Jaunākais izdevums

Saulkrastos tiek apsvērta iespēja ieviest iebraukšanas maksu. Tā norādījis Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Tas nebūs kā Jūrmalā, kur speciālos automātos var iegādāties caurlaides. Lai arī uzņēmi iegūtu papildu līdzekļus, šīs caurlaides, kas dotu iespēju izmantot stāvvietas, varētu iegādāties kioskos, veikalos, taču tas vēl pagaidām ir ideju līmenī,» sacījis Līcis.

Saulkrastu pašvaldība atzīst, ka pludmales apmeklētājiem ir problēmas ar transportlīdzekļu novietošanu, jo piejūras zonā ir maz autostāvvietu. Līdzīgas problēmas ir arī citās pludmalēs, piemēram, Vecāķos un Vakarbuļļos, kur Rīgas dome izveidojusi maksas autostāvvietas.

Pašvaldību darbu uzraugošā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) norāda, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm un citiem tehniskajiem līdzekļiem, ko nosaka Ceļu satiksmes likums. Līdz ar to ceļa zīmju uzstādīšanu un noņemšanu, tostarp pie jūras, veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar LVC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta - Saulkrasti: Jo saule siltāka, 
jo bizness rosīgāks

Signe Knipše, 01.08.2014

Bārs Mare Saulkrastos strādā jau 12 gadus. Vieta un laikapstākļi ir svarīgākie nosacījumi veiksmīgam pludmales biznesam, uzskata bāra īpašnieks Uldis Vizbulis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: No bundzinieku saieta kļūst par džeza festivālu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasākumiem, saistībā ar kuru ik vasaru izskan Saulkrastu vārds, ir festivāls Saulkrasti Jazz, kas šogad notiek jau 22.gadu.

Tā pirmsākumi meklējami 1997.gadā un plašākai publikai tajā laikā festivāls bija pazīstams kā Baltic Drummer Summit (Baltijas Bundzinieku Saiets), kas pulcēja bundziniekus un džeza māksliniekus no Baltijas valstīm, stāsta festivāla direktors Raimonds Kalniņš.

Saulkrasti kā norises vieta netika izvēlēti nejauši, patiesībā pat ļoti jauši, apzināti un nedaudz savtīgi.

Gadiem ejot, par festivālu augusi interese gan no mākslinieku, gan studentu puses.

Uz nometni pieteicās jaunieši arī no ārvalstīm, kas vēlējās dziedāt, spēlēt klavieres, ģitāru un citus mūzikas instrumentus, tādēļ Baltic Drummer Summit vairs nevarēja būt Bundzinieku Saiets, un tas kļuva par starptautisko Saulkrastu Džeza Festivālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izplešas dārgais atkritumu apsaimniekotājs; iedzīvotāji satraukti

Līva Melbārzde, Signe Knipše, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tajās pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošanas operators izraudzīts konkursa kārtībā, tarifi samazinās pat par 50%. Tādus secinājumus var izdarīt, salīdzinot pēdējā laikā rīkotos atkritumu apsaimniekošanas publisko iepirkumu rezultātus dažās pašvaldībās, kuros cena svārstās 2,84-5,97 Ls/m3 robežās un ir vidēji par 40% zemāka nekā pirms konkursa rīkošanas.

Tajā pašā laikā tajās pašvaldībās, kuras par savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru bez iepirkuma konkursa rīkošanas izvēlējušās SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) cena ir 8-9 Ls/m3 robežās. Jāpiebilst, ka ZAAO sniegtā pakalpojuma cena, pēc Latvijas Namu apsaimniekotāju un pārvaldes asociācijas datiem, nav pati augstākā valstī, vēl dārgāk par atkritumu apsaimniekošanu maksā liepājnieki, kā arī Jēkabpils un Alūksnes novada iedzīvotāji, kur cena pārsniedz 10 Ls/m3, tomēr ne visur iedzīvotāji ir gatavi tik augstas atkritumu apsaimniekošanas cenas akceptēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos pēdējo gadu laikā vērojama aktīvāka uzņēmēju rosība, taču darāmā, lai pilsēta izmantotu savu kūrorta potenciālu pilnībā, vēl ir daudz, atzīst uzņēmēji. Lai palielinātu viesu skaitu Saulkrastos, iesaka veidot jaunus objektus vai pakalpojumu klāstu, kas piesaista tūristus.

Vasarā, kad šeit sabrauc atpūtnieki, ielas kļūst pilnākas, stāvvietas, pludmales kafejnīcas un veikali karstajā laikā ir pārpildīti. Izteiktā sezonalitāte gan rada grūtības uzņēmējiem plānot naudas plūsmu, un tā atkarīga ne tikai no sezonas, bet saulainajām dienām un pat laika prognozēm. Pilsētā šajā gadā vērojama rosība – nesen izbūvēta jauna promenāde, tāpat tiek remontēta iela centrā, kur atpūtnieki parasti novieto savas automašīnas, taču vietējie atzīst – Saulkrasti ne tuvu neizmanto savu potenciālu, un, lai attīstība būtu straujāka, aktīvāk jāstrādā gan pašvaldības pārstāvjiem, gan uzņēmumiem, būtu jādomā par jaunu objektu vai pakalpojumu veidošanu, kas piesaistītu viesus ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, jo, iestājoties septembrim, pilsētas ielas kļūst kā izslaucītas. Saulkrastu priekšrocības ir salīdzinoši tuvā atrašanās vieta Rīgai, jūra, taču daudzi izvēlas atpūsties citās vietās, kas sevi popularizē skaļāk un piesaista ar konkrētiem objektiem. Vasaras sezonā darbs norit aktīvi, cilvēku pieplūdums ir tik liels, ka nereti nav iespējams visus apkalpot, savukārt ziemā lielākais izaicinājums ir noturēt biznesu un neslēgt ciet, ko daļa uzņēmumu tomēr izvēlas darīt, un tas, savukārt, padara grūtāku darbinieku atrašanu nākamajā sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru

Dienas Bizness, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes osta, kas atrodas Saulkrastu pievārtē, pirms diviem gadiem neoficiāli tika minēta kā viena no teritorijām Latvijā, kur varētu būvēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli.

Šopavasar Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs laikrakstam Diena apstiprinājis, ka tāda versija tiešām dzirdēta, turklāt «uzbūvēt LNG termināli Skultes ostā tehniski un praktiski būtu iespējams», bet viņš arī atzinis, ka termināļa vietas izvēle, nenoliedzami, ir «politisks lēmums, ko pieņem nevis ostu, bet politiķu un valdības līmenī». Šobrīd tiek pieļauts, ka LNG termināli būvēs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā, norāda laikraksts.

Rosība Skultes ostā kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, secinājusi Diena. Osta un ar to saistītie uzņēmumi nodrošinot darbvietas aptuveni simts cilvēkiem, galvenokārt Saulkrastu pilsētas un novada iedzīvotājiem. «Skultes osta mums ir ļoti būtiska, jo Saulkrastos darbvietu izvēle nav liela, arī simts darbvietu mums šķiet daudz,» atzinuši vairāki saulkrastieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Saulkrastos sācies ikgadējais džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos sācies ikgadējais Baltijā vērienīgākais brīvdabas džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016.

Pirmdien bezmaksas koncertā Saules laukumā Saulkrastos skatītājus priecēja Māris Pūris un viņa stepa studiju audzēkņi, ko muzikāli pavadīja koklētāju ansamblis, bet vakara koncertā festivāla lielo skatuvi Minhauzena undā ieskandināja vokālā grupa Framest un ansamblis Pieneņu vīns. Vairākiem no abu grupu mūziķiem šī bija saviļņojoša atkalsatikšanās ar Saulkrastu džeza festivāla gaisotni, jo viņi ir vieni no daudzajiem, kas savas vasaras pavadījuši izglītojoties festivāla meistarklašu nometnēs.

Otrajā festivāla dienā Saules laukuma koncertā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas labākie audzēkņi, ar kuri savu aizrautību un prasmi atrādīja Rīgas publikai festivāla ieskaņas koncertā Origo Summer Stage.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par īpašumu īri Jūrmalā šovasar tiek prasīti pat desmiti tūkstoši eiro mēnesī. Nenoliedzami daļa īpašnieku sacerējušies uz naudīgo ārvalstu klientu, vismaz tā šķiet, aplūkojot sludinājumus vairākos portālos.

Jūrmalu un citos piejūras reģionos Rīgas tuvumā privātmāju īpašnieki galvenokārt orientējas uz ārzemniekiem (pārsvarā no austrumiem), piekrīt kompānijas Rent in Riga speciālists Jānis Lipša. Arī vietējie dažkārt ir gatavi maksāt tūkstošus par vasarnīcu, tomēr viņi pārsvarā tad skatoties īpašumu prom no lielām ļaužu masām, kas ir Bulduros, Dzintaros, Majoros.

Taču vasarnīcu īres tirgu veido arī māju daļas, dzīvokļi, istabas. Pēc viņa teiktā, pieprasītākās vietas bez Jūrmalas ir arī Saulkrasti, Vecāķi, Garciems un Carnikava (tieši pēdējos trīs vairāk izvēloties vietējie vasarnieki un mazāk turīgie ārzemnieki).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdienas vakarā Latvijai pāri virzījās negaiss, kura laikā vairākās valsts vietās tika gāzti koki un nodarīti citi postījumi.

Viena no Latvijas vietām, kuru negaiss skāra pamatīgi, bija Saulkrasti, kur krītošie koki uzgāzās mašīnām, māju jumtiem un vairākas stundas nebija elektrības. Postījumus vietējie iedzīvotāji turpina likvidēt arī šodien.

Portāls db.lv piedāvā palūkoties, kā Saulkrastos izskatījās uzreiz pēc negaisa un šodien, kad daļa postījumu jau novērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sāktā atbalsta programmas izstrāde vērtējama kā apsveicama ideja, īpaši ņemot vērā, ka Latvija elektromobilitātes nozarē šobrīd ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, norāda Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Māris Sproga. Taču, viņaprāt, pašreizējā programma ir nepilnīga, galvenais trūkums - nav paredzēts modelis elektromobilitātes stratēģiskai attīstībai valsts mērogā. Tāpat vēl ir daudz fundamentālu jautājumu, kas ir jārisina, pirms sākt tērēt naudu.

KPFI finansēto projektu konkursa «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai» nolikuma noteikumu projekts šā gada martā ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, šobrīd tas tiek skaņots ar Finanšu, Tieslietu, Satiksmes un Ekonomikas ministrijām, DB informē Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kuras pārziņā ir šī programma. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Uz KPFI atbalstu elektromobiļu iegādei un infrastruktūras izveidei varēs pretendēt Latvijas pārvaldes iestādes, publiskās personas, Latvijā reģistrēti komersanti; atbalsts elektromobiļu iegādei paredzēts arī fiziskām personām, informē VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cēsis grib pietuvināt Rīgai

Egons Mudulis, 31.08.2017

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka Rīga paliks gan politiskā, gan administratīvā, gan biznesa galvaspilsēta, tur koncentrējoties vadošā līmeņa speciālistiem. Savukārt cēsiniekiem ideālā gadījumā gribētos panākt, lai Rīga būtu sasniedzama apmēram stundas laikā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju visbiežāk pirkti īpašumi Rīgas centrā

Ingrīda Drazdovska, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos, šādus datus ir apkopojusi nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pieprasītākā dzīvokļu platība ir no 60 līdz 100 m²; retāk tiekot meklētas mājas ar zemes gabalu. Parasti pircēji vēlas iegādāties dzīvošanai pilnībā gatavu (izremontētu) īpašumu, un vēlams ir, lai tas būtu mēbelēts.

Parasti budžets, ko nerezidenti atvēl īpašuma iegādei ar mērķi iegūt uzturēšanās atļaujas, ir 150 – 220 tūkst. eiro; nedaudz retāk tiekot meklēti īpašumi cenu diapazonā 220 – 300 tūkst. eiro. Iegādājoties īpašumu 300 – 600 tūkst. eiro, pircēji bieži pērk īpašumu daļās – darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem, informē Arco Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš saņēmis sešus piedāvājumus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektēšanai

Žanete Hāka, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vismierīgāk var naktīs gulēt Toyota, Mercedes un Ford īpašnieki

Jānis Rancāns, 27.11.2012

Volkswagen Golf 7. VW transportlīdzekļi šogad veidojuši 23,4% no visām zagtajām automašīnām.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autovadītāji, kuriem pieder Ford vai Toyota markas automašīnas naktīs gulēt var daudz mierīgāk nekā tie, kuriem ir Volkswagen (VW) un Audi automašīnas, jo par zagļu upuriem šie spēkrati kļūst retāk. Savukārt VW īpašniekiem pat jārēķinās ar zagļiem, kuriem ir speciāls aprīkojums.

Kā liecina apdrošinātāja BTA Insurance Company apkopotie dati, 2012. gadā VW un Audi automašīnu markas kopā veidoja lielāko daļu (aptuveni 40%) no visām zagto transportlīdzekļu markām. VW transportlīdzekļi šogad veidojuši 23,4% no visām zagtajām automašīnām (aizvadītajā gadā – 25%), bet Audi markas transportlīdzekļi – 15,6% (pērn 14,4%).

Apdrošinātāja apkopotie dati liecina, ka zagļu «pieprasīti» ir arī BMW un Honda marku automobiļi. Vācu autoražotāja BMW transportlīdzekļu markas šogad zagtas 7,6% gadījumu, bet Honda – 7% gadījumu. Savukārt Japānas autoražotāja Toyota automašīnas zagtas 6,8% gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamajos īpašumos uzturēšanās atļaujai ieguldīti gandrīz 340 miljoni

Lelde Petrāne, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2012.gada novembra beigās pāsniedza 425 miljonu eiro atzīmi, no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti gandrīz 340 miljoni eiro, informē Arco Real Estate.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada decebra sākumam uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2058 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā un 1095 iesniegumi 2012.gadā), no kuriem 1650 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu. Kā zināms, pamatojoties uz to īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju var saņemt investors, tā laulātais draugs vai laulātā draudzene, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Pavisam iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesnieguši 4892 cilvēki (3919 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 4513 cilvēkiem (tostarp 3619 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Baltā kāpa Saulkrastos darbu sākusi šā gada martā un tās izveide bijusi sens tā īpašnieku sapnis.

Kafejnīcas pirmsākumi rodami pirms 15-20 gadiem, kad blakus autostāvvietai bija mazs namiņš, kurā varēja iegādāties uzkodas. Saskatot potenciālu un lielo Baltās kāpas apmeklētāju skaitu, radusies doma par ko lielāku, līdz pienāca brīdis šīs idejas īstenošanai, stāsta īpašnieku pārstāve Anna Blaua.

Projekta realizācija aizņēmusi aptuveni 2 gadus. Baltā kāpa kā tūrisma objekts daudziem ir zināma un ir viens no objektiem, kas piesaista viesus - gan vasarā, gan ziemā uz šejieni pastaigāties brauc tūristi un nāk vietējie iedzīvotāji, tāpat vietu iecienījuši kāzinieki. «Sevi gan saucam par kafejnīcu, taču piedāvājam restorāna līmeņa ēdienu. Mums ir paveicies ar šefpavāru, kurš katru dienu mēro tālu ceļu, lai gatavotu ēdienu mūsu apmeklētājiem. Kā jau visā nozarē, arī ar darbinieku atrašanu ir problēmas – ir cilvēki, kas brauc no Ādažiem, Siguldas un citām pilsētām,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiem, kuri kāro pēc uzturēšanās atļaujām, interesē dzīvokļi pirmskara namos un jaunbūvēs

Lelde Petrāne, 11.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī, lai saņemtu uzturēšanās atļauju un, attiecīgi, iegūtu brīvas pārvietošanās iespēju pa Šengenas valstīm. Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos Rīgas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100m2; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu.

Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams arī mēbelētu, liecina Arco Real Estate apkopotā informācija.

Vispopulārākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR. Nedaudz mazāk, taču arī pietiekami populārs ir ieguldījums 220 000 – 300 000 EUR apmērā. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, lielākoties vairāki pircēji pērk īpašumu kopīgi un darbojas kā līdzieguldītāji. Bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.

Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada janvāra beigām uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2308 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 – 2011.gadā, 1225 iesniegumi 2012.gadā un 120 iesniegumi 2013.gadā), no kuriem 1855 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Nostiprina pozīcijas robotikas apmācībā

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Robo Hub trīs gados attīstījusies gan savas skolas ietvaros, gan mācot robotiku un programmēšanu vispārizglītojošās iestādēs daudzviet Latvijā.

«2016. gadā biznesu sākām ar pirmajām apmācībām nelielām bērnu grupām. Šajos gados esam attīstījušies, pie mums regulāri uz nodarbībām nāk vairāk nekā 600 bērnu. Jaunākajiem skolēniem ir trīs gadi, vecākajiem – 13 gadi. Nodarbības notiek darba dienu vakaros un sestdienās no rītiem mūsu skolā pie VEF. Vienlaicīgi bērni strādā vairākās klasēs dažādās vecuma grupās; katrā klasē ir līdz 10 bērniem. Lielākas klases neveidojam, lai saglabātu individuālu pieeju. Tāpat ir pieaudzis mūsu skolotāju pulks. Sākām ar trīs četru cilvēku komandu, kas strādāja no rīta līdz vakaram, bet tagad mums ir skolotāji, kuri nāk dažas reizes nedēļā un novada atsevišķas nodarbības. Šobrīd esam jau 16 skolotāju komanda,» trīs gadu izaugsmes tempu apraksta robotikas skolas Robo Hub (SIA Robo Hub) dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju apjoms ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju pārsniedzis 525 miljonus eiro

Žanete Hāka, 29.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, aprīļa vidū pārsniedza 525 miljonu eiro atzīmi, no kuriem nekustamajos īpašumos ir ieguldīti vairāk nekā 418 miljoni eiro.

Kā norāda Arco Real Estate eksperti, no 2010.gada 1.jūlija līdz šā gada aprīļa vidum uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2546 iesniegumi, no kuriem 2038 bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu.

Uzturēšanās atļaujas iegūšanas nolūkā Ls 59,82 miljoni latu tikuši iemaksāti Latvijas banku subordinētajā kapitālā. Vēl Ls 15,7 miljonus latu investori ir ieguldījuši Latvijas uzņēmumos ar piesaistīto kapitālu.

Kopš 2013.gada sākuma vispopulārākās vietas uzturēšanās atļauju saņemšanai saistībā ar Latvijā piederošu īpašumu ir bijušas Rīga (116 darījumi) un Jūrmala (96). Populāra ir bijusi arī Mārupe (10), Garkalnes novads (7), Saulkrasti (7), Cēsis (5), Ozolnieki (5) un citas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saulkrastiem šodien pēcpusdienā ar sporta automašīnu Ferrari avarējis smalko aprindu rallija Gumball 3000 dalībnieks.

Neilgi pēc plkst.16 Tallinas šosejas 32.kilometrā, šosejas līkumā pie Saulkrastiem, iespējams, stiprā lietus dēļ vadītājs zaudēja kontroli pār spēkratu, radās sānslīde, un spēkrats ietriecās ceļa nožogojumā. Cietušo negadījumā nav. Automašīnai ir Zviedrijas valsts numurzīmes.

Kā apstiprināja Valsts policijā, auto bija ceļā uz Rīgu, lai piedalītos rallija Gumball 3000 pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem Latvijā galvenokārt atdzīvinājušas nekustamā īpašuma tirgu un uzlabojušas banku bilances.

Trīs gadu laikā, kopš Latvijā iespējams pieprasīt uzturēšanās atļaujas, veicot noteiktus ieguldījumus, tikai 4,8% investīciju veiktas kapitālsabiedrībās. Tomēr, pēc ekspertu teiktā, tieši no šīm investīcijām ir vislielākā atdeve Latvijas ekonomikā. «Šādām investīcijām Latvijas ekonomikā ir vislielākā atdeve, jo tās rada jaunas darbavietas tieši vietējiem iedzīvotājiem,» pērn konferencē «Uzturēšanās atļaujas ārvalstu investoriem» akcentēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.

Lielākā daļa jeb 80,6% ārvalstnieku ieguldījumu, pretī pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, veikti nekustamajā īpašumā. Saskaņā ar PMLP datiem investoru iecienītākās vietas ir Rīga un Jūrmala, kas ļauj secināt, ka no uzturēšanās atļauju izsniegšanas lielākie ieguvēji ir Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Štokenbergs: pašvaldībām pašām jānosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmes

Lelde Petrāne, 13.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākšu ar pašu būtiskāko un pirmām kārtām atbalstāmo ierosinājumu – dot tiesības pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes ar likumu ierobežotā likmju «koridorā»,» atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu par Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumiem, kas būtu jāmaina nekustamo īpašumu kadastrālajā vērtēšanā un nodokļu politikā, sacījis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

«Ikvienai pašvaldībai šis nodoklis būtībā kalpo triju mērķu sasniegšanai. Pirmais – lai tai būtu nauda ceļu tīrīšanai, skolu un bērnudārzu uzturēšanai utt. Otrais – lai savā teritorijā plānotu zemes un citu īpašumu lietderīgu izmantošanu. Trešais – lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, proti, ja jūsu kaimiņš dzīvo ievērojami lepnākā namā nekā jūs, tad viņam par šo īpašumu būtu jāmaksā lielāks nodoklis.

Diemžēl pašlaik sanāk gaužām muļķīgi. Finanšu ministrija noteikusi kaut kādas cilvēkiem nesaprotamas nodokļu likmes, no kurām nespēj atkāpties. Pašvaldības mēģina salāgot tās ar iedzīvotāju spējām maksāt, kaut arī reizē tām trūkst naudas daudzu likumos noteikto pienākumu izpildei. Savukārt valsts nespēj pārbaudīt, kā pašvaldības pilda attīstības plānus un tām uzliktos pienākumus. Tajā brīdī tiek pilnīgi aizmirsts gan tas, ko saucam par zemes lietderīgu izmantošanu jeb politiku, gan taisnīguma princips,» skaidrojis ministrs, piebilstot: «Tāpēc es ierosinu ļaut pašvaldībām pašām noteikt minētās nodokļa likmes – atkarībā no tā, kādus konkrētus projektus noteiktā laikposmā tā gribētu īstenot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektā daļa jeb 21% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt vismaz vienu no Latvijā organizētajiem dažāda žanra mūzikas festivāliem, vēsta jaunākais LaIPA Mūzikas patēriņa indekss.

Pēc aptaujas datiem, pieci populārākie festivālu galamērķi ir LMT Summer Sound, Positivus, Laba Daba, Piena svētki un Senās mūzikas festivāls.

No visiem aptaujātajiem, kas šovasar plāno doties uz kādu no festivāliem, lielākā daļa jeb 27% priekšroku dos LMT Summer Sound, 22% iecerējuši doties uz Positivus, 16% izvēlējušies Laba Daba, 14% plāno atpūsties Piena svētkos, bet uz Senās mūzikas festivālu ceļu mēros 12% aptaujāto. Iecienīti potenciālo apmeklētāju vidū ir arī tādi festivāli kā Saulkrasti Jazz (11%) un Rīgas Ritmi (9%).

Lielā mērā iedzīvotāju mūzikas festivālu izvēli nosaka tajā pārstāvētais mūzikas žanrs (60%), izpildītāji (53%), kā arī pasākuma apmeklējumam nepieciešamās izmaksas (50%). Mazāk svarīgi aspekti šīs izvēles izdarīšanas brīdī ir festivāla atmosfēra un noskaņa (44%), draugu un paziņu ieteikumi (23%), kā arī papildu aktivitātes un izklaides iespējas pasākumā (21%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastu nekustamie īpašumi kļūstot par alternatīvu Jūrmalai, uzskata Arco Real Estate. Pirkt vai īrēt īpašumus Saulkrastos izvēlas tie, kas vai nu nespēj maksāt augsto īres maksu Jūrmalā, vai arī tie, kas vēlas klusāku un mierīgāku vidi. Saulkrasti arvien vairāk piesaistot ārzemju tūristu interesi, kļūstot par alternatīvu visai trokšņainajai Jūrmalai.

Tikmēr kompānija Ober Hau Real Estate ziņo, ka stagnācijas periods nekustamo īpašumu tirgū Jūrmalā ir garām. Šā gada pirmajā ceturksnī Jūrmalas Zemesgrāmatas nodaļā reģistrēti vairāk nekā 80 darījumi ar zemēm un ēkām, 130 darījumi ar dzīvokļiem un 50 – ar zemēm. Darījumi notiek visā Jūrmalas teritorijā un par dažādām summām – īpašumi tiek pirkti gan t.s. lētajā, gan ekskluzīvo īpašumu segmentā.

Tuvojoties vasarai, Saulkrastos un to apkārtnē straujāk nekā iepriekšējos gadus aktivizējies īres tirgus. Potenciālie īrnieki galvenokārt ir no NVS valstīm (Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas). Lielākā daļa labiekārtoto māju un vasarnīcu bija izīrētas jau marta beigās, novērojusi Arco Real Estate Saulkrastu filiāles vadītāja Jana Semerikova. Tas gan attiecas tikai uz tiem īpašumiem, kas atrodas jūras tuvumā – līdz vienam km no pludmales. Vietējie iedzīvotāji nespējot maksāt augtās īres maksas, tāpēc izvēlas mājas un vasarnīcas tālāk no jūras vai kāda ezera tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa likumā tikšot veikta revīzija, lai slāpētu nepamatotas nodokļu optimizācijas iespējas, savukārt uzņēmēji vēlas skaidrākas normas un uztraucas, vai labojumi situāciju nepadarīs sliktāku.

Šobrīd gan vēl ir pāragri spriest par to, kādas izmaiņas jau no 2012. gada varētu tikt izdarītas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, tomēr spiediens par tādu nepieciešamību ir gan no valsts iestādēm, gan arī no pašiem uzņēmējiem.

Brauc uz Angliju, lai kļūdu maksātnespējīgi

Arvien populārāki kļūst gadījumi, kad cilvēki, kam ir nenomaksāti patēriņa kredīti, dodas pieteikt savu maksātnespēju uz Angliju, tā parādu piedziņas eksperts Mārcis Katajs.

Biznesa vieta

Naudu vajag katram – arī Jomas ielā

Tiem, kuri saka, ka Jomas ielā pasākumi notiek nepareizajā valodā, tur strādājošie uzņēmēji atgādina, ka naudai nav valodas – tā vajadzīga katram. Un ziemeļnieki mēdzot būt krietni taupīgāki par krieviem, kas atpūšas ar vērienu. Turklāt jāņem vērā, ka aktīvs bizness šeit iespējams faktiski vien gada siltajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru