Liepājas būvvalde akceptējusi SIA Cotton Club Liepāja pasūtīto skiču projektu kokvilnas pārstrādes un mitro salvešu ražotnei Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā 50. Skiču projektu izstrādājusi SIA LVCT.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritoriju Tosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošām ziņām uzņēmums gatavojas Liepājas ostas tuvumā izvērst ar kokvilnu saistītu biznesu. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja ieguvis Kurzemes Biznesa inkubatora statusu.

KBI statuss uzņēmumam piešķirts, lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti Liepājai, db.lv informēja KBI.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas būvvalde akceptējusi SIA Cotton Club Liepāja pasūtīto skiču projektu kokvilnas pārstrādes un mitro salvešu ražotnei Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā 50. Skiču projektu izstrādājusi SIA LVCT.

Šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritoriju Tosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Liepājā uz pašvaldības dzīvokli var pretendēt ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras izceļojušas no Latvijas un atgriezušās Liepājā. Pirmo reizi šādu pieteikumu, kas saņemts no ģimenes ar diviem bērniem, izskatīs pašvaldības dzīvokļu komisijas sēdē 2.jūlijā.

Uz dzīvokli ģimene var pretendēt tad, ja tā jau pirms izceļošanas dzīvojusi Liepājā, bet nav nodrošināta ar atsevišķu dzīvojamo platību.

Kopš šā gada martā stājās spēkā grozījumi noteikumos par pašvaldības dzīvokļu piešķiršanas kārtību, Liepājā pašvaldības dzīvokļu rindā uzņemtas 43 jaunās ģimenes. Desmit ģimenes jau pieņēmušas lēmumu un izvēlējušās sev dzīvokli, galvenokārt Karostā vai Tosmarē. 2. jūlijā dzīvokļu komisijas sēdē izskatīs vēl astoņu jauno ģimeņu pieteikumus, informē pašvaldības mājokļu nodaļas vadītāja Maija Frīdmane. Trim ģimenēm dzīvokļa saimnieks uzteicis īres līgumu, četras kopā ar maziem bērniem dzīvo pie vecākiem. Izskatīs arī vienu pieteikumu par mazāka dzīvokļa maiņu uz lielāku.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde 9. aprīlī lems par vairāku jaunu līgumu slēgšanu ar komersantiem, kas vēlas attīstīt darbību Liepājas SEZ teritorijā.

Plānots, ka SEZ valde lems par līgumu slēgšanu ar divām jaunām kuģu aģentūrām - SIA Tosmare Shipping Agency un SIA Compass Transit Liepāja par kuģu aģentēšanas pakalpojumu sniegšanu Liepājas ostā. Valde arī lems par zemes rezervācijas līgumu SIA Rapsoil, kas plāno būvēt vēju parku Liepājā. Nomas līgumu plānots slēgt arī ar SIA Baltic Wood Energy. SEZ valde gatavojas lemt par speciālo ostas maksu atlaidi cementa kravu pārvadājošiem kuģiem, kuri veic kraušanas operācijas Liepājas ostas 14.piestātnē, kā arī par ostas robežu grozīšanu. SEZ valdei jāapstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes 2009.gada bilance un budžeta izpilde, kā arī jāuzklausa progresa ziņojums par ostas padziļināšanas projekta norisi.

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

Sadarbību transporta un tranzīta nozarē, robežšķērsošanas un sadarbību reģionālajā līmenī 9. un 10. jūnijā Liepājā pārrunās Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisija un Lietišķās sadarbības padome.

Š.g. 9. un 10.jūnijā Liepājā notiks piektā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēde, Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sanāksme un abu valstu uzņēmēju biznesa forums.

Uz sanāksmēm Liepājā ieradīsies Krievijas Federācijas transporta ministrs Igors Levitins, kurš ir Starpvaldību komisijas priekšsēdētājs no Krievijas puses, un plaša delegācija, kurā būs Krievijas ministriju pārstāvji, reģionu gubernatori un uzņēmēji.

9.jūnijā viesnīcā Promenāde notiks Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēde, pēc kuras abu valstu delegācijas vadītāji apmeklēs Liepājas ostu un kuģubūves uzņēmumu Tosmare. 10.jūnijā Liepājas pilsētas domē notiks piektā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēde.

Kādu palestīniešu izcelsmes amerikānieti ierodoties Izraēlas starptautiskajā lidostā sagaidīja nepatīkams pārsteigums, kad drošības dienesta aģents licis viņai atvērt pārbaudei Gmail pastkastīti, vēsta AP.

Aģents uzskatījis, ka Sandra Tamari bijusi saistīta ar palestīniešu aktīvistiem un vēlējies viņas privātajā e-pastā atrast tam pierādījumus. Kad amerikāniete atteikusies piekrist šādai pārbaudei, viņai liegts ierasties valstī.

Tomēr šāda pieredze neesot unikāla, norāda aģentūra – pēdējā laikā Izraēla sākusi likt «aizdomīgiem» ceļotājiem atvērt savas personīgās pastkastītes, lai valsts drošības dienesti varētu tās pārbaudīt. Ar šādām pārbaudēm visbiežāk saskaras musulmaņi vai arābi, un tās galvenokārt vērstas pret tiem iebraucējiem Izraēlā, kuri iepriekš bijuši saistīti ar palestīniešu aktīvismu.

AS Latvijas kuģniecība koncerns (LK) pabeidzis kuģu pārfinansēšanas procesu, saņemot 121 miljonu ASV dolāru aizņēmumu no trīs banku sindikāta un vienlaicīgi veicot iepriekšējā aizņēmuma atmaksu.

Jaunais aizdevums izsniegts ar atmaksas termiņu 2022. gada 30. jūnijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Esam gandarīti, ka ir izdevies īstenot kredīta pārfinansēšanu 14 no mūsu 16 vidēja un handy izmēra tankkuģiem. Tā mums ļaus turpināt biznesa plānošanu nākotnē, tajā pašā laikā nodrošinot stabilu finansēšanas naudas plūsmu izaicinošos tirgus apstākļos,» uzsver LK valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Kā jau ziņots, iepriekšējā gada beigās AS Latvijas kuģniecība koncerns panāca vienošanos par līguma nosacījumiem ar trīs banku sindikātu – HSH Nordbank (kā aģents), DVB Bank SE, Skandinaviska Enskilda Banken AB (Stockholm) – par 2017. gada jūnijā atmaksājamā kredīta pārfinansēšanu. Kredīta sākotnējā summa bija 360 miljoni ASV dolāru. Atlikums uz pārfinansēšanas brīdi – 121 miljons ASV dolāru.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Ventspils ostā pirmo reizi pienāks kravu – pasažieru prāmis, kurš strādā regulārā TransRussiaExpress (TRE) līnijā.

TransRussiaExpress prāmji, kuri pieder Finnlines/Grimaldi grupai, 13 gadus kursē starp Lībeku un Sanktpēterburgu. Sākot ar 30.jūliju, tie piestās Ventspils ostā ar periodiskumu četras reizes nedēļā.

Kravu – pasažieru prāmji TransRussia un TransEurope, kuri strādā TransRussiaExpress kuģu līnijā, uz doto brīdi ir lielākie šī tipa prāmji, kuri jebkad ir kursējuši starp Baltijas valstīm, informēja TRE aģents Latvijā, SIA Silver Star Agencies valdes loceklis Klauss Olsens.

Katra prāmja garums ir 3,2 tūkst. lineāri metri 250 kravas automobiļu un 124 pasažieru pārvadāšanai katrā reisā. Prāmji var pārvadāt arī ģenerālās kravas: zāģmateriālus, konteinerus un vieglos automobiļus. Bez tam prāmjos ir ērtas kajītes un atpūtas istabas pasažieriem.