Transports un loģistika

«SAS» paraksta korporatīvo karšu darījumu ar «Eurocard» un «Diners Club»

Aivars Mackevics [email protected], 17.05.2005

Jaunākais izdevums

SAS grupa ir parakstījusi vienošanos par sadarbību ar Eurocard un Diners Club kā ar jaunajiem korporatīvo karšu partneriem. Jau šoruden Eurocard un Diners Club piedāvās plašu administratīvo un apmaksas risinājumu klāstu, kas būs saistīts ar ceļošanas pakalpojumiem korporatīvo klientu tirgū. Jaunā vienošanās skars visas Ziemeļvalstis. Ziemeļvalstīs SAS ir tirgus līderis ceļojumu pakalpojumu piedāvājumā. Savukārt, Eurocard un Diners Club darbojas Skandināvijas valstīs un Somijā kā tirgus līderi maksājumu pakalpojumu jomā. Jāatzīmē, ka SAS un Diners Club jau gadiem ilgi ir veiksmīgi sadarbojušās. Jaunā sadarbība sniegs papildus ērtības biznesa ceļotājiem. Iepriekšējais SAS Grupas sadarbības partneris uzņēmuma korporatīvo karšu jomā bija Nordea Finans. Abi partneri šobrīd ir vienojušies slēgt biznesa attiecības līdz ar esošā līguma termiņa beigām, tas ir, nākamā gada pirmajā ceturksnī. Jaunā vienošanās ļaus SAS piedāvāt esošajiem un jaunajiem korporatīvo karšu klientiem konkurētspējīgu produktu, kas ceļošanas procesu padarīs vienkāršāku un efektīvāku. Jaunās korporatīvās kartes darbosies gan kā biļetes, gan arī kā maksājuma līdzeklis, visi ceļojuma izdevumi tiks nosūtīti vienotā rēķinā pēc ceļojuma beigām. Kartes sniegtie labumi un funkcionalitāte sniegs iespēju samazināt izmaksas un vienkāršot klientu administratīvos procesus. Biļetes varēs tikt rezervētas jebkurā laikā, jebkurā vietā, iespējama virtuāla reģistrācija internetā vai arī pašā lidostā. SAS Korporatīvās kartes klientiem tiks piedāvāts transfērs no Eurocard vai Diners Card un pieeja tādiem ar ceļošanu saistītiem pakalpojumiem kā SAS Travel Pass Corporate, ceļojumu statistika, kredītkartes ar papildus bonusiem un ceļojumu atskaites.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā ienāk jauns spēlētājs kredītkaršu tirgū

, 29.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka un MasterCard tīkla karte Eurocard oficiāli paziņo par Eurocard kredītkaršu izdošanu Latvijā. Eurocard informē, ka tādējādi Latvijas uzņēmumiem ir pieejamas speciāli uzņēmumiem izstrādātas korporatīvās Eurocard Corporate Gold kredītkartes.

Eurocard korporatīvās kredītkartes uzņēmumiem Latvijā izsniegs SEB grupas uzņēmuma Eurocard AB Rīgas filiāle sadarbībā SEB banku.

Jaunās korporatīvās kredītkartes Eurocard Corporate Gold ir īpaši uzņēmumiem izstrādātas kredītkartes, kas ļauj operatīvi kontrolēt uzņēmumu līdzekļus, to likviditāti un izlietošanu, dodot iespēju vienmēr veikt nepieciešamos maksājumus vienkāršā un droša veidā, vienlaikus palielinot kontroli pār izdevumiem, norēķinu ērtumu un samazinot izmaksas.

«Pašlaik, kad līdzekļu optimizācijai un jebkuru resursu ekonomijai uzņēmumi pievērš vēl lielāku uzmanību, kā jebkad, Eurocard nodrošinās papildu kontroli un samazinās izmaksas, kas saistītas ar ikdienas biznesa izdevumiem,» tā Eurocard AB Rīgas filiāles vadītāja Gundega Martinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skandināvu SAS nolēmis pārdot Latvijas airBaltic

Oskars Prikulis, Db, 15.08.2008

Stratēģija šobrīd aviokompānijai nemainās. Tas arī neietekmēs aviokompānijas izaugsmi,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks, komentējot otra lielākā akcionāra SAS paziņojumu par vēlmi pārdot aviokompānijas akcijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar pātagu pēc e-paraksta

Oskars Prikulis, Madara Fridrihsone, 67084402, 16.07.2008

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas padarīt daļu valsts iestāžu pakalpojumu pieejamus, tikai izmantojot elektronisko parakstu, kura apsaimniekošanu varētu pārņemt tieši Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Pēc ļoti aptuveniem Db aprēķiniem, elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SAS koncentrēsies uz Ziemeļeiropu

, 14.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu savas līderpozīcijas, Ziemeļeiropas vadošā aviokompānija SAS Group turpmāk savu darbību koncentrēs tieši uz vietējo tirgu, proti, Ziemeļeiropu, kur SAS pozīcijas ir visspēcīgākās, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Māra Bransone.

Tādējādi SAS arī aptvers svarīgākās savu klientu grupas. SAS piedāvās gan vietējos reisus šai reģionā, gan arī lidojumus no/uz Ziemeļeiropu. Savukārt tās biznesa struktūrvienības, piemēram, Spanair, kuras neiekļaujas minētajā pamatbiznesā, tiks pārdotas. Tādu lēmumu pieņēma aviokompānijas valde.

Jaunā attīstības virziena īstenošana nākamo četru gadu laikā radīs priekšnoteikumus izaugsmei visos tirgos un palielinās pasažieru skaitu kopumā par 20 procentiem.

"Avio nozare mainās ļoti strauji un mēs vēlamies iet līdzi šīm izmaiņām, piedāvājot saviem klientiem labāko servisu un pievilcīgākās cenas," uzsver SAS izpilddirektors (CEO) Mats Jansons (Mats Jansson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas koncernu "SAS Group" vadīs zviedrs Matss Jansons – tā šonedēļ sēdē nolēma SAS grupas direktoru padome. Jaunais koncerna vadītājs savā amatā stāsies, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.

Pēdējos 12 gadus vadījis dažādu nozaru lielus Zviedrijas uzņēmumus, M.Jansons ir gatavs turpināt SAS grupas reformu un stiprināt tās pozīcijas tirgū.

"SAS vārdam un preču zīmei ir stipras pozitīvas konotācijas. Turklāt, SAS ir miljoniem klientu visā pasaulē un tūkstošiem kvalificētu darbinieku. Pašlaik SAS, tāpat kā visas pasaules aviācijas tirgus, nenoliedzami transformējas. Neraugoties uz spēcīgo konkurenci, SAS ir lieliskas iestrādes un stipri pamati attīstībai," – teica jaunais SAS grupas vadītājs M.Jansons.

M.Jansons no 1994. gada ir bijis prezidents tādos respektablos Zviedrijas uzņēmumos kā "Axfood" (pārtikas produktu tirdzniecība), "Fazer" (cepumu un konfekšu ražošana) un "Catena" (nekustamā īpašuma projekti). Pašlaik viņš ir dažādās jomās darbojošās uzņēmējdarbības grupas "Axel Johnson AB" prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauns pakalpojums banku automātu tīklā

Valters Paiders [email protected], 02.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai.

Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA Banku Servisa Centrs (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISAElectron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos.

BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ieguldot miljonu eiro, uzsākta vēsturiska nama renovācija Lāčplēša ielā

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Foto: Ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu Latvijas tirgū atgriežas SAS

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SAS ietaupīs uz darbinieku rēķina

Oskars Prikulis, Db, 19.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais kolektīvais līgums starp Skandināvu aviokompāniju SAS un arodbiedrībām ļaus aviokompānijai ietaupīt lielu naudu.

Līgums cita starpā paredz, ka aviokompānijas piloti, SAS Group vadības pārstāvji un darbinieki atteiksies no algu palielināšanas 2009. gadā, tā vietā algas tiks samazinātas par 6%. Sākot ar 2009. gada janvāri savu atalgojumu par 6% ir samazinājuši arī SAS valdes locekļi.

Kā minēts SAS Group 2008. gada trešā ceturkšņa starpposma ziņojumā, vērtējot pēc būtiskākajiem kritērijiem, kopējais SAS budžeta deficīts ir mērāms ap 4 miljardiem Zviedrijas kronu (259 miljoni LVL).

«Kopš 2008. gada novembra SAS vadība un arodbiedrības rīkoja aktīvas un konstruktīvas pārrunas par kolektīvo līgumu parakstīšanu. Jaunie kolektīvie līgumi SAS grupā radīs 12% izmaksu samazinājumu, kas ir būtisks mūsu izmaksu bāzes samazinājums un nozīmīgs solis rentabilitātes mērķu sasniegšanā,» uzskata Mareks Pedersens, SAS Group reģionālais vadītājs Latvijā un NVS valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Var sākt pieteikties E-paraksta lietošanai

Voldemārs Oliņš [email protected], 04.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4.oktobrī tika izsniegta pirmā droša elektroniskā paraksta viedkarte un Latvijas iedzīvotāji VAS "Latvijas pasts" var pieteikties e-paraksta iegādei Db.lv informēja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta preses sekretārs Tonijs Šabovics. "E-paraksts Latvijā izveidots 15 mēnešu laikā – tas ir īsākais laika posms, kādā Eiropas valstīs īstenots šāda veida projekts," atzīmē īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Viesturs Krievāns. "Trīspusējais līgums par droša e-paraksta izveidi starp Latvijas valsti, VAS "Latvijas pasts" un SIA "Lattelecom" tika noslēgts 2005. gada 15. jūnijā, un šodien e-paraksts Latvijā jau ir realitāte." V. Krievāns norāda, ka līdz ar e-paraksta izveidi, ko koordinēja īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, šis projekts nebūt nebeidzas. Nākamais solis ir iedzīvināt e-paraksta lietošanu. Pirmkārt jānodrošina, lai iespējami lielāks iedzīvotāju skaits varētu iegādāties e-paraksta viedkarti, un, otrkārt, jānodrošina plašs e-paraksta pielietojums – tas ir, elektroniskie pakalpojumi. Sūtītājam pievienojot e-parakstu elektroniski sagatavotam dokumentam, tā adresāts saņem precīzu informāciju par sūtītāja vārdu un uzvārdu, kā arī atzīmi, ka datu pareizību apliecina uzticams pakalpojuma sniedzējs – Latvijas Pasts. Izmantojot Latvijas Pasta piedāvāto programmatūru elektronisko dokumentu radīšanai, tam tiek automātiski pievienots laika zīmogs, kas ļauj precīzi pārliecināties, ka elektroniskā paraksta radīšanai izmantotais sertifikāts ir bijis derīgs paraksta radīšanas brīdī. Līdz š.g. 30. novembrim ikviens e-paraksta lietotājs šim pakalpojumam nepieciešamo laika zīmogu saņems bez maksas. Sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm izstrādāts plašs e-paraksta izmantošanas pakalpojumu klāsts: 1. Iedzīvotāju reģistra izziņas pieprasīšana. 2. Pases pieteikuma iesniegšana. 3. Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana. 4. Vēlēšanu iecirkņa maiņa. 5. Pašvaldības domes/padomes lēmuma noraksta pieprasīšana. 6. Pagasttiesas/bāriņtiesas lēmuma noraksta pieprasīšana. 7. -9. Dzimšanas apliecības (miršanas apliecības, laulības apliecības) dublikāta pieprasīšana. 10. Dzīvesvietas elektroniska deklarēšana. 11. Atļaujas pieprasīšana žoga būvniecībai. 12. Koku ciršanas atļaujas pieprasīšana. 13. Mani dati pašvaldībā. 14. Izziņas pieprasīšana par fiziskas personas sodāmību. 15. Personu apliecinoša dokumenta pārbaude (publiski pieejamā datubāzē), vai tas nav iekļauts nederīgo dokumentu reģistrā. 16. Izziņas pieprasīšana par privātpersonai uzliktajiem administratīvajiem sodiem. 17. Iesniegums Valsts policijai. Piedāvājumus e-paraksta izmantošanai izstrādājis arī privātais sektors. Parex banka no 4. oktobra piedāvā iespēju ikvienam savā īpašumā iegūt kādu no prestižajām American Express kredītkartēm, izmantojot e-parakstu. Lai saņemtu American Express Blue, Gold vai Platinum kredītkarti, Parex bankas mājas lapā www.parex.lv jāaizpilda pieteikuma anketa un jāpievieno e-paraksts. Pēc tam jau tuvākajā laikā ar klientu sazināsies Parex bankas speciālists, lai vienotos par kartes saņemšanu. Rīgā e-parakstu vēl izsniedz 10. pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43, 11. pasta nodaļā Marijas ielā 20, 50. pasta nodaļā Stacijas laukumā 1 un 77. pasta nodaļā Aspazijas bulvārī 24. E-parakstu var saņemt visu Latvijas rajonu centru lielākajās pasta nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2004.gads Baltijas norēķinu karšu tirgū – pieauguma tendences saglabājas

Valters Paiders [email protected], 29.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi.

Vienlaikus jāuzsver, ka tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%), aizvadītajā – 2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi, pēdējo piecu gadu retrospektīvā raugoties (no 2001.g.), aizvadītajā gadā bijuši viszemākie (+10.88%), 2003.gadā (+15.07%), bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā (+ 40.63%).

Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), tomēr attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas. 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Latvijā šis rādītājs 2004.gadā ir tikai 0,57 kartes uz iedzīvotāju, bet Llietuvā 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konta bilanci varēs redzēt gandrīz visos bankomātos

Ieva Mārtiņa [email protected], 11.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai. Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA “Banku Servisa Centrs” (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISA Electron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos. BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli. Prasība par bilances pieprasījuma operāciju nodrošināšanu bankas automātu tīklā izriet no starptautiskās karšu organizācijas VISA nosacījumiem, līdz ar to VISA karšu lietotāji bilances pieprasījuma operācijas varēs veikt arī ārzemēs. Savukārt, Eurocard/MasterCard norēķinu kartēm šis pakalpojums būs pieejams lokāli – Latvijas banku automātos, tā kā šī karšu organizācija nenosaka obligātu prasību starptautiskajā līmenī. Līgumus parakstījušas “Aizkraukles banka”, Akciju komercbanka “Baltikums”, “Baltic International Bank”, “Baltic Trust Bank”, “Hansabanka”, “HVB bank Latvia”, “Lateko banka”, “Latvijas Biznesa banka”, “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, “Latvijas Krājbanka”, “Multibanka”, Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle, “Nord/LB Latvija”, “Ogres komercbanka”, “Parex banka”, “Rietumu banka”, “Sampo banka”, “SEB Latvijas Unibanka”, “Trasta komercbanka” un “VEF banka”. Šobrīd Latvijā bankas automātus uzstādījušas 10 bankas, kas kopā ir 867 vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien slēgtajā sēdē izlēmusi neiegādāties skandināvu aviokompānijai SAS piederošos 47.2% aviokompānijas airBaltic kapitāldaļu.

SAS piedāvātā cena par šīm akcijām bija 47 miljoni latu, tomēr, lai arī Satiksmes ministrija esot par SAS piedāvājuma izmantošanu, tomēr valdība izlēma neizmantot pirmpirkuma tiesības airBaltic akcijām. Iemels tam ir ierobežotā valdības rocība un taupības režīms. Līdz ar to SAS ar sev piederošās airBaltic akcijām var realizēt citam pircējam, jo pārējie akcionāri nav izmantojuši savas pirmpirkuma tiesības.

Iepriekš otrs airBaltic mazākuma akcionārs Krievijas kompānija Transaero, kam pieder 0.02% airBaltic akciju, Db arī norādījis, ka nav ieinteresēts iegādāties SAS piederošās akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju viedokļi par elektroniskā paraksta ieviešanu: valsts iestādes nav gatavas (diskusijas turpinājums)

Oskars Prikulis, Jānis Stundiņš, 17.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Vakar pie raksta Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentārosDb.lv aicināja sūtīt komentārus. Pateicamies visiem, kas piedalās šai diskusijā. Piedāvājam divus jaunus uzņēmēju viedokļus.

Atis Lazdiņš, AS G4S Latvia Valdes loceklis:

Nenoliedzami e-paraksts ir ļoti nepieciešams. Tikai lai saprastu, kāpēc Latvijā tas praktiski netiek izmantots, ir jāprot atbildēt uz jautājumu, ko tā ieviešana reāli dos uzņēmējiem? Uzņēmēju vēlmi sākt izmantot e-parakstu, manuprāt, var veicināt vienīgi tādi ieguvumi kā laika ietaupījums, ātrāka komunikācija ar valsts iestādēm, iespēja netērēt laiku dažādu dokumentu iesniegšanai un izziņu saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ja šie nosacījumi reāli darbotos, uzņēmējs samazinātu administratīvos izdevumus, un kļūtu skaidrs, kāpēc maksāt par šo pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas bijušo sporta manēžu Daugava nosola higiēnas preču ražotājs Cotton Club Liepāja

LETA, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 5,5 miljoniem eiro Lāčplēša ielā top Club Central Residence II

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvartālā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielām savu augstāko punktu sasniedzis un spāru svētkus svin otrais septiņu stāvu augstais nams Club Central Residence II, kura būvniecība izmaksās 5,5 miljonus eiro, informē bankā Citadele, kas finansē šo projektu.

Kvartāla izveides projekta kopējās investīcijas pārsniegs 13 miljonus eiro. Pabeidzot šo projektu, Rīgas vēsturisko centru papildinās četru gadu laikā no jauna uzceltu divu ēku un divu atjaunotu namu komplekss.

Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Nama kopējā platība būs 3930 m². Ēkas septiņos virszemes stāvos tiks izvietoti 28 dzīvokļi. Projektu attīsta SIA Axi Invest, būvnieks ir AS LNK Industries, bet objekta telpu tirdzniecības tiesības ir premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmumam Baltic Sotheby’s International Realty.

«Kreditējot nekustamā īpašuma nozari, arvien biežāk novērojam jaunu namu un pat kvartālu atdzimšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. Vēsturiskais apvienojamā ar moderno un šodienas dzīves kvalitātei atbilstošo uzrunā mūsdienu aizņemto un prasīgo pilsētnieku. Tādēļ šis segments ir interesants gan nekustamo īpašumu attīstītājiem, gan pircējiem,» skaidro bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bāliņa: jābūt vienam e-parakstam

, 13.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Radisson SAS atjaunojis biznesa klases numuru konceptu

Jūlija Pudenko [email protected], 26.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gada maijā Radisson SAS Hotels and Resorts atjauno biznesa klases un Royal Club numuru konceptu, piedāvājot to vairāk nekā 180 Radisson SAS viesnīcās un kūrortos 45 valstīs. Radisson SAS atjaunotais biznesa klases un Royal Club numuru koncepts ir plaša tirgus pētījuma, viesu atsauksmju un tendenču analīzes rezultāts. Viena no ievērojamākajām iezīmēm būs stilīgu, elegantu un tehnoloģiski modernizētu Nespresso kafijas automātu ieviešana, ko papildninās ar vienu no pasaules izmeklētākajām Grand Cru kafijas šķirnēm. Šī gada sākumā Rezidor SAS paziņoja, ka ir noslēgts sadarbības līgums ar Nespresso, kas kļūs par piegādātāju vairāk nekā 180 Radisson SAS viesnīcās un kūrortos. Saskaņā ar šo līgumu visās biznesa klases, Royal Club istabās un luksa numuros tiks nodrošināts Nespresso kafijas aparāts. Radisson SAS jau ir noteikts industrijas standarts, esot pirmajai Eiropas viesnīcu ķēdei, piedāvājot bezmaksas bezvadu internetu visos numuros un sabiedriskajās telpās. Papildus Nespresso kafijas automātam un bezmaksas bezvadu internetam biznesa klases un luksa numuriem viesnīca Radisson SAS Daugava un pārējās ķēdes viesnīcas saviem viesiem piedāvā: *bezmaksas brokastis restorānā vai apkalpošanai istabās *augstas kvalitātes gludekli un gludināmo dēli *bezmaksas televīzijas kanālus *augstas kvalitātes vannas istabas piederumus *bezmaksas ikdienas avīzes *bezmaksas mēneša žurnālu *vakara servisu

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2004.gadā visvairāk maksājumu ar kartēm par pirkumiem lielveikalos

Valters Paiders [email protected], 02.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvieši kūtrākie norēķinu karšu lietošanā Baltijā

Ieva Mārtiņa [email protected], 24.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baltijas valstīm Latvijā karšu skaits uz iedzīvotāju pagājušā gadā saglabājās vismazākais - 0.57 kartes, Db informēja Bankservisā. Turpretim Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas - 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Lietuvā šis rādītājs pērn bija 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci. Kopumā 2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi. Tomēr tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%),2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi pēdējo piecu gadulaikā kopš no 2001.gada, pērn bijuši viszemākie (+10.88%).(2003.gadā bija +15.07%, bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā + 40.63%). Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), bet Bankas automātu skaits Baltijas valstīs kopumā 2004.gadā turpinājis pieaugt, tomēr Latvija ir vienīgā no valstīm, kurā noticis skaita samazinājums (par vienu vienību). Lai gan kopumā bankas automātu skaita ziņā Latvija (867) ieņem otro vietu aiz Lietuvas (1012), bet Igaunija ir trešajā vietā (779), Igaunijā, līdzīgi norēķinu karšu skaita tendencēm, arī bankas automātu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir vislielākais. Statistika liecina, ka 2000. un 2001.gadā Latvija absolūtajos skaitļos Baltijas valstu vidū bija līderis bankas automātu skaita ziņā, bet kopš 2002.gada visstraujāko pieaugumu uzrāda Lietuva (līdz pat + 200 bankas automātiem 2002.gadā). Arī norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaita ziņā Baltijas valstu vidū situācija ir līdzīga. Proti, visās trijās valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir stabila pieaugoša tendence, bet absolūtajos skaitļos līderis ir Lietuva (15 594), lai gan karšu pieņemšanas vietu skaits pret iedzīvotāju skaitu visaugstākais ir Igaunijā (11 113). Latvija ieņem otro vietu gan absolūtajos rādītājos (11 829), gan rādītājos pret iedzīvotāju skaitu. Savukārt ar norēķinu kartēm veikto transakciju skaita ziņā Igaunija ievērojami apsteigusi abas pārējās Baltijas valstis, kas apliecina arī Igaunijas iedzīvotāju ievērojami plašākās zināšanas par norēķinu karšu lietošanas priekšrocībām un nozīmi norēķinu drošībā un izdevumu kontrolēšanā. Turklāt šāda situācija vērojama, kopš 2001.gada (67,31 milj.) līdz pat 2004.gadam (114,25 milj.). Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm absolūtajos rādītājos, kopš 2002.gada nemainīgi ieņemot trešo vietu. 2004.gadā Lietuvā tika veikti 85 milj. transakcijas ar norēķinu kartēm, bet Latvijā 65 milj. transakciju, lai gan uz tūkstots iedzīvotājiem veikto transakciju skaita ziņā Latvija tomēr ir otrajā vietā starp Baltijas valstīm (28,5), Lietuva trešajā (23,5), bet Igaunijas rādītāji ir vairāk kā trīs reizes augstāki (85,3).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAS piederošās 47.2% airBaltic akciju paketes cena šobrīd varētu būt 30 līdz 50 miljoni latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc viņa teiktā, vēl pirms uzņēmuma 2007. gada pārskata izvērtējuma uzņēmuma vērtība pa šo laiku ir kļuvusi lielāka. «Darbības rādītāji uzlabojas, pasažieru skaits un apgrozījums pieaug,» viņš skaidroja. Tiesa, investīciju baņķieris nevarēja pateikt tagadējo airBaltic vērtību, tomēr uzsvēra, ka SAS piederošā airBaltic akciju pakete (47.2 %) maksā mazāk, nekā maksātu kompānijas kontrolpakete (virs 50 %). Tādējādi 2006. gadā Latvijas aviokompānijas 47.2 % akciju paketes cena varētu būt 20-30 milj. Ls, bet šobrīd ap 30-50 milj. Ls. SAS pieder arī obligācijas, kuras tā varot konvertēt akcijās, bet tā kā dokumenti nav publiskoti, tad jāpieņem, ka SAS pār airBaltic nav kontrole un tādējādi, pārdodot nekontroli, naudas summai tiek piemērota atlaide, lēsa K. Krastiņš. airBaltic 2007. gada pārskats liecina, ka 2002. gadā airBaltic un SAS vienojušies par SAS pašu kapitālam pielīdzinātā aizdevuma (tas izsniegts 1996.g. 8.februārī ar 12 % likmi un atmaksu 2003.g. 31.decembrī) un uzkrāto procentu atmaksu, 2002. gada 1. oktobrī veicot konvertējamo obligāciju emisiju 2,955 milj. Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Komentāri

Pievienot komentāru