būtības mums nācās sākt skriet. Ātrāk par rietumniekiem. Mums bija jāpagūst noskriet gan to, ko rietumnieki jau ir izdzīvojuši, gan jāspēj turēties līdzi jaunākajām tendencēm pasaules mediju tirgū.

Trešā dinamika, ar kuru, domāju, sastopas ikviens Latvijas medijs, ir žurnālistu kvalitāte un tas, ka daudzi, pabeidzot augstskolu, tomēr nav gatavi strādāt šajā profesijā. Un arī šī problēma vienmēr ir prasījusi dinamiskus risinājumus. Jo īpaši asi to izjutām deviņdesmito gadu sākumā, kad žurnālisti, kuri strādāja padomju formāta laikrakstos, vienkārši neprata, nemācēja pielāgoties jaunā laika prasībām ziņu formātā. Ne tik daudz ideoloģiski, cik profesionāli. Protams, pēdējos gados tas ir mainījies: ja deviņdesmitajos gados devām priekšroku studentiem, turklāt labāk, ja ne no žurnālistikas katedrām, tad tagad mēs tomēr sakām – jā, augstākajai profesionālajai izglītībai ir jābūt. Un vēlams arī darba pieredzei.

Jūs Dienas priekšgalā esat jau kopš 1992. gada, kad Augstākā Padome pieņēma lēmumu par laikraksta privatizāciju. Kādas pārdomas, atskatoties uz tā laika notikumiem, rodas tagad? Kas no paveiktajiem darbiem šobrīd šķiet visvērtīgākais? Par ko jums ir īpašs lepnums?Iemesls, kādēļ 1990. gadā šī avīze vispār tika izveidota, bija gaužām prozaisks – veidojās jauna valsts, tapa jauna likumdošana, un bija nepieciešams medijs, kas visus šos jaunos tiesību aktus publicētu. Sava veida Latvijas Vēstnesis. Taču jau toreiz gan mēs, gan arī paši politiķi saprata, ka Latvijai vitāli ir nepieciešams spēcīgs, demokrātisks, neangažēts, rietumu tipa laikraksts. Tieši tādēļ 1992. gadā notika Dienas privatizācija. Un pateicoties neatkarībai, šo gadu laikā Dienai ir izdevies paveikt daudzus svarīgus darbus. Pirmkārt, tā bija lielo, globālo procesu ietekmēšana. Domāju, ka Dienas nostāja lielā mērā veicināja to, ka Latvija iestājās NATO. Tieši Diena laikā, kad valsts budžets jau tā bija nospriegots, tomēr aicināja ievērot NATO prasību par 2% budžetu aizsardzības sfērai. Tāpat Diena sekmēja sabiedrības izpratni par nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā. Liels gandarījums man ir arī par tā dēvēto interneta Marijas stāstu, kad gan vecāki, gan paši bērni pēkšņi saprata, cik nepasargāti pusaudži ir interneta vidē. Arī lietussargu revolūcija, kas, protams, nebija tikai Dienas, bet arī visu to sabiedrībā zināmo cilvēku, kuri aicināja piedalīties piketā, nopelns. Patiesībā tas bija ļoti zīmīgs, ārkārtas gadījums. Tas, ka piketā dodas kādas nelielas sociālās vai interešu grupas biedri – pensionāri vai mediķi – tas normālā, demokrātiskā valstī ir saprotami. Bet tas, ka piketā jādodas tautai: bankas klerkiem, māksliniekiem, pensionāriem, lielas, ietekmīgas avīzes vadībai... tas tiešām bija kaut kas ārkārtējs.

Kopš pašiem pirmsākumiem paralēli esat bijusi gan uzņēmuma īpašniece – akcionāre, valdes locekle, gan izpildvara – avīzes galvenā redaktore. Kā tas ir: vienlaikus būt gan akcionāram, kura galvenā interese tomēr ir peļņa, gan redaktoram, kuram nākas pieņemt svarīgus lēmumus, kas uzņēmumam nav finansiāli izdevīgi? Vai nekad neesat izjutusi iekšējo konfliktu?

Nē, jo es vienmēr pirmkārt biju redaktore un tikai tad – akcionāre. Lielā mērā šāda pozīcija bija iespējama, pateicoties laikraksta īpašniekiem (Zviedrijas mediju koncerns Bonnier – red.), jo Skandināvijai raksturīgā izpratne par demokrātiju un redakcionālo brīvību man ļoti palīdzēja. Varu apgalvot, ka kopš 1992. gada no akcionāru puses ne reizi neizjutu vēlmi iejaukties redakcionālajos jautājumos.

Protams, manas darbības laikā bija gadījumi, kad man kā redaktorei nācās pieņemt lēmumus, kas nonāca pretrunā ar peļņas gūšanas uzstādījumu. Ne reizi vien bija situācijas, kad kāds reklāmdevējs, uzmetis lūpu par to vai citu rakstu vai redakcijas nostāju, paziņoja, ka izņem reklāmu.

Jums kā redaktorei šādas situācijas būtu jāignorē, bet kā akcionārei – iespējams, jācenšas tās novērst.

Redziet, peļņas gūšana ir īstermiņa domāšana, savukārt visi Dienas akcionāri uz šo mediju skatās kā uz ilgtermiņa projektu. Vārda brīvības ierobežošana kādu divu, piecu vai desmit tūkstošu reklāmas ieņēmumu dēļ – tie ir daudz lielāki zaudējumi ilgtermiņā. Medijs nedrīkst sākt laipot.

Starp citu, tieši pateicoties savām Dienas akcijām, esat kļuvusi par miljonāri. Tā liecina Dienas biznesa miljonāru tops. Kā jūtaties jaunajā statusā?

Cik atbildīgi jūs veidojat šos topus?

Domāju, ka ar pilnu atbildību.

Nezinu... Es neesmu izbaudījusi tās priekšrocības, kas būtu jābauda miljonāram. Nezinu, kā tur tas mans miljons ir rēķināts. Droši vien ņemot vērā manas akcijas un to eventuālo vērtību... Domāju, ka esmu 18 gadus ļoti smagi strādājusi un to, kas man pieder, esmu nopelnījusi godīgi. Ar ļoti smagu darbu.

Vai esat darbaholiķe? Vai bijāt no tiem, kas nāk astoņos un iet desmitos?

Ir bijuši dažādi laiki, taču, jā – mans darba laiks nekad nav bijis normēts. Es gan to neuzskatu par darbaholismu: vienkārši darba vienmēr ir bijis tik daudz, cik tā ir bijis. Un mans darba apjoms vienmēr ir bijis lielāks par astoņām darba stundām. Taču es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka visas lietas vislabāk un pareizāk var izdarīt tikai pats. Es mācēju uzticēties saviem kolēģiem un deleģēt darbus citiem. Turklāt es sevi neuzskatu par darbaholiķi arī tādēļ, ka man ārkārtīgi patika sestdienas rīti, kad nebija jāiet uz darbu. Droši vien cilvēks, kurš sirgst ar darbaholismu, sestdienās tomēr jūtas ļoti nelaimīgs.

Dienas laikraksta žurnālisti taču strādā arī svētdienās. Astoņpadsmit gadus jūs esat dzīvojusi ar vienu brīvdienu nedēļā. Vai tagad, pamostoties svētdienas rītā, jums kaut kā nepietrūkst?

Nē, pagaidām nē. Es vēl neesmu pieradusi pie brīvības. Man ir sakrājies ļoti daudz darāmu, pabeidzamu lietu, un vēl nav bijis tāda rīta, kad es nezinātu, ko iesākt, un sāktu analizēt, vai man gadījumā kaut kā netrūkst.

Un kā ar darba ņemšanu uz mājām?

Nē, to gan esmu mēģinājusi nekad nedarīt! Nu, vismaz pēdējos piecus, septiņus gadus... vismaz ne brīvdienās.

Sarunas sākumā jūs atzināt, ka joprojām Dienas darbu izvērtējat ar kritisku aci. Kā jūs komentētu vienu no pēdējā laika skaļākajiem skandāliem – tā dēvēto Mūkusalas Monikas lietu jeb gadījumu, kad Dienas žurnāliste Aleksandra Jolkina pavedināja Latvijas Pirmās partijas politiķi Oskaru Kastēnu un vēlāk to publiski aprakstīja? Spriežot pēc komentāriem interneta vidē, daudzi lasītāji bija vīlušies, jo šis eksperiments viņiem šķita Dienas necienīgs. Daudzi uzskatīja, ka jūsu laikā nekas tāds nevarētu notikt.

Pirmkārt, gribu teikt, ka šis stāsts sākās vēl tad, kad es biju redaktore, taču līdz publicēšanai tas nonāca jau manas prombūtnes laikā. Gribu uzsvērt: šajā lietā ir divas daļas – principiālā un profesionālā. Iespējams, eksperimenta izpildījums un pasniegšanas veids varēja būt cits, taču tas nemaina lietas būtību. Oskars Kastēns pārstāv partiju, kas no visām tribīnēm, kad vajag un kad nevajag, skandina ģimeniskās vērtības. Bet tas savukārt nozīmē – ja politiķis parakstās zem savas partijas vērtībām, vēlētājam ir tiesības būt pārliecinātam, ka viņš arī savu dzīvi veido pēc šiem pašiem principiem. Un šī prasība nevienā mirklī nav pārspīlēta. Tieši pretēji – Latvijas politiķiem pārāk reti tiek prasīts, lai viņi atbild par saviem vārdiem un lozungiem.

Un arī tad, kad šis eksperiments vēl tikko sākās, es teicu – jā, mums tas ir jādara, jo sabiedrībai ir tiesības to zināt.

Es jums pilnībā piekrītu par nepieciešamību atmaskot politiķu dubulto morāli, taču komentāri internetā liecināja, ka sabiedrībai šis eksperiments šķita pārspīlēts.

Es šos komentārus gan neesmu lasījusi, taču arī tā ir dubultā morāle. Sabiedrības liekulība visā savā krāšņumā! Vēlreiz gribu teikt, ka mans viedoklis pilnībā sakrīt ar Dienas pozīciju – bija jāraksta!

Tas, ka pēc Jolkinas skandāla parādījās viedoklis, ka "Ēlertes laikā nekas tāds nebūtu noticis", tomēr liecina, ka Ēlerte un Diena vēl joprojām ir nešķirami jēdzieni. Vai uz Nellijas Ločmeles pleciem šobrīd negulstas dubulta atbildība? Ikvienu viņas pieņemto lēmumu izvērtēs ne vien no pareizi vai nepareizi aspekta, bet tas noteikti tiks salīdzināts arī ar jūsu vadīšanas stilu.

Manuprāt, viņai šobrīd gan ir, gan nav viegli. Nellijai būtiski palīdz tas, ka viņa jau ilgu laiku ir bijusi Dienā, turklāt dažādās pozīcijās. Otra lieta, kas viņai noteikti palīdz, ir stingrā, godīgā pozīcija: sabiedrībai nav jāšaubās par viņas pilsonisko nostāju, jo tā vienmēr ir bijusi ļoti saskanīga ar Dienas principiem. Taču atsevišķos jautājumos viņai, protams, būs grūti. Kaut vai tādēļ, ka viens vadītājs, tik ilgus gadus atrodoties savā postenī, gribot negribot tomēr rada savu kultūru – gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Viņš izveido savu komandu, savus cilvēkus, un saprotams, ka, šajā vidē ienākot jaunam vadītājam, kaut kas mainīsies. Tam tā ir jābūt.

Pārmaiņas – tas ir vārds, kas kopumā raksturo šī brīža situāciju mediju tirgū. Kā jūs – cilvēks, kurš šajā jomā ir nostrādājis teju divus gadu desmitus, vērtējat drukātās preses perspektīvas? Vai, pārfrāzējot slaveno teicienu, ka video nogalinās radiozvaigzni, ir pienācis laiks teikt, ka internets nogalinās drukātos medijus, jo īpaši avīzes?

Domāju, ka drukāto mediju nākotne ir pozicionēšanās – drukātie mediji arvien vairāk orientējas uz konkrētām nišām. Un nišas jautājums šobrīd ir pats aktuālākais. Jo niša nav tikai dabas draugi vai medicīna. Niša jeb auditorija var būt arī, piemēram, visi lēmumu pieņēmēji. Un tas ir objektīvi, jo cilvēku dzīvesstāsti, dzīvesstili kļūst arvien individuālāki.

Bet tā ir viena no mūsdienu cilvēka lielākajām problēmām: arvien lielāka norobežošanās, vientulība, nespēja piederēt kādai konkrētai grupai.

Jā, taču tā tas ir. Un šī norobežošanās paģēr vēl vienu lielu problēmu – kas notiek tad, kad sabiedrībai ir jādiskutē par lielajiem, globālajiem jautājumiem, kas attiecas uz visiem. Kas ir tas forums, kas vieno visu sabiedrību? Taču kopumā man gribas cerēt, ka arī drukātajiem medijiem nākotnē nav sliktas perspektīvas. Iespējams, tās būs bezmaksas avīzes, iespējams, drukātā prese kļūs tik dārga, ka to varēs atļauties tikai pārtikuši cilvēki, iespējams – sabiedrību no drukātajiem medijiem interesēs tikai izklaides sadaļa. Attīstības variantu ir daudz, bet galvenais jau nemainās – žurnālistika būs nepieciešama vienmēr.

Un kāda varētu izskatīties jūsu privātā nākotne? Ar medijiem vai bez tiem?

Līdz rudenim vēl nedomāju neko.

Savulaik esat ieguvusi augstāko izglītību ne vien žurnālistikā, bet arī kino kritikā. Vai, iespējams, pievērsīsieties kino?

Nenoliedzami, kino vienmēr ir bijusi mana sirdslieta. Tāpat kā māksla kopumā. Šo gadu laikā man ir bijusi iespēja redzēt daudzas labas filmas – tostarp strādājot Nacionālā kino centra spēlfilmu ekspertu komisijā un Valsts Kultūrkapitāla fonda padomē. Taču savu tālāko darbību es ar kino noteikti nesaistu – esmu aizgājusi pārāk tālu no šīs nozares. Domāju, ka Latvijā ir pietiekami daudz profesionālu cilvēku, kuri visus šos gadus ir sekojuši līdzi industrijas attīstībai un izaugsmei. Es, protams, neesmu tik zinoša.

Kā jūs komentētu baumas, ka Sarmīte Ēlerte ar laiku varētu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Vai tad šis krēsls nav aizņemts? (Smejas). Nē... Nezinu. Ko vispār nozīmē kandidēt? Mēs nedzīvojam Amerikas Savienotajās Valstīs, un es neesmu Ābrahams Linkolns, kurš pats iet un piesakās. Latvijā cilvēks šim amatam tiek izvirzīts no partiju vidus.

Tādā gadījumā – vai domājat iesaistīties aktīvajā politiskā?

Politiku var ietekmēt divējādi: esot iekšā, pievienojoties kādai partijai, sēžot Saeimā, vai arī esot ārpusē – caur, piemēram, nevalstiskajām organizācijām...

Tā nav izvairīšanās no atbildes. Vienkārši es šobrīd vēl nedomāju par lēmumiem, neuzklausu piedāvājumus...

Droši vien jums šādu piedāvājumu ir daudz.

Jā un nē. Es esmu ļāvusi sev to privilēģiju līdz rudenim nedomāt par lēmumiem.

Un par ko jūs šobrīd domājat?

Es gribu mācīties, un šī vēlme, visticamāk, materializēsies neformālā nozīmē. Diez vai es stāšos kādā augstskolā. Taču noteikti gribu izstrādāt individuālu studiju plānu, un kas cits gan tas varētu būt, ja ne 20. gadsimta pēckara perioda vēsture. Tas ir laiks, kuru es ļoti labi pārzinu, esmu to iepazinusi tuvplānā, daļēji pat veidojusi, un tagad man ir interesanti paskatīties uz to no augšas, ieraudzīt kopainu.

Varbūt šajos gados gūto pieredzi un atziņas ir vērts apkopot memuāros?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan a/s Diena pagājušo gadu beidza ar 1.78 miljonu latu zaudējumiem, tās valdes locekle Sarmīte Ēlerte, aizejot no uzņēmuma, spējusi savas akcijas pārdot par 650 tūkstošiem latu, liecina S. Ēlertes amatpersonas deklarācija.

Interesanti, ka, neraugoties uz šo darījumu, jau pēc atvadīšanās no Dienas S. Ēlerte par savu miljonāres statusu izteicās ļoti kaunīgi un negribīgi, raksta apollo.lv. Kad Db pagājušā gada vasarā publicētā intervijā pieminēja šo aprēķinu, S. Ēlerte esot apjautājusies, cik atbildīgi tiekot veidoti šie topi, un tad atbildēja: «Nezinu... Es neesmu izbaudījusi tās priekšrocības, kas būtu jābauda miljonāram. Nezinu, kā tur tas mans miljons ir rēķināts.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja partiju konsolidācijas pamatā būs godīga politika, tajā būtu gatava iesaistīties arī Dienas bijusī galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti, kas vairākas labējās partijas tuvina izdzīvošanas neizdzīvošanas robežai, jau kuro reizi aktualizējuši diskusiju par latvisko politisko spēku konsolidāciju, lai tās nezaudētu savas pozīcijas 2010.gada rudenī paredzētajās 10.Saeimas vēlēšanās kreiso politiķu vienotības un pārspēka priekšā, vēsta laikraksts Dienas.

Pēc vēlēšanām, kurās Tautas partija (TP) neiekļuva Rīgas domē un Eiropas Parlamentā, arī TP deputāts Jānis Lagzdiņš paziņoja, ka ar šo nosaukumu TP vairs nespēs atgūt uzticību un uz TP bāzes ir jāveic konsolidācija un jāveido jauna partija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte: Rīgas identitāte nav skaidra

Dienas Bizness, 27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas identitāte nav skaidra, patlaban galvaspilsēta tiek pretstatīta pārējai Latvijai, kas kavē tās attīstību, uzskata Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

Sarunā ar Latvijas Radio S. Ēlerte norādīja, ka vispirms ir svarīgi paskatīties uz karti un apskatīties kur mēs esam, kā arī atcerēties to, cik nozīmīga loma bijusi Rīgai Ziemeļeiropas reģionā. «Piederība Ziemeļeiropai nozīmē attīstītu ražošanu, inovācijas, radošumu un jaunradi, caurspīdīgu un caurskatāmu pilsētas pārvaldi,» sacīja S. Ēlerte.

Viņa uzsvēra, ka Rīgas identitāte šobrīd nav skaidra, bet sadarbība ar Ziemeļeiropu – ar Stokholmu, ar Kopenhāgenu, ar Helsinkiem – netiek attīstīta pietiekamā līmenī.

S. Ēlerte norādīja, ka šobrīd Rīga tiek pilnīgi nevajadzīgi pretnostatīta pārējai Latvijai, kas kavē gan galvaspilsētas, gan valsts attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte uzticējusi gandrīz visu naudu Parex bankai

Ieva Mārtiņa, 29.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī a/s Diena galvenā redaktore un līdzīpašniece Sarmīte Ēlerte, kura startēs desmitajās Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta lielāko daļu savas naudas uzticējusi Parex bankai un tās meitas uzņēmumam Parex Asset Management.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laikraksta Diena galvenā redaktore būs Anita Brauna

, 31.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena galvenā redaktore no septembra būs bijusī Latvijas televīzijas žurnāliste Anita Brauna, kura iepriekš jau dažādos amatos strādājusi laikrakstā Diena, informē diena.lv.

"Uzskatu, ka Anita ir vispiemērotākais cilvēks laikraksta Diena redakcijas vadīšanai, jo viņai ir gan pieredze, kas to ļauj profesionāli darīt, gan arī gadu laikā pierādījies, ka Dienas vērtības ir viņas vērtības," laikraksta pašreizējā galvenā redaktore Nellija Ločmele sacījusi portālam diena.lv.

Savukārt N.Ločmele pildīs jaunveidojamās izdevniecības SIA Dienas Mediji galvenās redaktores pienākumus. "Anita Brauna vadīs laikraksta ikdienas darbu, bet manā atbildībā būs mediju stratēģijas satura attīstība," informēja N.Ločmele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena viena no dibinātājām un ilggadējā galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte nolēmusi atstāt amatu, ziņo diena.lv.

Par visu izdevniecības mediju satura attīstību atbildēs izdevniecības galvenā redaktore Nellija Ločmele, šobrīd SIA Reģionālā prese Diena direktore – galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte jaunu partiju neveido

, 13.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarmīte Ēlerte nenodarbojoties ar jaunas partijas dibināšanu, bet joprojām atbalsta triju labējo partiju apvienību Vienotība, ziņo Diena.lv.

Vaicāta, vai viņa nākamgad no politikas atbalstītājas uz Saeimas vēlēšanām tomēr varētu kandidēt Vienotības sarakstā, viņa atbildēja: «Visi risinājumi ir iespējami – tie ir taktikas jautājumi. Taču svarīgākais jautājums ir, vai pēc nākamajām vēlēšanām par valsti turpinās lemt vecās sistēmas arhitekti – Šķēle, Šlesers un Lembergs.»

Db.lv jau rakstīja, ka bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte paralēli triju labējo partiju apvienībai apsver jaunas partijas veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ēlerte un Dālderis dos padomus Dombrovskim

Madara Fridrihsone, 21.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniekiem nule kā kļuvuši divi bijušie kultūras ministri – Sarmīte Ēlerte, kura ministra amatu ieņēma iepriekšējā V. Dombrovska valdībā un viņas priekštecis kultūras ministra amatā Ints Dālderis.

Gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis 11. Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, bet, neraugoties uz augstām vietām kandidātu sarakstos, neguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu deputāta mandātus.

I. Dālderis no 14. novembra uzsācis pildīt Ministru prezidenta padomnieka kultūras un politikas plānošanas jautājumos pienākumus, bet S. Ēlerte no 16. novembra kļuvusi par premjera ārštata padomnieci nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Saskaņā ar runasvīra Mārtiņa Pankes sniegto informāciju, V. Dombrovska padomnieku korpusam pievienojies arī Pēteris Viņķelis, kurš valdības vadītāju konsultēs ES jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju izbāzeņiem makšķernieki Latvijā interesējas arvien biežāk, taču tik populāra kā ārzemēs, taksidermija pie mums vēl nav.

Sarmīte Inberga-Petrovska, IK Sarmītes studija īpašniece, ir viena no retajām, kas Latvijā nodarbojas ar taksidermiju, turklāt viņa izbāž nevis dzīvniekus, bet gan zivis. Zivju taksidermija ir ļoti specifiska un atšķiras no «parastās» – dzīvnieku – taksidermijas. Līdz ar zvēra izbāzeņa izveidi darbs beidzas, bet zivju taksidermijā visinteresantākais tad tikai sākas, jo zivs žūstot kļūst pelēka un ir jākrāso. «Lai varētu nokrāsot, vajag mākslinieciskās dotības. Tas arī ir ļoti laikietilpīgi, piemēram, lasim zvīņas zīmēju vairāk nekā divpadsmit stundas. Zivju taksidermija prasa dažādas iemaņas,» teic Sarmīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte nodibina Zigfrīda Annas Meierovica vārdā nosauktu biedrību

Lelde Petrāne, 21.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dombrovska domubiedri šodien nodibinājuši biedrību, kas aicinās katru valsts iedzīvotāju vairāk domāt par politiku, piedāvāt savas idejas un pašiem kļūt par politikas veidotājiem, iesaistoties kādā no biedrības atbalsta punktiem, ko iecerēts dibināt katrā Latvijas novadā. Pirmskara Latvijas neatkarības laika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vārds biedrībai dots gan godinot viņa ideālus, gan tāpēc, ka biedrības tapšana noritējusi Meierovica radinieku dzīvoklī,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Biedrības iniciatore, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte neslēpj, ka kāda daļa no aktīvākajiem biedrības dalībniekiem, kuri par to izlems, varētu rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās premjera Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība sarakstā. Taču tie nebūšot tikai kā vārti vieglākai iekļūšanai Saeimā.

S. Ēlerte stāstījusi: «Nē, nu biedrība ir biedrība.. Biedrība ir politiska, jo nodarbosies ar politikas ietekmēšanu. Bet biedrība nav partija un biedrība nav partejiska. Kā šīs biedrības uzdevumu es redzu vākt kopā ekspertīzi, izstrādāt priekšlikumus. Šī biedrība nav radīta, lai pastāvētu līdz vēlēšanām un tad izgaistu, kā tas ir noticis ar dažu labu biedrību. Nekā tamlīdzīga! Šai biedrībai ir ilglaicīgi plāni politikas ietekmēšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas notiek tad, kad no darba tiek atlaista redaktore, kura strādājusi vienā no pasaulē prestižākajiem modes žurnāliem? Viņa par to sāk rakstīt un atklāj nepatīkamu informāciju, tai skaitā to, ka modeles ēd kabatlakatiņus, lai izvairītos no izsalkuma lēkmēm.

Ilggadējā Austrālijas Vogue redaktore Kirstija Klementa (Kirstie Clements) tika atbrīvota no darba pēc tam, kad žurnālā bija nostrādājusi 25 gadus. Tagad viņa nākusi klajā ar grāmatu Vogue faktors (The Vogue Factor). Tas ir «insaidera» stāsts par to, ko patiesībā slēpj šī žurnāla spīdīgie vāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cērtu vecās avenes. Vēl... vēl malka jāsaskalda, jābauda skaistā diena,» laikrakstam Diena atbildējis bijušais tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (Vienotība), trešdien jautāts, ko dara pēc ministra amata pienākumu pildīšanas beigām.

Viņš atzinis, ka nekādu turpmāku plānu viņam pagaidām nav.

Par to, ko darīs turpmāk, pārliecināta nav arī bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). «Pirms iepriekšējām vēlēšanām apņēmos nākamos četrus gadus veltīt politikai un to arī domāju turpināt, bet veidi, kā to darīt, ir ļoti dažādi, un vēl konkrēti atbildēt nevarēšu - neesmu pieņēmusi lēmumu,» skaidrojusi S. Ēlerte.

Politikā palikt domājot arī A. Kampars, kurš vēloties strādāt partijā, un esot jau izskanējis, ka viņš būs Vienotības ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Neatkarīgas valsts atjaunošana 1990. gada 4. maijā/1991. gada 21. augustā

Lielākā daļa aptaujāto ekspertu šo atzīst par pēdējo divdesmit gadu svarīgāko notikumu. Taču viedokļi dalās par to, kurš no abiem datumiem ar šo notikumu saistāms vairāk – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena vai diena, kad Augstākā padome lēma par Latvijas Republikas valstisko statusu.

«Tā ir milzīga un nepārvērtējama vērtība, ka mums ir pašiem sava valsts. Ka valsti, par kuru mūsu senči ir lējuši tik ļoti daudz asiņu un asaru, mums izdevās atjaunot salīdzinoši mierīgā ceļā,» žurnāla Santa galvenā redaktore Santa Dansberga–Anča.

«Šai dienai (1991. gada 21. augustam) ir ļoti liela nozīme, jo sākās mūsu valsts atzīšana starptautiskā mērogā. Tai vajadzētu būt vismaz karogotai, bet vislabāk – arī brīvdienai, tāpat kā Igaunijā,» rakstniece, LR pirmā vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta (12.35) - Liepnieku un Ēķi atzīst par vainīgiem digitālās televīzijas lietā

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laikrakstu Diena vadīs Dace Andersone

, 02.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena galvenās redaktores amatu no šodienas ieņems Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009. gada 9. oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja.

Tuvākajā laikā tiks paziņots laikraksta Dienas bizness jaunā galvenā redaktora vārds, un līdz tam galvenā redaktora pienākumu izpildītāja būs Indra Lazdiņa, Dienas biznesa attīstības projektu redaktore, ilggadēja ziņu redaktore.

Dace Andersone žurnālistikā darbojas jau 19 gadu, darba gaitas sākusi privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas.

Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University Zviedrijā.

Dace Andersone: «Ir pagājuši teju divi mēneši, kopš diezgan trauksmainā laikā, esot laikraksta Dienas bizness galvenajai redaktorei, apņēmos palīdzēt mūsu vecākajai māsai Dienai ar vienu vienīgu pamatojumu: neatkarīgi no pārmaiņām, lasītājs vēlas saņemt un lasīt savu Dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbu zaudējušie ministri tiks pie dāsnām kompensācijām

Madara Fridrihsone, LETA, 01.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Izmisums. Soross sūta savus aģentus uz Saeimu

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Rīgas namu pārvaldnieka finansiālajā darbībā pārkāpumus neatrod

LETA, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finansiāli saimniecisko darbību 2014.gadā un pārvaldes ziņojumā par veikto revīziju nav konstatēti pārkāpumi, kas liktu lemt par valdes locekļu atsaukšanu, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) preses sekretāre Laila Ivāna.

Viņa norādīja, ka atbilstoši likumam valdes locekļus var atsaukt par rupju pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu, kaitējuma nodarīšanu vai nespēju vadīt uzņēmumu.

Jau ziņots, ka šo pārbaudi RNP Ušakovs Audita pārvaldei uzdeva veikt pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas RNP, kad uzņēmuma darbībā atklājās vairākas, iespējams, pretlikumīgas darbības, norādot, ka pēc šīs pārbaudes viņš lems par tālāko rīcību RNP sakarā.

RNP pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA pastāstīja, ka RNP jau ir ieviesis deviņus VK ieteikumus no 23, papildus astoņu ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt četru mēnešu periodā, savukārt sešiem ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ēlerte: nodokļu atlaides ziedotājiem jāsaglabā

Lelde Petrāne, 14.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsaglabā valsts atbalsts ziedotājiem uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides veidā, bet vienlaicīgi jābūt noteiktiem skaidriem principiem, kādiem mērķiem un pēc kādiem kritērijiem daļu peļņas ziedo valsts uzņēmumi, uzskata Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Otrdien valdības sēdē, kad valdība skatīja informatīvo ziņojumu Par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa, kultūras ministre vērsusi uzmanību uz nepieciešamību veicināt mecenātisma tradīciju.

Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem pērn Latvijas kultūrai privātpersonas un uzņēmumi ziedojuši vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

«Gan valsts, gan nevalstisko kultūras iestāžu darbība šobrīd nav iedomājama bez sadarbības ar kultūras labdariem. Valsts pienākums ir veicināt uzņēmēju labo gribu un pilsonisko atbildību Latvijā, veidojot pievilcīgu kutūrtelpu,» norāda S. Ēlerte. Pateicoties mecenātu atbalstam, Latvijā iestudētas teātra izrādes, izdoti mākslas albumi, notikuši koncerti un operas iestudējumi, restaurēti kultūras pieminekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievu valodas referendumam nauda nākusi arī no Krievijas

Dienas Bizness, 14.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās nestabilitātes radīšanai Latvijā ieplūst nezināmas izcelsmes nauda. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pirmo reizi atklāti atzinis - krievu valodas referenduma rīkotāji saņēmuši naudu arī no Krievijas.

Bažas par Latvijā pieaugošo Krievijas ietekmi atklāja Drošības policija savā gada pārskatā, tomēr iestāde gan atteikusies to publiski komentēt, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Kozlovskis norāda, ka daudz lielāka uzmanība gan būtu jāpievērš draudiem, uz kuriem norāda Drošības policija - Krievija cenšas savā virzienā pagriezt krievvalodīgos jauniešus. Bet kā to novērst – pagaidām plāns tikai top.

Tikmēr cilvēktiesību eksperte Sigita Zankovska Odiņa norāda, ka krievvalodīgo jautājumā Latvija ir daudz nokavējusi. Pirms gada, gatavojot integrācijas pamatnostādnes, tobrīd Sarmītes Ēlertes vadītā Kultūras ministrija dokumentā neiekļāva gandrīz nevienu mazākumtautību pārstāvju ieteikumu. Tāpēc šobrīd sarunāties par jauno plānu kā kopīgi problēmu risināt ir vēl grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru apstiprina Māri Bērziņu

Līva Melbārzde, 11.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte par ministrijas parlamentāro sekretāru apstiprinājusi rakstnieku Māri Bērziņu. Tāpat ministres padomnieks kultūrizglītības jautājumos būs Egīls Šēfers, kurš jau iepriekš veica šos pienākumus.

Par to liecina Kultūras ministrijā (KM) izplatītais paziņojums. Līdz ar to šobrīd Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes birojā strādā četri cilvēki - vēl arī biroja vadītāja Vita Cīrule, kā arī preses sekretārs Andris Saulītis.

«Šis biroja sastāvs vairs netiks papildināts,» norāda S. Ēlerte. M. Bērziņš 1990. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Kopš 1988. gada strādājis dažādās privātstruktūrās un valsts iestādēs, 1998. gadā viņš kļuva par jaundibinātā Valsts Kultūrkapitāla fonda direktoru. 2001. gadā M. Bērziņu apstiprināja par Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētāju. Kopš iestādes reorganizācijas 2008. gadā M. Bērziņš pievērsies rakstniecībai un šobrīd izdotas četras viņa grāmatas - īsprozas krājums Gūtenmorgens, bērnu grāmata Resnais svešinieks, romāns Ērika Trauma sapnis un lugu krājums Iztēlojies, par ko M. Bērziņš pērn ieguva Literatūras gada balvu dramaturģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības

900 sekundes

Komentāri

Pievienot komentāru