Jaunākais izdevums

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Rezultātā uzņēmēji un iedzīvotāji meklēja alternatīvas, kur visvienkāršākais un ātrākais risinājums bija saules paneļu iegāde un uzstādīšana. Un sasniegtais rezultāts ir iespaidīgs. Jāņem vērā, ka pašlaik, 2024. gada vasarā, ir pietiekami daudz vērienīgu saules parku projektu dažādās attīstības fāzēs, kas rezultēsies ar vēl lielākiem elektroenerģijas ieguves apjomiem, izmantojot sauli. Interesanti, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Visas Latvijas valdības ir paudušas nepārprotamu atbalstu energoneatkarības stiprināšanai. Tā deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir teikts: “Valsts enerģētiskās pašpietiekamības pamatā ir elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana, primāri attīstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nodrošināsim virzību uz Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, sekmējot bezemisiju tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā.”

Vai banka iesaistās šādu elektrostaciju izveidē?

Rietumu Banka ir atbalstījusi šo valsts stratēģisko virzību un energoneatkarības paaugstināšanu ne tikai ar izsniegtajām iespaidīgajām kredīta summām komerciālo saules elektrostaciju izveidei, bet arī iesaistījusies vairāku projektu īstenošanā kā līdzīpašniece. Tā Salaspils un Ķekavas novadā ir jau uzbūvēti divi saules paneļu parki – Aleksandriņi un Citroniņi, katrs ar jaudu 10 MWh, kuri pašlaik tiek nodoti ekspluatācijā. Tie pēc uzstādītās jaudas pagaidām būs lielākie Latvijā. Līdztekus minētajiem nodošanas fāzē ir vēl viens saules paneļu parks Aleksandra muiža Mārupes novadā ar jaudu 3 MWh. Kopumā šajos projektos banka ir investējusi 15 miljonus eiro. Savukārt attīstības stadijā ir vēl viens 10 MW saules paneļu parks Remes Lāči Mārupes novadā ar aplēsto investīciju summu 6 līdz 7 milj. eiro, kura īpašnieks ir Rietumu Banka. Visi minētie saules paneļu parki ir vērsti uz elektroenerģijas iepludināšanu tīklā un realizāciju tirgū. Tāpat banka ir izsniegusi kredītus vairāku nozīmīgu saules paneļu parku izveidei uzņēmumiem, kuri daļu saražotās elektroenerģijas izmantos pašpatēriņam, bet daļa nonāks tīklā.

Liela mēroga saules enerģijas parku izveide vienmēr sākas ar projekta vietas izvēli, parka projektēšanu, finanšu modeļa veidošanu, tirgus izpēti un finansējuma struktūras izveidi. Šobrīd 1 MW ražošana saules enerģijas parkā izmaksā ap 500–800 tūkstošiem eiro, un nozīmīga mēroga saules enerģijas parka izveidei investīcijas parasti ir mērāmas miljonos – pie šādām summām katrs finanšu atdeves procents kļūst svarīgs. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecībām elektrības ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Nenoliedzami, ka daļa uzņēmumu, kuru ekonomiskā darbība bija nevis elektroenerģijas ražošana, bet gan rūpniecība, pakalpojumu sniegšana, pēc nepieredzēti superaugstajām elektroenerģijas cenām nolēma investēt paši savās elektroenerģijas jaudās, tādējādi diversificējot riskus, kas saistīti ar energoresursu cenu svārstībām un energodrošību.

Protams, šāds risinājums savā ziņā varbūt daļai arī atņēma finanšu resursus sava pamatbiznesa attīstībai, tomēr radīja daudz augstāku noturību pret krasām elektroenerģijas cenu svārstībām. Faktiski ieguvēji ir gan paši uzņēmumi, kuri izveidojuši šādas stacijas, un arī tie, kuri tādas veido, gan arī valsts kopumā. To, ka saules paneļi atmaksājas arī pašpatēriņam, apliecina Rietumu Bankas piemērs, kura jau pirms diviem gadiem uzlika tā laika tehnoloģiju saules paneļus (ar jaudu 110 KW) uz sava biroja autostāvvietas jumta – tie saulainā laikā spēj nodrošināt nozīmīgu daļu no tās elektroenerģijas, kura tiek patērēta biroju ēkas augstceltnē.

Vai nenonāksim situācijā, kad spīd saule un elektroenerģijas ir pārāk daudz, iegūtā elektrība nebūs jāpārdod ar piemaksu vai arī vienkārši jāizslēdz saules paneļi?

Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa riski saules parku attīstītājiem ir bijuši un būs, it īpaši, jo saule (gaisma) ir tad, kad tā ir, un, ja patēriņš ir neliels, tad saules parka darbība varbūt arī jāaptur vai jāierobežo tās ģenerētās jaudas apjoms. Vienlaikus saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā – vasarā. Tieši šis faktors ir pats būtiskākais, jo vasarā ir vismazāk ūdens Daugavas HES kaskādē, un tāpēc ūdens ražotās elektroenerģijas apjoms ir ievērojami mazāks nekā pavasaros un rudenī, bet to laika gaitā varētu kompensēt ar saules paneļu parku saražoto elektroenerģiju. Nenoliedzami, līdz tam vēl tāls ceļš mērojams, taču pēc 2022. gada šie soļi ir sperti ar septiņjūdžu zābakiem.

Protams, neviena uzņēmējdarbība – vai tā būtu maizes cepšana vai graudu audzēšana, vai elektroenerģijas ražošana – nav bezriska pasākums. Saules paneļi strādās tad, kad būs visvairāk saules un gaismas, un to jaudas ierobežošana vai atslēgšana ir viens no biznesa riska faktoriem, kas būs atkarīgs no situācijas attiecīgajā apakšstacijā (pie kuras pieslēgts konkrētais saules paneļu parks). Interesanti, ka saistībā ar saules paneļiem un to darba efektivitāti cilvēkiem Latvijā ir arī vairāki mīti. Viens no tādiem ir, ka Latvijā ir salīdzinoši slikti apstākļi salīdzinājumā ar dienvidu zemēm, tāpēc varam saražot salīdzinoši maz elektrības. Vienlaikus tiek ignorēts fakts, ka Latvijā ir baltās naktis, un tas dod iespēju ražot ilgāk, vairāk stundu nekā dienvidos.

Un vēl kāda nianse – pie zemākās gaisa temperatūras saules paneļi strādā efektīvāk, un tas ir vēl viens pluss Latvijai (Baltijai) salīdzinājumā ar tā dēvētajām siltajām zemēm, kurās ir ievērojami augstāka gaisa temperatūra nekā mūsu zemē. Vienlaikus, pašlaik gan vēl teorētiskā līmenī, bet nākotnē tas kļūs par ikdienu, ir elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju izveide pie saules parkiem. Arī tajos saules paneļu parkos, kuriem viens no īpašniekiem ir Rietumu Banka, akumulācijas bateriju uzstādīšana ir izvirzīta kā prioritāte. Tas kļūs par realitāti Latvijā, kad tiks izstrādāta sistēma, kā šie akumulatori tiks integrēti elektroenerģijas apgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šogad vēlme uzstādīt saules paneļus bijusi tikpat augsta kā buma laikā

Db.lv, 19.04.2024

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 6,5 miljonu eiro aizdevumu Luminor banka līdzfinansējusi investīciju fonda Merito Sustainable Energy Fund I (Merito fonds) saules elektrostacijas būvniecību Cēsīs.

Šobrīd Merito fonds ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Cēsu saules elektrostacija ir piektais fonda īstenotais projekts, un tajā kopumā tiks investēti teju 12 miljoni eiro pašmāju kapitāla.

Elektrostacija atradīsies Cēsu novada Priekuļu pagasta "Purmaļos". Projekta īstenošana ir uzsākta 23 hektāru platībā, piesaistot pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma Saules Energy.

Plānots, ka Cēsu saules elektrostaciju nodos ekspluatācijā jau šovasar.

Cēsu elektrostacijas jauda pārsniegs 19 MW, un tās teritorijā atradīsies vairāk nekā 33 500 saules paneļu. Stacija ar zaļu elektroenerģiju apgādās 9500 Cēsu un tuvējo novadu mājsaimniecību.

“Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Merito fonds kopumā plāno ieguldīt 50 miljonus eiro astoņu jaunu saules elektrostaciju izveidē Latvijas reģionos. Pērn kopā ar uzņēmumu Saules Energy jau realizējām četru jaunu staciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Tās ražo zaļu elektroenerģiju, ko patērē vietējie iedzīvotāju un uzņēmumi. Cēsu projektā tāpat kā pārējās mūsu fonda saules elektrostacijās īpašu uzmanību pievēršam bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides aizsardzībai,” saka Merito Partners līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā

Māris Ķirsons, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti atklājis saules enerģijas parku Lūganusē (Lüganuse), Ida-Viru apriņķī.

Šis saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 7 MW ir Elektrum Eesti pirmais liela mēroga saules enerģijas projekts. Tuvākajos gados Elektrum Eesti izaugsmes plānu ietvaros gaidāma būtiska paplašināšanās. Latvenergo stratēģija paredz stabilu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu Baltijas valstīs.

"Šis ir neliels, bet ļoti nozīmīgs solis, jo esam izveidojuši saules elektrostaciju Igaunijā, kur mums šobrīd ir jau vairāk nekā 80 000 klientu. Mēs būvēsim vēl, un mūsu zaļās enerģijas projektiem pievienosies vēja un saules elektrostacijas, un tuvāko gadu laikā Igaunijā sasniegsim 400 MW ražošanas jaudu. Baltija ir mūsu mājas tirgus, un ir loģiski, ka tajā ne vien tirgojam elektrību, bet to arī ražojam videi draudzīgā veidā, kas ļauj mazināt reģiona enerģijas deficītu, stacijas atklāšanā teica Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīm un Latvijai ir liels elektroenerģijas eksporta potenciāls

Armanda Vilciņa, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rietumu Banka piešķir miljonu eiro saules elektrostacijai Aiviekstes pagastā

Db.lv, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi vienu miljonu eiro SIA “Spridzēnu HES” saules enerģijas parka un hidroelektrostacijas darbības attīstībai Aiviekstes pagastā.

Jaunās “zaļās” elektrostacijas saules paneļi ar kopējo jaudu 1,5 MW un ražošanas jaudu 1,2 MW ir izvietoti līdzās vienai no Latvijas hidroelektrostacijām, kas atrodas uz Aiviekstes upes. Līdz ar to enerģijas iegūšanas veidi šajā vietā tiks dažādoti un tās ieguve būtiski palielināta.

Rietumu Banka ir nodrošinājusi nepieciešamo refinansējumu šī saules enerģijas un HES projekta turpmākai veiksmīgai darbībai.

“Spridzēnu HES ir piemērs tam, kā attīstīt uzņēmuma darbību, pārdomāti papildinot dažādus enerģijas ieguves veidus. Tas ir ceļš, kā Latvija var būtiski stiprināt savu energoneatkarību, vienlaikus ieviešot jaunus un dabai draudzīgus tās ieguves veidus. Šī nozare strauji attīstās, tā ir vērsta uz nākotni un pilnībā atbilst Rietumu Bankas ilgtspējas filozofijas principiem. Esam gandarīti, ka atbalstījām jau vairāku valstī lielāko saules parku projektu realizāciju un turpinām paplašināt šo darbības virzienu,” sadarbību komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 18.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz ar saules parka izveidi Sakret plāno iepirkto elektroenerģiju samazināt par 38%

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Piesaista 20 miljonu eiro saules elektrostaciju portfelim Latvijā

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu fondu pārvaldības uzņēmums Modus Asset Management, kas specializējas enerģētikas sektora transformācijā Baltijā un Centrāleiropā, piesaistījis 20 miljonu eiro aizdevuma finansējumu no Swedbank 57 MW saules elektrostaciju būvniecībai Latvijā.

Swedbank ir piešķīrusi 20 miljonu eiro finansējumu uzņēmumiem, kurus kontrolē Modus Asset Management pārvaldītais slēgtais investīciju fonds "Clean Energy Investment Fund", kas paredzēts zinošiem ieguldītājiem. Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti 57 MW saules elektrostaciju būvniecībai, ko veido 10 atsevišķi projekti visā Latvijā.

Paredzams, ka kopējais saules parku saražotās elektroenerģijas apjoms gadā būs 64 GWh. Pirmie šajā portfelī ietilpstošie parki sāks darboties jau šogad, bet pārējie tiks nodoti ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Jaunuzbūvētajās saules elektrostacijās tiks izmantoti mūsdienīgi divpusēji saules paneļu moduļi gan ar vienas ass pozicionēšanas, gan fiksēta leņķa tehnoloģiju, lai palielinātu efektivitāti un enerģijas ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaižēni investē 700 000 eiro četros saules parkos Bauskas un Cēsu novados

Db.lv, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 700 000 eiro, lauksaimniecības uzņēmums SIA Gaižēni atklāj četrus saules parkus cūkkopības kompleksos Bauskas un Cēsu novados.

Ar pašu saražoto zaļo enerģiju uzņēmums spēs aizvietot līdz pat 30% no visa uzņēmuma gada elektrības patēriņa. Apjomīgais projekts realizēts sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit.

Projekta ietvaros uz uzņēmumam piederošās zemes Priekuļu, Īslīces un Brunavas pagastos izbūvēti četri saules parki ar kopējo sistēmas jaudu 0,7 MW. Saules parki ik gadu saražos ap 800 MWh zaļās enerģijas uzņēmuma pašpatēriņam. Lielākās no četrām saules sistēmām uzstādīta Bauskas novada Brunavas un Īslīces pagastos.

“Elektrība ir viena no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, tāpēc mums ir svarīgi dažādot enerģijas veidus, lai nodrošinātu ražotnes nepārtrauktu darbību un tādā veidā sekmēt konkurētspēju nākotnē. Pateicoties saules saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 260 tonnas CO2 izmešu,” norāda SIA Gaižēni valdes loceklis Alekss Skovgārds Rasmusens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augšdaugavas novadā ražošanu sākusi līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija Latvijā – "Kalkūnes SES". Tās izveidē "Merito Partners" investīciju fonds kopā ar "Swedbank" ieguldījuši 10 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas ražošanas jauda ir pietiekama, lai ar videi draudzīgu enerģiju apgādātu vismaz 6500 Daugavpils mājsaimniecību.

"Kalkūnes SES" atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Tā ar 13,3 megavatu uzstādīto jaudu turpmāk ik gadu saražos vismaz 13 500 megavatstundu atjaunīgas enerģijas. Jaunā elektrostacija ir attīstīta ar pieslēgumu sadales infrastruktūrai, tādējādi saražoto elektroenerģiju patērē vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Kalkūnes SES" izveidē ieguldīti teju 10 miljoni eiro Latvijas kapitāla, tostarp 4,7 miljoni eiro "Swedbank" līdzfinansējuma. Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Pērn tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" realizēja četru jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Vēl trīs elektrostaciju projekti Koknesē, Cēsīs un Valmierā tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Green Genius" noslēdzis līgumus ar divām Vācijas bankām par 87 miljonu eiro aizdevumu, lai Jēkabpilī veidotu saules enerģijas parku, informē "Green Genius" pārstāvji.

Tostarp no "Berenberg Bank" kompānija saņēmusi aizņēmumu 26 miljonu eiro apmērā, bet no "Nord LB" - 61 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus kopējās investīcijas plānotas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

Elektroenerģijas ražošanu jaunajā saules elektrostacijā ar 121 megavatu jaudu plānots sākt nākamā gada vidū. Jēkabpils saules enerģijas parks aizņems kopumā 151 hektāra platību.

"Green Genius" finanšu direktors Roks Bancevičus skaidro, ka liela mēroga saules parka izveide Jēkabpilī nodrošinās būtisku zaļās enerģijas pieaugumu Latvijas elektroenerģijas sistēmā.

"Green Genius" ir atjaunojamās enerģijas uzņēmums, kas izstrādā, izbūvē un īsteno saules, biogāzes, vēja un zaļās ūdeņraža enerģijas projektus. Patlaban uzņēmums īsteno atjaunojamās enerģijas projektus ar kopējo jaudu virs 2,6 gigavatiem dažādās attīstības un būvniecības stadijās astoņās Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Citadele piešķir 2,5 miljonus eiro Valmieras saules elektrostacijas būvniecībai

Db.lv, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi teju 2,5 miljonus eiro pašmāju investīciju uzņēmuma “Merito Partners” pārvaldītajam SIA “Valmieras SES” jaunas saules elektrostacijas būvniecībai Valmieras novada Kauguru pagastā.

“Valmieras SES” elektrostacijas projekta kopējās izmaksas paredzētas vairāk nekā 5 miljoni eiro, bet no bankas Citadele piesaistīts finansējums 2 485 000 eiro apmērā. Plānots, ka būvniecības darbi spēkstacijā tiks pabeigti līdz šī gada septembrim. Jaunā saules spēkstacija ar 12 000 saules paneļiem gada laikā saražos 6900 MWh atjaunīgās enerģijas. Aprēķini liecina, ka tas ir pietiekami, lai nodrošinātu zaļu enerģiju aptuveni 3400 Valmieras un tuvējo novadu mājsaimniecībām.

Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" pēdējā gada laikā realizējis piecu jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā un Kalkūnē ar kopējo jaudu 38,3 MW. "Valmieras SES" un vēl divu elektrostaciju projekti Koknesē un Cēsīs tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim. Astoņu spēkstaciju kopējā jauda ļaus ar zaļo enerģiju apgādāt 35 000 mājsaimniecības visā Latvijā, gada laikā saražojot elektrību 70 000 MWh apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļiem pirmajos trīs šī gada mēnešos bija 4 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 31.03.2024 bija 1,5 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 970 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 337 miljoni eiro.

Kredītu portfeļa apjoms bija 648 miljoni eiro. Kopš gada sākuma Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus par kopējo summu 18,7 miljoni eiro, turpinot piešķirt finansējumu tostarp zaļās enerģijas projektu attīstībai Latvijā.

Kā vienam no zaļās enerģijas projektiem, Rietumu Banka piešķīra 4 miljonus eiro “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai Aucē un Valdemārpilī. Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk nekā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk nekā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cena ir būtisks faktors gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību budžetā. Šajā rakstā apskatīsim elektroenerģijas cenas izmaiņas Latvijā, to iemeslus un ietekmi uz patērētājiem.

Elektroenerģijas cenu izmaiņu iemesli

Tirgus pieprasījuma un piedāvājuma likumi

Elektroenerģijas cena bieži vien svārstās atkarībā no tirgus pieprasījuma un piedāvājuma likumiem. Ja pieprasījums pārsniedz pieejamo piedāvājumu, cenas var pieaugt, bet, ja piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, cenas var nokrist.

Enerģijas resursu izmaksas

Elektroenerģijas cena ir cieši saistīta ar enerģijas resursu izmaksām, piemēram, ar dabasgāzes, ogļu un atjaunojamo enerģijas avotu cenām. Ja enerģijas resursu cenas pieaug, tas var ietekmēt arī elektroenerģijas cenu.

Tirgus regulējums un nodokļi

Tirgus regulējums un nodokļi ir citi faktori, kas var ietekmēt elektroenerģijas cenu. Dažādu valstu regulējums un nodokļi var ievērojami atšķirties, kas var radīt cenu atšķirības starp valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru