Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

Lai arī Zviedrijā vētrā cieta vairāk nekā 10 reizes lielāks koksnes apjoms nekā Latvijā, tomēr Latsin uz Zviedrijas celulozes ražotni spēja nosūtīt lielāku papīrmalkas apjomu — 335 4000 m3 , kas bija par 55 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. «Mēs pierādījām, ka papīrmalkas paredzētā piegāžu apjoma apcirpšana nav pamatota, un tās pat spējām palielināt,» skaidro SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Viņš norāda, ka arī 2006. gadā ir izdevies vienoties par vēl lielākām papīrmalkas piegādēm — līdz apmēram 400 000 m3. To izdevies panākt uz apses papīrmalkas rēķina. Proti, bērza papīrmalkas vietā (līdz 7 — 12 %)celulozes ražošanā var izmantot apses papīrmalku, tiesa, pēc V. Sīpola teiktā, celulozes iznākums no bērza papīrmalkas ir 100 %, bet no apses tikai 70 %, tāpēc būtiska ir apses papīrmalkas cena.

Februārī koksnes tirgū stabilitāte turpinājās, malkas cenai turpinot stabilu, bet lēnu lejupslīdi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, malkas cenas kritums ir loģisks rezultāts, un paredzams, ka nākamos mēnešus tendence turpināsies, maijā malkas cenai sasniedzot tās zemāko punktu.

Tāpat februārī skujkoku zāģbaļķu cenas saglabājās nemainīgas, taču pavasarī būvniecības sezonai atsākoties, aina varētu mainīties, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

“E-silva” eksperti skaidro, ka februārī vispamanāmākais cenas kritums novērojams tehnoloģiskajai koksnei, salīdzinot ar tās straujo kāpumu 2022. gada 2. ceturksnī. Taču kurināmās koksnes cenas lejupslīde būs aktuāla tikai līdz maijam, jo gada otrajā pusē, mājsaimniecībām un ražotājiem sākot pastiprināti gatavoties jaunajai apkures sezonai, pieprasījums pēc koksnes veida varētu mainīties. Savukārt, līdz ar būvniecības sezonas atsākšanos pavasarī, prognozējams, ka šī gada pirmajā pusē varētu būt gaidāmas cenas izmaiņas skujkoku zāģbaļķu kategorijā.

Vairāku iemeslu – vētras, vasaras streika un celulozes ražotāju ieviestās taupības politikas rezultātā skujkoku papīrmalkas cenas tuvākajā laikā neatgriezīsies šā gada janvāra līmenī. Tādējādi mežu īpašnieki un apsaimniekotāji gūs mazākus ienākumus, nekā būtu varējuši ieņemt. «Pretstatā skujkoku zāģbaļķiem, kuru cenas lēnām atgriežas pirmsvētras līmenī, papīrmalkas cenas nebūt nepieaug,» secina valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka pirmo sitienu papīrmalkas cenu kritumā izdarīja janvāra vētra Zviedrijā un Latvijā, nodarot milzīgu postu mežu īpašniekiem. Kā nākošo būtisko triecienu R. Strīpnieks min Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku streiku, kurš radīja ķēdes reakciju, kā rezultātā vasarā zuda vajadzība pēc izejvielas celulozes ražošanai, kādēļ atkal kritās pieprasījums pēc papīrmalkas. R. Strīpnieks minēto iemeslu dēļ arī prognozē, ka skujkoku papīrmalkas cenas pieaugums tuvākajā laikā — vismaz līdz 2006. gada pavasarim — neesot gaidāms.

«Vairāku iemeslu dēļ pērn saruka uzņēmuma papīrmalkas eksporta apjomi, un arī šogad tie būs mazāki nekā 2005. gadā,» atzīst viens no lielākajiem spēlētājiem papīrmalkas iepirkšanā Latvijā un eksportā SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. «Pērn Stora Enso koncerns tikai Somijā vien par 4 milj. m3 neizpildīja budžetā noteikto koksnes piegāžu apjomu, kas attiecīgi šobrīd samazina somu «apetīti» pēc importētām izejvielām papīrmalkas un celulozes šķeldas veidā,» saka V. Freimanis. Viņš arī norāda, ka aukstais laiks var radīt vēl vienu papildu draudu — proti, sala radītie ledus apstākļi papīrmalkas eksportu caur mazajām ostām un, iespējams, pat Rīgas ostu var padarīt problemātiskāku. Sinoptiķu prognozes liecina, ka kuģošanas grūtību draudu Rīgas jūras līcī varētu ieilgt līdz aprīlim — savās pārdomās par iespējamo scenāriju dalās V. Freimanis. Minēto iemeslu dēļ arī V. Freimanis neprognozē papīrmalkas cenu kāpumu.

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Konkurences padome (KP) 2008. gada 18. jūnijā pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta SIA PATA AB iegūstot izšķirošo ietekmi pār SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmumus.

SIA PATA AB galvenie darbības veidi ir mežizstrāde, kokmateriālu tirdzniecība un loģistika. Savukārt otra apvienošanās dalībnieka SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums galvenie darbības veidi ir mežizstrāde un kokmateriālu tirdzniecība, Db.lv informē Jānis Amols, KP Ārējo sakaru un sabiedrības informēšanas daļas vecākais referents.

Apvienošanās mērķis ir pamatdarbības paplašināšana, jaunu investīciju projektu paplašināšana un darba produktivitātes celšana.

KP lietas ietvaros, kā konkrētos tirgus noteica koksnes resursu iegūšanas tirgu Latvijas teritorijā, zāģbaļķu realizācijas tirgu Latvijas teritorijā un papīrmalkas realizācijas tirgu Latvijas teritorijā.

Jaunā plātņu (OSB) ražotne būtiski ietekmē skujkoku papīrmalkas un malkas tirgu, kā arī palielinājusi pieprasījumu pēc dažādiem pakalpojumiem.

«Tā ir viena no lielākajām, ja ne pati lielākā investīcija meža nozarē, kas rada kardinālas pārmaiņas gan malkas un papīrmalkas tirgū, gan arī palielina meža nozares un visas Latvijas kopējos eksporta apjomus un ieņēmumus,» secina asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers.

Alternatīva

Mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem ir vēl viena alternatīva, kur Latvijā bez siltumražošanas var izmantot mazvērtīgo koksni. «Tas ir ļoti nozīmīgi, it īpaši situācijā, kad Skandināvijas valstu celulozes ražotāji ir būtiski samazinājuši gan papīrmalkas iepirkuma apjomus, gan cenas Latvijā,» uzsver A. Plezers. Viņš arī atzīst, ka tādējādi SIA Bolderaja Ltd ir kļuvusi par alternatīvu skandināvu papīrmalkas pircējiem. Turklāt tieši uz Bolderājas fona ir labi redzams ekonomiskais efekts no lielas ražotnes izveides, kura balstās uz vietējiem koksnes resursiem.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

«Pērn eksportētējām tikai 160 000 m3 papīrmalkas, kas salīdzinājumā ar 2004. gadā eksportētajiem 80 000 m3 ir divas reizes vairāk,» skaidro SIA Nela Wood direktors Ivars Briedis. Viņš norāda, ka uzņēmums papīrmalku piegādā Norvēģijā esošajām celulozes ražotnēm, kuras vēlas saņemt lielāku celulozes izejvielu apjomu no Latvijas, tāpēc arī 2006. gadā plānots eksportēt ap 200 000 — 250 000 m3 papīrmalkas. I. Briedis norāda, ka situācijā, kad savus papīrmalkas iepirkumus Latvijā samazina lielo Skandināvijas kompāniju — celulozes ražotāju — meitas uzņēmumi, esot cerības izpildīt savus piegāžu plānus. Pieaugums tiek plānots apses un egles papīrmalkas eksportā. «Vai mūsu ieceres izdosies īstenot, to rādīs laiks,» uzsver I. Briedis.

Pašlaik koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas no jūlija līdz septembrim kritusi līdz pat 23%, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Mežsaimniecības projektu vadītāja Arta Misiņa apkopotā informācija.

Viņš skaidro, ka tādējādi skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi.

Vienlaikus apkopotā informācija arī liecina, ka lapkoku apaļkoksnei no jūlija līdz septembrim ir vērojams cenu kāpums, cenai pieaugot līdz pat 17%.

Tāpat Misiņš norāda, ka būvniecības sektorā patlaban notiek pieaugošs pieprasījums pēc koksnes, kā arī atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros, kas atspoguļojas papīrmalkas cenas kāpumā.

Pēdējo trīs mēnešu cenu izpēte liecina, ka no jūlija līdz septembrim procentuāli skujkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kritušas vidēji par 13%, bet lapkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kāpušas vidēji par 6%.

Mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pērn decembrī, salīdzinot ar 2007. gada decembri, samazinājies par 16.9 %, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Pērn kopumā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 4018 milj. Ls, tai skaitā decembrī – 369 milj. Ls. Salīdzinot ar 2007. gadu, salīdzināmās cenās apgrozījums samazinājies par 8.2%. Vairāk krities nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms – par 8.4%, nedaudz mazāk – pārtikas preču – par 7.8%.

2008. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada novembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 4%. Nepārtikas preču grupā tas sarucis par 4.9%, bet pārtikas preces tirgotas par 2.5% mazāk.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Lai arī vairākiem uzņēmumiem, kuri nodarbojās ar papīrmalkas iepirkšanu Latvijā un to piegādi ārvalstu celulozes ražotājiem, pērn saruka neto apgrozījums, tomēr daži palielināja savus ienākumus. «Norvēģijā, pretstatā Zviedrijai pērn bija pieprasījums pēc papīrmalkas, turklāt 2004. gadā reāli strādājām tikai astoņus mēnešus,» tā straujo ienākumu pieaugumu par 148.6 % skaidro SIA Nela Wood direktors Ivars Briedis. Viņš atzīst, ka uzņēmums sekmīgi spējis izmantot vētras radīto situāciju tirgū, kas ļāva Latvijā būtiski kāpināt papīrmalkas iepirkšanu un eksportu uz Norvēģiju. Viņš arī norāda, ka šādi rezultāti diez vai tiktu sasniegti, ja uzņēmuma darbinieki nebūtu ieguldījuši lielu darbu. «Neto apgrozījuma pieaugums 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadā būtu bijis, taču diez vai tas būtu tik liels, ja nebūtu vētras un tās radīto seku,» uzsver SIA Nela Wood direktors.

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Skandināvijas valstu meža nozares koncernu ieviestā taupības politika atsauksies arī uz Latviju. Db jau rakstīja, ka Stora Enso ievieš taupības politiku un samazina celulozes un papīra ražošanu, kā rezultātā mazākos apjomos būs nepieciešamas arī to izejvielas — celulozes šķelda un papīrmalka. «2006. gadā papīrmalka tiks pirkta mazāk nekā līdz šim,» secina viens no lielākajiem spēlētājiem papīrmalkas iepirkšanā Latvijā SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš atzīst, ka šobrīd nākošā gada piegāžu apjomi vēl tiek precizēti, tomēr tie būtiski nepieaugs. V. Freimanis arī atzīst, ka Baltijā papīrmalkas cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugušas un šī izejviela ir kļuvusi par vienu no dārgākajām. Vairāki aptaujātie norāda, ka celulozes rūpniecība Skandināvijā tiek orientēta uz lētākām izejvielām, piemēram, lētāko un ātraudzīgāko koksni (eikaliptu) no Dienvidmerikas, vai lētāko no Krievijas. Tā kā taupības politika neesot tikai kāda atsevišķa tirgus spēlētāja untums, bet gan plānveidīgs pasākums, tad neesot lielu cerību, ka citi papīrmalkas pircēji būtu gatavi strauji kāpināt savus šīs izejvielas iepirkšanas apjomus Latvijā un tādējādi kompensēt citu iepircēju pērkamo apjomu samazinājumu. Vienīgo iespēju, kā ieinteresēt celulozes ražotājus iegādāties papīrmalku Latvijā, V. Freimanis redz cenu samazinājumu šim resursam. Tā kā eikalipts pēc savām tehniskajām īpašībām ir analogs bērzam, tad V. Freimanis prognozē arī bērza papīrmalas iepirkuma cenas kritumu, it īpaši, ja bērza papīrmalka Krievijā ir lētāka nekā Latvijā.