Tirdzniecība un pakalpojumi

Sarūk eksports uz Krieviju

Žanete Hāka, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Janvārī salīdzinājumā ar pērno decembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,3% un importa – par 6,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Eksporta īpatsvars uz Krieviju samazinājies.

Janvārī Latvija eksportējusi preces 738,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 917,5 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,6% (2013.gada decembrī - 45%).

Eksporta īpatsvars uz Krieviju janvārī samazinājās līdz 8,8% (decembrī 14,3% un pagājušajā gadā vidēji tas bija 11,5%). Vislielākais samazinājums eksportā uz Krieviju bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 28,5 miljoniem eiro jeb 57%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 7,2 miljoniem eiro jeb 46% un mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, elektroiekārtām – par 6,5 miljoniem eiro jeb 38,2%.

Eksporta apjoms uz Ukrainu janvārī samazinājās līdz 5 miljoniem eiro jeb 0,7% no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Salīdzinoši decembrī Latvijas eksports uz Ukrainu veidoja 9,1 miljonu eiro jeb 1,1% no kopējā Latvijas eksporta apjoma.

Koka un koka izstrādājumu eksports pieauga par 19,1 miljonu eiro jeb 15,3%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports saruka par 35,8 miljoniem eiro jeb 37,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 21,3 miljoniem eiro jeb 30,2%, bet mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās par 19,8 miljoniem eiro jeb 15,6%.

Janvārī, salīdzinot ar decembri parasto metālu un to izstrādājumu imports palielinājās par 8,8 miljoniem eiro jeb 12%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports samazinājās par 37,3 miljoniem eiro jeb 46,9%, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu imports saruka par 22,2 miljoniem eiro jeb 11,5%, bet ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports samazinājās par 19,9 miljoniem eiro jeb 19,2%.

Koka un koka izstrādājumu, kokogļu eksporta palielināšanos janvārī salīdzinājumā ar decembri visvairāk ietekmēja saplākšņa, finierētu plātņu un laminētu koksnes materiālu eksporta pieaugums par 2,6 miljoniem eiro jeb par 27,1%.

Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports strauji samazinājās, sarūkot stipro alkoholisko dzērienu eksportam par 26,1 miljonu eiro jeb par 58,5%.

Dzelzs un tērauda importa palielināšanos janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs vai neleģēta tērauda velvējumu importa pieaugums par 8,3 miljoniem eiro jeb 73,9%.

Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 14,3 miljoniem eiro jeb par 55%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FM: Latvijas ražotāji pierāda - panākumi eksportā iespējami arī nelabvēlīgas ārējās vides apstākļos

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FM: Maijā mazinās eksporta kritums uz Krieviju

Dienas Bizness, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība sarukusi par 13%

Žanete Hāka, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvijai vēl stāvs kalns kāpjams

Žanete Hāka, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksports uz Krieviju sarucis par 16,5%

Žanete Hāka, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,6% un importa – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportējusi preces 809,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 988,4 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45% (aprīlī tas bija 44,7%).

Maijā salīdzinājumā ar aprīli eksports uz Krieviju samazinājās par 14 miljoniem eiro jeb 16,5%. Vislielākais kritums bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 3,3 miljoniem eiro jeb 13,1%, augu valsts produktiem – par 2,7 miljoniem eiro jeb 61,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 2,4 miljoniem eiro jeb 26,6%. Savukārt imports samazinājās par 20,5 miljoniem eiro jeb 23,7%, tai skaitā satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – par 9,2 miljoniem eiro jeb 93% un minerālproduktiem – par 5,2 miljoniem eiro jeb 14,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pieļaujot X stundas iestāšanos, izstrādā plānu B

Sandra Dieziņa, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksporta vērtība samazinājusies

Žanete Hāka, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,0%, savukārt importa vērtība palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 770,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 925,6 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2015. gada janvārī 46,2%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, bija vērojamas izmaiņas tirdzniecībā ar parastajiem metāliem un to izstrādājumiem. Šo preču eksports samazinājās par 25,2 miljoniem eiro jeb 29,5%, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 6,6 miljoniem eiro jeb 80,6%. Tajā pašā laikā parasto metālu un to izstrādājumu imports palielinājās par 18,7 miljoniem eiro jeb 25,8%, pieaugot dzelzs un neleģētā tērauda pusfabrikātu importam no 198 tūkstošiem eiro līdz 12,5 miljoniem eiro jeb 63 reizes (visvairāk importēts no Baltkrievijas un Krievijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paraugoties uz tiem statistikas datiem, kas raksturo eksportu, situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā var nešķist sevišķi spoža. Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomika turpina uzrādīt atveseļošanās pazīmes, šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi Latvijas preču kopējais eksporta apjoms sarucis par 3,7% līdz nepilniem 784,9 miljoniem eiro, otrdien raksta laikraksts Diena.

Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs zina teikt, ka kopējā eksporta kritumu galvenokārt noteica sarukums metāla izstrādājumu (par 19% gada laikā), transportlīdzekļu (36%), kā arī pārtikas produktu (galvenokārt dzērienu un piena produktu – attiecīgi par 34% un 8%) eksportā. Savukārt kopējo eksportu palīdzējis stutēt mašīnu un iekārtu eksporta pieaugums par 8%, kā arī koka izstrādājumu pieaugums par 4%.

Vienlaikus jāpiebilst, ka situāciju nav vērts pārāk dramatizēt, jo gada astoņos mēnešos kopumā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports spējis palielināties gandrīz par 2%.

Viens no lielākajiem satraukumiem, ko darījumu pasaule piedzīvoja šā gada sākumā, bija saistīts ar vispārējas deflācijas draudiem, kas ierindas patērētājam nozīmē iespēju kaut ko iegādāties lētāk, taču uzņēmējdarbības vidē var izvērsties par nepatīkamu procesu, kurš var novest pie pieprasījuma samazināšanās un kopējās maksātspējas krituma, līdz ar to izraisot arī ekonomikas vispārēju stagnāciju. Tiesa, pagaidām daļai Latvijas uzņēmumu vispārēja inflācijas piebremzēšanās pasaulē, kas notikusi, pamatā pateicoties izejvielu cenu kritumam, nākusi par labu, jo ļāvusi samazināt gan pašu izmaksas, gan arī potenciālajiem patērētājiem ietaupījusi naudu uz siltumenerģijas un degvielas izmaksu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Bez investīcijām Latvijas eksportam virs ūdens noturēties būs grūti

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.2%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 9.8%, bet importam samazinoties par 0.5%, preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 87.1 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība bija mazāka attiecīgi par 2.7% un 3.2%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāko kāpumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports, ko nodrošināja rapšu sēklu, svaigu un kaltētu pākšaugu eksporta pieaugums. Mēneša laikā pieaudzis arī pārtikas produktu (t.sk. alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskā rūpniecība ražojumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī mēbeļu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports ir sarucis par 1.6%. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, elektroiekārtu un elektrisko ierīču, dzelzs un tērauda, vilnas, optisko u. tml. mērierīču eksporta kritums, savukārt pārējo preču grupu eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu vai saglabājis iepriekšējā gadā sasniegto eksporta līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas ekonomiskās sankcijas pret Turciju var ietekmēt pašu Krieviju

Dienas Bizness, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen draudzīgās Krievijas un Turcijas politiskās un ekonomiskās attiecības patlaban piemeklējusi nopietna krīze, kas sākās pēc tam, kad 24. novembrī Turcijas iznīcinātāji virs Sīrijas notrieca Krievijas bumbvedēju Su-24M un Maskava drīzumā paziņoja par atbildes pasākumiem – ekonomiskajām sankcijām pret Ankaru, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Sankcijas solīts turpināt, pakāpeniski vēršot tās plašumā līdz brīdim, kamēr Turcijas puse oficiāli neatvainosies par lidmašīnas notriekšanu, kā arī nesauks pie atbildības «vainīgās» amatpersonas. Tā kā Ankara šīs prasības izpildīt atsakās, konflikts un tātad arī sankcijas, visticamāk, ieilgs. Līdz ar to nāksies aizmirst par solījumiem līdz 2020. gadam palielināt abu valstu savstarpējo tirdzniecību, kura pērn bija 32 miljardi ASV dolāru (29,12 miljardi dolāru), līdz 100 miljardiem ASV dolāru.

Eksperti ir vienisprātis, ka īstermiņā sankcijas daudz vairāk ietekmēs Turcijas ekonomiku. Šāds viedoklis dominē, neraugoties uz faktu, ka Krievijas daļa Turcijas importā pērn pārsniedza 10% (pēc Turkish Statistical Institute datiem), kamēr Turcijas lielāko eksporta tirgu sarakstā Krievija ieņēma tikai septīto vietu ar 3,8%. Krievijas laikraksts Vedomosti savukārt norāda, ka, rēķinot visu preču un pakalpojumu eksportu – importu, Krievijas eksports uz Turciju pagājušajā gadā sasniedzis 27,4 miljardus ASV dolāru jeb 5% visa eksporta, savukārt Turcijas eksports uz Krieviju – 16,3 miljardus ASV dolāru jeb 4% visa Krievijas importa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārtikas eksporta apjoms sarucis par 45,7%

Žanete Hāka, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,0% un importa – par 14,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 786,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 914,7 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,2% (2014. gada decembrī 43,2%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā janvārī, salīdzinot ar decembri: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports saruka par 14 miljoniem eiro jeb 21,9%, optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports samazinājās par 6,8 miljoniem eiro jeb 41%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 29,9 miljoniem eiro jeb 54,2%, koka un tā izstrādājumu eksports pieauga par 3,4 miljoniem eiro jeb 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Samazinājies gan preču eksports, gan imports

Žanete Hāka, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 7,0%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 7,8% un importa vērtība – par 6,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 784,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,032 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,2% (2015. gada jūlijā – 43,5%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā augustā, salīdzinot ar jūliju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 24,5 miljoniem eiro jeb 28,1%, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports saruka par 10,7 miljoniem eiro jeb 6,3%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,0 milj. eiro jeb 23,6%, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports saruka par 7,4 miljoniem eiro jeb 19,3%, papīra masas no koksnes, papīra un kartona eksports palielinājās par 3,3 miljoniem eiro jeb 17,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015.gadā Latvijas ekonomika turpināja augt. Pie tam kopš 2015.gada 2.ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi palielinājās un 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) pieaugums gada griezumā sasniedza 3,3%. Kopumā 2015.gada trīs ceturkšņos IKP bija par 2,7% lielāks nekā pirms gada, kas bija straujāka izaugsme nekā iepriekš tika prognozēts, šodien izplatītā paziņojumā norāda Ekonomikas ministrija (EM).

2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu. 2015.gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

2015.gada trīs ceturkšņos investīcijas bija par 3,4% lielākas nekā pirms gada, ko lielā mērā noteica straujš investīciju pieaugums transporta nozarē. Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Viduseiropas attīstība var palīdzēt arī Latvijai

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju sekmējusi Latvijas uzņēmumu ieiešanu citās valstīs un, visticamāk, nākamgad eksporta apjomi uz šiem tirgiem palielināsies

Tuvojoties gada izskaņai, aizvien biežāk tiek izteiktas dažādas ekonomiskās prognozes gan atsevišķu valstu, gan reģionu līmenī. Piemēram, no SEB bankas Austrumeiropas ekonomikas apskata diezgan skaidri izriet, ka nekas iepriecinošs nav gaidāms no Krievijas un Ukrainas ekonomikām, līdz ar to diezin vai kopumā varam runāt par vieglām dienām tiem uzņēmumiem, kuri uz šīm valstīm eksportē. Vienlaikus apskatā norādīts uz spēcīgiem Polijas un Čehijas izaugsmes rādītājiem. Piemēram, Polijas ekonomiskais pieaugums nākamajā gadā varētu sasniegt 3,6%, savukārt aiznākamajā pieaugt līdz 3,8%.

Vienu vārdu sakot, bijušās sociālistiskās valstis uz Rietumiem no kādreizējās PSRS robežas izskatās samērā labi. Atsevišķas no tām savu pozitīvo artavu Latvijas eksportam sniedz jau tagad, turklāt preču grupās, kurām Krievijas ekonomiskās negācijas paspējušas nodarīt pamatīgu kaitējumu. Šajā ziņā īpašs piemērs ir Čehija, uz kuru eksporta apjoms šī gada sešos mēnešos bija par 70% lielāks nekā pērn šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas dati. Absolūtos skaitļos šis pieaugums sasniedz apmēram 40 miljonus eiro, kas droši vien nav maz. Turklāt, līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis, Čehija aizvien biežāk kļūst par galamērķi arī Latvijas pārtikas rūpniecības produkcijai, kura daudz cietusi no Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas. Pārtikas un dzērienu rūpniecības produkcijas eksports gada laikā uz Čehiju palielinājies par 88,5%. Kā jau daudzkārt minēts, tas pats par sevi nespēj aizbērt Krievijas bedri, bet daži miljoni eiro ir vairāk nekā apaļa nulle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau nākamajā mēnesī .

Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.

Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvija pārslēdzas uz zemāku ātrumu

Žanete Hāka, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, un, lai gan pakāpeniski pieņemsies spēkā un kļūs arī sabalansētāka (proti, ne tik daudz balstīta uz patēriņu), tā tomēr saglabāsies lēnāka nekā pēckrīzes atsitiena gados, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Ārējā vide vēl arvien būs samērā vāja, lai arī pamazām uzlabosies. Pēc Saeimas vēlēšanām būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav gaidāmas un arī reformu ieviešanas gaita, visticamāk, saglabāsies ļoti gausa.

Atšķirības attīstīto ekonomiku izaugsmes tempos kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, ASV ekonomika stabili aug, kamēr eirozonas atgūšanās buksē, pat neskatoties uz jau pat ļoti agresīviem Eiropas centrālās bankas stimuliem. Svarīga loma eirozonā ir Vācijas ekonomikai, kuras iekšējais pieprasījums pēdējā laikā licis vilties. Swedbank ekonomisti uzskata – lai vecinātu izaugsmi tuvākajā nākotnē, būs nepieciešami arī fiskālās politikas stimuli, taču ir bažas, vai par to varēs rast politisku vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperts: Lai sasniegtu jaunas eksporta virsotnes, jāpalielina valsts atbalsts

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Latvija eksportēja preces 868,6 miljonu eiro vērtībā, bet importēja par 1,045 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts bija 177 miljoni eiro. Importa apjomi gada laikā ir par 0,7% mazāki, taču aci piesaista eksporta lēciens gada laikā par 9.9%, kas varētu norādīt uz eksporta atgūšanos, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Taču pagaidām šādiem secinājumiem nav pamata. Straujās izmaiņas gada laikā nosaka pērnā gada vājais veikums. Protams, gada laikā strauji audzis graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī transportlīdzekļu eksports. Krietni lēnāk, bet turpināja augt arī kokrūpniecības eksporta apjomi. Taču no otras puses vērojams arī apjomu kritums. Piemēram, samazinājies naftas produktu, mehānismu un iekārtu eksports. Pērn lielu ieguldījumu eksporta pieaugumā sniedza elektroiekārtu un elektroierīču eksports, kas šogad samazinās.

Tas varētu būt saistīts ar izmaiņām reeksportā, ko varētu būt veicinājušas izmaiņas nodokļu (reversais PVN) likumdošanā. Ja tā, tad šī negatīvā ietekme ir jāpieņem kā visai nosacīta. Tikmēr saruka arī alkohola eksports, kas iepriekšējos gados bija ievērojams eksporta dzinējspēks. Taču Krievijas tirgus izmaiņas šo segmentu turpinās nomākt un atgūšanās būs ļoti sarežģīta arī pārējiem Krievijas tirgū strādājošajiem eksportētājiem. Kopumā eksporta apjomu kritumā vīd liela reeksporta negatīvā ietekme, ko pastiprina Krievijas tirgus tālāks pirktspējas kritums, sankcijas un to ietekmi uz citām tās satelīttirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu saraksta izslēdz vairākus Latvijas uzņēmumus

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijas ekonomikas impulss pēc vairākiem stabiliem izaugsmes gadiem nedaudz vājināsies

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam.

Tomēr SEB banka pazeminājusi Austrumeiropas 2014.-2015.gada ekonomikas izaugsmes prognozes, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.

Jāņem vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru