Pretlikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācija visdrīzāk notiek arī ar Francijas vīna lauku pirkšanas darījumiem, atsaucoties uz naudas «atmazgāšanas» novēršanas aģentūras Tracfin ziņojumu, raksta Krievijas lietišķais laikraksts Kommersant. Francijas aģentūra ziņo, ka lielākoties finanšu grūtībās nonākušos vīna laukus un vīna darītavas pārpērk ārzonās reģistrētas kompānijas, kuru īpašnieki ir ķīnieši vai krievi.
Krievu, ukraiņu un ķīniešu iepirkšanos Francijas vīna industrijā acīmredzot motivē iespēja, ka šādi varētu «atmazgāt» nelegālo peļņu. Tieši pēdējā gada laikā Tracfin ienākušas sevišķi daudzas sūdzības par aizdomām, ka darījumi ar vīnogulājiem nav gluži nevainīgi.
Francijas vīna lauku ārvalstu īpašnieku skaits sevišķi audzis līdz ar valsts ekonomikas nedienām aizvien aktuālās eirozonas krīzes laikā. Pašā Francijā ir krities pieprasījums pēc vīna, bet ražošanas izmaksas un zemes cena ir ievērojami augusi, raksta Kommersant. Tai pašā laikā plaukstošajā Ķīnā Francijas vīnu popularitāte ir strauji augusi. Tracfin ieskatā vīnogulāji ārzonu investorus tomēr saista ne jau legālo ekonomisko apsvērumu dēļ. Vīnogulājus pirkušās kompānijas «izmanto sarežģītas daudzpakāpju shēmas un atrodas nodokļu paradīzēs», rakstīts aģentūras ziņojumā.
Lai gan pēdējā laikā par Francijai tradicionālo nozari sevišķi ieinteresējušies ķīnieši, Krievija aizvien ir galvenais investors šīs valsts vīnkopībā, raksta Kommersant. Var teikt, ka Francijas Finanšu ministrijas aģentūra Tracfin savā atskaitē arī vien noplāta rokas, secinot, ka izskaitļot tos, kas reāli stāv aiz šaubīgajiem ieguldījumiem, ir sevišķi sarežģīti.
Ieguldījumiem Francijā veltītā publikācijā Kommersant iepriekš ir rakstījis, ka vīnogulāju rentabilitāte tur paredzama vīnogulājiem, kas nav mazāki par 20 hektāriem un gala iznākumā spēj dot virs 130 tūkstošiem pudeļu vīna gadā. Atkarībā no atrašanās vietas un citiem rādītājiem vīnogulāju cenas Francijā svārstās no dažiem desmitiem tūkstošiem eiro līdz 20 miljoniem.