Sarukusi sākotnējo publisko piedāvājumu tirgus aktivitāte 

Cementējoties pieņēmumiem par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, pēdējā laikā rukusi sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus aktivitāte.

Jānis Šķupelis, 01.10.2019

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Šogad līdz šim pasaules biržās savu akciju piedāvājumu veikuši 845 uzņēmumi, kas ir par 25% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tas ir arī zemākais šāds skaits trīs gados, liecina Dealogic apkopotie dati. Kompānijas šogad ar šo IPO palīdzību piesaistījušas līdzekļus 116 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 23% mazāk nekā vēl pirms gada (un mazākais apjoms kopš 2016. gada).

Spējāk jaunu IPO skaits pa bremzēm uzspiedis trešajā ceturksnī, un pārsvarā kā galvenie iemesli šādam kritumam tiek izcelta neskaidrība, kas saistīta ar to pašu ekonomikas sabremzēšanos, tirdzniecības kariem, Brexit procesu, ģeopolitiskajiem saasinājumiem, protestiem Āzijā utt. Valdot šādam fonam, daudzu pārliecība par nākotni sarūk, kas attiecīgi liek atlikt plānus par došanos uz biržu uz vēlāku laiku, jo pārliecība ir, ka tad naudas piesaistes process būs veiksmīgāks. «IPO tirgū neesmu redzējis lielāku neskaidrību vairāk nekā 20 gadus. Neskaidrība rada volatilitāti, un tam ir negatīva korelācija ar IPO aktivitāti,» FT klāsta EY eksperti.

Diemžēl straujāko IPO aktivitātes kritumu piedzīvojusi Eiropa, kur tā samazinājusies par 40%, ja salīdzina ar 2018. gadu. Tikmēr ASV jaunu IPO skaits sarucis par 23%. Šajā pašā laikā vairāki ASV IPO bijuši visai lieli, kas nozīmējis, ka kopējā šajos darījumos piesaistītā naudas summa gada laikā mazinājusies vien par 1%. Āzijas un Klusā okeāna reģiona IPO aktivitāte gada laikā saplakusi par 9%. Visai aktīvi tehnoloģiju kompānijas naudu turpinājušas piesaistīt ar Pekinas biržas palīdzību.

Visu rakstu lasiet 1. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!